Krievija kultūras ministra vadībā pārrakstījusi Krimas vēsturi

Krimas tatāru līderis: tas ir kauns Krievijas vēsturniekiem

„Ukrainā, domāju, to aizliegs pārdot,” – tā Maskavā notikušajā grāmatas „Krimas vēsture” prezentācijā teica Krievijas kultūras ministrs, kas tagad jau pazīstams arī Latvijā, Vladimirs Medinskis. Krimas tatāru līderis Mustafa Džemiļevs šādas grāmatas tapšanu nosaucis par „Krievijas vēsturnieku kaunu”, ziņo BBC.

Savukārt grāmatas prezentācijā klātesošais Krievijas okupētās Sevastopoles gubernators Sergejs Meņailo teica, „ka tā jau ir viņu [ukraiņu] problēma”.

Grāmata „Krimas vēsture” (История Крыма) tapa pēc Krievijas Militārās vēstures biedrības ierosinājuma, šo biedrību vada ministrs Medinskis. Grāmatas autori ir 14 vēsturnieki no Krimas, Maskavas un Ļipeckas.

Kopš Krimas aneksijas pagājis nedaudz vairāk par pusgadu – šie vēsturnieki, kā atzīmē BBC, strādājuši operatīvi, jo grāmata jau atrodas grāmatveikalu plauktos. Pirmā tirāža ir četri tūkstoši eksemplāru.

Krievija šo grāmatu paredzējusi iekļaut Krimas skolu programmā.

Tiesa, par Krimas aneksiju šajā grāmatā nekas nav teikts. Šogad pavasarī notikušais ar Krimas teritorijas pievienošanu Krievijai tiek skaidrots kā „Krimas atkalapvienošanās ar Krieviju” vai „Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā”. Tā par to grāmatas ievadā raksta arī ministrs Medinskis: „Vēsturiskie „Krievijas pavasara” 2014.gada notikumi likumsakarīgi noveda pie Krimas pievienošanās Krievijai.”

Savukārt projekta vadītājs Mihails Mjagkovs paziņoja, ka šīs grāmatas autori vēlējās lasītājiem pavēstīt: „Krima vienmēr ir bijusi mūsu.”

Krimas vēsturisko iedzīvotāju un padomju varas gados Krievijas no turienes izsūtīto Krimas tatāru līderis Mustafa Džemiļevs, kuram arī tagad Krievija ir liegusi iebraukt Krimā, BBC teica, ka šādas Krimas vēstures sarakstīšana ir kauns Krievijas vēsturniekiem un zinātniekiem, kuri ar savu darbu vēlas attaisnot Krimas aneksiju.

„Tie ir atkarīgi cilvēki, kuri rakstīs to, ko vara viņiem liks. Tā ir vēstures rakstīšana pēc varas diktāta, to uzspiedīs visiem,” teica Džemiļevs. „Runāt par to, ka tā vai cita teritorija ir „mūsu” tikai tāpēc, ka kādreiz tā tikusi iekarota, ir aptuveni tikpat primitīvi kā tad, ja Krimas tatāri teiktu, ka Maskava vispār ir mūsu pilsēta, jo mēs savulaik to iekarojām.”

Kā vēsta starptautiskā mobilā cilvēktiesību aizstāvības grupa, Krimas grāmatu tirgotavu plaukti jau ir pārpildīti ar literatūru, kas vērsta pret Ukrainu. „Krievijas pret Ukrainu vērstā propaganda mūs sagaida Simferopoles lidostā tik lielā skaitā, ka ir jābrīnās, kā to visu paspējuši sarakstīt un nodrukāt tūkstošiem lielās tirāžās.”

Starptautiskā cilvēktiesību aizstāvības organizācija „Human Rights Watch” savā novembra ziņojumā vēsta par masveidīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krimā. Tiek minēta gan iebiedēšana, gan Krimas tatāru, sabiedrisko darbinieku un žurnālistu, kā arī visu citu, kuri uzstājas pret Krievijas politiku, vajāšana. „Human Rights Watch” ziņojumā Krievijas darbības Krimā tiek kvalificētas kā okupācija.