Saeima apstiprina Straujumas otro valdību (papild.)

Laimdotas Straujumas jaunās valdības deklarācijas pilns teksts

Saeima trešdien ārkārtas sēdē apstiprināja Ministru prezidenta amatam atkārtoti izvirzītās Laimdotas Straujumas (Vienotība) veidoto valdību. Par jauno valdību balsoja 61 12.Saeimas deputāts, pret bija 39, neviens neatturējās.

Šī būs otrā Straujumas vadītā valdība, un “Vienotību” tajā pārstāves pati Straujuma, finanšu ministrs Jānis Reirs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, satiksmes ministrs Anrijs Matīss, izglītības un zinātnes ministre līdzšinējā “Iespējamās misijas” vadītāja Mārīte Seile.

Zaļo un zemnieku savienību jaunajā valdībā pārstāvēs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, labklājības ministrs Uldis Augulis, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, kā arī Guntis Belēvičs veselības ministra amatā.

Nacionālajai apvienībai jaunajā valdībā būs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un kultūras ministre Dace Melbārde.

Līdz ar to jaunajā valdībā būs seši ministri, kas nedarbojās līdzšinējā Ministru kabinetā, – Seile, Reirs, Reizniece-Ozola, Belēvičs, Gerhards un Rasnačs. Savukārt pieci līdzšinējie ministri – finanšu ministrs Andris Vilks (V), izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V), ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (V), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) – savu darbu valdībā neturpinās.

Deklarācija par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību

Ievads

Partija “Vienotība”, Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ir vienojušās izveidot valdību, kura turpinās iepriekšējās valdības iesākto politiku, kas balstīsies uz ekonomiskās izaugsmes, fiskālās atbildības un makroekonomiskās stabilitātes, ilgtspējas, sociālās un teritoriālās solidaritātes, kā arī nozaru sadarbības principiem, nodrošinot regulāru dialogu ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību.

Valdības prioritātes ir vērstas uz Latvijas iedzīvotāju apņēmību kopīgi sekmēt valsts attīstību, lai sasniegtu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam (Latvija 2030) un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP2020) noteiktos mērķus. Valdības darba virsmērķis ir vairot ikvienas ģimenes un iedzīvotāja labklājību un piederību Latvijai, lai latviskā dzīvesziņa kļūtu par būtisku ikdienas sastāvdaļu. Tā sasniegšanu panāksim ar strauju, bet ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kas sakņojas plašākā nodarbinātībā un ikviena veikuma produktivitātes pieaugumā. Veidosim Latviju par ģimenēm un bērniem draudzīgāko valsti. Valdības prioritātes – tautsaimniecības izaugsme, ģimenes un indivīda dzīves kvalitāte un valsts drošība – ir vērstas uz Latvijas iedzīvotāju apņēmību kopīgi veidot valsts attīstību, sagaidot Latvijas simtgadi plaukstošā aktīvu, veselu, izglītotu un atbildīgu pilsoņu valstī.

Valdība apņemas stiprināt nacionālo drošību, kas ir būtisks valsts stabilitātes, labklājības un attīstības garants. Tikai mēs paši esam savas valsts nākotnes veidotāji. Mums savā zemē ir jāgādā par drošību ne tikai krīzes situācijās, bet arī ikdienā, nodrošinot stabilitāti un sniedzot sociālo drošību ikvienam. Centīsimies panākt uz vienotām vērtībām balstītas sabiedrības saliedētību, īpašu uzmanību veltot sabiedrības integrācijas jautājumiem. Uzsākot darbu pie 2015.-2017.gada budžeta ietvara, budžeta investīcijas tiks veiktas valdības noteiktajās prioritātēs, vienlaikus saglabājot fiskāli atbildīgu budžeta politiku un makroekonomisko stabilitāti.

Mēs apņemamies strādāt, lai nodrošinātu NAP2020 rādītāju sasniegšanu, tajā skaitā: vidējais ikgadējais IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju turpmākajos trijos gados sasniegs piecus procentus; virzīsimies uz to, lai iedzīvotāju dabiskais pieaugums 2020.gadā sasniegtu pozitīvu vērtību; samazināsies ienākumu nevienlīdzība, summārajam ienākumu nevienlīdzības S80/S20 indeksam 2017.gadā sasniedzot 5,4; palielināsies nodarbinātības līmenis, 2017.gadā sasniedzot 73% iedzīvotāju vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem; darbaspēka produktivitāte apstrādes rūpniecībā uz vienu nodarbināto 2017.gadā sasniegs 24 000 eiro faktiskajās cenās; ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2017.gadā sasniegs 1,2 % no iekšzemes kopprodukta; izglītojamo proporcija profesionālās izglītības programmās pēc pamatizglītības ieguves 2017.gadā sasniegs 45%; dabas resursu izmantošanas produktivitāte 2017.gadā pieaugs līdz 540 eiro uz vienu resursu tonnu; nabadzības riska indekss ģimenēs ar trim un vairāk apgādībā esošiem bērniem 2017.gadā samazināsies līdz 30%; Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaits 2017.gadā sasniegs 56 gadus vīriešiem un 60 gadus sievietēm.

I. TAUTSAIMNIECĪBAS IZAUGSME

Nodrošināsim tautsaimniecības izaugsmi ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājībai un konkurētspējai, vienojoties par galvenajiem mērķiem budžeta, nodokļu politikas, nodarbinātības, uzņēmējdarbības, investīciju piesaistes, digitālo tehnoloģiju izmantošanas, izglītības, dabas resursu un ar tām saistītajās nozarēs.

Tautsaimniecības izaugsme, makroekonomiskā stabilitāte, fiskālā politika

1. Nodrošināsim nodokļu iekasējamības palielinājumu, virzoties uz nodokļu ieņēmumu apjomu pret iekšzemes kopproduktu 1/3 apmērā.

2. Turpmākajos gados īstenosim vidēja termiņa budžeta ietvarā noteiktos strukturālā deficīta mērķus. Turpināsim ievērot fiskālo politiku, kas paredz virzību uz ekonomiskajā ciklā sabalansēta budžeta ieviešanu.

3. Nodrošināsim prognozējamu nodokļu politikas attīstību.

4. Īstenosim ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus un aktīvi vērsīsimies pret nodokļu nemaksāšanu, pastiprinātu uzmanību pievēršot kontrabandas, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas, aplokšņu algu un nelegālās nodarbinātības apkarošanai.

5. Nodrošināsim stabila, efektīvi regulēta un uzraudzīta finanšu sektora attīstību par inovatīvu, starptautiski konkurētspējīgu tautsaimniecības nozari, kas sniedz kvalitatīvus finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tajā skaitā piesaista investīcijas uzņēmējdarbībai.

6. Lai pilnveidotu mikrouzņēmumu nodokļa regulējumu, veiksim visaptverošu izvērtējumu, ņemot vērā nodokļa regulējuma ietekmi uz valsts budžetu, ēnu ekonomiku, nodarbināto sociālo aizsardzību un uzņēmējdarbības uzsākšanu.

7. Ņemot vērā tirgus nepilnību analīzi un papildinot komercsektora piedāvājumu, izstrādāsim jaunas atbalsta programmas, paplašinot Attīstības finanšu institūcijas darbību. Uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai apstiprināsim programmu uzņēmumu kapitāla piesaistei, finanšu pieejamības uzlabošanai un ieguldījumu veicināšanai inovācijā un zinātniski ietilpīgos projektos.

8. Veicināsim ilgtermiņa resursu piesaisti tautsaimniecībai, tajā skaitā jaunajos instrumentos izmantojot pensiju un ieguldījumu plānu līdzekļus.

9. Panāksim banku kredītlīdzekļiem alternatīva finansējuma veidošanos un attīstību, izmantojot finanšu instrumentus kooperatīvajā sektorā.

10. Sadarbībā ar pašvaldībām atbalstīsim finanšu sistēmas attīstību, tajā skaitā veicinot iedzīvotāju un pašvaldību apvienošanos kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībās ar mērķi pašiem pārvaldīt savus finanšu resursus, nodrošinot finansējuma pieejamību pēc iespējas tuvāk cilvēku dzīvesvietām.

11. Nodrošināsim kredītu garantiju pieejamību pirmajam mājoklim, pārskatot tiesisko regulējumu un iedarbinot valsts atbalsta programmu.

Uzņēmējdarbība, nodarbinātība, investīciju piesaiste un eksporta atbalsts

12. Veiksim pastāvīgu konkurētspējas un uzņēmējdarbības vides monitoringu un novērsīsim trūkumus (tiesu sistēmā, būvniecības procesos u. c.), lai panāktu uzlabojumus “Doing Business” un Globālās konkurētspējas indeksa reitingos.

13. Veidosim uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei atbilstošu infrastruktūru. Nodrošināsim investīciju aizsardzību, atvieglojot ar komercdarbību saistīto strīdu izskatīšanas kārtību un veicinot alternatīvu strīdu risināšanas metožu attīstību. Tiesu sistēmā panāksim efektīvu lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā, izvērtēsim un mazināsim uzņēmējdarbības riskus, precizējot investoru tiesību aizsardzības un maksātnespējas jomas regulējumu.

14. Radīsim labvēlīgus apstākļus tehnoloģiskajai sagatavotībai, lai sekmētu zināšanu pārnesi, inovāciju un tās pielietojamību, augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju radīšanu un komercializēšanu.

15. Pilnveidosim publisko iepirkumu sistēmu, mazinot ēnu ekonomikas ietekmi, ierobežosim iespējas piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem, kuros alga ir būtiski zemāka par vidējo nozarē. Palielināsim atbildību par izpildes kvalitāti, iekļausim “zaļā iepirkuma” principus publiskajos iepirkumos.

16. Veidosim radošo industriju klasteri/puduru kā radošu vietu mākslas, zinātnes, izglītības, uzņēmējdarbības un tehnoloģiju mijiedarbībai jaunu uzņēmumu un produktu izveidei un inovāciju rosināšanai ekonomikā, sociālajā un vides jomā un publiskajā pārvaldē, kā arī sekmēsim Latvijas radošo industriju eksportspēju.

17. Atbalstīsim preču un pakalpojumu eksportu un jaunu tirgu apgūšanu, stiprinot vēstniecību un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kapacitāti un sadarbojoties ar uzņēmēju organizācijām un ekonomisko interešu pārstāvniecībām, kā arī nodrošināsim ilgtermiņa eksporta kredītu garantijas.

18. Izveidosim un ieviesīsim atbalsta programmas, kas veicina industriālo platību pieejamību investoriem, izmantojot Eiropas Savienības fondu resursus.

19. Nodrošināsim, lai Latvija kā viena no Eiropas zaļākajām valstīm uzņemtos pamatotas un tautsaimniecības ilgtermiņa interesēm atbilstošas siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanas saistības.

20. Veidosim plašāku nodarbinātības politiku, orientējoties ne tikai uz bezdarba mazināšanu kā nodarbinātības politikas pamatvirzienu, bet arī uz ikviena nodarbinātā kompetences un produktivitātes pieaugumu, tajā skaitā riska grupās – jauniešiem un vecāka gadagājuma darbaspēkam – nodrošinot nākotnes darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma identificēšanu un cienīgu darbu. Vērtēsim elastīgu nodarbinātības formu ieviešanu atbilstoši Eiropas Savienības un Baltijas valstu darba tirgus tendencēm, ievērojot samērīgumu darba ņēmēju un darba devēju tiesībās.

21. Nodrošināsim atbalstu (tajā skaitā grantus) uzņēmumu darbinieku profesionālajām apmācībām un tehnoloģiju attīstībai uzņēmumu konkurētspējas un darba efektivitātes veicināšanā.

Valsts pārvalde un valsts aktīvu pārvaldība

22. Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā sniegsim mērķtiecīgu atbalstu pašvaldībām un valsts iestādēm, kā arī komersantiem un nevalstiskajām organizācijām, lai sekmētu valsts konkurētspējas izaugsmi un ekonomikas strukturālu pielāgošanu, nodarbinātību un izglītību, mazinātu nevienlīdzību, veicinātu līdzsvarotu teritoriju attīstību un vides resursu efektīvu izmantošanu.

23. Nodrošināsim Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda pilnvērtīgu, savlaicīgu un mērķorientētu uzsākšanu, izstrādājot un akreditējot vadības un kontroles sistēmu atbilstoši efektīvas pārvaldības un partnerības principiem, secīgi samazinot pārvaldes administratīvo un kontroles līmeņu skaitu un administratīvo slogu visos līmeņos, ieviešot e-risinājumus projektu īstenotāju dokumentu plūsmas mazināšanai un izstrādājot efektīvus specifisko atbalsta mērķu ieviešanas nosacījumus un projektu vērtēšanas kritērijus.

24. Izstrādājot regulējumu Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu īstenošanai, sagatavosim vajadzību analīzi un no tās izrietošus kritērijus un sasniedzamos rādītājus teritoriālā sadalījumā.

25. Ieviesīsim mērķorientētu, labākas pārvaldības principiem atbilstošu valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu attīstību un uzlabotu valsts kapitālsabiedrību finanšu rezultātus.

26. Nodrošināsim stratēģisko uzņēmumu saglabāšanu valsts īpašumā.

27. Turpināsim veidot profesionālu, efektīvu, modernu, uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi, veicinot attālinātā darba iespējas, ieviešot e-pārvaldes principus publisko pakalpojumu sniegšanā, panākot uzlabojumus “Network Readiness” indeksa reitingā.

28. Regulāri izvērtēsim administratīvo slogu un sniegsim priekšlikumus tā mazināšanai.

29. Veicināsim efektīvāku reģionu institucionālās un teritoriālās sistēmas darbību valsts pārvaldes un reģionālās attīstības jautājumu risināšanā.

Izglītība, zinātne un inovācija, sports

30. Īstenosim pasākumus pārejai uz obligātu vidējo – vispārējo vai profesionālo – izglītību.

31. Veidosim sistēmu, lai par pedagogiem kļūtu zinošākie un mērķtiecīgākie cilvēki. Reorganizēsim jauno pedagogu sagatavošanas programmas pedagoģijas augstskolās. Izveidosim vispārizglītojošo skolu pedagogu motivācijas sistēmu un ieviesīsim jauno pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeli.

32. Veltīsim pastiprinātu uzmanību eksakto priekšmetu (matemātika, fizika, ķīmija) mācīšanai skolās, lai uzlabotu skolēnu eksakto zināšanu līmeni. Izveidosim jaunu karjeras izvēles motivācijas sistēmu, lai mudinātu jauniešus mācīties inženierzinātnes, dabaszinātnes un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

33. Uzlabosim profesionālās izglītības pievilcību un skolu darbu, sasaistot ar darba tirgus vajadzībām – pilnveidosim skolu pārvaldību, uzlabosim programmu saturu, celsim skolotāju profesionalitāti un sakārtosim infrastruktūru, iesaistot industrijas un pašvaldības pārstāvjus. Izveidosim atbalsta mehānismu uzņēmējiem un skolēniem prakses vietu izveidošanā un darba vidē balstītu mācību nodrošināšanā.

34. Palielināsim augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju. Ieviesīsim augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas balstīts uz studiju un pētniecības kvalitātes novērtējumu. Veicināsim augstskolu iesaisti Latvijas un tās reģionu ekonomiskās attīstības nodrošināšanā, stiprināsim reģionos esošās augstskolas. Izveidosim Nacionālo augstākās izglītības akreditācijas aģentūru.

35. Atbalstīsim zinātnes izcilību gan ar cilvēkresursu programmu, gan infrastruktūru, kura vērsta uz radīto zināšanu efektīvu pārnesi ražošanā, sabiedrībā un kultūrā. Izveidosim atbalsta programmu izcilākajām zinātnes institūcijām un nacionālajai tautsaimniecībai stratēģiski svarīgajās nozarēs. Nodrošināsim Latvijas zinātnisko institūciju aktīvu dalību starptautiskajās pētījumu programmās.

36. Vienkāršosim un paātrināsim patentu pieteikumu reģistrācijas procedūru. Nodrošināsim intelektuālā īpašuma tiesību efektīvu aizsardzību.

37. Atbalstīsim interešu izglītību un mūžizglītību profesionālajai karjeras ievirzei, iedzīvotāju darba produktivitātes pieaugumam, kvalitatīvai brīvā laika pavadīšanai un talantu attīstībai.

38. Izstrādāsim augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas plānu, lai pakāpeniski sasniegtu normatīvajos aktos noteikto finansējuma apmēru.

39. Nodrošināsim atbalstu doktorantūrā studējošajiem, iesaistot tos praktiskos projektos un zinātniskos pētījumos, īpaši eksakto zinātņu (tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) studiju virzienos.

40. Pilnveidosim sporta nozari reglamentējošo normatīvo aktu bāzi, izvērtēsim sporta pārvaldības reformas nepieciešamību un sporta finansēšanas papildu iespējas, tajā skaitā sporta treneru atalgojumu, finansējumu tautas sporta attīstībai, jaunatnes sportam, augstu sasniegumu sportam, sporta veidu reģionālo centru (sporta internātu) sistēmai un nacionālo sporta bāzu darbībai.

Reģionu attīstība

41. Saskaņā ar “Latvija 2030”, “NAP2020” un Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.-2019.gadam atbalstīsim nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru, lauku, Baltijas jūras piekrastes, Latgales un pierobežas teritoriju izaugsmi, veicinot šo teritoriju sasniedzamību un piekļuvi publiskajiem pakalpojumiem, kā arī uzlabojot uzņēmējdarbības vidi atbilstoši to attīstības iespējām un prioritātēm un ņemot vērā publisko resursu pieejamību.

42. Nodrošināsim pašvaldībām uzņēmējdarbības investīciju piesaistes stimulus, paredzot atbalstu telpu, pakalpojumu, inženierkomunikāciju, pievadceļu un citas koplietošanas infrastruktūras izveidei atbilstoši investīciju vajadzībām.

43. Izstrādāsim jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, kas nodrošinās līdzsvarotu, reģionāli sabalansētu resursu pieejamību visām pašvaldībām.

44. Veicot turpmākas izmaiņas nodokļu politikā, kas samazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus pašvaldību budžetos, kompensēsim darbaspēka nodokļu samazinājumu pašvaldībām.

45. Sekmēsim Latvijas tūrisma nozares attīstību, veicinot tūrisma pakalpojumu konkurētspējas palielināšanos, tajā skaitā attīstot kurortoloģiju un lauku tūrismu un pozicionējot Latviju kā pievilcīgu tūrisma galamērķi, pilnībā izmantojot Rīgas kā galvaspilsētas potenciālu.

Vide un dabas kapitāla izmantošana

46. Nodrošināsim energotaupīgu un Latvijas dabas resursus nenoplicinošu saimniekošanu.

47. Turpināsim īstenot ekonomiski pamatotus un efektīvus projektus energoefektivitātes un ūdenssaimniecības jomās.

48. Nepieļausim Latvijas likumu liberalizāciju attiecībā uz ģenētiski modificētu organismu izplatīšanu un ģenētiski modificētu organismu saturošu produktu pieejamību un izplatīšanu.

49. Veicināsim sabiedrības izpratni par vides jautājumiem un sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā vides aizsardzības jomā.

50. Saglabāsim dabas, bioloģisko un ainavisko daudzveidību, tajā skaitā “Natura 2000” teritoriju ilgtspējīgu izmatošanu, nodrošinot augstvērtīgu dzīves vidi un kvalitatīvus rekreācijas pakalpojumus.

51. Veicināsim Baltijas jūras pludmales joslu un iekšējo ūdeņu nodošanu pašvaldībām apsaimniekošanā, nodrošinot to mērķtiecīgu attīstību, sakopšanu, ekonomisko rosību un tūrismu piekrastes teritorijās.

52. Izstrādāsim kūdras un citu zemes dzīļu resursu ilgtspējīgas izmantošanas stratēģiju.

Enerģētika

53. Samazināsim elektroenerģijas cenu negatīvo ietekmi uz energointensīvu eksporta uzņēmumu konkurētspēju.

54. Lai nodrošinātu energoapgādes drošumu, saglabājot izmaksu un ieguvumu līdzsvaru, pabeigsim starpvalstu savienojumu un iekšējos bāzes jaudu nodrošināšanas projektus, tajā skaitā Kurzemes loku un Latvijas-Igaunijas starpsavienojumu.

55. Izstrādāsim tiesisko regulējumu dabasgāzes tirgus atvēršanai Latvijā no 2017.gada, panākot alternatīvas dabasgāzes piegādes iespējas un nodrošinot Inčukalna gāzes krātuves un gāzes pārvades infrastruktūras brīvas izmantošanas iespējas jebkuram gāzes piegādātājam. Īstenosim projektus dabasgāzes piegādes ķēžu diversifikācijai (sašķidrinātās gāzes piegādei, jaunus gāzes vadu savienojumus u. c.), tajā skaitā infrastruktūras attīstībai izmantojot Eiropas Savienības līdzekļus.

56. Noteiksim Latvijas ekonomiskās un enerģētiskās atkarības mazināšanu par nozīmīgu Latvijas ārpolitikas prioritāti. Aktīvi piedalīsimies Eiropas Enerģētikas savienības izveidē.

57. Piesaistot Eiropas Savienības fondu programmu finansējumu un citus finanšu avotus, ieviesīsim energoefektivitātes finanšu instrumentu, lai palielinātu valsts atbalsta pieejamību privāto un publisko ēku energoefektivitātes nodrošināšanai, īpaši Latvijas reģionos. Palielināsim minimālās energoefektivitātes prasības enerģijas ražošanas iekārtām un ēku konstrukcijām. Uzsāksim valsts atbalsta programmu, lai nodrošinātu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu.

58. Pārskatīsim tirgus mehānismus atjaunojamo energoresursu mērķu sasniegšanai, izstrādāsim un pieņemsim jaunu ilgtermiņa atjaunojamo energoresursu atbalsta politiku.

59. Izvērtēsim Latvijas dalību Visaginas atomelektrostacijas projektā.

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

60. Atbalstīsim mazo un vidējo lauku saimniecību, kā arī mājražotāju un lauku tūrisma uzņēmumu konkurētspējas un efektivitātes pieaugumu, tajā skaitā darbības dažādošanu un pievienotās vērtības radīšanu, lai nodrošinātu lauku vides un dzīvesveida saglabāšanu.

61. Izstrādāsim Bioekonomikas stratēģiju, lai iegūtu maksimālu vērtību no Latvijas dabas resursiem un īstenotu pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs.

62. Atbalstīsim kooperāciju, jo īpaši starp mazām un vidējām lauku saimniecībām un meža īpašniekiem.

63. Nodrošināsim atbalsta mehānismus saražotās lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas “dziļākai” pārstrādei Latvijā, ņemot vērā zinātnes sasniegumus, tajā skaitā jaunu pārtikas produktu izveidi un ražošanas attīstību.

64. Veicināsim kredītresursu un valsts atbalsta pieejamību lauksaimniecības sektoram Eiropas Savienības finansēto projektu īstenošanā un lauksaimniecības zemes iegādē.

65. Palielināsim saražoto lauksaimniecības produkciju uz vienu ražošanas vienību (tajā skaitā ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saražoto) un uzturā ieteicamās pārtikas īpatsvaru ražošanā.

66. Atgriezīsim neizmantoto lauksaimniecības zemi produktīvajā ražošanas ciklā saskaņā ar izstrādātiem kritērijiem, kas ir ekonomiski un sociāli ilgtspējīgi pamatoti.

67. Nodrošināsim Latvijas zemes fonda darbības uzsākšanu.

68. Nodrošināsim sabalansētu finansējumu lauksaimniekiem, lai sasniegtu vienlīdzīgu atbalsta līmeni un konkurētspēju ar citām Baltijas valstīm. Pieaugot Eiropas fondu Vienotajam platību maksājumam, paredzēsim proporcionālu valsts atbalsta finansējumu, lai nesamazinātos kopējais finansējuma apjoms.

69. Izvirzīsim meliorācijas attīstības mērķus un prioritātes, kā arī veicināsim meliorācijas sistēmas uzlabošanu, apzinoties tās nozīmību Latvijas teritorijas attīstībā un iedzīvotāju drošībā.

70. Izstrādāsim un īstenosim priekšlikumus, kas veicina ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, meža kapitāla vērtības pieaugumu un ieņēmumu proporcionālu ieguldījumu pašvaldību budžetos, meža apsaimniekošanas ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai.

71. Nodrošināsim līdzsvarotu zivsaimniecības politiku, ievērojot resursu ilgtspējas un saglabāšanas nepieciešamību jūras un iekšējos ūdeņos. Palielināsim pievienoto vērtību zvejas un saldūdens akvakultūras produktu apstrādē, saglabājot un attīstot eksporta tirgu. Atbalstīsim mazo zvejas ostu attīstību.

72. Nodrošināsim augstvērtīgu infrastruktūru lauku vides attīstībai, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu.

Transports, infrastruktūra un sakari

73. Īstenosim Autoceļu sakārtošanas programmu, nodrošinot valsts galveno, reģionālo, vietējo un lauku autoceļu, kā arī tiltu atjaunošanu, piesaistot Eiropas Savienības fondu, valsts budžeta un publiskās un privātās partnerības resursus, pakāpeniski palielināsim valsts budžeta finansējumu valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanai un uzturēšanai. Pastiprināsim kvalitātes uzraudzību visās autoceļu būvniecības stadijās.

74. Nodrošināsim elektronisko sakaru nozares attīstību un platjoslas telekomunikāciju infrastruktūras pieejamību visā Latvijas teritorijā, arī pierobežā. Īstenosim “Digitālās programmas Eiropai” (tajā skaitā platjoslas interneta infrastruktūras attīstības) mērķus, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju, veicinot dažādu inovatīvu produktu un pakalpojumu attīstību.

75. Veicināsim jaunu partneru piesaisti un jaunu tirgu apguvi, lai nodrošinātu nepārtrauktu tranzīta un loģistikas nozares attīstību un izaugsmes potenciālu, radot apstākļus tranzīta kravu apgrozījuma kāpināšanai Latvijas ostās un Latvijas tranzīta koridora pievienotās vērtības palielināšanu.

76. Uzsāksim “RailBaltica” projekta īstenošanu un Eiropas standarta platuma dzelzceļa izbūves darbus, izmantojot Eiropas Savienības fondu resursus.

77. Attīstīsim dzelzceļa un ostu publisko infrastruktūru, nodrošinot kravu plūsmu apkalpošanu un tranzīta koridora konkurētspējas palielināšanu, lai Latvijas dzelzceļa transports kopā ar ostām nostiprinātu tirgus pozīcijas starptautiskajos kravu pārvadājumos Baltijas reģionā. Ieviesīsim pārskatāmu dzelzceļa infrastruktūras attīstības finansēšanu, izmantojot valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Uzsāksim dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanu Austrumu-Rietumu tranzīta koridorā.

78. Attīstīsim Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas kā konkurētspējīgus un savstarpēji papildinošus loģistikas centrus un neatņemamu Eiropas un Āzijas tranzītceļu sastāvdaļu, tajā skaitā Eiropas Savienības Transeiropas transporta tīkla ietvaros.

79. Pilnveidosim pasažieru pārvadājumu sistēmu, nodrošinot visā valsts teritorijā pieejamus un izmaksu efektīvus pasažieru pārvadājumus.

80. Nodrošināsim saskaņotu aviācijas nozares izaugsmi.

81. Īstenosim kompleksus pasākumus elektromobilitātes attīstībā.

82. Nodrošināsim starptautiskās un vietējās nozīmes velotransporta infrastruktūras attīstību, izmantojot Eiropas Savienības fondu un valsts atbalstu. Realizējot jaunus projektus valsts autoceļu būvniecībā, iespēju robežās paredzēsim veloinfrastruktūras izveidi.

II. ĢIMENES UN INDIVĪDA DZĪVES KVALITĀTE LATVIJĀ

Lai uzlabotu ģimeņu labklājību un nodrošinātu tautas ataudzi, nākamo četru gadu mērķis un izaicinājums ir sociālās un ienākumu nevienlīdzības mazināšana. Mēs strādāsim, lai ikvienam, bet jo īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem, būtu iespēja, strādājot cienīgu darbu, gūt dzīvei nepieciešamos ienākumus, iegūt kvalitatīvu izglītību, pieeju veselības aprūpes un sociāliem pakalpojumiem, kad tas nepieciešams, kā arī baudīt kultūras dzīves norises. Mēs ticam, ka tas ir ceļš, kā gādāt par sociālo drošību valstī un veicināt ikviena iesaisti kopienu un pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs, tādējādi nodrošinot iespējas dzīvot pilnvērtīgu, lepnuma un gandarījuma piepildītu dzīvi saliedētā un patriotiskā Latvijas valstī, kas apzinās savu nacionālo identitāti un ir balstīta uz visu Latvijas iedzīvotāju kopējām garīgajām vērtībām.

Sociālās un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, veselība

83. Prioritāri gādāsim par ģimeņu ar bērniem labklājību un nabadzības risku mazināšanu, kas ir pamats kuplāku ģimeņu veidošanai.

84. Ar nodokļu un sociālā atbalsta instrumentiem nodrošināsim iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem straujāku ienākumu pieaugumu nekā vidēji visā sabiedrībā.

85. Veicināsim ģimenes un darba dzīves saskaņošanu, tajā skaitā atbalstot attālināta darba iespējas.

86. Ieviesīsim mērķētus risinājumus reģionālā bezdarba un ilgstošā bezdarba problēmām, īpaši atbalstot bezdarba riskam visvairāk pakļauto personu nodarbinātību.

87. Bezdarbnieku pārkvalifikācijas programmas saskaņosim ar tautsaimniecības nozaru vajadzībām, vienlaikus atbalstot bezdarbnieku apmācību attiecīgos uzņēmumos.

88. Izstrādāsim normatīvo bāzi sociālās uzņēmējdarbības ieviešanai Latvijā, tādējādi atbalstot un sekmējot sociālo uzņēmumu veidošanu.

89. 2015.gadā palielināsim minimālo algu par 40 eiro, nākamajos gados to turpinot paaugstināt, lai pakāpeniski sasniegtu pusi no vidējā atalgojuma tautsaimniecībā.

90. Ar 2016.gadu ieviesīsim progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu, paaugstinot to mazo algu saņēmējiem, vidējo algu saņēmējiem saglabājot tuvu esošajam apmēram, savukārt algām, kas būtiski pārsniedz vidējo algu valstī, to nepiemērojot. Vienlaikus paaugstināsim iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu personu, izvērtējot iespēju piemērot lielākus atvieglojumus par otro un katru nākamo bērnu ģimenē.

91. Sekmēsim dažādu sabiedrības grupu aktivitāti un iesaisti kopienu iniciatīvās, pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs un sadarbības veidošanā ar valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, tādējādi veicinot sabiedrības uzticēšanos politikai un demokrātiskajām struktūrām, mazinot sociālo izolētību, kas var būt par pamatu sociālai atstumtībai, kā arī veicinot aktīvās vecumdienas.

92. Veicināsim izglītības pieejamību un kvalitāti visos izglītības līmeņos, tajā skaitā izglītībai mūža garumā, kas ir pamats produktivitātei un augstākas pievienotās vērtības nodarbinātībai.

93. Skolēniem pakāpeniski ieviesīsim veselīgas bezmaksas brīvpusdienas.

94. Attīstīsim īpašu pieeju izglītības apguves procesā, lai nodrošinātu skolēnu prasmi mācīties, digitālo un finanšu pratību, sociālās un pilsoniskās prasmes, sekmētu kultūras apziņu un sporta iemaņas, prasmi analizēt informāciju un uzņemties atbildību par saviem lēmumiem.

95. Izveidosim skolu tīkla attīstības stratēģisko modeli, kas nodrošinās pirmo sešu klašu skolēniem kvalitatīvu izglītību pēc iespējas tuvāk skolēna dzīvesvietai, vienlaikus saglabājot Latvijas lauku skolas kā nozīmīgus vietējo kopienu centrus. Vidējās izglītības apguvi koncentrēsim skolās ar attīstītu pedagoģisko un materiāltehnisko bāzi.

96. Sekmēsim iekļaujošās izglītības principu īstenošanu, pārskatot vispārējās izglītības iestāžu darbību, orientējot to uz jauniešu ar īpašām vajadzībām un jauniešu ar augstu sociālo risku integrāciju, sekmējot toleranci sabiedrībā pret atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem.

97. Pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās īstenosim iekļaujošu izglītību, nodrošinot atbilstošu finansējumu un palielinot atbalsta personāla pieejamību.

98. Izveidosim atbalsta tīklojumu, kuru veido pašvaldības, valsts institūcijas un sabiedriskās organizācijas un kurš sniedz sociālās atstumtības grupām (piemēram, sociāla riska ģimenēm un bāreņiem) praktisku iespēju karjeras plānošanā, psihosociālu palīdzību un palīdzību administratīvu jautājumu risināšanā.

99. Pilnveidojot veselībpratību, veselības veicināšanu un slimību profilaksi, mazināsim veselības nevienlīdzību un veselības riska faktoru negatīvo ietekmi, kas var būt par iemeslu ilgstošam vai priekšlaicīgam darbspēju zaudējumam un potenciāli zaudētiem mūža gadiem.

100. Samazināsim veselībai kaitīgo produktu un ieradumu izplatību, izmantojot nodokļu instrumentus alkohola un tabakas patēriņa mazināšanai un ierobežojot atkarību izraisošo vielu pieejamību.

101. Ievērojot principu “veselība visās politikās”, attīstīsim savstarpēji saskaņotus veselības aprūpes un kopienās balstītus sociālos pakalpojumus, jo īpaši personām ar invaliditāti un senioriem, kas ir pamats ilgstošākai un plašākai sabiedriskās aktivitātes un darbspēju saglabāšanai, aktīvām vecumdienām un nevienlīdzības mazināšanai.

102. Pakāpeniski palielināsim valsts budžeta finansējumu veselības aprūpes vajadzībām, vienlaikus efektīvāk izmantojot veselības nozarei jau piešķirto finansējumu, lai mazinātu nevienlīdzību veselības pakalpojumu pieejamībā cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, samazinātu pacientu tiešmaksājumus par veselības aprūpes pakalpojumiem un paplašinātu pierādījumos balstītu nepieciešamo zāļu un medicīnas ierīču kompensēšanu.

103. Paaugstināsim pacientu drošības, veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un valsts budžeta līdzekļu izmērāmus efektivitātes ieguvumus, nostiprinot primāro veselības aprūpi, ieviešot veselības aprūpes kvalitātes vadības sistēmu un diagnožu radniecīgo grupu apmaksas modeli norēķinos, kā arī mērķtiecīgi vadot nepieciešamās reformas un attīstot sadarbību ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

104. Ieviesīsim vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu, efektivizējot veselības aprūpes plānošanu, koordinēšanu, datu aizsardzību un kontroli, kā arī nodrošinot pacientam atbilstoša pakalpojuma saņemšanu.

105. Nodrošināsim veselības aprūpes pakalpojumu labāku pieejamību reģionos, stiprinot reģionālo slimnīcu lomu.

106. Izveidosim ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu mūžizglītības stratēģiju un uzsāksim tās mērķtiecīgu īstenošanu, vienlaikus risinot jautājumus, kas saistīti ar cilvēkresursu piesaisti veselības aprūpei ārpus Rīgas, lai veicinātu speciālistu palikšanu Latvijā.

107. Stiprināsim starpinstitucionālo sadarbību, uzsverot sociālā darba nozīmību, pilnveidojot sociālo darbinieku atalgojuma un motivācijas sistēmu un skaidrāk iezīmējot sociālo pakalpojumu lomu iekļaujoša un līdzsvarota darba tirgus veidošanā.

108. Palielināsim neatkarīgas dzīves iespējas tām iedzīvotāju grupām, kuras sociālo aprūpi saņem institūcijās, sekmējot alternatīvu – sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu attīstību.

109. Stiprināsim esošo ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pilngadīgām personām kapacitāti, paaugstinot sniegto pakalpojumu kvalitāti situācijās, kad nav iespējama deinstitucionalizācija.

110. Lai nodrošinātu katram bērnam iespēju augt ģimenē vai ģimeniskā vidē, stiprināsim alternatīvo ģimeņu (audžuģimenes, aizbildņi) kustību, pilnveidojot ārpusģimenes aprūpes laikā bērnam sniegtos pakalpojumus, sekmēsim ģimenisku vidi bērnu ārpusinstitūcijas aprūpes iestādēs un jauniešu sagatavotību dzīvei pēc ārpusģimenes aprūpes. Uzturlīdzekļu apmēru audžuģimenēs un aizbildnībā esošajiem bērniem noteiksim samērīgu ar nepieciešamajiem izdevumiem. Nodrošināsim audžuvecākiem un aizbildņiem iemaksas no valsts budžeta pensiju apdrošināšanai.

111. Nodrošināsim laicīgu un rezultatīvu psiholoģisko atbalstu ģimenēm krīžu situācijās un rehabilitāciju.

112. Nodrošināsim pensiju sistēmas stabilitāti un ilgtspējību, saglabājot sociālo iemaksu apjomu vismaz pašreizējā līmenī.

113. Nodrošināsim pensiju indeksāciju, ņemot vērā lielāku daļu no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma.

114. Pārskatīsim uzkrātā pensijas kapitāla aktualizācijas kārtību, novēršot ietekmējošo rādītāju strauju izmaiņu/svārstību ietekmi uz pensijas apmēru.

Demogrāfija

115. Veicināsim Latvijas tautas ataudzi, veidojot demogrāfijas ceļa karti, nodrošinot atbalstu un piemērotu vidi bērnu audzināšanai un izglītošanai, lai iedzīvotāji atgrieztos Latvijā.

116. Būtiski paplašināsim valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm (medicīnas pakalpojumus, ģimenes valsts pabalstus, atlaides u.c.), ieviešot īpašu “trešā bērna” politiku.

117. Veidojot mājokļa atbalsta sistēmu ģimenēm, balstīsim to ne tikai uz īpašumtiesībām, bet nodrošināsim arī publiskā sektora īres dzīvokļu pieejamību, īpaši reģionos.

118. Izveidosim īpašu atbalsta sistēmu pozitīvai demogrāfijai, dabīgajam pieaugumam un grūtniecības mākslīgās pārtraukšanas skaita mazināšanai.

Kultūra

119. Stiprināsim kultūras nozarē nodarbināto motivāciju un konkurētspēju Baltijas darba tirgū, tajā skaitā pabeidzot darbu pie likumprojekta par radošo profesiju un radošo profesionālo organizāciju statusu un darbības atbalstu.

120. Atjaunosim Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeli.

121. Īstenosim daudzveidīgu un visus Latvijas novadus aptverošu Latvijas Republikas proklamēšanas un Brīvības cīņu simtgades programmu (2017.-2020.), kas vērsta uz Latvijas sabiedrības saliedētību, valsts apziņas un valsts gribas stiprināšanu un Latvijas vēstures pastiprinātu pētniecību un skaidrošanu.

122. Savlaicīgi sagatavosim XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus un nodrošināsim veiksmīgu to norisi, tajā skaitā sagatavojot Deju svētku norisei atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu. Sniegsim sistemātisku atbalstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai latviešu kopienās ārvalstīs.

123. Veidosim Latvijas galvaspilsētu par Baltijas jūras reģiona kultūras metropoli, tajā skaitā īstenosim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Okupācijas muzeja, Jaunā Rīgas teātra un Rīgas pils muzeju renovāciju, laicīgi plānojot kvalitatīvu satura nodrošinājumu. Uzsāksim darbu pie Laikmetīgā mākslas muzeja un mūsdienīgas akustiskās koncertzāles izveides Rīgā.

124. Definēsim nacionālo pasūtījumu kultūrizglītībā visos izglītības līmeņos, ņemot vērā Latvijas kultūras attīstības un darba tirgus vajadzības. Profesionālajā kultūrizglītībā izveidosim vismaz divus kompetenču centrus.

125. Definēsim minimālo bezmaksas kultūras pakalpojumu klāstu bērniem un jauniešiem katrā vecuma posmā, tajā skaitā atbalstot sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu un jauniešu kultūras patēriņu, un izveidosim “Kultūras skolas somas” projektu, uzsākot tā īstenošanu 2018. gadā. Paaugstināsim interešu izglītības un ārpusskolas nodarbību pieejamību skolēniem.

126. Aktualizēsim un pilnveidosim valsts programmu “Mantojums 2018” kultūras infrastruktūras uzlabošanai, tajā skaitā mērķtiecīgi plānosim Eiropas Savienības fondu izlietojumu kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai un iekļaušanai aktīvā ekonomiskā apritē, radot jaunas darbavietas un pakalpojumus sabiedrībai.

127. Izveidosim Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma reģistru. Attīstīsim kultūras mantojuma aizsardzības sistēmu, orientējoties uz sabiedrības līdzdalību pārvaldībā, starpdisciplināro sadarbību un dialoga veidošanu ar visām politikas jomām visos pārvaldības līmeņos.

128. Izveidosim Latvijas mākslas augstskolu un kultūras institūciju zinātniskās pētniecības centru – Kultūras pētniecības institūtu.

129. Izveidosim digitālā kultūras mantojuma kompetences tīklu, nodrošināsim digitalizētā un digitāli dzimušā kultūras mantojuma ilglaicīgu saglabāšanu atmiņas institūcijās un tā plašu pieejamību sabiedrībai. Nodrošināsim digitālā satura un jaunu digitālo produktu veidošanu, kā arī attīstīsim e-pakalpojumus, paplašinot to pieejamību un izmantošanas iespējas ekonomiskajā darbībā.

130. Izstrādāsim profesionālās mākslas pieejamības finansēšanas modeli pašvaldībās, kuras atrodas ārpus Pierīgas reģiona.

Nacionālā identitāte, saliedēta sabiedrība, reemigrācija un informatīvā telpa

131. Aktivizēsim kultūras un izglītības procesu mijiedarbi nacionālo kultūras vērtību apziņas stiprināšanai, nācijas pašcieņas celšanai un saliedētībai uz kopīgu vērtību pamata, tajā skaitā ar radošiem paņēmieniem popularizēsim Latvijas kultūras kanonu sabiedrībā, it īpaši jauniešu vidū un ārvalstu latviešu kopienās.

132. Atbalstīsim Latvijas reģionu kultūras un valodas savdabības uzturēšanu kā kopīgās nacionālās identitātes nozīmīgu daļu.

133. Paplašināsim mazākumtautību iespējas aktīvi piedalīties Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves procesos, tajā skaitā atbalstot mazākumtautību nevalstiskās organizācijas.

134. Turpināsim stiprināt valsts valodas lomu, īpaši plašsaziņas līdzekļos un darba tirgū.

135. Izstrādāsim plašsaziņas līdzekļu politiku. Veicināsim Latvijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu un drukātās preses attīstību, radot labvēlīgus apstākļus to pastāvēšanai un konkurētspējai. Sekmēsim sabalansētas plašsaziņas līdzekļu telpas attīstību, ko veido gan sabiedriskie, gan komerciālie (tajā skaitā reģionālie) plašsaziņas līdzekļi. Īstenosim Latvijas plašsaziņas līdzekļu atbalsta pasākumus. Veicināsim Satversmes preambulā nostiprināto pamatvērtību atspoguļojumu nacionālajā informatīvajā telpā. Ierobežosim Latvijas valstiskumam naidīgu retranslēto programmu izplatību Latvijas informācijas telpā.

136. Sekmēsim pilsoniskas sabiedrības attīstību, pilnveidojot iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības prasmes un iespējas iesaistīties sabiedrībai kopīgu jautājumu risināšanā. Sagatavosim Nevalstisko organizāciju fonda koncepciju.

137. Lai stiprinātu piederības izjūtu Latvijai un latviskajai kultūrtelpai, atbalstīsim pasākumus ārvalstīs dzīvojošo tautiešu politiskai un pilsoniskai līdzdalībai un iesaistei Latvijas ekonomiskajā un kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē. Sekmēsim ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atgriešanos dzimtenē. Atbalstīsim latviešu kopienu organizāciju darbību ārvalstīs.

138. Pielāgosim trešo valstu piederīgajiem izveidoto vienas pieturas aģentūru to tautiešu vajadzībām, kuri vēlas atgriezties Latvijā.

139. Nodrošināsim reemigrējušo jauniešu iekļaušanu izglītības sistēmā, radot iespējas skolēniem ar zemām valsts valodas prasmēm mācīties intensīvajos kursos kopā ar citiem reemigrantiem un imigrantiem, kā arī piedāvājot pedagoga palīgu pirmajā mācību pusgadā skolēna veiksmīgai adaptācijai jaunajā vidē un grūtību pārvarēšanai, kas saistītas ar mācību vielas atšķirībām dažādās izglītības sistēmās.

III. VALSTS DROŠĪBA

Notikumi Ukrainā ir būtiski mainījuši drošības situāciju Eiropā un ilgtermiņā ievērojami ietekmēs Latvijas drošību. Tādēļ valsts aizsardzība un apdraudējuma mazināšana būs valdības prioritāte, stiprinot Latvijas pašaizsardzības spējas un tās cieši saistot ar NATO kolektīvo aizsardzību un sabiedroto solidaritāti. Vienlaikus stiprināsim sabiedrības drošību, apkarojot noziedzību un sekmējot efektīvu tiesu sistēmas darbību, tā sniedzot ikvienam valsts iedzīvotājam stabilitāti un tiesisko paļāvību.

Tiesiskuma stiprināšana

140. Turpināsim pilnveidot dalītā īpašuma un hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu.

141. Turpināsim tiesu sistēmas reformu un tiesu darba efektivizāciju, apvienojot tiesu teritorijas, noslēdzot pāreju uz tīro tiesu instanču sistēmu civillietās un turpinot procesuālo normu pilnveidi tiesvedības termiņu saīsināšanai un tiesvedības procesa kvalitātes celšanai.

142. Pilnveidosim normatīvo aktu jaunrades procesu, samazinot to apjomu un skaitu, pastāvīgu grozīšanu un pārāk detalizētu tiesisko regulējumu. Efektivizēsim tiesvedības gaitu, sistemātiski izvērtējot procesuālo likumu normu atbilstību ne tikai tiesībām uz taisnīgu tiesu, bet arī mūsdienīgai izpratnei par ātru un efektīvu tiesas procesu.

143. Pabeigsim darbu pie maksātnespējas procesa administratoru darbības tiesiskā regulējuma un maksātnespējas procesa uzraudzības sistēmas pilnveidošanas un kreditoru aizsardzības stiprināšanas tiesiskās aizsardzības procesos.

144. Eiropas Savienības normatīvo aktu izstrādes procesā nodrošināsim nacionālo interešu aizsardzību un Latvijas kā nacionālas valsts pamatvērtību respektēšanu.

145. Īstenosim administratīvo pārkāpumu sistēmas reformu.

146. Izveidosim un ieviesīsim noziegumos cietušo atbalsta un aizsardzības sistēmu.

147. Pabeigsim tiesāto personu elektroniskās uzraudzības sistēmas ieviešanu un turpināsim bijušo ieslodzīto resocializācijas politikas izstrādi, tostarp izveidojot valsts atbalsta sistēmu, lai integrētu šīs personas darba tirgū.

148. Pilnveidosim normatīvos aktus, lai nodrošinātu cilvēktiesību un pamattiesību aizskārumu efektīvu novēršanu, paredzot efektīvus un tūlītējus cilvēktiesību aizsardzības mehānismus kriminālprocesā un administratīvajā procesā.

149. Ieviesīsim vienotu elektronisko izsoļu modeli spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos.

150. Izstrādāsim vienotu pārsūdzības modeli attiecībā uz tiesu varai piederīgo profesiju disciplinārlietās pieņemtajiem lēmumiem.

151. Samazināsim korupciju valstī, īstenojot preventīvus pasākumus korupcijas risku mazināšanai un nodrošinot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja neatkarīgu, profesionālu un efektīvu darbību.

152. Lai veicinātu bērnu tiesību aizsardzību un vecāku pienākumu pildīšanu, pabeigsim darbu pie publiski pieejamas datubāzes par uzturlīdzekļu nemaksātājiem.

Sabiedrības drošība

153. Ieviesīsim uz jauniem kvalitātes kritērijiem balstītu atlīdzības sistēmu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

154. Izstrādāsim jaunu Nacionālās drošības koncepciju un Nacionālās drošības plānu, ievērojot jaunos ģeopolitiskos apstākļus.

155. Pabeigsim Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu. Izstrādāsim jaunu tiesisko regulējumu civilās aizsardzības, civilkatastrofu un krīžu pārvaldīšanas jomā. Modernizēsim Civilās aizsardzības sistēmu.

156. Apkarosim un ierobežosim organizēto noziedzību, cilvēktirdzniecību un narkotisko un psihotropo vielu izplatību.

157. Īstenosim stingru un kontrolētu migrācijas un patvēruma politiku. Paaugstināsim robežkontroles sistēmas efektivitāti.

158. Veidojot vienotu tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku augstākās izglītības sistēmu, izstrādāsim un ieviesīsim specializētu otrā līmeņa augstākās izglītības programmu tiesībaizsardzības un drošības iestāžu darbiniekiem.

159. Modernizēsim iekšlietu nozares dienestu materiāltehnisko bāzi.

160. Īstenosim Valsts policijas attīstības koncepciju. Pārveidosim Valsts policijas Iekšējās drošības biroju par iekšlietu ministra pārraudzībā esošu institūciju.

161. Ieviesīsim Nacionālo kriminālizlūkošanas modeli tiesībaizsardzības iestādēs un valsts drošības iestādēs.

162. Pastiprināsim noziedzīgā ceļā iegūtu finanšu līdzekļu legalizācijas novēršanas un apkarošanas iespējas, izveidojot un pakāpeniski attīstot noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves dienestu (struktūrvienību) Valsts policijas sastāvā.

163. Novērsīsim ārvalstu inspirētu spēku veidotu Latvijas iekšējās drošības apdraudējumu.

164. Pārskatīsim termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību atbilstoši Latvijas nacionālās drošības interesēm.

Ārpolitika

165. Konsekventi īstenosim valdības ārpolitikas pamatuzdevumu – garantēt valsts drošību un stabilitāti, starptautiski veidot priekšnoteikumus valsts ekonomiskajai izaugsmei un iedzīvotāju labklājībai. Starptautiskajās organizācijās un divpusējās attiecībās ar citām valstīm uzsvērsim Latvijas valsts tiesiskās pēctecības principu. Izmantosim Latvijas dalību Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas Līguma organizācijā kā ietvaru šī pamatuzdevuma izpildei un nodrošināsim Latvijas interešu īstenošanu divpusējo, reģionālo un globālo ārpolitikas izaicinājumu kontekstā.

166. Īstenosim Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē darba programmu, īpašu vērību pievēršot prezidentūras prioritārajiem darbības virzieniem: Eiropas Savienības konkurētspējai un izaugsmei, Eiropas digitālā potenciāla izmantošanai Eiropas Savienības attīstībā un Eiropas Savienības lomas stiprināšanai globālā mērogā.

167. Aktīvi piedalīsimies Eiropas Savienības kā stipras nacionālu valstu savienības veidošanā, īpaši veicinot kopīgas ārējās, drošības, enerģētikas un vienotā tirgus politikas īstenošanu. Latvijas pārstāvju darbību starptautiskajās organizācijās balstīsim uz ilgtermiņa Latvijas nacionālo interešu aizstāvību. Aizstāvot nacionālās intereses, atbalstīsim arī Eiropas Savienības tālāku integrāciju un Eiropas Savienības politisko un ekonomisko vienotību, vienotu Eiropas Savienības ārpolitiku un eirozonas stabilitāti.

168. Veidosim attiecības ar Eiropas Savienības kaimiņvalstīm, balstoties uz starptautisko tiesību principu ievērošanu, savstarpējās cieņas un Eiropas vērtību pamatiem.

169. Īstenosim Eiropas Savienības attīstības sadarbības mērķus, koncentrējoties uz Latvijas ārpolitikas prioritāšu reģioniem – Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm.

170. Stiprināsim stratēģisko partnerību ar Amerikas Savienotajām Valstīm drošības politikas un ekonomikas jomā. Veicināsim maksimālu Eiropas Savienības un transatlantiskās tirdzniecības telpas integrāciju, likvidējot šķēršļus brīvai preču, pakalpojumu un investīciju plūsmai.

171. Pabeigsim sarunas par Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā līdz 2016. gada beigām.

172. Sekmēsim valsts konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, īstenosim efektīvu un vienotu ārējo ekonomisko politiku. Aizstāvēsim ārējās ekonomiskās intereses tradicionālajās partnervalstīs un aktīvi atbalstīsim Latvijas uzņēmumus identificētajos jaunajos eksporta tirgos, veidojot ciešākas attiecības ar jaunajiem ekonomiskās izaugsmes līderiem.

173. Starptautiski skaidrosim Latvijas 20. gadsimta vēsturi, veicinot izpratni par Padomju Sociālistisko Republiku Savienības un nacistiskās Vācijas okupācijām un to režīmu pastrādātajiem noziegumiem, par Latvijas un tās pilsoņu lomu Otrajā pasaules karā.

174. Līdzās līdzšinējiem sadarbības formātiem ar Latvijas partneriem veicināsim tālāku Baltijas un Melnās jūras valstu sadarbību politiskajā un ekonomiskajā jomā.

175. Veicināsim Latvijas tēla starptautisko atpazīstamību: Latvija – droša, ekoloģiski tīra, tautsaimniecības un politiskās reformas veiksmīgi īstenojusi valsts; Latvija – starptautiskā tūrisma galamērķis; Latvija – solidāra un jaunām idejām atvērta Eiropas Savienības valsts; Latvija – uzticama Eiroatlantiskās sadarbības partnere. Ārējo ekonomisko interešu koordinācijas padomes ietvaros izstrādāsim vienota Latvijas tēla vadlīnijas ārējo ekonomisko interešu īstenošanai.

Aizsardzība

176. Turpināsim aizsardzības finansējuma palielināšanu atbilstoši Valsts aizsardzības finansēšanas likumā noteiktajam, līdz 2020. gadam pakāpeniski palielinot aizsardzības finansējumu līdz 2 % no iekšzemes kopprodukta.

177. Stiprināsim Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un reaģēšanas spējas, paaugstinot personāla sagatavotību un palielinot profesionālā dienesta karavīru skaitu Nacionālajos bruņotajos spēkos, attīstīsim spējas, kas uzlabo Nacionālo bruņoto spēku mobilitāti, reaģēšanu un labāku situācijas izpratni gar Latvijas robežām.

178. Veicināsim plašāku sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā, stiprinot Zemessardzes lomu aizsardzībā un tās kaujas spējas. Veicināsim pilsonisko apziņu un izpratni par valsts aizsardzību un patriotismu, tajā skaitā uzlabojot, kvalitatīvi paplašinot un padarot pieejamu Jaunsardzes kustību Latvijas skolu jaunatnei.

179. Stiprināsim Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas sabiedroto militāro spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā, nodrošinot labvēlīgus uzņemošās valsts atbalsta noteikumus, un nodrošināsim Latvijas uzņemto saistību izpildi attiecībā pret Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas sabiedrotajiem.

180. Veicināsim militārās industriāli tehniskās bāzes izveidošanu Nacionālo bruņoto spēku uzturēšanas un apgādes vajadzībām, tādējādi mazinot Nacionālo bruņoto spēku ievainojamību un veicinot rūpniecības attīstību, kā arī nodrošināsim Latvijas tautsaimniecības potenciāla izmantošanu Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas piegādēs.

181. Attīstīsim kiberdrošības un stratēģiskās komunikācijas spējas, nodrošinot, ka Nacionālie bruņotie spēki spēj reaģēt uz mūsdienu jaunajiem draudiem un izaicinājumiem.

182. Stiprināsim Latvijas plašsaziņas līdzekļu telpu, atbalstot pilsoniskā un sabiedrību saliedējošā satura veidošanu, sevišķi uzmanību pievēršot demokrātisko vērtību izpratnes sekmēšanai.

183. Izveidosim efektīvu mobilizācijas sistēmu un nodrošināsim tajā nepieciešamās materiāltehniskās rezerves.