Mākslas pazinēji un vērtētāji latviešu gleznotāju Strunki godā par “lielu zviedru”
Otrdien, 16.decembrī plkst.18.30 mākslas muzejā “Rīgas Birža” pirmizrādi piedzīvos videofilma “Gleznotājs Laris Strunke”, aģentūrai LETA stāsta viena no filmas veidotājām Ilze Strenga. Videofilmas tapšanas vilinājums sākās Rīgā 2012.gadā, satiekot latviešu un arī zviedru gleznotāju Lari Strunki viņa personālizstādē Rīgā, galerijā “Mākslas XO”. Strunke toreiz atturīgi pameta ideju – Gotlandē, kur viņš vasaras darbnīcā glezno jau 50 gadus, būs izstāde. Gotlande viņa dzīvē ir arī vistuvākā ģeogrāfiskā saite ar Latviju – te viņš kopā ar ģimeni – tēvu izcilo latviešu modernistu gleznotāju Niklāvu Strunki, māti Olgu, kā arī brāli un māsu – 1944.gada novembra sākumā 13 gadu vecumā devās bēgļu gaitās.
Filmā tiks parādīta arī Hērvikas osta, kur tolaik pietauvojās bēgļu laiva, vietā, kas ir vistuvāk Latvijai. Gotlandē senā ēkā iekārtotā Strunkes un viņa dzīvesbiedres tēlnieces Evas Langes askētiskā darbnīca ir Strunkes gleznošanas iedvesmas vieta, kur nav nekā lieka, pat elektrība nav vajadzīga, jo ir ideāla dienas gaisma. Filmā Strunke aizvedīs arī uz Hides akmeņlauztuvēm, kur 1997.gadā viņš savus audeklus novietoja starp paša apgleznotajām akmens sienām – darbiem bija jāsaplūst un jāsadzīvo ar dabu. Vēl šodien mākslinieks neslēpj saviļņojumu par idejas īstenošanos. Filmas veidotāji parādīs arī Strunkes darbnīcu karaļa aranžērijā Stokholmā, kur galvenokārt top viņa gleznas. Tās viena pēc otras kārtosies acu priekšā, un Strunke stāstīs par telpu, par formu, par horizontu, kam viņš ļaujas ne tikai gleznās, bet arī slidojot tālu prom pa Stokholmas aizsalušajiem ūdeņiem.
Mākslas pazinēji un vērtētāji latviešu gleznotāju Strunki godā par “lielu zviedru” – viņš ir vienīgais latvietis, kurš saņēmis Prinča Eižena medaļu, un Zviedrijas Karaliskā Mākslas akadēmija viņam piešķīrusi arī Egrona Lundgrēna medaļu.
10.februārī gleznotājs Strunke svinēs 84.dzimšanas dienu. Viņš joprojām glezno un uz jautājumu par vecumu skarbi atjoko, ka tas viņu neinteresē un tur neko nevar mainīt. Videofilmu veidojusi režisore un operatore Maija Smildziņa, mākslas zinātniece Laima Slava, žurnāliste Ilze Strenga, montāžas režisors Valdis Zeļonka un producents Gvido Zilūzis. Filma tapusi studijā “Sudrabacs”.
Komentāri (26)