“Transparency International”: globālā naudas atmazgāšana apgrūtina cīņu ar korupciju (papild.)

Latvija korupcijas uztveres indeksā – 43.vietā pasaulē

Vairāk nekā divas trešdaļas no 175 valstīm starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” indeksā šogad novērtētas zemāk par 50 indeksa punktiem, kur 0 ir zemākais vērtējums, kas nozīmē augstu korupcijas risku publiskajā sektorā, bet 100 indeksa punktus iegūst valstis, kuras tiek uzskatītas par tīrām no korupcijas. 

Dānija ir saņēmusi augstāko vērtējumu indeksā – 92 punktus, bet Ziemeļkoreja un Somālija dala pēdējo vietu, saņemot tikai astoņus indeksa punktus, informē Sabiedrība par atklātību “Delna”.

Latvija šajā indeksā atrodas 43.vietā, bet kaimiņvalstis Igaunija – 26.vietā, Lietuva – 39.vietā.

Latvija šogad ir saņēmusi 55 punktus no 100 korupcijas uztveres indeksa punktiem – mūsu valsts ieguvusi par diviem punktiem vairāk nekā 2013.gadā, tādējādi pakāpjoties par sešām vietām kopš 2013.gada.

“Delnas” direktors Gundars Jankovs norāda, ka šie optimistiskie rezultāti liecina – līdz šim ieguldītais darbs ar korupcijas mazināšanu saistīto tiesību aktu sakārtošanā un pretkorupcijas institūciju izveidē ir uzrādījis progresu publiskajā sektorā, kas sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, tai skaitā uzņēmējiem, korupcijas risks ekspertu vērtējumā ir samazinājies.

Tajā pašā laikā joprojām nemainīgs ir ekspertu un uzņēmēju vērtējums par augsto politiskās korupcijas risku Latvijā. Latvijas ekonomika tiek bremzēta, jo neviens politiskais spēks šobrīd nav vēlējies uzņemties politisko līderību, lai paustu stingru neiecietību pret korupciju un vērtētu korupcijas negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, piemēram, ēnu ekonomiku, norāda Jankovs.

Lai mazinātu iecietību pret korupciju, ir nepieciešams būtiski uzlabot tiesu sistēmu, padarot to efektīvāku, būtiski jāuzlabo tiesībsargājošo iestāžu darbs, ceļot zināšanu līmeni un kapacitāti, piemēram, maksātnespējas procesus, reiderisma iespēju mazināšanu u.c. Lai palielinātu sabiedrības ieinteresētību mazināt korupciju kopā, jāizstrādā atbilstošs trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības regulējums, kā arī pārdomāti jānodrošina KNAB reputācijas atjaunošana un neatkarības garantēšana, lai apkarotu politisko korupciju, norāda Jankovs.

Tikmēr korupcijas uztveres indeksa 20.gadadienā Ķīnas, Turcijas un Angolas indeksa rezultāti rāda lielāko kritumu starp 175 valstīm, kas iekļautas indeksā. Indeksa kritums šīm valstīm ir par četriem pieciem punktiem, un tas uzskatāms par būtisku, jo noticis neskatoties uz to, ka vidēji šo valstu ekonomikas augušas par 4% vai vairāk pēdējos četrus gadus.

“2014.gada Korupcijas uztvere indeksa rezultāti parāda, ka ekonomiskā izaugsme tiek apdraudēta, un pieliktās pūles, lai samazinātu korupciju, izgaist brīdī, kad politiskie līderi un augsta līmeņa amatpersonas izmanto savu varu, lai piesavinātos finanšu līdzekļus,” norāda “Transparency International” padomes priekšsēdētājs Hose Ugazs (José Ugaz) no Peru.

“Korumpētas amatpersonas līdzekļus, kas iegūti nelegālā ceļā, piemēram, no kontrabandas ienākumiem, noglabā drošās finanšu oāzēs, un, slēpjoties aiz ofšoru kompānijām, nodrošina sev pilnīgu imunitāti”, skaidro Ugazs. “Valstīm, kuras atrodas Korupcijas uztveres indeksa pēdējās vietās, jāpieņem radikāli pretkorupcijas pasākumi, lai uzlabotu savu iedzīvotāju labklājību. Savukārt valstīm, kuras atrodas indeksa augšgalā, jāspēj nodrošināt, ka ar tām saistītās privātās un juridiskās personas nepiekopj koruptīvas darbības citās valstīs.”

Lielākais kritums šogad ir Turcijai (-5), Angolai, Ķīnai, Malavi un Ruandai (visām – 4 indeksa punkti). Lielākie rezultātu uzlabotāji ir Kotdivuāras salas, Ēģipte, Santvincenta un Grenadīnu salas (+5), Afganistāna, Jordānija, Mali un Šveice (+4).

Korupcijas uztveres indekss ir veidots no ekspertu viedokļiem par korupciju publiskajā sektorā. Valsts indekss uzlabojas, ja valsts pārvaldība ir atvērta un tās iedzīvotāji var sekot līdzi lēmumu pieņēmēju darbam, bet tajās valstīs, kurās plaši izplatītas koruptīvas darbības, netiek piemēroti sodi par korupciju un publiskās institūcijas nestrādā iedzīvotāju labā, vērtējums ir zems.

Ķīnas indeksa rezultāti ir nokrituši uz 36 indeksa punktiem, neskatoties uz sasniegto 2013.gadā, kad Ķīna saņēma 40 punktus no 100 iespējamajiem. Tas noticis neskatoties uz to, ka Ķīnas valdība ir sākusi aktīvu pretkorupcijas kampaņu, kas vērsta pret korumpētām valsts amatpersonām. Valdība ir atzinusi nepieciešamību sekot līdzi amatpersonām, kuras slēpj kontrabandas un korupcijas ceļā iegūtus līdzekļus pāri robežām. Tomēr šogad janvārī nopludinātie dokumenti atklāja 22 000 ofšoru klientu vārdus no Ķīnas un Honkongas, kuru vidū bija arī vairāki valsts līderi. 

Korupcija un naudas atmazgāšana ir problēma arī citās ekonomiski spēcīgājās attīstības valstīs. Šogad klajā nāca tādi skandalozi gadījumi kā Brazīlijas lielākās naftas kompānijas kukuļošanas gadījums, kurā tika izmantoti starpnieku uzņēmumi, lai daudzu gadu garumā uzpirktu politiķus(valsts novērtēta ar 43 punktiem). Publiskotas ziņas par korumpētu personu praksi Indijā (38 indeksa punkti), kas izmanto banku kontus Maurīcijā (novērtēta ar 54 punktiem) , kā arī par līdzīgām Krievijas (saņemti 27 indeksa punkti) amatpersonu darbībām Kiprā (indeksā saņem 63 punktus).

“Transparency International” aicina valstis, kas atrodas Korupcijas uztveres indeksa pirmajās vietās, darīt daudz vairāk, lai ierobežotu naudas atmazgāšanu un radītu šķēršļus kompānijām slēpt koruptīvus darījumus un piesegt korupciju.

Korupcijas uztveres indeksa pirmajā vietā esošā Dānija stingri ievēro likumus, atbalsta pilsonisko sabiedrību un ir noteikusi skaidrus uzvedības nosacījumus tiem, kas ieņem amatus publiskajā sektorā, bet tā ir arī parādījusi paraugu citiem, šā gada novembrī nākot klajā ar plāniem izveidot publisku reģistru, iekļaujot patiesā labuma guvēju informāciju par visiem uzņēmumiem, kas pakļauti Dānijas tiesiskajam regulējumam. Šie nosacījumi, līdzīgi kā tie, kurus pieņēma Ukraina un Lielbritānija, padarīs grūtāku dzīvi korumpētām personām slēpties aiz kompānijām, kas reģistrētas uz citu personu vārda.

“Transparency International” ir sākusi kampaņu “Atmasko korupciju”, aicinot Eiropas Savienību, Amerikas Savienotās Valstis un G20 valstis sekot Dānijas paraugam un radīt vienotu publisko reģistru, kas padarītu redzamu to, kas patiesi kontrolē uzņēmumu darbību un ir patiesā labuma guvēji.

(papildināta ar “Delnas” komentāriem)