Prezidents: Latvija jāpadara par nozīmīgāko punktu austrumu un rietumu saskarsmē • IR.lv

Prezidents: Latvija jāpadara par nozīmīgāko punktu austrumu un rietumu saskarsmē

70
Andris Bērziņš. Foto: Evija Trifanova, LETA

Bērziņš savā uzrunā arī pieminēja Ukrainā notiekošo

„Latvija nekad nebūs Eiropas Savienības nomale, mūsu spēkos ir padarīt savu valsti par nozīmīgāko punktu austrumu un rietumu saskarsmē, par tiltu, kas veicina attīstību un uzplaukumu mūsu zemei un visai Eiropas Savienībai,” – tā 1.janvārī jaunā gada tradicionālajā uzrunā LTV teica Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Viņš uzsvēra, ka „tā ir mūsu priekšrocība, kas jāizmanto gudri un mērķtiecīgi”. Prezidents runā šo priekšrocību saistīja ar Latvijas kārtu prezidēt 2015.gada sākumā Eiropas Savienības Padomē. 

„Šogad ir pienākusi Latvijas kārta augstākajā politiskajā līmenī apzināties un izcelt savus sasniegumus Eiropas Savienības valstu saimē, vienlaikus apliecinot, ka Latvija vienmēr ir bijusi atvērta Eiropas kopējām idejām un veikumiem. Iespēja būt vadošai valstij Eiropas Savienībā vispirms ir iespēja apzināties savus ieguvumus, savas uzvaras, panākumus un arī zaudējumus,” teica Bērziņš.

Viņš savā uzrunā arī pieminēja Ukrainā notiekošo, kas „liek domāt par to, cik daudz mēs esam darījuši un darām, lai Latvija un Eiropas Savienība attīstītos, būtu aizsargātas un drošībā. Tas ir mūsu kopīgais uzdevums, tā ir mūsu atbildība nākotnes vārdā”.

Prezidenta runā, atšķirībā no Vecgada vakara vēlējuma un Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas runas, vārgi ieskanējās valsts drošības un aizsardzības nots. Taču pārsvarā runa bija vērsta uz atskaitīšanos par pagājušā gada svarīgākajiem notikumiem, kas nav sveši arī Latvijas iedzīvotājiem.

Bērziņš runā plūstoši pakritizēja arī iedzīvotāju attieksmi pret valsti un sasniegto. „Diemžēl ne vienmēr novērtējam to, ko atgūtās neatkarības laikā esam paveikuši un sasnieguši. Mūs ir skārušas ekonomiskas krīzes, politiskas cīkstēšanās un neskaitāmi mēģinājumi sašķelt sabiedrību, bet Latvijas cilvēki to ir godam pārvarējuši, nezaudējot pašcieņu un cieņu vienam pret otru. Tas ir kā nerakstīts likums un vienlaikus mūsu pamatprincips – izšķirošos un grūtos brīžos meklēt kopīgo un vienojošo, jo Latvijas vēstures dēļ mēs joprojām spējam novērtēt to, ko nozīmē būt saimniekiem savā valstī un pašiem lemt tās likteni,” cerīgi teica prezidents.

Būsim neatlaidīgi un pacietīgi, nebūsim pieticīgi un naivi, Latvijas iedzīvotājiem teica Valsts prezidents. Viņš vēlēja allaž saglabāt spēju būt līdzjūtīgiem, saprotošiem un atbalstošiem, „tikai tā – mēs nepazaudēsim cilvēcīgo grūtos brīžos un kļūsim stiprāki”.

 

Komentāri (70)

dzeris49 01.01.2015. 16.17

Tik tālu esam – amorāls blēdis ar demences iezīmnēm, bijušais PSKP funkcionārs, kurš izkrāpis ES naudu privātiem mērķiem, ir Latvijas prezidents, un pamāca, kā mums jādzīvo.

Paldies par to var pateikt ZZS un SC draudzīgajai koalīcijai, kas balsoja par šo Latvijas kauna traipu, labi, ka, vismaz, PLL, it kā, vairs Saeimā nav.

+25
0
Atbildēt

1

dzeris49 01.01.2015. 16.17

Tik tālu esam – amorāls blēdis ar demences iezīmnēm, bijušais PSKP funkcionārs, kurš izkrāpis ES naudu privātiem mērķiem, ir Latvijas prezidents, un pamāca, kā mums jādzīvo.

Paldies par to var pateikt ZZS un SC draudzīgajai koalīcijai, kas balsoja par šo Latvijas kauna traipu, labi, ka, vismaz, PLL, it kā, vairs Saeimā nav.

+25
0
Atbildēt

1

ierados 01.01.2015. 16.39

Latvija vienmēr ir bijusi “nozīmīgākais punkts”. Tajā skaitā PSRS politikā aukstā kara laikā Latvijai tika veltīta īpaša uzmanība. Baltijas kara apgabala centrs, izlūkošanas un pretizlūkošanas rietumu centrs, industrializācijas un kolektivizācijas centrs, kompartijas kadru karjeras izaugsmes centrs u.t.t. Šajā ziņā vecais kompartijas buks nav atklājis neko jaunu. Vecā labā skola.

+19
0
Atbildēt

1

    edge_indran > ierados 01.01.2015. 21.42

    ——-

    “Savs pienesums pilsoniskās sabiedrības attīstības procesa atsākšanā ir arī latviešu trimdai un tās organizācijām. Kā Dr.Šilde-Kārkliņa pareizi norādīja, uzaugot brīvajā pasaulē, jaunā trimdinieku paaudze kļuva par sava veida pilsoniskās sabiedrības mentalitātes karognesēju latviešu tautā. Jaunie cilvēki, 60. un 70.gadu pārmaiņu iedvesmoti, lielākoties bija pārvarējuši tos zaudējumus, ko viņu vecāku pilsoniskās sabiedrības mentalitātei bija nodarījuši Ulmaņa un kara laiki. Trimdā uzaugusī paaudze bija gatava aktīvi iesaistīties pilsoniskās sabiedrības atjaunošanā Latvijā. Vēl šodien atbildīgus valsts amatus vai augstākos posteņus nevalstiskās organizācijās Latvijā ieņem bijušie trimdinieki, tā veicinot pilsoniskās sabiedrības nostiprināšanos un tālāku attīstību. Šim stāstījumam tātad ir laimīgas beigas.”

    Metjū (Matīss) Kots, Upsalas universitātes zinātniskais līdzstrādnieks, Oksfordas universitātes vēstures doktorands. http://www.diena.lv/arhivs/pilsoniskas-sabiedribas-bojaeja-latvija-12224026

    ==============================================================================

    “Paldies” Rietum-krātijas jaunajiem briežiem par Latvijas Ceļu un palīdzību Šļoseram. “Mūsējie” tagad jau rullē lietas Jevropas līmenī!

    Ušakovs tikās ar Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru Nilu Muižnieku

    https://www.youtube.com/watch?v=FMdX2IkvTO4

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu