Kalnmeiers: Svarīgākā ir Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas kvalitāte, nevis ātrums (papild.)

Ziņojums: Institūcijas ir nodrošinājušas atbilstošus resursus Zolitūdes traģēdijas seku novēršanai

Svarīgākā ir Zolitūdes traģēdijas lietas izmeklēšanas kvalitāte, tāpēc policijai nav izvirzīti konkrēti termiņi, kādos lieta ir jānodod prokuratūrai, trešdien uzsvēra ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Ja lieta prokuratūrai tiks nodota jau šogad, tas būs labi, tomēr nav noteikts konkrēts uzstādījums, ka tam ir jānotiek šogad, sacīja Kalnmeiers. “Primārā un galvenā nozīme ir lietas izmeklēšanas kvalitātei,” uzsvēra ģenerālprokurors. Viņš atsaucās uz 2006.gadā Polijā notikušo traģēdiju Katovices izstāžu centrā, kur pēc tā sagrūšanas lieta tiesā ir kopš 2008.gada un sešu gadu laikā neviena atbildīgā persona nav notiesāta, un lieta joprojām nav atrisināta. “Mēs cenšamies darbu darīt kvalitatīvi un lieki nesasteigt,” teica Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors noraidīja iepriekš izskanējušās runas, ka viņš it kā būtu paudis neapmierinātību ar izmeklēšanas norisi un kvalitāti. Kalnmeiers uzskata, ka izmeklēšana notiek atbilstoši kaitējuma apmēram un lietas sarežģītības pakāpei. To viņš vērtē kā apmierinošu, ja vērtēšana ir kategorijās “apmierinoši” vai “neapmierinoši”. Savukārt policijas darba kvalitāti viņš vērtē pozitīvi, ziņo LETA.

Arī Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins uzsvēra, ka izmeklētāji strādā ar pilnu atdevi un pēc labākās sirdsapziņas. Arī policija nav noteikusi konkrētu laiku izmeklēšanas termiņiem, taču tā arī netiks lieki aizkavēta. Ir iespējams, ka izmeklēšana noslēgsies līdz gada beigām, tomēr tas nav primārais uzdevums, lai tam ziedotu izmeklēšanas kvalitāti, norādīja Grišins.

Viņš atgādināja, ka izmeklēšana ir nonākusi noslēguma fāzē un pēc kāda laika varētu tikt nosauktas aizdomās turamās personas. Ir pieļaujams, ka atbildīgās personas varētu bēguļot, bet policija sola pielikt visas pūles, lai personas no soda neizvairītos. Ja kāda no atbildīgajām personām būs pametusi valsti, nepieciešamības gadījumā tā tiks nogādāta atpakaļ Latvijā.

Grišins oktobra vidū pēc tikšanās ar traģēdijā cietušajiem paziņoja, ka izmeklētājiem ir skatījums par potenciālajām aizdomās turamajām personām Zolitūdes traģēdijā. Konkrētas personas vai to skaits joprojām netiek nosaukts, vien norādot, ka tādas būs vairākas personas.

Kopumā valsts piešķirtais finansiālais ieguldījums traģēdijas seku novēršanā mērāms aptuveni 4,2 miljonu eiro apmērā, no kuriem pabalstos izmaksāti aptuveni 2,7 miljoni eiro, sociālās rehabilitācijas un veselības aprūpes nodrošināšanai atvēlēti attiecīgi aptuveni 232 000 eiro un aptuveni 112 000 eiro, savukārt ar kriminālprocesu saistītās izmaksas sasniegušas 1,3 miljonus eiro.

Jau rakstīts, ka atbildīgās institūcijas ir nodrošinājušas atbilstošus resursus Zolitūdes traģēdijas seku novēršanai. Tā secināts informatīvajā ziņojumā, kurā apkopota informācija par Zolitūdes traģēdiju un paveikto tās seku novēršanai.

Pēc traģēdijas ir īstenoti dažādi pasākumi, kas vērsti uz cēloņu un to sekmējošo faktoru izvērtēšanu. Ir piedāvātas dažādas preventīvas darbības, lai nepieļautu līdzīgu traģisku situāciju un lai nākotnē neveidotos traģēdiju veicinoši apstākļi. Tāpat gada laikā ir paaugstināta institūciju gatavība katastrofu gadījumiem.

Valdība šā gada laikā ir pieņēmusi vairākus lēmumus, lai pēc iespējas mazinātu traģēdijas sekas, tai skaitā lēmumus par pabalstu izmaksāšanu un papildu līdzekļu piešķiršanu atbildīgajiem dienestiem katastrofas radīto seko novēršanai. Tika nodrošināts atbalsts, informācija, sociālā palīdzība un pabalsti gan traģēdijā cietušajiem, gan bojāgājušo tuviniekiem.

Zolitūdes traģēdija Latvijā izgaismoja problēmas ar būvniecības nozares normatīvo regulējumu un daudzām tā nepilnībām. Šogad oktobrī darbu sāka Būvniecības valsts kontroles birojs, kas nodarbosies ar būvdarbu kontrolēšanu un būvju ekspluatācijas uzraudzību, organizēs ekspertīzes un piešķirs patstāvīgās prakses tiesības būvekspertīzes veikšanai, kā arī veiks šīs specialitātes patstāvīgās prakses uzraudzību.

Paralēli biroja izveidei ir noticis darbs pie būvniecības nozares normatīvā regulējuma, piemēram, Būvniecības likumā un tam pakārtotajos normatīvos aktos turpmāk būs noteikts pienākums būvinspektoram apmeklēt būvlaukumu būvdarbu laikā, ievērojot būvniecības uzraudzības posmā noteiktos galvenos būvdarbu posmus. Tas nozīmē, ka būvinspektors būvlaukumu apmeklēs vismaz 2-4 reizes būvniecības laikā līdz būves nodošanai ekspluatācijā, par katru pārbaudi sagatavojot atzinumus un nosakot atbildību par veiktajām darbībām, teikts ziņojumā.

Savukārt, lai sekmētu sabiedrības informētību par nepieciešamo rīcību krīzes situācijās un katastrofās, līdz 2018.gadam ir paredzēts ieviest mācību kursu “Cilvēkdrošība”, veicinot sabiedrības izpratni par rīcību dažādos negadījumos. Notiek arī darbs ar pašvaldībām, lai stiprinātu to spēju rīkoties krīzes situācijās, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests apmāca pašvaldību civilās aizsardzības komisijas.

Ir izstrādāts likumprojekts “Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums”, kurā saistībā ar ēkām un būvēm noteikti infrastruktūras īpašnieku vai valdītāju pienākumi un tiesības, lai nodrošinātu drošu infrastruktūras ekspluatāciju.

Ziņojumā secināts, ka ir jāturpina darbs pie būvniecības jomas regulējuma sakārtošanas un pilnveidošanas, kā arī sociālo pabalstu un sociālās palīdzības saņemšanas un nodrošināšanas kārtības.

Minēto ziņojumu plānots trešdien izskatīt valdības sēdē.

Nākamnedēļ, 21.novembrī, apritēs gads, kopš Zolitūdē sabruka lielveikals “Maxima”, kurā dzīvību zaudēja 54 cilvēki.

Pilns informatīvais ziņojums par Zolitūdes traģēdijas seku likvidēšanu pieejams šeit.

Infografika par Zolitūdes traģēdijas seku novēršanu skatāma šeit.

(papildināta no sākuma)