Merkele: ES neplāno jaunas sankcijas pret Krieviju (papild.)

Somijas premjerministrs: Krieviju var ietekmēt tikai sankciju pastiprināšana

Eiropas Savienība (ES) neplāno plašas jaunas sankcijas pret Krieviju, otrdien paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele. Vienlaikus viņa atzina, ka starptautiskajām sankcijām pakļauto indivīdu loks var tikt paplašināts, vēsta LETA/DPA.

“Plašas ekonomiskās sankcijas netiek plānotas,” norādīja kanclere, piebilstot, ka prioritāte šobrīd ir nodrošināt, lai Ukrainas austrumos tiktu ievērots pamiers.

Viņa arī uzsvēra, ka būtiski pamiera vienošanās nosacījumi nav īstenoti, un ļāva noprast, ka gaidāmas jaunas Ukrainas un Krievijas prezidentu Petro Porošenko un Vladimira Putina sarunas.

Par to, vai pastiprināt Krievijai noteiktās sankcijas, jaunnedēļ sanāksmē Briselē spriedīs ES ārlietu ministri, otrdien pavēstīja ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni.

“Nākamnedēļ, pirmdien, Briselē mums būs ministru sanāksme, un tur notiks diskusijas, bet es teiktu, ka ne tikai par to, vai vajadzētu palielināt sankcijas, bet galvenokārt par to, kā atbalstīt Ukrainu šajos sarežģītajos laikos,” Berlīnē sacīja Mogerīni.

“Es ceru, ka mēs neatgriezīsimies situācijā, kāda bija pirms diviem trim mēnešiem, ar vardarbīgām sadursmēm un cilvēku nogalināšanu katru dienu,” savukārt norādīja Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, kurš kopā ar Mogerīni piedalījās preses konferencē.

Somijas premjerministrs: Krieviju var ietekmēt tikai sankciju pastiprināšana

Eiropas Savienībai ir atkal jāpārskata iespēja pastiprināt sankcijas pret Krieviju, jo tas ir pats efektīvākais iedarbības veids uz Krieviju, paziņojis Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs.

Stubs intervijā teicis, ka nauda ir labākais vidutājs miera noslēgšanā, ziņo UNIAN. “Tā ir vienīgā metode – mīksta, bet vienlaikus arī stingra, kas mums ir jāizmanto,” teica Stubs.

Viņš norādīja, ka pēdējās dienās situācija Ukrainā atkal ir saasinājusies – atsākušās sīvas kaujas. “Drošības situācija Somijā radikāli nav mainījusies, bet situācija uz Ukrainas robežas noteikti ir satraucoša,” teica Somijas premjerministrs.

Somijas valdības galva teica, ka Krievijas ārpolitikas doktrīnā redz aukstā kara ēnu. “Mēs daudz kur jau esam uz aukstā kara sliekšņa,” gluži kā bijušais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs Berlīnē teica Stubs.

Baidens un Kamerons brīdina Krieviju par darbībām Ukrainā

ASV viceprezidents Džo Baidens brīdinājis Krieviju par Ukrainu, kurā no Krievijas iebraukušas jaunas tanku, kravas automašīnu un artilērijas kolonnas, ziņo LETA/AFP. Arī Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons paziņojis, ka valsts ir gatava pastiprināt sankcijas pret Krieviju, ja tā turpinās agresiju Ukrainā.

Baidenam bijusi telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko un abi bijuši vienisprātis, ka Krievijai ir būtiski ievērot Minskā 5.septembrī parakstīto vienošanos par pamieru. “Viceprezidents norādīja – ja Krievija turpinās tīšām pārkāpt Minskas vienošanās, izmaksas Krievijai palielināsies,” teikts Baltā nama paziņojumā.

ASV nosodījumu Krievijas īstenotajai Donbasa reģiona militarizācijai paudis arī Valsts departaments savā paziņojumā pirmdien. Jau ziņots, ka Krievijas tanku un militārās tehnikas kolonnas pēdējās nedēļas laikā aktīvi iebraukušas Ukrainā.

Valsts departamenta pārstāve Džena Psaki norāda, ka Austrumukrainā, pēc ASV novērojumiem, separātisti gatavojas jaunam teritorijas sagrābšanas uzbrukumam, kas atrodas ārpus noslēgtās vienošanās ar Ukrainas valdību, ziņo „Radio Svoboda”.

„Nav attaisnojuma šiem nepārtrauktiem Krievijas un tās marionešu Minskas protokola pārkāpumiem. Ja Krievija pilnībā atbalstītu Minskā noslēgto vienošanos ar Ukrainu par pamieru, tā pārtrauktu uguni, nepiegādātu arvien jaunus ieročus un atbalstu separātistiem, izvestu savu karaspēku un militāro tehniku no Ukrainas, kā arī aicinātu savas marionetes pārtraukt pamiera noteikumu pārkāpumus, atbrīvotu ķīlniekus un slēgtu starptautisko robežu,” uzsvēra ASV Valsts departamenta preses sekretāre.

Viņa norādīja – kā jau 3.novembrī paziņoja Baltais nams, ja Maskava turpmāk ignorēs vienošanās, ko tā apņēmās pildīt Minskā, un turpinās destabilizēt situāciju Austrumukrainā, „Krievijai par to cena tikai pieaugs”.

Psaki arī vērsa uzmanību uz to, ka Krievijas varas iestādes ar „valsts noslēpuma plīvuru” aizsegusi to, kas ir noticis ar Pleskavas desantniekiem, kuri krituši kaujās šovasar Donbasā.

Šogad no jūlija līdz septembrim dzīvību zaudējušo Pleskavas desantnieku nāves apstākļi un vieta, kur viņi aizgājuši no dzīves, ir valsts noslēpums, oficiālā atbildē Pleskavas apgabala likumdevēju sapulces deputātam Ļevam Šlosbergam paziņojusi Krievijas Galvenā kara prokuratūra.

Atbildē partijas “Jabloko” politbiroja loceklim faktiski tiek apstiprināts, ka desantnieki nomiruši ārpus savu armijas daļu pastāvīgajām dislokācijas vietām Pleskavas apgabalā, vēsta LETA/RFE/RL.

Atšķirībā no presē iepriekš minētajiem apgalvojumiem dokumentā, kura kopiju deputāts pirmdien ievietojis savā blogā radiostacijas “Eho Moskvi” mājaslapā, nav teikts, ka desantnieki dzīvību būtu zaudējuši mācībās.

Prokuratūras atsūtītais dokuments ir nedaudz “ētiskāks par netaktisko atbildi, kuru Valsts domes deputāts Genādijs Gudkovs saņēma no Aizsardzības ministrijas”, norāda Šlosbergs. Tajā ziņojumi par desantnieku nāvi, kā domājams, konfliktā Ukrainas teritorijā, nodēvēti par baumām.

Septembrī laikraksts “Pskovskaja guberņija” publicēja Pleskavas desantnieku sarunas, no kurām varēja saprast, ka uz Ukrainu nosūtītā rota augustā Ukrainā apšaudē tikusi teju pilnībā iznīcināta. Pēc Krievijas aktīvistu datiem, Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits jau pārsniedzis 4300.

Kamerons: Lielbritānija gatava pastiprināt sankcijas pret Krieviju

Tikmēr Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons paziņojis, ka Lielbritānija nevēlas jaunu auksto karu ar Krieviju, taču ir gatava pastiprināt pret to sankcijas.

Kā vēsta aģentūra „Reuters”, šis paziņojums saistīts ar Austrumukrainas situācijas destabilizāciju pēdējā laikā. „Krievijas darbības rada nopietnas briesmas pārējai Eiropai,” norāda Kamerons.

Ja situācija Ukrainā neuzlabosies, pēc britu premjerministra teiktā, Lielbritānija ir gatava palielināt spiedienu uz Krieviju. Sankciju pastiprināšana pret Krieviju ir „ne tikai morāli pareiza”, bet arī atbilst „Lielbritānijas nacionālajām un ekonomiskajām interesēm”, teicis Kamerons.

„Bijušais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs šajās dienās teica, ka mēs atrodamies uz jauna aukstā kara sliekšņa. Nedomāju, ka to nevar novērst un tas noteikti nav tas, ko mēs vēlamies. Tuvākajās dienās man būs iespēja to pateikt prezidentam Putinam,” paziņoja kamerons.

„Vienlaikus es gribu skaidri solīt: ja Krievija turpinās iet to ceļu, ko tā dara tagad, mēs palielināsim spiedienu uz Krieviju. Un tad Krievijas attiecības ar pārējo pasauli būs principiāli citādas nekā tās ir tagad,” teica Kamerons.

Konflikts Ukrainā aizsākās februārī, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luganskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

(papildināta no sākuma)