DP kritiski vērtē Krāslavas mēra bažas par prokrieviskām aktivitātēm pierobežā (papild.)

Valstsvīri reģionā notiekošajām iespējamo Krievijas algotņu ideoloģiskajām aktivitātēm nepievēršot pienācīgu uzmanību

Drošības policija (DP) ļoti augstu vērtē Krāslavas mēra Gunāra Upenieka (ZZS) rūpes par nacionālo drošību, taču norāda, ka informācijas nodošana vispirms plašsaziņas līdzekļiem var radīt šķēršļus vērsties pret drošības riskus radījušajām personām.

Jau ziņots, ka Upenieks laikrakstam “Diena” paudis bažas par iespējamām plašām prokrieviskām aktivitātēm pierobežā, tikmēr citu pašvaldību vadītāji par to trauksmi neceļot.

DP aģentūrai LETA skaidroja, ka ļoti augstu vērtē gan Upenieka, gan jebkura cita Latvijas iedzīvotāja rūpes par nacionālo drošību. Vienlaikus DP aicina Krāslavas novada domes priekšsēdētāju, ja viņam ir informācija par iespējamiem draudiem valsts konstitucionālajai iekārtai vai teritoriālajai integritātei, vērsties DP tieši, nevis ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

“Vēlamies uzsvērt, ka šādas informācijas publiskošana var ne tikai veicināt spriedzi sabiedrībā, bet arī radīt šķēršļus drošības iestāžu darbībai pret personām, kuras rada riskus nacionālajai drošībai,” norāda DP.

Tāpat DP nevar piekrist Upenieka apgalvojumam par pašvaldību ierobežotajām iespējām ietekmēt situāciju, īpaši izglītības iestāžu jautājumos, kas ir pašvaldību kompetence.

DP atgādina, ka nacionālās drošības garantēšana ir komplekss dažādu valsts un pašvaldības institūciju īstenotu pasākumu kopums, kurā katra institūcija atbilstoši kompetencei sniedz savu ieguldījumu. Šajā kontekstā DP apliecina, ka drošības situācija Latvijas pierobežas reģionos ir viens no DP prioritārajiem darba virzieniem, tomēr DP nevar sniegt detalizētus komentārus par katru publiskajā telpā izskanējušu gadījumu.

Krāslavas mērs nobažījies par prokrieviskām aktivitātēm pierobežā

Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS) ir nobažījies par plašām prokrieviskām aktivitātēm pierobežā, tikmēr citu pašvaldību vadītāji par to trauksmi neceļ, otrdien vēsta laikraksts “Diena”.

Upenieks uzskata, ka Latgalē tiek gatavota augsne pārmaiņām, taču valstsvīri reģionā notiekošajām iespējamo Krievijas algotņu ideoloģiskajām aktivitātēm nepievēršot pienācīgu uzmanību. Pēc Krāslavas mēra stāstītā, aktīvisti dodas pie cilvēkiem uz mājām, dala bukletus, klāstot par iespējām, kādas pavērtos, ja Latgale tiktu pievienota Krievijai.

“Informācija līdz domei nonāk ātri, bet mums nav iespēju šo kustību apturēt. Viņi iet arī uz skolām, citām sabiedriskām iestādēm, dzirdēts par maksājumiem, lai panāktu, ka vadošos amatos esošie cilvēki, dažādu kolektīvu vadītāji būtu viņu pusē. Šo lietu esmu pārrunājis ar kolēģiem no citu novadu pašvaldībām, taču mums nav iespēju iejaukties. Kur skatās Drošības policija (DP), es nezinu,” nobažījies Upenieks.

Viņš atzīst, ka iedzīvotājus, kuriem ir darbs un mašīna, līdzīgi pārliecināšanas mēģinājumi uzrunā mazāk vai neuzrunā nemaz, taču “trūcīgākajiem vieglāk iestāstīt, ka lielais kaimiņš ir glābiņš”.

Krāslavas novada domes priekšsēdētājs min, ka reģionā daudziem nav saprotams, kāpēc Daugavpilī tiek pieļauta pastāvīga Mūžīgās uguns degšana, tikmēr skolu audzēkņiem tiek atļauts stundu laikā doties Uzvaras dienas gājienos.

Tomēr citu Latgales novadu pašvaldību vadītāji neuzskata, ka reģionā būtu apdraudēta drošība. Piemēram, Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele (Latgales partija) laikrakstam saka, ka, atskaitot dažu vecāka gadagājuma cilvēku aktivitātes nacionālboļševika Vladimira Lindermana partijā “Par dzimto valodu”, pilsētā un tās apkārtnē viss esot mierīgi.

Savukārt Zilupes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Vaļdens (SC), lūgts komentēt drošības situāciju, laikrakstam atbild ar pretjautājumu: “Kāpēc tik slikti domā par mūsu novadu? Visa jaunatne perfekti runā latviski, pie mums dzīvo lielākie Latvijas patrioti! Cilvēkiem šeit nākas domāt par sadzīviskām lietām, viņiem nav laika parakstīties uz muļķībām.”

Tomēr ne visur Krāslavas novadā durvis Latvijai naidīgajiem sludinātājiem tiek atvērtas. Piemēram, Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns apgalvo, ka tādus aktīvistus, kas aģitē par Latgales pievienošanu Krievijai, viņš skolas tuvumā nelaistu. Tukāns atzīst, ka Krievijas ideoloģiju atbalstošo spēku aktivitāte reģionā ir manāma, taču no saviem skolēniem, kuru trešdaļa ir krievu tautības, neesot dzirdējis par sastapšanos ar pretvalstisku aģitāciju.

Pretēja situācija ir Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, kur mācības notiek krievu valodā. “Dienas” rīcībā esošā informācija liecina, ka šajā mācību iestādē radīta labvēlīga augsne Krievijas politikai draudzīgu spēku izpausmēm. Turp braucot “Saskaņas centra” (SC) deputāti, kuri publiski izteikušies, ka Latvija nav bijusi okupēta un esošā neatkarība esot tikai pagaidu variants. Tāpat arī skolas vadība no šīs partijas saņēmusi ziedojumus.

“Naudas apmērs ir tūkstošos, par to skola īsteno projektus un skolas vadība pie katras iespējas skolēniem klārē, cik šī partija laba, un potē viņu ideoloģiju. Pat šā gada 1.septembrī neiztika bez kādas SC deputātes priekšvēlēšanu uzrunas,” laikrakstam atklājusi kādas Krāslavas iestādes amatpersona, kas vēlējusies palikt anonīma.

Apstiprinājumu, ka skolā Zinību dienā viesojās 11. un nu jau arī 12.Saeimas deputāte Jeļena Lazareva (S), guva Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). Taču ziedojumu saņemšanu no konkrētās partijas skolā noliedz. IKVD vadītāja Inita Juhņeviča gan norāda, ka likums ļauj skolām saņemt ziedojumus, tajā skaitā no politiskajām partijām, un tie jāizmanto izglītības iestādes attīstībai, mācību līdzekļu un aprīkojuma iegādei. Normatīvi gan neļauj izkontrolēt, kā šādi labvēlības žesti atspoguļojas skolas vadības un skolēnu uzskatos par konkrētu politisko spēku.

Kā raksta “Diena”, Ukrainas notikumu konteksts vēl spilgtāk izgaismojis visas Latgalē notiekošās politiskās aktivitātes. Iespējams, arī eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības (LKS) pieeja vēlētāju uzrunāšanai Saeimas vēlēšanu priekšvakarā citkārt tiktu norakstīta uz partijai ierasto savdabību, taču šogad Latgales iedzīvotāji par to pauduši sašutumu. No pastkastītēs saņemtajām LKS reklāmām viņi nopratuši, ka reģionam tiekot gatavots Krimas liktenis jeb nonākšana Krievijas sastāvā.

Uz īpaši Latgales vēlētājiem veidotās avīzes vāka tikušas vilktas paralēles starp Krimu un Latgali, tāpat vienā no fotoattēliem bijis redzams, kā partijas līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs paraksta sadarbības līgumu ar Krievijas atbalstīto okupētās Krimas vadītāju Sergeju Aksjonovu. Latgales līdzību ar Krimu spēkā uztur arī LKS Saeimas vēlēšanu listes pirmais numurs Latgalē Jurijs Zaicevs. Latvijas Televīzijai viņš sacījis, ka, ja varas partijas turpināšot nepiekrist krievu valodas tiesību palielināšanai un pilsonības es variantam, šejienes krievi pievienošoties Krievijai ar visu Latgales zemi.

Tikmēr Latvijas DP atzīmē, ka Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstītāji izplata lielvalsts ģeopolitiskajām interesēm atbilstošu vēstures interpretāciju ar nolūku veicināt pozitīvu viedokli par Krieviju Latvijas iedzīvotāju vidū, lai nākotnē to izmantotu kā instrumentu iekšpolitisku un ārpolitisku lēmumu ietekmēšanai mūsu valstī. Komentārus par operatīvajiem pasākumiem Latgalē iestāde nesniedz, bet aicina iedzīvotājus ziņot par aktivitātēm, kas vērstas pret Latvijas teritoriālo integritāti vai konstitucionālo iekārtu.

(papildināta no sākuma)