ANO Bērnu fonds: Latvijā trešais augstākais bērnu nabadzības pieaugums

Vairākumā Eiropas valstu sociālās drošības sistēma bijusi efektīvāka, pasargājot vecāka gada gājuma cilvēkus, salīdzinājumā ar ģimenēm ar bērniem

ANO Bērnu fonda (UNICEF) pētījumu centra publikācija “Bērni recesijā: Ekonomiskās krīzes ietekme uz bērnu labklājību turīgajās valstīs” norāda, ka Latvijā krīzes laikā no 2008. līdz 2012. gadam bērnu nabadzība pieaugusi par gandrīz 15 procenta punktiem (no 23.6% līdz 38.2%).

Tas nozīmē, ka zem nabadzības sliekšņa dzīvojošo bērnu un jauniešu skaits ir paaugstinājies par apmēram 44 tūkstošiem bērnu.

Proporcionāli šis ir trešais augstākais bērnu nabadzības pieaugums starp 41 no ES/OECD valstīm; vēl lielāks bērnu nabadzības pieaugums pirmo piecu ekonomiskās recesijas gadu laikā novērots tikai Grieķijā un Islandē.

Bērnu nabadzības līmeņa izmaiņas aprēķinātas, nosakot un fiksējot relatīvās nabadzības slieksni (60% no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas) 2008.gadā un to indeksējot gadu gaitā saistībā ar inflāciju. Jāatzīmē, ka nabadzības slieksnis katrā valstī ir atšķirīgs, jo iedzīvotāju vidējie ienākumi atšķiras no valsts uz valsti. Šādā veidā aprēķināts, ka krīzes laikā 2,6 miljoni bērnu turīgajās valstīs nonākuši nabadzībā (relatīvi katras valsts dzīves līmenim 2008. gadā).

Pētījumā arī norādīts, ka bērnu nabadzība nav paaugstinājusies visās no pētījumā iekļautajām valstīm. 18 valstīs bērnu nabadzības līmenis, salīdzinot ar 2008.gadu, ir samazinājies, it īpaši Čīlē, Polijā un Austrālijā, savukārt pārējās 23 valstīs bērnu nabadzība krīzes laikā ir paaugstinājusies.

Pētījumā norādīts arī, ka izmaiņas bērnu labklājības līmenī krīzes laikā nav atkarīgas tikai no krīzes amplitūdas, bet arī no politiskajiem lēmumiem pirmskrīzes un krīzes laikā. Ekonomiskās krīzes ietekme uz bērniem un jauniešiem lielā mērā bijusi atkarīga no esošās sociālās politikas, kā arī no valdību reakcijas un politiskajām reformām.

Vairākās valstīs, piemēram, Austrālijā un Polijā, kur bērnu nabadzība ir samazinājusies, politiskie risinājumi pirmajos krīzes gados bijuši labvēlīgi ģimenēm ar bērniem. Savukārt kā negatīvi piemēri minētas Spānija, Īrija, un Lielbritānija, kur valdības pieņēmušas bērniem nelabvēlīgas reformas, it īpaši pēdējos gados.

Latvijā krīzes laikā tikušas pieņemtas bērniem un ģimenēm nelabvēlīgas reformas, tai skaitā 2009.gada izmaiņas ģimenes valsts pabastos un 2010.gada izmaiņas vecāku pabalstos. Šīs reformas ir tikušas pārskatītas un 2014.gadā veikti vairāki pozitīvi grozījumi, piemēram, atgriežot vecāku pabalstus gandrīz to iepriekšējos apmēros.

Pētījumā norādīts, ka vairākumā Eiropas valstu sociālās drošības sistēma bijusi efektīvāka, pasargājot vecāka gada gājuma cilvēkus, salīdzinājumā ar ģimenēm ar bērniem.

Starp visām Eiropas valstīm nabadzīgo vecāka gada gājuma iedzīvotāju skaits ir samazinājies 24 valstīs, savukārt nabadzīgo bērnu skaits ir palielinājies 20 valstīs.

Latvijā šī starpība bijusi viskrasākā starp visām Eiropas valstīm, bērnu nabadzībai paaugstinoties par gandrīz 15 procenta punktiem, savukārt vecāka gada gājuma cilvēku nabadzībai samazinoties par 10 procenta punktiem. Jāpiebilst, ka nabadzība 2012.gadā vēl joprojām bijusi augstāka starp vecāka gadu gājuma cilvēkiem (42.2%) salīdzinājumā ar bērniem (38.2%), taču salīdzinot ar 2008.gadu šī starpība ir minimāla, krasi sarūkot krīzes laikā.

Izmaiņas bērnu nabadzības līmenī (salīdzinot ar 2008.gadu)

Dati: Innocenti Report Card 12

ANO Bērnu fonds mudina valdības pasargāt bērnus no krīzes nelabvēlīgajām sekām, izbeidzot bērnu nabadzību un nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem un jauniešiem.

Publikācija, uz kuras balstīts šis raksts: UNICEF Office of Research (2014). ‘Children of the Recession: The impact of the economic crisis on child well-being in rich countries’, Innocenti Report Card 12, UNICEF Office of Research, Florence. 

Autore ir sociālās un ekonomiskās politikas analītiķe