NATO komandieri devuši zaļo gaismu ātrās reaģēšanas spēku atbalsta punktam Baltijā
Baltijas valstīs ir jāizvieto ASV un Eiropas valstu karaspēks, lai novērstu iespējamo Krievijas iebrukumu, uzskata bijušā ASV prezidenta Džimija Kārtera administrācijas nacionālās drošības jautājumu padomnieks Zbigņevs Bžezinskis.
Trešdien notikušajā ASV Senāta Bruņoto spēku komisijas sēdē Bžezinskis brīdināja par sliktāko scenāriju, kurā Krievijas prezidents Vladimirs Putins “kādu dienu ieņems Rīgu un Tallinu, un tam ir vajadzīga burtiski viena diena”, ziņo LETA/Onet.
“Mēs teiksim, ka tas ir briesmīgi, šokējoši un šausmīgi, bet, protams, neko nevarēsim darīt” bez kodolkara riska, piebilda bijušais prezidenta padomnieks. Vienīgais faktors, kas varētu atvēsināt Krievijas dedzību, ir apziņa, ka “no NATO puses būs reakcija”. “Es ieteiktu pārcelt zināmus bruņotos spēkus” uz šīm valstīm “neprovocējošā” veidā,” sacīja Bžezinskis.
Daži amerikāņu karavīri Igaunijā netiks uztverti kā drauds, ka var notikt iebrukums Krievijā. Tomēr, pateicoties tam, Putins “zinās – ja viņš iebruks Igaunijā, savā ceļā viņš sastaps ASV spēkus vai arī, vēl labāk, protams, zināmus vācu, franču vai britu spēkus”.
Bžezinskis arī pauda pārliecību, ka rietumvalstīm ir jāapgādā Ukraina ar “aizsardzības” ieročiem, lai Krievijas iebrukumu valstī padarītu dārgāku.
Savukārt NATO valstu bruņoto spēku komandieri devuši zaļo gaismu NATO īpaši ātrās reaģēšanas spēku atbalsta punktu izveidošanai Baltijā un vēl trīs valstīs, Latvijas Radio apstiprinājis Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.
Kā vēsta portāls “lsm.lv”, tas nozīmē, ka drīzā laikā Latvijā veidos vienību, kuras uzdevums būs strādāt atbalsta punktā, rīkot mācības, atbildēt par loģistiku un krīzes gadījumā arī uzņemt ātrās reaģēšanas spēkus.
NATO dalībvalstīs jau pastāv ātrās reaģēšanas spēku modelis, taču pēc Krievijas agresijas Ukrainā un gan Baltijas, gan citu valstu atkārtotas bažu paušanas par drošību NATO ir vienojusies izveidot īpašus ātrās reaģēšanas spēkus, kas zibenīgi, gadsimta prasībām atbilstoši varētu nokļūt ikvienā pēkšņi apdraudētā NATO dalībvalstī.
Tagad alianse arī vienojusies par sešu atbalsta punktu izveidošanu Baltijā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā, kuru uzdevums būtu īpašo ātrās reaģēšanas spēku uzņemšana nepieciešamības gadījumā un mācību organizēšana, vēsta “lsm.lv”.
Graube Latvijas Radio norādīja, ka šādas vienības izveidošanas izmaksas patlaban vēl aprēķina, – daļu veidos ārvalstu karavīri, kuru valstis arī piedalīsies ar finansējumu.
NATO valstu bruņoto spēku komandieri par šo ieceri vienojušies principiāli, bet 5.februārī Briselē tam savs oficiālais atbalsts būs jāsniedz dalībvalstu aizsardzības ministriem. Latviju sanāksmē pārstāvēs aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Savukārt NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs šodien norādījis, ka alianse vēro aizvien pieaugošāku Krievijas spēku iesaistīšanos konfliktos Austrumukrainā, taču, ņemot vērē augošo spriedzi, NATO gatavojas atjaunot Ukrainas konflikta dēļ pārtrūkušās saiknes ar Krievijas armijas augstāko virspavēlniecību, tādējādi mēģinot sarunu ceļā ietekmēt aizvien dramatiskākos notikumus.
Komentāri (20)
Bet 22.01.2015. 21.29
Ceru, ka Putins atkodīsies ar Ukrainu, naftas cenām un sagrauto krievu ekonomiku.
Bet, drošāk būtu protams, ka Latvijā būtu ātrās reaģēšanas vienības.
Visas cerības , protams, uz ASV!
0
dzeris49 22.01.2015. 21.49
Protams, ka jāizvieto, un, pēc iespējas vairāk.
Be, arī pati Latvija nedrīkst gulēt uz lauriem, tai jau sen jābūt konkrētiem un detalizētiem plāniem, kā rīkoties tādu vai citādu Krievijas provokāciju gadījumā, un, galvenais, kā laicīgi pamanīt un novērst šīs provokācijas.
Bet, vai NATO un amerikāņu pretinieks, un Latvijas visreālākais prezidenta kandidāts Lembergs ļaus to darīt?
1
Krotow > dzeris49 22.01.2015. 23.39
Ja Lembergs kara draudu situācijā atkal sāks lekties, kur ir problēma viņu neitralizēt ar pantu par valsts nodevību? Pareizi sastādot lietu, Puzes baronu var noņemt no trases pavisam un uz visiem laikiem.
0
TanteSidra 22.01.2015. 22.46
_…NATO ir vienojusies izveidot īpašus ātrās reaģēšanas spēkus, kas zibenīgi, gadsimta prasībām atbilstoši varētu nokļūt ikvienā pēkšņi apdraudētā NATO dalībvalstī…_
~~~~~~~~~~~~~~
tas “zibenīgi” cik saprotu pagaidām tomēr nebija domāts zibenīgi. pēc ģenerāļu agrāk teiktā karavīri neguļot uniformās, tāpēc iesaistīšanās varētu notikt nedēļas vai varbūt 3 dienu laikā, tās būšot jāmāk kautkā pašiem pret agresiju noturēties.
bet, – ja NATO partnervalstu karavīri atradīsies un tiks rotēti šeit pastāvīgi uz vietas tas protams šim Eiropas priekšposteņa reģionam palielinās drošību.
Latvijas valsts nedrīkst kavēties ar infrastruktūras izveidi.
3
+1
-2
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
@kristaps_freimanis > TanteSidra 22.01.2015. 23.00
Nav jau tik traki. Varētu būt nelāgi, protams, ka kaukādi maitasgabali ielido teritorijā un ieņem pastu un telegrāfu, bet ar to vien ir būtiski par maz.
0
Edgars Avotiņš > TanteSidra 23.01.2015. 11.03
Piektrītu TanteSidra un Raiča teiktajam.
Bet vēl piebildīšu:
No Pleskavas līdz Rīgai atbraukt ar tanku kolonnu 70km/h – 4 stundas. Krievija ir pierādījusi, samērā slēpti uzsākt īsā laikā karaspēka pārsviešanu spēj.
Musu armija un Zemessardze protams, ka varētu kādu laiku pretoties un aizkavēt uzbrucēju, bet lielāka problēma ir tik īsā laikā (4 stundas) noreaģēt, mobilizēties, apbruņot vienības un ieņemt pozīcijas
(Vidzemē un Latgalē attiecīgi nav pat 4 stundas, bet gan 30 minūtes, stunda)
Un vēl jāņem vērā gaisa un jūras desanta iespējas.
Mūsu armijas kareivji normālos apstākļos nesēž ierakumos, pat neguļ kazarmās, bet gan pēc darbadienas beigam brauc mājās. Zemesargi protams vispār dzīvo visu laiku mājās. Ja negaidīti 24:00 pēkšņi robežsagi ziņos, ka … tanki … tad kā? Kamēr apziņos visu vadību, kamēr izdomās, ka jāsāk apzvanīt guļošos kareivjus un zemessargus …
Ar šo es gribēju teikt, ka tā kā ir patreiz – Krievija var pēkšņi okupēt Latviju 4-5 stundu laikā.
Lai situāciju labotu vajag vienības dežūrrežīmā – štābus, mobilizācijai nepieciešamās vienības, stratēģisko objektu apsardzes vienības, šoseju bloķēšanas vienības – nevajag daudz, bet vajag, lai paātrinatu mobilizāciju, aizkavētu pretinieka kustību un iegūtu laiku.
Zināmā mērā jau pareiza virzība notiek:
1) šogad tiks izveidots NATO štābs
2) Zemessardzē šogad tiek izveidoti ātrās reaģēšanas vadi
3) par armiju man nav informācijas, bet pieņemu, ka tur arī tiek paaugstināta atsevišķu vienibu gatavibas pakāpe
Nu un ja tomēr mēs nogulēsim un Krievija mūs sekmīgi okupēs … tad es NEGRIBĒTU, lai tad vairs NATO mums palīdz … kā gan tas būtu iespējams? Nobombardēt mūs reizē ar okupantiem? Uzsākt kodolkaru? Paldies, NĒ! Vienīgais pareizais risinajums ir parūpēties, lai mēs spējam aizsargāties līdz NATO palīdzības saņemšanai.
0
Raicha > TanteSidra 23.01.2015. 00.13
Hm, ja Krievija izlemj veikt neslēptu agresiju, tas būs ne tikai pasts un telegrāfs. Un ne jau ar 500 zaļajiem vīriņiem.
3 dienas noturēties pie šībrīža armijas apjoma/bruņojuma ir no kategorijas “sweet dreams”.
Ko jūs domājat likt pretī 10, 15 kārtīgam pārspēkam, bruņotam ar vieniem no modernākajiem tankiem pasaulē?
Es spēju iedomāties tikai partizānu karu, partizāņot kādu nedēļu šķiet varētu, jautājums tikai par to, vai NATO to uzskatītu par pietiekamu pretestības izrādīšanu, lai nāktu palīgā.
Saprotiet taču, ka Lielvārdes lidlauks nebūtu izmantojams NATO piegādēm – potenciālais pretinieks sen ir lietas kursā par to, kur tas ir un kā to padarīt neizmantojamu pirmo stundu laikā. Kaļiņingradas/Pleskavas Iskanderi, kuri spēj trāpīt mērķim ar precizitāti zem 50 metriem tieši to darīs – neitralizēs jabkādu infrastruktūru, kas izmantojama nopietnam NATO desantam.
0