Rīga vēlas celt lieljaudas katlumāju, valsts apšauba lietderību

Šķeldas katlumāja varētu izmaksāt līdz 45 miljoniem eiro un atmaksāties četros līdz sešos gados

Rīgas dome kopā ar privātu kompāniju Rīgā vēlas celt Baltijā lielāko šķeldas katlu māju. Pilsētā nav siltuma jaudu iztrūkums, tādēļ bez šāda projekta varētu iztikt. Pret ieceri ir valsts, jo liela katlu māja būtu tiešs konkurents “Latvenergo”, kura iekārtu modernizēšanā ieguldīta liela nauda, ziņo LTV raidījums “de facto”.

Šķeldas katlumāju ar aptuveni 100 megavatiem (MW) jaudu uzņēmumam “Rīgas siltums” (RS) piedāvāja celt RS mazākuma akcionārs “Enerģijas risinājumi” (ER). Pret bija valsts pārstāvji, bet atsaucās Rīgas domes cilvēki, ziņo LETA.

Pērn RS un ER nodibināja kopuzņēmumu – “Rīgas BioEnerģija”, kurā katram dalībniekam pieder puse. ER īpašnieks ir “TAK investīcijas”. Šīs akciju sabiedrības īpašnieki uzņēmumu reģistrā nav redzami, bet kā vienīgo akcionāru sevi nosauc Guntars Kokorevičs.

Kokorevičs pirms dažiem gadiem atpirka ekspremjera Andra Šķēles ģimenes atkritumu biznesu, tagad viņam pieder lielākais atkritumu izvedējs “Clean R”.

Šķeldas katlumāja paredzēta Daugavas labajā krastā. Tur siltuma jaudas jau pilnībā nosedz “Latvenergo” gāzes termoelektrocentrāles (TEC), tādēļ šķeldas katlu māja būs tiešs konkurents. Vasarā katlumāja varēs pilnībā aizstāt TEC.

Pilsētas plānošanas dokumentos šāda šķeldas katlumāja nav atrodama. “Šķeldas katls ir paredzēts Daugavgrīvā, bet mazas jaudas,” skaidro Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna. Nepieciešama būtu katlumāja Daugavas kreisajā krastā, saka Rubīna, un ir neizpratnē, kādēļ RS sagribējis celt Daugavas labajā krastā, turklāt tik apjomīgu.

RS to pamato ar vēlmi samazināt tarifu. Rīgā apkures tarifs jau ir zemāks nekā Tallinā un Viļņā un viens no zemākajiem Latvijā. Šķeldas katlumāja to pamazinātu par 1-5%.

Janvāra beigās projektu prezentēja ekspertiem Rīgas energoapgādes padomē. Tur to kritizēja, pirmkārt, par gaisa maitāšanu, dedzinot un vedot šķeldu. Otrkārt, tika pārmests par katlumājas ietekmi uz elektrības cenām. TEC vienlaicīgi spēj ražot gan elektrību, gan siltumu. Ja siltums Rīgai nav vajadzīgs, elektrība izmaksā dārgāk.

Tieši pēdējais bija viens no iemesliem, kādēļ valsts pārstāvji no Ekonomikas ministrijas RS padomē šo projektu neatbalstīja. “Elektrība tiek tirgota vairumtirdzniecības biržā, un, ja TEC neražo siltumu, tad cena ir augstāka, līdz ar to arī biržas cena ir augstāka,” saka RS padomes locekle Rota Šņuka.

“Latvenergo” darbinieki pat nosauc visai konkrētus aprēķinus – TEC nestrādājot ar pilnu sparu, elektrība lietotājiem var sadārdzināties līdz 30 miljoniem eiro gadā.

Teorētiski arī ar šķeldu varētu ražot elektrību, bet tad jaunajam uzņēmumam būtu jāpērk dārgāka tehnika, kas neatmaksātos.

Ekonomikas ministrija gan pieļauj – gāzes cenai paliekot zemai, ilgi šķeldas katlu māja var nebūt dzīvotspējīga.

“Mums par to bažas nav. [Gāzes] cena var kristies, mums vienkārši apmaksāšanas laiks būs lielāks,” saka Guntis Skrodelis, katlumājas kopuzņēmuma valdes loceklis.

Šķeldas katlumāja varētu izmaksāt līdz 45 miljoniem eiro un atmaksāties četros līdz sešos gados.

RS apgalvo, ka šķeldas katlumājai nebūt nebūs garantēta iespēja piegādāt siltumu rīdziniekiem – noteicošais būšot cena. “Ja piedāvājums no TEC būs lētāks, visticamāk, pirksim no TEC,” saka RS padomes priekšsēdētājs un Rīgas domnieks Vjačeslavs Stepaņenko (GKR). Viņš gan uzskata, ka katlumāja būs konkurētspējīgāka pat pie zemām gāzes cenām.

Pašlaik katlumājai meklē vietu un veic aprēķinus par nepieciešamajām jaudām. To plānots pabeigt 2017.gada rudenī.

Jau rakstīts, ka AS “Rīgas siltums” un SIA “Enerģijas risinājumi” decembrī nodibinājušas kopuzņēmumu SIA “Rīgas BioEnerģija” biokurināmā katlumājas celtniecībai.

“Rīgas siltums” akcionāri ir Rīgas dome (49%), Latvijas valsts (48,995%), AS “Enerģijas risinājumi. RIX” (2%) un AS “Latvenergo” (0,005%).