Gada spārnotie teicieni – Sudrabas “Nē, tā es neesmu” un Kaimiņa “Tu zini, kas es esmu?”

Par gada nevārdu pasludināja vārdu “aplikācija”

Par gada spārnotajiem teicieniem pasludināti deputātes Ingunas Sudrabas (NSL) sacīto “Nē, tā es neesmu” un deputāta Artusa Kaimiņa (LRA) frāze “Tu zini, kas es esmu?”, ziņo LETA.

Kā Ir.lv jau rakstīja, bijusī valsts kontroliere, pašreizējā partijas “No sirds Latvijai!” (NSL) līdere Inguna Sudraba pirms vairākiem gadiem kopā ar Aleksandru Rogožinu, kura dēls par spiegošanu izraidīts no Latvijas, privātā lidmašīnā lidojusi uz Maskavu. Sudraba Saeimas priekšvēlēšanu karstumā uzfilmēto video, kurā viņa redzama kopā ar radiniekiem iekāpjam lidmašīnā, noliedza, sakot: “Tā neesmu es.”

Spārnoto teicienu finālistu sarakstā bija divas tematiskās grupas – politikas aktualitātes un publiskais personiskums.

Gada spārnoto teicienu finālistu sarakstā bija iekļauti tādi teicieni kā “Lēti politiķi maksā dārgi”, “Nē, tā neesmu es!”, “Induļa un Ārijas kredīts!”, “Mēs vēlamies Tev pačukstēt kādu noslēpumu”, “Tu zini, kas es esmu?”, “Nācija ir šokā.”, “Masu dezinformācijas līdzekļi”.

Par gada vārdu pasludināts “ausīši”. Šo vārdu konkursam bija iesniegusi kādas mazas meitenes, kas to lietojusi, mamma. Vārds apzīmē priekšmetu, kas silda ausis.

Žūrija par gada vārdu kopas finālistiem noteica tādus vārdus kā plastalas, sirdsprojekts, aprisinājums, lamu pirksts, labs i’!, derīgot, ausīši un kremlini.

Vārdi veidojušies, gan balstoties uz ikdienā lietojamu priekšmetu latviskošanu, piemēram, krokšu saukšana par plastalām, gan arī politiskajām aktualitātēm. Tā, piemēram, tika saņemta arī tāda vārdu kopa kā “Kolorādo lenteņi” – šī vārdkopa raksturojot Georga lentes.

Par gada nevārdu pasludināja vārdu “aplikācija”. Kā norādīja akcijas rīkotāji, šis vārds, kas nozīmē programmatūru datoram vai citai ierīcei, šādā formā vairs nepastāv citās valodās, norādot, ka neveikla angļu valodas vārda latviskošana notikusi tikai latviešu valodā.

Par finālistiem tika pasludināti tādi vārdi kā “sieviešu aukstā gaļa”, “melnais ledus”, “pigmeju pundurezis”, “kā rezultātā”, “stāvizrāde”, “aplikācija”, “kaimingauts”, “veiksmes stāsts”. Kopumā šai kategorijai pieteikti 268 vārdi un vārdu kopas.

Par sieviešu auksto gaļu ziņojis kāds konkursa dalībnieks, kurš šādu vārdu salikumu manījis kāda pārtikas produkta nosaukumā. Nevārdu kategorijā iekļautos vārdus un to kopas raksturoja tādas pazīmes kā nepareizi, neveikli vai neloģiski latviskojumi, kā arī to lietošana, kas piedod ironisku vai nievājošu attieksmi.

Šogad rīkotāju deleģētajā žūrijā strādāja vietnes LVAK.wordpress.com redaktors Valters Feists, dzejnieks un interneta žurnāla Punctum galvenais redaktors Artis Ostups, literatūrzinātniece un skolotāja Lita Silova, RLB LVAK koordinatore Maija Sinka, valodniece, specializējusies sociolingvistikā un valodas politikā, Dr. philol. Vineta Poriņa, LU profesors, Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs, Ventspils augstskolas profesors Juris Baldunčiks un literatūrfilosofe, tulkotāja Ieva Kolmane.

Žūrija atzīmējusi, ka samanītas strāvas, kas par sevi liek manīt gadu no gada, kur runa ir ne vien par krievu vai angļu valodas ietekmi un nevēlamām tendencēm, bet arī jaunu, un, žurijasprāt, labu vēlmi atjaunot apstākļa vārdu darināšanu pēc parauga „augšup”: „gaismup”, „mežup”, „skolup” u.tml.

Rīgas Latviešu biedrības valde lēmusi, ka savu īpašo veicināšanas balvu par labāko latvisko vārdu vai spārnoto teicienu piešķir izteiciena jeb 2014.gadā itin bieži domātās domas “Cik tas ir latos?” iesūtītājam – pieminot, atceroties un godinot Latvijas valsts valūtu un pagājušos laikus.