Rasnačs: Mēs nedzīvojam Saules pilsētā

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) skaidro, cik tiesiska un taisnīga ir Latvijas tiesu vara, kāda loma partijā ir maksātnespējas administratoriem un atbild, kā viņa paraksts savulaik atradās uz viltotā Saeimas komisijas protokola, par ko notiesāja bijušo deputāti un Satversmes tiesnesi Vinetu Muižnieci

Kāpēc NA izšķīrās par jūsu kandidatūru tieslietu ministra amatam un kāpēc pats piekritāt?

NA jau otrās vēlēšanas pēc kārtas pirms vēlēšanām deklarē, kas būs tās ministra amata kandidāti. Tieslietu, iekšlietu blokā bijām mēs divi – es biju nominēts uz iekšlietām, Gaidis Bērziņš – tieslietām. Nonākot pie ministriju sadales starp trim koalīcijas partneriem nepārprotami bija skaidrs, ka iekšlietas mums nebūs, “Vienotība” turēsies par visām varītēm. Uzskatījām, ka šajā situācijā kategoriski pieprasīt tieši iekšlietas būtu politiski tuvredzīgi, un mūsu prioritārais nosacījums bija – tās ministrijas, kurās strādājuši mūsu ministri un kuru darbu vēlētāji pozitīvi novērtējuši, turpina strādāt mūsu ministru pakļautībā.

Otrs, kāpēc mani? Nu, tas acīmredzot ir izvēles rezultāts un mana versija ir tāda – es pats zinu, cik daudz savulaik esmu laupījis ģimenei laika, kad bērni bija mazi, kad strādāju par ministru, un es to nenovēlētu nevienam. Mani bērni faktiski visi ir lieli, es varu upurēt ģimenes laiku un varu tās 12, 14 stundas dienā strādāt.

Vai tas tomēr nav saistīts ar to, ka jums pašiem varētu būt bažas, ka Bērziņš nesaņemtu pielaidi?

Es domāju, ka tās ir baumas, jo Gaidis ir bijis gan Nacionālajā drošības komisijā, gan arī vairākās valdībās tieslietu ministrs un pielaidi saņēmis. Neredzu nekādu pamatojumu, kāpēc kaut kam vajadzētu mainīties.

Tomēr jūs nākat no partijas, kuras vadība cieši savijusies ar maksātnespējas administratoru biznesu. Tas ir klasisks interešu konflikts, kura dēļ, manuprāt, NA būtu jāatsakās no šīs jomas vadības, taču NA to nedara. Kā jūs pārliecināsit, ka darbojaties sabiedrības, nevis maksātnespējas administratoru interesēs?

Jūsu jautājumā izskanēja viedoklis apgalvojuma formā, ka vadība sasaistīta ar maksātnespējas administratoriem.

NA ģenerālsekretārs ir bijis gan administrators, gan…

(pārtrauc) Ģenerālsekretārs, pirmkārt, nav vadība. Vadība ir partijas priekšsēdētājs un līdzpriekšsēdētājs. Ģenerālsekretārs ir partijas izpildvara, kura bija spiesta atkāpties un pati uz to savlaicīgi noreaģēja – atkāpties no dalības maksātnespējas administratoru ģildē. Viņš to izdarīja un jums tas ir zinams. Otrs, ja jūs runājat par mūsu partijas kaut kādu saistību, tad šī saistība tiešām bija apvienošanās procesā un neilgi pēc tā – šī saistība bija. Es vismaz to redzēju – saistība ar maksātnespējas administratoriem. Es redzēju un nojautu, ka tāda lieta ir. Tagad es šo saistību neredzu citādi kā divos vai trijos ziedojumos šī gada pārskatā, kas ir mazāki kopsumā par tiem ziedojumiem, ko maksātnespējas administratori ir maksājuši “Vienotībai” šogad un arī citām partijām. Tad pasakiet, kur ir šī apvienības saistība [ar administratoriem]?

Es tūlīt paskaidrošu. Jūs sakāt, ka Lūša kungs ir atkāpies no maksātnespējas administratora amata, taču mēs ļoti labi zinām un es domāju, ka arī jūs ļoti labi zināt, ka nav jābūt administratoram, lai būtu iesaistīts šajās shēmās. Kā jurists vai kā advokāts var tikpat labi veikt šīs funkcijas.

Bet tad jau es varu teikt… jūs kādu pazīstat no maksātnespējas administratoriem?

Pazīstu diezgan daudzus, vairākus gadus esmu pētījusi šo tēmu.

Tas nozīmē, ka jūs šādā minējumu formā arī varat būt iesaistīta šādās shēmās, ja jūs to sakāt.

Kā jūs to domājat?

Tieši šādā veidā, ja Aigars [Lūsis] pazīst…

Es nerunāju par pazīšanu. Es runāju par viņa lomu, piemēram, ja Lūša kungs veic kādus cesijas darījumus viena maksātnespējas procesa ietvaros [kurā viņš nav administrators], tad tā ir sava veida funkcija.

Bet to viņš ir darījis pirms amatpersonas pilnvarām.

2012.gads.

Sen jau viss ir pierādīts un viņš to jums publiski ir pierādījis.

Viņš ir atteicies atbildēt uz maniem jautājumiem. Es pie viņa vērsos gan caur advokātu biroju, gan caur jūsu partijas preses sekretāri.

Šo viņš ir atbildējis uz “de facto” jautājumiem un acīmredzot jūs kaut kādā veidā viņu esat aizskārusi, ka viņš [neatbild]. Nu, pāries aizvainojums un gan jau atbildēs.

Cik ilgi man būtu jāgaida?

Tas jāprasa Aigaram, bet viņa pienākums ir skaidrot situāciju, un es domāju, ka viņš noteikti to arī darīs.

Labi, gaidīsim. Vai maksātnespējas administratoriem ir ietekme uz NA lēmumiem?

Es domāju, ka nav absolūti nekākas ietekmes. Abolūti nekādas. Tas, ko savulaik uzsāka daži mūsu partijas šķēlēji – es domāju… Es arī vakar klausījos raidījumu “Aktuāls temats”. Es sapratu, ka ir skaidri izteikta politiska interese nepārtraukti mest ēnu uz mūsu partiju. Es neredzu nevienu vietu un nevienu soli, ko maksātnespējas administratori ietekmētu mūsu lēmumu pieņemšanā.

Valdības deklarācijas projektā minēta apņemšanās pabeigt procesu pie maksātnespējas administratoru darbības tiesiskā regulējuma pilnveidošanas, maksātnespējas procesa uzraudzības sistēmas pilnveidošanas un kreditoru aizsardzības stiprināšanas. Kā tieši jūs plānojat pilnveidot administratoru darbības tiesisko regulējumu?

Acīmredzot man būs jāiziet daļa no tā ceļa, ko esat izgājusi jūs. Man būs jātiekas, pirmkārt, ar Ģenerālprokuratūras, KNAB un Ekonomikas policijas pārstāvjiem, jāizvērtē esošā situācija, jākonstatē, kas ir tie instrumenti, kas viņiem nepieciešami, lai sekmīgi izmeklētu šīs lietas.

Bet tas nav īsti jūsu kompetencē to ietekmēt – jūs neesat iekšlietu, bet gan tieslietu ministrs.

Jūs mani pārtraucāt. Es jums stāstu, kāds ir tas darbības lauks. Te ir ģenerālprokurors, KNAB, Ekonomikas policija, kuriem ir problēmas atšķetināt shēmas, saukt vainīgos pie atbildības. Bet tā ir viena daļa no visa. Tālāk ir jautājums – tiesnešu pašpārvalde. Pret kuriem tiesnešiem ir ierosinātas disciplinārlietas, uz kuriem tiensēšiem krīt aizdomu ēna, kādi konkrēti pasākumi tiek veikti, lai to izgaismotu un atmaskotu. Trešā sfēra ir maksātnespējas administratori, situācija, kāda būs pēc 1.janvāra, pēc grozījumiem [Maksātnespējas likumā, saskaņā ar kuriem administratori kļūst par valsts amatpersonām], kādu viņi to redz un kur ir tās problēmas. Nu, problēma ir tā, ka viņi pašpārvaldē nevar šobrīd savējos sodīt. Viņi paši skaidri deklarē, ka viņu vidū varētu būt šīs melnās avis, viņi ļoti labprāt izmantotu visus instrumentus, lai no viņiem tiktu vaļā. Tad saliekam šos visus trīs kopā un izdarām secinājumus, ko tad likumos vajag grozīt? Tur vajag grozīt, ko piedāvāja viens populists – pārbīdīt klucīšus, lai rastos šķietamība, ka viss būs kārtībā rītdien uz brokastu laiku?

Jūs domājat Bordāna kungu?

Jā. Nu, nebūs tā! Tas jautājums ir daudz plašāks. Var to maksātnespējas likumu sagrozīt, kā grib un ko grib, ja izmeklēšanas iestādēm nebūs instrumentu, viņi atradīs citus ceļus.

Taisnība, bet šobrīd es runāju ar tieslietu, nevis iekšlietu ministra kandidātu. Ko jūs kā tieslietu ministrs konkrēti darīsit, lai pilnveidotu administratoru darbības tiesisko regulējumu?

Tātad vēlreiz jums saku. Ģenerālprokurors ir tiesu sistēmas pārstāvis, tālāk, ja runājam par KNAB – tas nav iekšlietu struktūras pārstāvis, vienīgais iekšlietu struktūras pārstāvis ir Ekonomikas policija. Šādus jautājumus nerisina resoriski kā jūs iedomājaties un varbūt iedomājās Bordāns, šādus jautājumus risina kompleksi valdībā, augstākajā līmenī, jo tie skar valsts drošību un kreditoru tiesības.

Jums ir šī politiskā griba risināt šos jautājumus?

Protams.

Ja jūs sakāt, ka jums ir šī politiskā griba, varbūt varam parunāt par vienu konkrētu lietu – vai, jūsuprāt, Maksātnespējas administratoru asociācijai ir jāatstāj funkcija sertificēt maksātnespējas administratorus vai tomēr tas būtu jāatgriež valsts rokās?

Es domāju, ka es vērtēšu. Man ir jāpārredz viss laukums, es nevaru šobrīd izdarīt pāragrus secinājumus.

Iesim tālāk, nosauciet konkrētus kritērijus, pēc kuriem sabiedrība varēs novērtēt uzlabojumus tieslietu jomā pēc četriem gadiem, ja mēs pieņemam, ka šī valdība nostrādās četrus gadus.

Pirmais kritērijs – Latvijas spēja aizstāvēt sevi kā nacionālu valsti ES likumdošanas procesā. Direktīvas, regulas, ciktāl tās skar mūs. Otrs – tiesvedības procesi, to ilgums. Trešais – tēma, kas šodien ir galvenā – maksātnespējas procesa spēja nodrošināt kreditoru intereses. Tā nekad nebūs simtprocentīga, ar to jārēķinās, jo parādniekiem nekad nebūs tik daudz naudas, lai atdotu visus parādus, bet sistēma ir jāmaina. Tur es jums pilnīgi piekrītu. Ceturtais – izsoles, kurām ir tādas problēmas! Koncepcija ir tāda, ka izsoļu process tiks elektronizēts.

Jūs pirmo nosaucāt direktīvu izvērtēšanu, varbūt varētu paskaidrot, ko ar to domājat? Es līdz galam nesaprotu.

Ne tikai direktīvu. Es runāju vispār par ES likumdošanas procesu kā tādu.

Ko darīsit ar to likumdošanas procesu? Kas gribat panākt?

Valdība ir tā, kas regulāri saskaņo, pieņem pozīcijas ES jautājumos. Gan to, kas skar ES politiku kopumā, gan likumdošanu un ir jautājumi, kuros ir šīs federalizācijas tendences izteiktas ES. Ne tikai Tieslietu ministrijas, es domāju tas ir visas valdības uzdevums uzturēt, saglabāt un attīstīt tieši nacionālas valsts intereses. Tas ir sākot ar nodokļu politiku, pieņemsim, uzņēmuma ienākuma nodoklis. Jūs zināt, ka ir vēlēšanās to vienādot visās ES valstīs.Tie ir ļoti daudz un dažādi jautājumi. Teiksim, mums grib uzspiest kādu vienotu standartu citu – varbūt lielvalstu interesēs.

Tā kā nosaucāt to par pirmo prioritāti, es tomēr gribētu līdz galam saprast, varbūt varētu minēt kādus piemērus? Mēs tagad apstiprināsim jauno tieslietu ministru un ko Tieslietu ministrija tagad darīs – pārskatīs visu, kas mums ir saskaņots ar ES?

Nē, tas ES likumdošanas un politikas veidošanas process ir nepārtraukts. Tā ir prioritāte, jo tam vajadzēs pievērst ļoti lielu uzmanību.

Nosauciet trīs svarīgākos jautājumus nākamgad, par ko Tieslietu ministrijai varētu būt šāda fundamentāla izšķiršanās tiesi saistībā ar šo visu, ko minējāt?

Nu, es pagaidām atturēšos jums tās deklarēt, jo es sagaidu ļoti lielu pretimstāvēšanu no atsevišķu politisko spēku puses. Tāpēc es varbūt labāk paklusēšu.

Nosauciet vismaz vienu.

Pietaupīsim nākamajam cēlienam.

Otrs, ko minējāt – tiesvedības procesa optimizācija, padarītu to ātrāku, kādā tieši veidā jūs to panāksit?

To ir lieliski iesācis Gaidis Bērziņš. Man ir bijusi iespēja tiesu politikas apakškomisijā piedalīties šajā procesā, tātad tiesu instanču pārveidošana uz tā saucamajām tīrajām tiesu istancēm. Tas ir viens. Otrkārt, par tiesu piekritības teritorijām, tās tiek mainītas, apvienojot tiesas. Atsevišķas tiesas – Siguldas tiesa, Centra rajona tiesa, jums droši vien ļoti interesantas.

Vai atbalstīsit Tieslietu padomes funkciju palielināšanu, kā to vēlas tiesneši?

Kādā virzienā?

Piemēram, ļaut pašiem lemt par AT priekšsēdētāju vai pārņemt Tiesu administrāciju?

Tur ir sena vēsture. Ideja par AT priekšsēdētāja ievēlēšanu Tieslietu padomē bija atbalstāma līdz tam brīdim, kad Saeima nolēma, ka šie balsojumi ir atklāti. Ja Saeimā ir aizklātie balsojumi, kā bija senāk, tad tā ir paaugstināta bīstamība. Paldies Dievam, aizklāto balsojumu vairs nav, tātad šis jautājums ir noņemts.

Tiesu administrācijas funkciju pārņemšana – kā viņi var pārņemt to, ja tā ir izpildvara. Tiesai netradicionāla funkcija saimniekot, remontēt un tā tālāk. No kurienes tādas ziņas?

Pabeidzot par tiesu darba efektivizāciju vai bez tā, ko Gaidis Bērziņš sāka ar divām konkrētām tiesām, vai jūs varat nosaukt kādus darbus, ko pats veiksit kā tieslietu ministrs?

Ārpus pēctecības un turpinātības?

Kaut ko jaunu.

Es domāju, ka noteikti, bet tas būs tikai politiski saskaņojot, jo ar tiesām man ir ļoti liela pieredze un tās lietas ir sensitīvas un ļoti konservatīvas. Un tās [reformas] ir jāsaskaņo, un nekādi diktāti te nederēs. Tās ir jāsaskaņo gan ar likumdevēju, gan ar tiesu varu, šeit izpildvaras dikāts ir izslēgts. Cita lieta ir tās iestādes, kuras ir ārpus tiesu varas, šeit tiešām veiksim pamatīgas pārmaiņas.

Piemēram?

Piemēram, Valsts valodas centrā.

Vai ir vēl kaut kas, ko darīsisiet un kas ir saistīts ar tiesu sistēmu?

Tiesu sistēmā, protams, ir regulārie jautājumi, kas tiek risināti sadarbībā ar advokātiem, sadarbībā ar zvērinātiem notāriem, tāpat kā ar līdzvērtīgu partneri – ģenerālprokuratūru, ar kuru mēs strādāsim likuma jaunradē, lai tās lietas uzlabotu. Tiesu sistēmā, kas ir jāizdara, un kas ir vissmagākais jautājums un jaunās politikas iniciatīva Nr.1 – tiesu darbinieku atalgojums. Pie politikas prioritātēm tas nav sagrupēts, bet tas ir viens no smagākajiem darbiem, kur nebūs viegli.

Pabeidzot par tiesu sistēmu darba efektivitāti, šobrīd tiesās ir vairākas lielas lietas, kuru izskatīšanas termiņi liek domāt, ka pat notiesājoša sprieduma gadījumā vainīgās personas varētu nesaņemt likumā noteikto sodu tieši nesamērīgi ilgā lietas izskatīšanas termiņa dēļ. Vai un kādā veidā jūs risināsit šo problēmu?

Tur jau Gaidis Bērziņš ir daudz izdarījis – lietu sadalē ir daudz plašākas iespējas. Rīcība, lai mazāk noslogotie tiesneši varētu uzņemties arī šādas lielās lietas. Ir arī jāpalašina iespējas rakstveida procesā skatīt.

Lielās laikam nevarēs.

Lielās nē, bet mazās. Ir jāpaplašina – ir attīstītas videokonferenču iespējas tiesu procesos, ir milzu attīstība notikusi par šiem gadiem. Vai tiešām jūs to neredzat?

Nē.

Žēl, ka jūs nespējat saskatīt pozitīvo, tikai negatīvo.

Paskaidrošu. Ilggadējais prokurors Piliksers nupat intervijā pēc 41 gadu darba atzīst, ka šobrīd Latvija ir tikai «drusku tiesiska» valsts, jo lielās šeftes neviens nespēj vai nevēlas izmeklēt. Kāds ir jūsu vērtējums, vai Latvijas tieslietu sistēma spēj nodrošināt taisnīgumu?

Bet te nav īsti saprotams, par ko prokurors runā. Par savu bijušo pārstāvēto iestādi, par tiesām, par policiju?

Vai Latvijas tieslietu sistēma spēj nodrošināt taisnīgumu?

Es domāju, ka absolūti ideālu taisnīgumu nespēj nodrošināt neviena tieslietu sistēma pasaulē. Mēs nedzīvojam Saules pilsētā. Mēs varam runāt salīdzinošās kategorijās un šis taisnīgums ir nodrošināts daudz, daudz augstākā un labākā kvalitātē nekā tas bija pirms 15, 20 gadiem. Man ir iespēja salīdzināt.

Kas, jūsuprāt, ir galvenie tiesiskuma traucēkļi šobrīd Latvijā?

Galvenie tiesiskuma traucēkļi? Piemēram?

Nu, kas traucē sasniegt to absolūto Saules pilsētas līmeni?

Nu, es jums varu pateikt – ja jūs runājat par tiesiskuma traucēkļiem un domājat, ka starp diviem strīdniekiem būs taisnīgs risinājums, kas apmierinās abus strīdniekus, tad jūs nedzīvojat realitātē. Tātad vienam strīdniekam nebūs taisnīgs spriedums – tam, kurš zaudē procesu, un otram strīdniekam, kurš uzvar procesu, būs taisnīgs risinājums. Tad jautājums, kur jūs meklējat taisnīgumu?

Es meklēju taisnīgumu tajā, lai tie, kas ir noziegušies, saņemtu savu sodu, nevis labākajā gadījumā – ilgstoši desmit gadus sēdētu vienā tiesas procesā.

Tad arī konkrēti runāsim par krimināllietām, kuras ilgstoši tiek skatītas vai arī kur sodi tiek piemēroti nesamērīgi.

Kas ir galvenie tiesiskuma traucēkļi?

Es domāju, ka es nenosaukšu šos traucēkļus, es nosaukšu iemeslus, kāpēc tas vēl turpinās. Tāpēc, ka mēs šobrīd nevaram daudzas lietas grozīt ar atpakaļejošu datumu, mēs nevaram tās pašas ilgstošās lietas tagad paņemt no jauna un nodot citam tiesnesim, sākt skatīt visu pa jaunam. Kas, jūsuprāt, ir netaisnīgums, kur tas ir saskatāms? Ilgstošā procesā?

Ja ilgstoša procesa dēļ vainīgais nesaņem sodu, tas tiek samazināts uz pusi vai vispār atcelts tikai dēļ tā, ka process ir bijis nesamērīgi ilgs. Tas man nešķiet taisnīgi.

Tas nav taisnīgi un es domāju, ka tās zaudētās ECT lietas arī tiek un tiks rūpīgi izvērtētas.Tas tiks rūpīgāk nekā agrāk izvērtēts Ministru kabineta sēdēs un tiks prasīti, es ļoti ceru – es vēlētos rūpīgāku šo ECT procesu analīzi un tam sekojošu konkrētu rīcību. Mēs nonācām pie atbildes, ja jūs prasat, kas ir gavenais kavēklis, tad es domāju, ka nepietiekama šo ECT procesu rezultātu izvērtēšana un tā būtu vajadzīga ne tikai izpildvarā, arī tiesu varā, to vajadzētu intensificēt.

Runājot par tiesu varas spēju atbilstoši izvērtēt savas kļūdas, kā jūs vērtējat situāciju ap tiesnešu pašregulāciju? Ir virkne tiesnešu, kas atkal un atkal nonāk disciplinārkolēģijas priekšā, bet viņi turpina darbu. Vai, jūsuprāt, tiesneši ir pietiekami prasīgi pret sava mundiera spodrību?

Man ir iespēja salīdzināt, cik prasīgi viņi bija 1997.gadā, kad liela daļa no viņiem ar kājām sita pret zemi Universitātes lielajā aulā manas runas laikā, kad es runāju par tiesnešu darba organizācijas uzlabošanas pasākumiem, un kāda situācija ir šodien. Man ir ļoti laba iespēja salīdzināt un es varu pateikt, ka šodien situācija ir daudz, daudz labāka un šis pašattīrīšanās process, tieši 11.Saeimas laikā, gan pateicoties ministriem, gan arī pateicoties Juridiskajai komisijai, tiesnešu pašpārvaldē tomēr ir notikušas būtiskas izmaiņas.

Pat ne šīs, es pat plusotu klāt mazliet arī 10.Saeimu, bet šīs Saeimas laikā īpaši. Nu, es te redzu, ka arī ministrijai ar Juridisko komisiju ir bijusi ļoti laba sadarbība.

Kas par to liecina, ka ir bijušas šīs izmaiņas?

Ir ievērojami pieaudzis disciplinārlietu skaits.

Kuras rosināja tieslietu ministrs.

Rosināt jau var viskautko, ir jau disciplinārlieta jāvirza līdz konkrētam rezultātam, ja pārkāpums tiešām bijis. Un tie vērtētāji disciplinārlietu kolēģijā izdara pēdējo vai pirmspēdējo lēmumu, ja tiesnesis tiek atcelts. Tā ka man nav pamata kritiski attiekties. Cita lieta – pēdējie procesi, kas ir bijuši, bet es arī nevaru to komentēt.

Bet vai tas ir pietiekami, tie daži [atceltie] tiesneši? Vai pašattīrīšanās ir pietiekama?

Es domāju, ka ir, jo neaizmirstiet – lai sāktu kādas operatīvas darbības pret kādu no tiesnešiem, ir vajadzīga sankcija, piekrišana no tās pašas tiesu varas. Līdz ar to tas jau vien liecina, ka tiek dota zaļā gaisma šim pašattīrīšanās mehānismam.

Kā vērtējat AT priekšsēdētāja Bičkoviča darbu?

Man nav pamata izdarīt kaut kādus secinājumus par viņa darbu, jo es jau divus gadus strādāju Aizsardzības, iekšlietu komisijā un es Bičkoviča darbu varēju redzēt un vērtēt tajās iniciatīvās, kas nākušas no Tieslietu ministrijas vai no Tieslietu padomes caur tiesu politikas apakškomisijas sēdi.

Es uzskatu, ka tiesu sistēma visā pasaulē ir konservatīva sistēma, kurā pārmaiņas var veidot ļoti, ļoti pakāpeniski un acīmredzot uz dialoga, trialoga pamata, uz nopietnām, ilgām, sarunām par pārmaiņām.

Vai Bičkovičam būtu jāturpina vadīt AT?

Tas ir pilnīgi un vienīgi tiesnešu un pēc tam Saeimas deputātu ziņā. Tieslietu ministram šajā procesā nav jāiejaucas, tā ir tiesu varas un lēmējvaras kompetence.

Tieslietu ministrijas kompetencē ir arī saimnieciski jautājumi un šīs ministrijas pārraudzībā būs nākamais lielais iepirkums – jauna cietuma būvniecība. Vai jūs uzņematies politisko atbildību par to, ka šajā vērienīgajā iepirkumā, kas pēc “Gaismas pils” varētu būt nākamais lielākais, ka šajā procesā nenotiks negodprātīgas aktivitātes?

Es jums varu pateikt, ka būvnieki nav NA finansētāji. Būvnieki pārsvarā ir “Vienotības” finansētāji, lidosta, “Skonto būve” un tā tālāk.

Es uzņemos politisko atbildību tiktāl, cik tas skar manu pilnvaru laiku, manis pieņemtos lēmumus. Ja kāds pieņems lēmumu, apejot mani, neinformējot mani, tad viņš atbildēs ar savu amatu.

Noslēdzot gribēju saprast jūsu lomu [bijušās Saeimas deputātes un Satversmes tiesas tiesneses Vinetas] Muižnieces protokola viltošanas lietā. Jūsu paraksts bija līdzās Muižnieces parakstam. Muižniece, kā zinām, ir notiesāta.

Nozieguma sastāvs ir dokumentu viltošana. Paraksts neko nenozīmē. Stāsts ir par konkrētu rīcību. Noziedojiet vienu stundu, paskatieties spēkā stājušā tiesas spriedumā, kā tika konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs.

Mēģinu sarast pēc būtības, kā jūsu paraksts uzradās uz viltotā protokola?

Jūs visu tajā lietā varat izlasīt.

Pastāstiet, atsauciet atmiņā.

Kāpēc man jāatsauc atmiņā, ja jūs varat juridiski precīzi noformulētu [izlasīt].

Jūs šobrīd kļūstat par tieslietu ministru un es gribēju saprast, vai tas gadījums toreiz nemet ēnu uz potenciālo tieslietu ministru?

Nekādā veidā. Esmu bijis liecinieks ļoti daudzos un dažādos procesos.

Tad paskaidrojiet, kā jūsu paraksts uzradās uz viltotā protokola? Jūs to nelasījāt?

Tādi protokoli tajā laikā bija simtiem, jūs varat lietas materiālos izlasīt, kā viņus parakstīja. Reizi mēnesī vai divos tika atnests blāķis ar protokoliem, kurus pēc kārtas parakstīja un meta tālāk.

Vai jūs kā tieslietu ministrs uzmanīgāk parakstīsiet dokumentus?

Es kā tieslietu ministrs 1995. un 1996.gadā lasīju visas vēstules, kuras parakstīju. No A līdz Z, tāpēc, ka es nezināju, kas tie ir par cilvēkiem, kas strādā ministrijā. Man vajadzēja viņus iepazīt, iegūt pārliecību, ka var uzticēties. Savukārt šeit man nebija nekāda pamata neuzticēties Juridiskās komisijas konsultantiem, viņi bija pārbaudīti gadiem ilgi. Tā ir tā atšķirība.