Inovācijas – greznība vai nepieciešamība?

Latvijā vērojamā tendence ir pamats nopietnām bažām

Mūsdienās, kad Latvijas uzņēmumiem ir jāsacenšas ar konkurentiem ne tikai ar Baltijas, bet no visas Eiropas, daudzās jomās – ar konkurentiem pat no visas pasaules, inovācijas ir kļuvušas par panākumu atslēgu jebkuru uzņēmumu veiksmīgai attīstībai. Tie laiki, kad uzņēmējs, kas atradis veiksmes formulu, varēja pie tās nemainīgi turēties un ar panākumiem strādāt daudzus gadus, ir pagājuši. Tagad veiksmīgus uzņēmumus raksturo spēja sekot līdzi jaunumiem un elastīgi pielāgoties līdzi gan tirgus, gan klientu prasībām. Tādēļ jebkuram, kas vēlas veiksmīgi darboties ilgākā laika posmā, ir jāiegulda inovācijās.

Latvijas uzņēmēji mazāk investē nekā kaimiņi

Lai noskaidrotu uzņēmumu viedokli un vēlmi veikt inovācijas, SEB bankas trīs Baltijas valstīs veica mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptauju*. Redzam, ka kaimiņos mazie un vidējie uzņēmumi to dara ļoti aktīvi: Igaunijas un Lietuvas MVU 2015. gadā pat plāno pievērst lielāku uzmanību inovācijām nekā iepriekš, savukārt Latvijas uzņēmumu skaits, kas šogad investēs inovācijās, ir samazinājies.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Igaunijā 73% aptaujāto uzņēmumu norādījuši, ka 2015.gadā plāno investēt inovācijās, savukārt pagājušajā gadā to grasījās darīt 60% aptaujāto Igaunijas uzņēmumu. Lietuvā uzņēmumu ieceres par inovācijām ir būtiski pieaugušas – ja pagājušajā gadā par inovācijām savā darbībā domāja 42% uzņēmumu, tad tagad šis skaits pieaudzis līdz 69% uzņēmumu. Savukārt Latvijā vērojama pretēja tendence – tikai 39% uzņēmumi šogad iecerējuši veikt inovācijas, bet pērn šādi plāni ir bijuši 48% aptaujāto MVU.

Ieguldot inovācijās, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uzņēmumi vēlas palielināt konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū, jo īpaši tagad, kad Baltijas tirgus zemo ražošanas izmaksu sniegtās priekšrocības turpina samazināties. Uzņēmēji lieliski apzinās, ka, ieguldot inovācijās, ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā ir nepieciešami mazāki resursi, kas labvēlīgi ietekmē uzņēmumu finansiālo situāciju.

Taču Latvijā vērojamā tendence ir pamats nopietnām bažām, jo mūsu mazo un vidējo uzņēmumu pasivitāte inovācijās var novest pie to konkurētspējas un eksportspējas samazināšanās. Mums ir jāatceras – ja stāvam uz vietas, tad mūsu konkurenti iet uz priekšu. Un man ir liels prieks, ka redzu un zinu daudzus Latvijas uzņēmējus, kuri nemitīgi domā par attīstību un meklē jaunus, inovatīvus risinājumus.

Investīcijas jaunos produktos un ne tikai

Parasti, runājot par inovācijām, pirmā asociācija ir par investīcijām jaunās tehnoloģijās. Inovēt var ikviens uzņēmums. Jāsaprot, ka inovācijas ir ne tikai jaunu produktu izstrāde vai tehnoloģiju attīstība, bet arī jaunā pieeja naudas plūsmas organizēšanā, piegādes kanālu attīstībā, klientu piesaistē un daudzās citās jomās.

Runājot ar uzņēmējiem, redzam, ka jaunu produktu un pakalpojumu izstrāde un ieviešana ir tā joma, kurā visvairāk plānotas inovācijas – šo iespēju šogad plāno izmantot 46% Lietuvas, 36% Igaunijas un 26% Latvijas MVU. Savukārt 24% aptaujāto Igaunijas, 14% Lietuvas un tikai 6% Latvijas MVU plāno ieguldīt uzņēmuma darbinieku prasmju un zināšanu attīstībā. 11% uzņēmumi Igaunijā, 5% Lietuvā un 3% Latvijā šogad plāno mainīt savu biznesa modeli.

Nav pārsteigums, ka Latvijā visvairāk inovācijas šogad ir plānotas tādās nozarēs kā IT un komunikācijas (69%), izklaides industrija (57%), kā arī rūpniecība un enerģētika (56%). Tomēr gribu pievērst uzmanību, ka pat lauksaimnieks, kafejnīcas īpašnieks vai mazais apģērbu ražotājs var padarīt savu darbību arvien efektīvāku.

Esmu pārliecināta, ka katrs no mums ir spējīgs radīt arī jaunas idejas, kas paceļ biznesu augstākā līmenī, paverot plašākas attīstības iespējas. Pavasarī SEB banka jau otro gadu organizē Inovāciju forumu, kura varēs smelties jaunas idejas, piedalīties darbnīcās un gūt iedvesmu no nīderlandiešu eksperta un bestsellera autora Patrika van der Pijla, kā arī no citiem starptautiski atzītiem inovāciju ekspertiem.

Autore ir SEB bankas valdes locekle

* SEB bankas pētījums tika veikts 2014.gada rudenī visā Baltijā. Tajā piedalījās 6125 MVU (2022 no Latvijas, 2837 no Igaunijas un 1266 no Lietuvas).