Mežviets: Nākamgad 16.martā un 9.maijā drošības riski būs vēl augstāki

DP vadītājs uzskata, ka Latvijai būs jārēķinās ar mēģinājumiem diskreditēt amatpersonas

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un notikumus Ukrainā, nākamgad 16.martā un 9.maijā drošības riski Latvijā būs vēl augstāki, intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “Rīta panorāma” prognozēja jaunais Drošības policijas (DP) priekšnieks Normunds Mežviets.

“Es domāju, ka Krievija, visticamāk, atkal centīsies šos datumus izmantot, lai mērķtiecīgi diskreditētu mūsu valsti, lai izplatītu dezinformāciju par mūsu valstī it kā atdzimstošajām fašisma un neonacisma tendencēm u.tml., atbilstoši savai tradicionālajai retorikai, kādu Krievija visus šos gadus ir īstenojusi,” sacīja Mežviets.

Viņš apliecināja, ka DP strādās pastiprinātā režīmā ne tikai 16.martā un 9.maijā, bet visu nākamo gadu saistībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē, vēsta LETA.

Intervijā LTV raidījumam “de facto” Mežviets pagājušajā nedēļā prognozēja, ka prezidentūras laikā pieaugs nedraudzīgo valstu izlūkdienestu interese par Latvijā notiekošo, plānotajiem un pieņemtajiem lēmumiem, īpaši saistībā ar ES dalībvalstu un Krievijas pašreizējām attiecībām Ukrainas krīzes kontekstā.

Mežvietu par DP priekšnieku valdība apstiprināja 28.oktobrī. Šī būs viņa pirmā darba nedēļa jaunajā amatā.

Mežviets par vienu no pirmajiem un svarīgākajiem uzdevumiem nosaucis gatavošanos Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) Padomē. Viņš uzskata, ka Latvijai jārēķinās ar Krievijas mēģinājumiem diskreditēt Latvijas amatpersonas, kā arī informatīvo, karu, vērstu pret nacionālās drošības interesēm.

Mežviets raid’jumam “de facto” apliecināja, ka Drošības policija ir ļoti rūpīgi analizējusi Lietuvas prezidentūras piemēru. “Es domāju, ka mēs nevaram izslēgt iespēju, ka mūsu prezidentūras laikā Krievijas federācija var īstenot kaut kādas informatīva rakstura aktivitātes, kas ir vērstas pret nacionālās drošības interesēm. Tās var būt dažāda veida dezinformācijas kampaņas, kuru mērķis ir diskreditēt mūsu valsti, mūsu valsts īstenoto politiku atsevišķās jomās, diskreditēt mūsu valsts lēmumu pieņēmējus, mūsu valsts augstākās amatpersonas, arī tie ir izaicinājumi, uz kuriem valsts drošības iestādēm, Drošības policijai ir jābūt gataviem reaģēt,” saka Mežviets.

Kā norāda raidījums, lai gan bieži tiek uzsvērts, ka Latvija ir tā valsts, kur visai aktīvi strādā ārvalstu specdienesti, īpaši Krievijas, tomēr, atšķirībā no mūsu kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, šeit spiegi nav noķerti.

Uz jautājumu, vai nevar būt tā, ka, piemēram, Drošības policijā kāds spiego Krievijas labā, bet mēs to vienkārši nezinām, Mežviets atbildēja: “Neviens drošības vai izlūkošanas dienests nav pasargāts no tā, ka viņu rindās var atrasties personas, kas sadarbojas ar ārvalstu specdienestiem. Bet es varu apstiprināt, ka Drošības policija strādā un veic mērķtiecīgas pretizlūkošanas darbības.”

Valdība oktobrī Mežvietu apstiprināja Drošības policijas priekšnieka amatā uz pieciem gadiem. Bijušais DP vadītājs Jānis Reiniks devās izdienas pensijā.