Francijas ministrs: Mēs nepiegādājam bruņojumu “nesaprotams kam”

Mediji: Krievijas jūras kājnieki sākuši apsargāt karakuģi “Mistral”

Atteikšanās nodot Krievijai “Mistral” klases helikopteru bāzes kuģus ir pierādījums tam, ka Francija nepiegādā ieročus “nesaprotams, kam”, intervijā raidorganizācijai RFI atzina Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns.

Tomēr Francija cer, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad būs izdevies palielināt bruņojuma eksportu, sacīja ministrs. 2013.gadā Francijas bruņojuma eksports pieauga par 42%. Līdz šā gada beigām eksporta rādītāji pieaugs vēl, ziņo LETA. Tas liecina, ka “pasaulē vēl ir ļoti nopietni draudi un Francijas rūpniecība strādā lieliski”, skaidroja Ledriāns.

Francijas militārās rūpniecības sektors eksportē zemūdenes, mākslīgos zemes pavadoņus un citas iekārtas, “kas maksā dārgi un kuru ražošanā francūži ir gana kompetenti”, norādīja ministrs.

Vēl 5.decembrī Ledriāns atzina, ka Francija, iespējams, Krievijai vispār nepiegādās tai uzbūvētos kuģus. “Pagaidām mēs nevaram veikt piegādes, iespējams, mēs tās nevarēsim veikt vispār,” atzina ministrs.

Apstākļi, lai nodotu Krievijai “Mistral” klases kuģus, nav radīti. “Iespējams, kaut kad situācija mainīsies,” viņš piebilda.

Tagad karakuģi “Mistral”, kuru Francijai bija paredzēts piegādāt Krievijai, apsargā Krievijas jūras kājnieki, atsaucoties uz informācijas avotiem Krievijas karaflotes ģenerālštābā, informē “Gazeta.ru”.

Pēc sniegtās informācijas, uz kuģa kaujas gatavībā atrodas vairāki desmiti jūras kājnieku, kuri no Vladivostokas ieradušies Sannazērā. “Kuģiem būtu jāatrodas Klusā okeāna flotes bruņojumā, tāpēc ekipāžas sastāvā ir virsnieki no šīs flotes. Papildus uz turieni nosūtīti arī jūras kājnieki, kuru uzdevums ir garantēt karakuģa drošību, kā arī pārbaudīt nolaišanās sistēmu gatavību. Precīzs skaits gan netiek atklāts,” tīmekļa vietnei atklājis avots ģenerālštābā.

Pēc viņa teiktā, jūras kājnieki Francijā ieradušies jau septembrī un tagad gaida lēmumu karakuģa nodošanas jautājumā.

Bijušais Krievijas jūras spēku pavēlnieks Vladimirs Masorins izdevumam pavēstīja, ka kājnieki uz kuģa ieradušies, lai to pasargātu no uzbrukumiem pārejas laikā. “Pēc tam, kad parādījās pirāti, es pieņēmumu lēmumu par nelielas jūras kājnieku grupas piešķiršanu jebkurai tālā ceļojuma komandai. Parasti tie ir 20 līdz 30 cilvēki, ar kuriem pietiek, lai nepieļautu kuģa nolaupīšanu. Šeit ir tieši tāda pati situācija,” piebilda Masorins.

Viņš norādīja, ka tad, “kad kuģis ir jūrā, tā ir Krievijas Federācijas teritorija. Kad “Mistral” tiks nodots Krievijai, tas arī kļūs par mūsu valsts teritoriju, un līdz tam, kamēr tam vēl nav uzstādīts bruņojums, jūras spēku kājnieki to apsargās.”

Tāpat Masorins uzsvēra, ka kājniekiem var būt ieroči, tikai saskaņojot ar Franciju, un izslēdza to izmantošanu, ja franči tomēr atteiksies nodot kuģi Krievijai.

Francija 2011.gadā piekrita uzbūvēt un pārdot Krievijai divus “Mistral” klases desantkuģus. Atbilstoši sākotnējam plānam pirmo kuģi bija paredzēts piegādāt oktobrī vai novembrī, bet otro – 2015.gadā. Taču, ņemot vērā situāciju Ukrainā, Francija tika pakļauta lielam starptautiskās sabiedrības spiedienam attiecībā uz šo darījumu, un septembrī tā atlika pirmā “Mistral” klases kuģa piegādi.

Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.