Jeb – Par ko sašutis Ir.lv blogos Vilnis Zakrevskis*
Laiku pa laikam Latvijas medijos parādās asaraini stāsti par to, cik milzīgu skaitu iedzīvotāju Latvija ir “zaudējusi” kopš neatkarības atgūšanas. Tā kā es nekādi nespēju sevī sagrabināt skumjas par šo tēmu, tas mani noved pie zināmas pašanalīzes. Jā, kur īsti slēpjas stāsta traģika?
Pie sevis spēju uzkonstruēt šādus argumentus:
1) Mēs raudam par aizbraukušo ciešanām. Šis arguments sasaistās ar emocionālo “Latvija ir zaudējusi vairāk nekā izsūtīšanās/karā” utt. Atvainojiet, bet tās ir galīgas muļķības! Iemesls, kāpēc mēs saredzam traģiku izsūtīšanā un karā, ir tas, ka šajos gadījumos cieš mūsu cilvēki. Piedevām cieš nevis karavīri, bet bērni un citi, kuri nebija izdarījuši nekādas “nepareizas” izvēles. Taču izsūtīšanas, karš un Eiropas Savienības iekšējā migrācija ir divas ļoti atšķirīgas lietas. Izbraucot uz Īriju, cilvēks iegūst nevis lodi pakausī, bet ar vietējiem vienlīdzīgas tiesības un sociālo aizsardzību. Vai cieš cilvēki, kas pašlaik dzīvo Īrijā? Latvijas kultūra paredz visiem izlikties par dažāda mēroga cietējiem, taču patiesībā aizbraukušie lielākoties dzīvo ļoti labi, daudz labāk, nekā dzīvoja Latvijā.
27. janvāra “Latvijas Avīzē” varam lasīt: “Profesors Mihails Hazans pastāstīja, ka emigrējušo tautiešu vidū ir lielāka apmierinātība ar dzīvi, finansēm, darbu, mājokli un arī ar savstarpējām attiecībām. “Tur viņi ir apmierinātāki. Turklāt, salīdzinot ar vietējiem iedzīvotājiem, lielā daļā mītnes zemju no Latvijas iebraukušo cilvēku apmierinātība ir augstāka,” sacīja profesors.”. Jā, atšķirtība no dzimtenes un radiem ir zināmas garīgas ciešanas, kaut arī šajā ziņā situācija nav viennozīmīga. Teiksim, ASV ļoti daudz iedzīvotāju dzīvo simtiem kilometru tālu no bērnības draugiem un ģimenes. Viņi pat iedomāties nevar, ka šajā situācijā būtu jāsaredz kas traģisks.
2) Varbūt mēs raudam par Latvijā palikušo ciešanām? Te nu gribētos atzīmēt, ka, ja aizbraukušie būtu palikuši, attiecīgi mēs krīzē piedzīvotu augstāku bezdarbu un būtu lielāka konkurence uz darba vietām. Attiecīgi zemākas būtu algas Latvijā un lielāka iespēja, ka kāds varētu tikt atlaists. Iztrūktu arī daudziem svarīgie naudas pārvedumi no Īrijas. Lai cik tas jocīgi neizklausītos, bet palikušo labklājība daļēji ir sekas arī tam, ka daudzi aizbrauca.
3) Labi, tad varbūt mēs raudam par Latvijas likteni? Nu tādas kā mītiskās Latvijas idejas vai kaut kā tamlīdzīga. Nezinu. Man kā patriotam Latvija = Latvijas cilvēki. Daba utt. – tas ir jauki, taču bez cilvēkiem tam nav nekādas vērtības. Taču tieši cilvēki, kā redzam 1. un 2. punktā, nav sevišķi cietuši. Tad, izrādās, raudam par kaut kādu Latvijas čaulu un sen pagājušiem laikiem? Gan jau kaut kā pārdzīvosim.
4) Varbūt raudam par Latvijā palikušo likteni ilgtermiņā? Lūk, šo argumentu vēl varētu saprast. Ilgtermiņa ietekme var būt divos veidos:
* pirmkārt, mēroga efekts – jo mazāks strādājošo skaits, jo dārgāka kļūst infrastruktūra uz vienu iedzīvotāju. Cieš visas jomas: grūti ir uzturēt ne tikai ceļus un kvalitatīvas augstskolas, bet arī kvalitatīvu pētniecisko žurnālistiku, literatūru, kino, pat tiesiskā sistēma cieš no tā, ka visi visus pazīst un konkurence ir vāja. Te gan jāatzīmē, ka tas nav nekas jauns un saistīts ar konkrēto emigrācijas vilni. Latvijas iedzīvotāju skaits nekad vēsturē nav bijis virs saprātīga līmeņa, kas garantētu normālu mērogu vairākumā svarīgu jomu. Neesam arī vienīgie ar šādu problēmu, Somija un Igaunija kaut kā pagaidām tiek galā (kaut arī par ilgtermiņu šaubos).
* otrkārt, dinamikas efekts – krītošs iedzīvotāju skaits pat lielu valstu gadījumā nelabvēlīgi ietekmē ekonomiku: vietējais tirgus samazinās (vai neaug tik ļoti kā konkurējošos reģionos) un uz vietējo tirgu strādājošie uzņēmumi dzīvo pastāvīgā izmaksu samazināšanas gaisotnē. Attiecīgi arī visā sabiedrībā noskaņojums ir depresīvs un vērsts mazāk uz izaugsmi, vairāk uz “noturēšanos”. Šī gan ir vairāk vai mazāk visas Rietumu pasaules problēmas, kas saistīta ar zemo dzimstību. Latvijā gan, jāatzīmē, šo tendenci daļēji vēl aizvien kompensē sagaidāmā izaugsme, kas izriet no šodienas tehnoloģiskās atpalicības: ir mums vēl zināms konverģences potenciāls**.
Tātad, apkopojot varam teikt, ka
“Aizbraukušie dzīvo labāk. Palikušie dzīvo labāk. Bet tomēr kaut kā skumji, jo bail, ka bez aizbraukušajiem netiksim galā”.
Neizklausās pēc šausmīgas traģēdijas.
Ar šo visu negribēju teikt, ka emigrācija ir kas labs. Emigrācija, it sevišķi “smadzeņu aizplūšana”, ir nopietnākais Latvijas izaicinājums. Taču matu plēšanas potenciāla šajā tēmā galīgi nav. Mums racionāli un bez vēlmju domāšanas jāatbild uz jautājumu – “kā padarīt dzīvošanu Latvijas valstī pievilcīgāku, nekā dzīvošanu citur?”
Īrija, Norvēģija, Zviedrija, Somija tieši tāpēc, ka laicīgi domāja par šo jautājumu (rezultātā nonākot pie labklājības valsts modeļa), šodien ir tur, kur ir***. Tomēr pasaulē vairāk ir tādu reģionu, kur nekad nav domāts šādās kategorijās, un tie bija un ir atpalikuši gan pirms 100 gadiem, gan tagad. Demokrātijas apstākļos izvēle par to, kuru ceļu iet, ir Latvijā palikušās tautas rokās. Mēs pļausim to, ko sēsim.
Autors pateicas par noderīgiem komentāriem Oļegam Krasnopjorovam (Latvijas Banka).
Autors ir Latvijas Bankas ekonomists
* Viļņa Zakrevska rakstu “par ko neraud Latvijas Banka” lasiet šeit.
** “Jaunas tehnoloģijas” ne vienmēr ir jauna iPhone izgudrošana. Piemēram, nesen uzzināju, ka, atšķirībā no attīstītām zemēm, Latvijā ziemās ceļus nekaisa profilaktiski. Tagad kaisīšot. Tas ir tipisks piemērs, kā tiek pārņemtas tehnoloģijas, kuras nākotnē, ejot bojā un tiekot sakropļotiem mazāk cilvēkiem, dos pamatīgu ekonomisko atdevi. Relatīvā atpalicība nozīmē, ka šādas jomas, kur, pārņemot vienkāršas tehnoloģijas, ir sagaidāma liela atdeve, vēl ir daudz.
*** Šeit Wikipedia raksts par Zviedrijas Emigrācijas komisiju 1907-1913 “in the end, all such authoritarian measures were dismissed by the Commission, which instead went with Sundbärg’s goal of bringing the best sides of America to Sweden”, citētais 1868. gadā emigrējušais zviedrs izklausās gandrīz kā aptaujātie Īrijas latvieši šodien “Here, you are treated like a human being, wherever you are.”
Komentāri (51)
zēniņš 05.02.2015. 12.23
Tā ir mūžīgā činkstētāju un sovoku mantra, cik viss ir kļuvis slikti, kopš Latvija nostājusies uz Eiropas takas. Šī tendenciozitāte un pārspīlēšana ir vienkārši pretīga un tipiskā Krievijas propagandas stilā.
Patiesībā, ja ņem tieši latviešus, tad to skaits 25 gadu laikā ir samazinājies tikai par 160 tūkstošiem, un ņemot vērā zemo dzimstību, nebūt ne visi no tiem ir izceļojušie. Protams, arī tas nav nekāds iepriecinošais rādītājs, bet ne tuvu brēkāšanai par “pusmiljonu”.
1989 == 1,387,757 == 52%
2014 == 1,229,067 == 61.4%
Source: https://en.wikipedia.org/wiki/Demographics_of_Latvia
3
edge_indran > zēniņš 05.02.2015. 14.58
——
Tikai samazinājies….Process turpinās – un “činkstēt” sāk ne tikai Latvijā..
Prekariāta slānis Latvijā tikai, tikai sāk veidoties (“ziediņi”) – attīstītākās valstīs jau sāk “puķītes” plūkt.
The Precariat: The New Dangerous Class
by Guy Standing
http://ecx.images-amazon.com/images/I/51v4YAO6uRL._SY344_BO1,204,203,200_.jpg
0
edge_indran > zēniņš 05.02.2015. 15.03
——-
Konstruktīva diskusija starp LB “vilkiem” un pilsonīšiem-“avim”?!
Te, ko bez 1-2% “izredzēto”, vēl kāds šaubās par acīmredzami notiekošo:
“Kā neoliberālisms nogalina sabiedrību / Как неолиберализм убивает общество”
http://ria.ru/zinoviev_club/20150203/1045672978.html
0
Andris Doveiks > zēniņš 05.02.2015. 15.54
Nosaukums dīvains, bet saturā ļoti uzskatāmi par “materiālo labumu sadalījumu”
http://www.youtube.com/watch?v=HugygQjoFLU
0
rinķī apkārt 05.02.2015. 17.03
Autoram liela daļa taisnība. Viens no faktoriem kurš palīdzēja izkļūt no dižķibeles, tā bija emigrācija un arī aizbraukušo spēja vēl palīdzēt materiāli saviem Latvijā palikušajiem tuviniekiem. Naudas plūsma esot bijusi tik liela uz Latviju, ka tā bija pamanāma pat budžetā, tā es kaut kur lasīju.
Ir viena problēma, kuru būtu jārisina, tas ir – valstij jāatrod veids, kurš tiešām darbojas, lai uzturētu aizbraukušajiem lielāku vajadzību nepazaudēt saikni ar Latviju, piedalīties vēlēšanās, tas vispirmām kārtām.
Kaut kas ar šo problēmas risinājumu nav kārtībā. To var just, kaut vai salīdzinot tos latviešus, kuri jau vairākās paaudzēs dzīvo ārzemēs, ar lielu daļu to latviešu, kuri izbrauca no Latvijas pēc neatkarības atjaunošanas. Kara laikā emigrējušie latvieši jau vairākās paaudzeš runā latviski, nav zaudējuši interesi par Latviju, kuru bieži vien pat nav redzējuši. Ar lielu daļu latviešiem, kuri izbrauca pēc neatkarības atgūšanas, gluži tā nav. Acīm redzot kaut kas ar pēdējā emigrācijas viļņa ļaužu vērtību sistēmu nav kārtībā. Šī brīža Latvija nav spējusi lielā daļā emigrējušo ļaužu apziņā ielikt nacionālismu, sevis apzināšanās vajadzību, kā pamatvērtību. Šajā ziņā pirmskara Latvijā ieliktais ideoloģiskais dzīves pamats ir izrādījies daudz sīkstāks, dzīvotspējīgāks.
Un nav brīnums. Sagrauta morāle, sagrauta ekonomika, kura vēl ilgi nevarēs pielīdzināt ” vecajām ES valstīm”, tās ir viestiešākās PSRS okupācijas sekas, kuras ļauži Latvijā izjūt vēl jo projām.
Bieži nākas lasīt nelietīgus, vai arī stulbus komentārus, kuros tiek nosodītas krīzes laika valdības par to, ka tās ir sarīkojušas genocīdu pret tautu un tādā garā :). Un tas ir neskatoties uz to, ka šo demagogu deguna galā arī pārējās bijušā Austrumbloka valstis vēl joprojām nespēj ekonomiski līdz galam atgūties no posta, kuru ir atstājis šis pusgadsimtu ilgais PSRS komunistu diktatūras laiks.
3
Andris Doveiks > rinķī apkārt 05.02.2015. 19.06
Pastāsti Detroitai, ka pie visa vainīga PSRS diktatūra.
0
inese > rinķī apkārt 05.02.2015. 20.00
Ja tā padomā, cik daudzi tajā vai citā laikā nav emigrējuši no citām valstīm. Pilna pasaule ar anglosakšiem, īriem, grieķiem, itāļiem u.c. Palasiet Zviedrijas u.c. vēsturi. Un vai tāpēc šajās valstīs trūkst iedzīvotāju? Es neko sliktu emigrācijā nesaskatu. Atgūstam iekavēto:-)
0
Anonīms > rinķī apkārt 05.02.2015. 17.47
Atvainojos jau iepriekš, par savu kategorismu…pēdējās vēlēšanas, pierādīja kas ir lielākais elektorāts ārzemēs. Sevišķi Īrijas zemēs esošie. Es ļoti apšaubu, šādu vēlēttāju liettderību. Savādāk ir ar intelektuālo daļu, bet tie ir nospiedošā mazākumā.
Un man derdz tie aizbraucēji, kuri aizbrauc un sāk samazgas liet uz palikušajiem. Vai arī dzīvo tur, nodokļus maksā tur, bet te brauc pēc medicīnas un nevis maksas… bet lai saņemtu susbsidēto un kliedz, ka tā pienākas, jo te esot viņu dzimtene. Es, drošības labad, neizteikšos par ko uzskatu šādus emigrantus.
Katrā ziņā – katrs pats savas laimes kalējs.
0
Elektriķa dēls 05.02.2015. 12.27
Paldies autoram par viedokli un argumentiem ! Tas ir pirmais solis uz konstruktīvu diskusiju kuras sabiedrībā tik ļoti pietrūkts !
Manuprāt galvenā problēma ir māģinājums vispārināt – protams ir kopējas iezīmes, bet katram no aizbraucējiem ir sava individuāla situācija un apsvērumi lēmuma pieņemšanā !
Mums, kā mazai nācijai, piemīt dabīgs maksimālisms un tāpēc arī negatīvās tendences mēs vērtējam tikpat radikāli, jo ja skatāmies statistiski, tad migrācijas procesi ir milzīga problēma arī zemēs uz kurām izbraucēji dodas “laimes meklējumos”.
Piemēri – Rīgā iedzīvotāju skaits statistiski sarūk pat straujāk kā vidēji Latvijā un tas nav lielāks kā tādās attistītās ES valstīs kā Vācija vai Francija (tur tas kompensējas ar iebraucējiem).
Un te mēs nonākam pie t.s. “vēlmju domāšanas” – tikai retais kritiski attieksies pret atbildi uz piemēram tādiem jautājumiem kā – vai vēlaties jaunu mājokli auto, telefonu u.t.l. nevērtējot ne to vai vari to atļauties un vai šī vajadzība ir tavu primāro vajadzību sarakstā !
To var izteikt arī zināmajos sakāmvārdos “labi ir tur, kur tevis nav “!
8
+3
-9
Atbildēt
0
-4
Atbildēt
+3
-3
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
+7
-4
Atbildēt
+6
-2
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
@Andris Doveiks > Elektriķa dēls 05.02.2015. 14.29
Kā jau teicu, mazpilsētā cita dzīve. Ar vienu velo peldēt braucu gadus 5, bija ziemas zābaki, skolas forma, kedas. Vēderam vecāki sarūpēja. “Hamon” sieru joprojām nezinu :) Man kaut kā nepielec tas “nebija ko pirkt”. It kā tajā laikā (70-80) rietumos baigi daudz būtu bijis ko pirkt. Paskaties kaut vai kino, un redzēsi, ka tā laika šiki un vidēji pie mums un tur atšķirās samērā nedaudz.
0
edge_indran > Elektriķa dēls 05.02.2015. 14.53
——–
“Diemžēl pašreizējā Latvijas Bankas politika neatļauj ne samazināt preču pašizmaksu, ne arī radīt pieejamus finanšu resursus, lai būvētu jaunas rūpnīcas. Tāpēc valdība praktiski neko izdarīt nevar.
Domāju, ka Latviju ir salauzusi Latvijas Banka. Krīzes laikā ir jāstimulē ekonomika, jāiegulda zinātnē un inovācijās. Šādu budžeta palielināšanu krīzes apstākļos parasti finansē, devalvējot valūtu.
Vai mums rūp, lai vairākums cilvēku dzīvo labāk jeb mums par katru cenu ir jāsaglabā stabils lats un jānorēķinās ar visiem finansētājiem – uz latviešu tautas rēķina?”
JĀNIS OŠLEJS ir viens no zinīgākajiem Latvijas ekonomistiem, uzņēmējs…
http://sludinajumi.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=316037:jnis-olejs-qneesmu-ieinterests-latvijas-stagncijq&catid=95:intervijas
0
Andris Doveiks > Elektriķa dēls 05.02.2015. 13.27
Labi ir tur, kur neviena vairs nav…
Tik nopietnu tēmu apspriežot, vispirms ir jāsaprot, ka “vai vēlaties jaunu mājokli auto, telefonu u.t.l.” nav idejas, kas cilvēka galvā rodas, kad viņš vēro Latvijas brūnaļas Latgales pļavās. Tās ir ienestas idejas!
Miroņģīmis zēniņš ienes vēl vienu ideju, ka viņa oficiālais 12% latviešu zudums ir ok, tāpēc ka tikpat pazuduši arī kādi no 50mil nācijām kaut kur rietumos. Ja ģimenē ir 8 cilvēki un vienā rītā izrādās 7, tad taču nav ok, vai ne? Ja vēl paskatās, ka pazudis ir kāds no jaunajiem vai pat bērns.
Ne ekonomiskā krīze, bet veselīgas idejas trūkums ļauj cilvēkveidīgajiem ierēdņiem varā valdīt tā, ka cilvēki jūtas labāk TĀDĒĻ, KA AIZBRAUKUŠI, nevis tādēļ, ka labāk ir kaut kur tur, kur aizbraukuši. Tikai nevajag stāstīt, ka skolotājs var būt laimīgs pie dārzeņu sadales lentes milzīgā ledusskapī vai lasot gliemenes. Viņš varbūt jūtas atvieglots, ka viņam tautieši “neknābj smadzenes”, bet ne laimīgs būt svašumā.
0
Andris Doveiks > Elektriķa dēls 05.02.2015. 13.54
Laimes sajūta tā pati “izmērītā” apmierinātība. Skaidrs, ka labklājība pati par sevi nevar būt misija, lai gan noteiktos rāmjos tā var būt mēŗkis. Piemēram, tīrs un regulārs sabiedriskais transports par pieņemamu cenu arī ir labklājības rādītājs. JAUNS telefons, auto vai bikšturis tādēļ, ka iepriekšejais pa gadu izgājis no modes, ir plānprātības rādītājs.
Es gāju skolā, mani vecāki blatus nemeklēja, par rindām arī neko nepateikšu – mazpilsētā cita dzīve. Ja VAIRĀKUMS regulāri būtu stāvējis rindās, kā tagad pasaulē pēc aiaifoniem vai stacijā pie swedbank, tad dabā droši vien būtu atrodami kādi artefakti. Kā romiešu akmens ceļi Europā. Bet droši zinu, ka reāls darbs laukos bija, pat gucuļus veda, lai visu padarītu. Vai lai gucuļi savā galā bezdarbībā neiznīktu ;)
0
Elektriķa dēls > Elektriķa dēls 05.02.2015. 14.37
Sabiedrība kopumā parāk vienkāršoti attiekties pret modernajiem procesiem, lai atceramies tādus saukļus “tirguss visu sakārtos’ nekādu ierobežojumu u.t.l. rezultātā nokļuvām primitīvā kapitālisma varā, kaut apkārt šī “slimība” jau bija izslimota. Cilvēki nebija gatavi analizēt kopsakarības un paskatīties piemērus no tiem kas jau to bija pārdzīvojuši ! Tas pats “lauku skolotājs” nespēja vai negribēja ieraudzīt, ka viņa skolnieki dosies “laimes meklējumos”, saskatīsies jaunizceptajos biznesmeņos, kas paspējuši klūt par miljonāriem bez labas izglītības, ka jaunizceptais zemnieks nevarēs konkurēt ar krustu sķērsu “pārdotēto” kaimiņu u.t.l.
Savukārt daži kuslie mēģinājumi attīstīt ražošanu un veidot kādas darba vietas tika saknē apslāpēti no jau pieninētajiem jaunu māju tīkotājiem, kas kredītu jūgā iejūgti joprojām cerēja, ka pēc pāris gadiem viņa miteklis kļūs n-tās reizes dārgāks un šis process būs bezgalīgs (!!!) un ļaus viņas turpināt realizēt savus “sapņus” visu atlikušo mūžu !
0
Elektriķa dēls > Elektriķa dēls 05.02.2015. 13.41
“Laimes sajūta” katram ir individuāla, tāpat kā mistiska labklājība nevar būt mērķis nācijai !
Ja gribam “apkarot” migrāciju tad efektīvakais instruments ir robežu slēgšana !
Tepat ir cits raksts par “labajiem laikiem, kad visiem bija darbs” ! Vai šie cilvēki bija “laimīgi” tajos laikos ??!?!? Kāds noteikti, bet vairākums regulāri stāvēja visāda veida rindās vai meklēja “blatu” !
0
andrejs > Elektriķa dēls 05.02.2015. 14.07
Es gāju skolā, mani vecāki blatus nemeklēja, par rindām arī neko nepateikšu – mazpilsētā cita dzīve.
————————————-
Nemaz tik jauns neizskaties, vai arī atmiņa vāja?
p.s. Nebija rindu jo vispār nebija ko pirkt, vai ne?
0
rinķī apkārt > Elektriķa dēls 05.02.2015. 17.21
Elektriķa dēls… rezultātā nokļuvām primitīvā kapitālisma varā, kaut apkārt šī “slimība” jau bija izslimota. +++ nezinu par kādām valstīm Tu runā, bet Lietuvā visa šī pāreja no komandekonomikas uz brīvu tirgu tika sasniegta brienot pa tādiem pašiem ” primitīvā kapitālisma džungļiem”, kā tas notika Latvijā. Lietuvu pieminu tādēļ, ka šī valsts 90 gados bija man degungalā :)
0