Pēc inficēšanās tas šifrē datorā esošos failus, par atšifrēšanas atslēgu pieprasot izpirkuma maksu
Latvijā izplatās bīstamais „CTB Locker” datorvīruss, kas pēc inficēšanās šifrē datorā esošos failus, par atšifrēšanas atslēgu pieprasot izpirkuma maksu, informē CERT.LV pārstāve Svetlana Amberga.
Vīruss „CTB Locker” izplatās ar mēstuļu jeb spama palīdzību. Mēstules tēmas var būt dažādas, parasti tas ir paziņojums par faksa saņemšanu ar pielikumā pievienotu zip failu. Atverot mēstules pielikumā esošo failu, iespējama datora inficēšanās ar „CTB Lokcer” vīrusu, kas šifrē visus datorā esošos failus.
Vīruss sašifrētos failus padara nelasāmus un to pilnīga atgūšana bez rezerves kopijām tehniski nav iespējama. Krāpnieku mērķis ir saņemt izpirkuma maksu par failu atbloķēšanu, taču CERT.LV neiesaka maksāt krāpniekiem, jo tas netieši veicina šādu krimināla rakstura aktivitāšu atbalstu.
„Vīrusa izplatība var nodarīt kaitējumu gan valsts un pašvaldību iestādēm, gan uzņēmumiem, gan privātiem lietotājiem, jo izsūtīto mēstuļu apjoms ir milzīgs. Kā liecina nesenā G-mail pikšķerēšanas kampaņa, interneta lietotāji mēdz uzķerties uz šādām mēstulēm,” stāsta Gints Mālkalnietis, CERT.LV IT drošības speciālists.
„CTB Locker” vīruss Latvijā izplatās kopš 2014.gada nogales. Sākotnēji vīruss datoru inficēja, lietotājam apmeklējot dažādas interneta vietnes, ļaunatūrai atrodot „Java”, „Adobe Flash” spraudņu, kā arī interneta pārlūka ievainojamības.
CERT.LV aicina rūpēties par datu drošību, veidojot datu rezerves kopijas, kā arī neatvērt pa e-pastu sūtītus failus no nezināmiem sūtītājiem.
Komentāri (2)
Neticis 20.01.2015. 22.48
Kāpēc, kad iet runa par Linux drošību, saka “Linux drošības caurums”, bet kad iet runa par kārtējo Windows vīrusu, tad to sauc par “datorvīrusu”?
Tas ir “Windows vīruss”, par ko Apple fani un Linux entuziasti var tikai zoboties.
1
Krotow > Neticis 21.01.2015. 01.21
Tāpēc, ka Windows dažādu iemeslu dēļ ir daudz pateicīgāka vide virtuālo draņķu izplatībai. Linux šie vīrusi praktiski nemaz nespēj izplatīties tālāk. Un lielākoties, ieskaitot aprakstīto CTB Locker, tur arī nedarbojas. Ja nelieto Java un Flash spraudņus pārlūkprogramās un pietotājam izmanto pietiekami drošas paroles, iespēja uzrauties uz kaut ko nelabu ir ļoti zema.
0