Ministriem ir jābūt politiķiem, par kuriem balsojuši vēlētāji
Nespējot sagaidīt vecās jaunās valdības sastādīšanu, teju visa sabiedrība metusies pie valdības veidošanas un ministru meklēšanas. Tāds iespaids vismaz rodas, pārlūkojot Latvijas plašsaziņas telpu. Vēl pat īsti nenosaukti, iespējamie ministru kandidāti jau tiek “ķidāti” plašsaziņas līdzekļos, sabiedriskajos tīklos un dēvēti par jokiem un pārpratumiem.
Tomēr vairāk par atsevišķu cilvēku apgānīšanu šajā gadījumā bīstamāks liekas domu gājiens, kas pavīd gandrīz katrā diskusijā par valdības veidošanu un ministru meklēšanu – gan klucīšu stumdīšanā “Dombura studijā”, gan “Sastrēgumstundā” par ministru algu iespējamo paaugstināšanu, gan citās sarunās par šo tēmu.
Proti, no ļoti dažādiem stūriem un nostūriem skan aicinājumi par ministriem izvēlēties “nozaru profesionāļus”, “augsta līmeņa menedžerus” un citus speciālistus, kuriem nav nekāda sakara ar tik nīstajiem politiķiem un kuru rīcībā taču laikam ir kādas īpašas brīnumnūjiņas, kas ļaus visu sakārtot “rīt uz brokastlaiku”.
It kā var saprast sabiedrības tieksmi pēc pārmaiņām, kā arī neapmierinātību ar to, ka nepilnā ceturtdaļgadsimtā atjaunotās demokrātiskās valsts laikā tomēr neesam panākuši nedz Zviedrijas, nedz Vācijas dzīves līmeni. Tomēr nevajadzētu steigties no vanniņas kopā ar ūdeni izliet arī bērnu jeb atteikties no demokrātiskās un parlamentārās iekārtas būtības, kur sabiedrība sevis pārvaldīšanu caur vispārējām un vienlīdzīgām vēlēšanām uztic pašu izvēlētiem tautas pārstāvjiem. Viņiem tad arī jāveido valdība, jāstrādā parlamentā un nākamajās vēlēšanās par savu darbu jāatbild vēlētāju priekšā. Viņiem, nevis “profesionāļiem”, kuri caur vēlēšanām nav gājuši un nekādu vēlētāju uzticību nav guvuši.
Nopietni politikā
Piemēra pēc paraudzīsimies tepat kaimiņos. Igaunijas pašreizējā valdība, ko veido Reformu partija un Sociāldemokrātiskā partija, sāka strādāt šā gada maijā un tajā kopumā ir 14 locekļu. Caurskatot ministru dzīves gājumu aprakstus, var secināt, ka tikai divi no viņiem nav bijuši ievēlēti parlamentā, lai gan viens no tiem ir ilgus gadus bijis pašvaldību vadītājs, tajā skaitā lielā pilsētā Tartu. Taču arī šie divi valdības locekļi var lepoties ar iepriekšēju pieredzi ministrijās, premjera birojā vai pašvaldībā.
Kopumā visiem Igaunijas valdības ministriem un ministrēm ir vairāku gadu, dažiem pat ļoti ievērojama, pieredze partijas darbā, pašvaldībās, parlamentā. Dažs labs no tiem sācis kā žurnālists vai policists, taču par ministru kļuvis pēc politikas “garozas” pagaršošanas sabiedrības pārvaldē. Dažs labs politikai profesionāli pievērsies jau no 25 gadu vecuma jeb uzreiz pēc studijām augstskolā.
Igaunijas valdībā ir gan ārlietu ministrs, kurš savulaik bijis kultūras ministrs un pašvaldības izpilddirektors, gan finanšu ministrs, kurš bijis arī aizsardzības ministrs. Pats valdības vadītājs iepriekš bijis gan padomnieks Sociālo lietu un Tieslietu ministrijās, gan sociālo lietu ministrs. Zemkopības ministrs iepriekš pasēdējis gan finanšu ministra, gan Eiropas parlamenta deputāta krēslā.
Katrā ziņā neizskatās, ka Igaunijas valdībā būt kādi no malas meklēti lielu uzņēmumu vadītāji, augsta līmeņa menedžeri vai vēl kādi īpaši “profesionāļi”. Tie visi ir politisko partiju biedri, kam ir labi priekšstati un pieredze par to, kā darbojas sabiedrības pārvalde jeb politika. Līdzīga aina ir redzama arī Baltijas jūras otrā krastā Zviedrijā, kuras jaunā valdība – sociāldemokrātu un zaļo koalīcija – sāka strādāt oktobra pirmajās dienās. No 24 valdības locekļiem lielākā daļa ir ar ievērojamu pieredzi partijas darbā, pašvaldībās vai parlamentā. Pat gados jaunākajiem ministriem ir jau uzkrāta zināma pieredze valsts pārvaldē, nevalstiskajās organizācijās vai pašvaldībās. Nemaz nerunājot par dažiem stipri pieredzējušiem ministriem, kuri jau savulaik ieņēmuši citus ministru amatus iepriekšējās valdībās. Kopumā – tie nav cilvēki, kas izceļas ar īpašām spējām un pieredzi “menedžēšanā” un lieliem panākumiem privātajā sektorā, bet gan tieši ar sūrā grūtā politiskā darba pieredzi.
Vienīgais vērtējums
Visticamāk, ka, tuvāk papētot, Somijas, Dānijas, Norvēģijas, Vācijas un citu Eiropas valstu, kurām taču gribam līdzināties dzīves līmeņa ziņā, pieredzi, aina būtu līdzīga. Tas vedina izdarīt secinājumu, ka valsts labklājības noslēpums neslēpjas tikai “ministros-menedžeros” vai “nozaru profesionāļos”. Drīzāk gan pareizā izpratnē par to, kā darbojas politika un kāda ir politiķu atbildība sabiedrības priekšā.
Galu galā politika ir sabiedrības pārvalde, ko mēs pastarpināti uzticam sevis izvēlētiem pārstāvjiem. Valsti nevar vadīt kā uzņēmumu, tāpēc ministrs nav nekāds valdes priekšēdētājs vai izpilddirektors.
Ministrs nav arī nekāds nozares pārstāvis vai interešu lobētājs, bet drīzāk gan vienas nozares vajadzību un interešu saskaņotājs ar sabiedrības kopējām vajadzībām un iespējām. Ja ministrs grib pārstāvēt tikai savu nozari, tad viņam jāvada nozares arodbiedrība nevis ministrija.
Mūsu pašu nesenā vēsture liecina, ka, pat ienākot ministra amatā no malas nevis caur vēlēšanām un piederību partijai, kopumā veiksmīgāki izrādījušies tie ministri, kam ir iepriekšēja pieredze sabiedrības pārvaldē. Turklāt tas nav manis dots subjektīvs vērtējums, bet vēlētāju spriedums 12.Saeimas vēlēšanās par Laimdotas Straujumas, Edgara Rinkēviča, Anrija Matīsa, Daces Melbārdes darbu. Ne tik labi savulaik veicās ministriem, kas ienāca politikā bez iepriekšējas pieredzes sabiedrības pārvaldes darbā – Edmundam Sprūdžam, Robertam Ķīlim, Žanetai Jaunzemei-Grendei.
Latvija jau reiz, 2011.gadā, satricināja savu politisko sistēmu līdz pamatiem, atlaižot Saeimu un eksperimentējot ar jaunām “asinīm” politikā, līdz pārliecinājās, ka tas nav tas labākais veids, kā prātīgi un kārtīgi pārvaldīt savu valsti. Tā vietā labāk ņemsim par paraugu kaimiņus, kur par politiķiem, kam tauta gatava uzticēties atkal un atkal, izaug ilgā laikā un sūrā darbā. Diezin vai mēs ātrāk sasniegsim kāroto labklājību, ja jau nākamajā rītā pēc vēlēšanām sāksim nīgroties par nekam nederīgo, svaigi ievēlēto Saeimas sastāvu un lūkosimies pēc ministru kandidātiem citās vietās. Tad jājautā, kam vispār vajadzīgas vēlēšanas un demokrātiska iekārta?
Autore ir neatkarīgā žurnāliste
Komentāri (46)
rinķī apkārt 27.10.2014. 08.01
Pats lielākais ienaidnieks valstij nav ne nejēgas ministri, nedz “zagļi – deputāti”, no kuriem sastāv gan šī, gan sastāvēja visas mūsu iepriekšējās Saeimas, gan sastāvēs arī jau nākošā :)
Vislielāko ļaunumu valstij nodara vaimanaloģija, kas ir kļuvusi par vienu no sabiedrības izpausmes formām. Šo vaimanaloģijas fenomenu eksplotē jebkurš, kuram vien nav slinkums to darīt. Gan žurnālists, pirmsvēlēšanu diskusijā uzrunājot savu auditoriju publiskās debatēs un šādi krājot savus reitinga punktus, gan Ušakovs, kura mērķis ir aprakt šo valsti.
Kā vēlēšanu rezultāti rāda – šī pūļa raudāšanas sacīkste vēl pagaidām nav aptvērusi LR pilsoņu lielāko daļu, taču ZRP mandātu skaits iepriekšējā Saeimā un sirds šķīstās Sudrabas un Suņu būdas klātbūtne šajā, nupat kā ievēlētajā Saeimā, tikai norāda to, ka LR politikas nākotnes virzība vēl joprojām nav droši prognozējama un arī pirms nākošajām Saeimas vēlēšanām Latvijā valdīs jautājums ne jau par to, kuru no ceļiem izvēlēties, lai ātrāk sasniegtu nosprausto mērķi. Pirms nākošajām vēlēšanām, tā pat kā tas bija pirms šīm, dominēs jautājums – būt vai nebūt Latvijas valstij? Var jau būt, ka šāds dramatisms arī ir nepieciešams latviešu tautai :))
6
Ēriks > rinķī apkārt 27.10.2014. 14.48
rinķī apkārt,mani vairāk interesē,kāpēc uzskati,ka bļaušana ir nepamatota?Vai pie mums medicīna ir pieejama visiem,kam tā vajadzīga,algas policistiem,medicīnas darbiniekiem,skolotājiem,NAI operatoriem adekvātas padarītajam darbam ,kāpēc lielvekali pilni ar draņķīgu,neveselīgu,ķimizētu pārtiku,turklāt vēl tev ņem un uzgāž jumtu virsū utt.?
0
Ēriks > rinķī apkārt 27.10.2014. 12.17
Varēji jau vienkāršāk,kā Līdaka:Turiet mutes!Ņemiet savus grašus un staigājiet!Un neaizmirstiet atvilkties uz nākamajām vēlēšanām nobalsot par valdošo koalīciju.
0
J.Biotops > rinķī apkārt 27.10.2014. 14.05
RA – „…Sudrabu, jeb, kā viņu tur sauc no Suņubūdas, paņemt ” aiz pogas” un pajautāt – ko tu gaidi no jaunās Saeimas, kādas tad izmaiņas LR Saeimas darbā ir nepieciešamas, ja tu par šiem te balsoji?…”
Varu daļēji atbildēt, jo dažus tādus balsotājus pazīstu. Vecumā ap 50, ar labu izglītību un statusu sabiedrībā, ne badā – balsoja par Sudrabu un viņas brigādi, kas Saeimā beidzot tiem veiksmes stāsta konsolidovskiem, Briseles sulaiņiem, NATO militāristiem un citiem liberāļiem PARĀDĪS. Ko īsti parādīs, nav tik svarīgi, galvenais, ka neko labu.
Otrs arguments – “viņi PATEIKS”. Kam – visiem un “tiem viņiem”. Ko – atkal nav svarīgi, tāpat taču skaidrs.
0
Ēriks > rinķī apkārt 27.10.2014. 16.25
Kas par ierosinājumu – mūždien visus nekritizēt!Zelta vārdi!Nu tad nekritizējiet Lembergu,sāciet slavēt Saskaņas centru par viņu labajiem nodomiem,uzslavējiet Ušakovu par brīvbiļetēm un noasvaltētajiem pagalmiem,priecājaties par Medinska vizītēm un piemiņas plāksni Pikulim…rullējiet vaļā,nekautrējieties.
0
DD1 > rinķī apkārt 27.10.2014. 15.48
> rinķī apkārt
“Vislielāko ļaunumu valstij nodara vaimanaloģija”
Gluži manas domas. Tam vajadzētu būt sliktajam tonim visu un visus kritizēt. Kādam ir jāsāk teikt to atklāti,- medijiem un politiķiem nav jāiet mūžīgi neapmierināto pavadā. Glaudīt pa spalvai ir visvieglākais, grūtāk runāt kā Viņķele atklātu valodu.
0
rinķī apkārt > rinķī apkārt 27.10.2014. 13.43
Ērik.Es tiešām gribētu kādu no tiem, kuri nobalsoja par Sudrabu, jeb, kā viņu tur sauc no Suņubūdas, paņemt ” aiz pogas” un pajautāt – ko tu gaidi no jaunās Saeimas, kādas tad izmaiņas LR Saeimas darbā ir nepieciešamas, ja tu par šiem te balsoji? Diemžēl starp maniem paziņām nav pat neviena, kuri balsotu par ZZS, kur nu vēl par šitiem laimes nesējiem :) Var jau būt, ka kļūdos, bet man šķiet, ka nekādu labāku Saeimas darbu nevar gaidīt līdz brīdim, kamēr LR iekšpolitikā pilnīgi un galīgi nenostiprināsies situācija, kad demokrātiski noskaņotie ļauži balsos par V+ZZS+ NA. Tad LR iekšpolitika no nepārtraukta stresa stāvokļa varēs pāriet normāla darba režīmā – valdošā koalīcija divas partijas, opozīcijā vien. Saskaņu es neņemu vērā. Šādā situācijā pavērtos vairāk iespēju sekot līdz jau esošo partiju darbam un ik pa laikam sodīt kādu, atstājot aiz strīpas opozīcijā. Tādā situācijā nebūtu jānervozē par problēmu – ir Sudraba Kremļa projekt, vai ne, sasiesies viņa ar Saskaņu, jeb tomēr ne.:) Tad varētu mierīgi, neskatoties pār plecu, balsot pēc iekšējās izjūtas, tā tam vajadzētu būt normālā valstī :) Bet šādu idili mums nesasniegt, jo bildi bojā nepamatota bļaušana, kura rezultējas balsojumos par baltiem zirgiem un to jātniekiem :)
0
Kalvis Apsītis 27.10.2014. 08.24
Latvijā izpildvaru īsteno ar lēņu sistēmu – t.i. vienojas, kuras partijas bosi “uzņemsies atbildību” par konkrēto nozari. Un tad šie bosi saliek amatos sev vajadzīgos cilvēkus. Ministru algas nav īpaši lielas (lai kā arī tās necenstos palielināt Lolita Čigāne – citiem koalīcijas biedriem viņas priekšlikumi nav izdevīgi), tomēr ministra amats labi izskatās cilvēka CV; tādēļ kaut ko atrast var.
Valstīs ar attīstītāku partiju demokrātiju par amatu aizpildījumu atbild nevis tikai partiju bosi, kuri piesaistījuši finansējumu, bet gan atbild visa partija ar savu reputāciju. Otra lieta – ja kādas rietumvalsts partijā ir spējīgi nozaru profesionāļi, kuri vēlas kļūt ministri, tad nav nekādu argumentu viņus apiet, lai virzītu pēkšņi uzradušos cilvēkus no malas. Droši vien situāciju arī Latvijā uzlabotu lielākas ministru algas un arī lielāka cilvēku iesaistīšanās partijās. Arī partiju lielāka neatkarība no lielajiem sponsoriem (iespējams, jāpalielina valsts finansējums partijām). Tas varētu pamazām novest pie lielākas partiju iekšējās demokrātijas – un tad arī būs grūtāk pieņemt lēmumus virzīt nekompetentus ministrus (vai, teiksim, nepārdomātus ZRP/NA/V sarakstu līderus 2013.g. Rīgas Domes vēlēšanām).
Viens pats Andris Šķēle (vai jebkurš cits partijas līderis) var vēlēties amatā redzēt “lielāko kretīnu”. Bet ja viņš ir atkarīgs no partijas kolēģu lēmuma, tad viņam būs grūtāk tādu virzīt.
4
v_rostins > Kalvis Apsītis 27.10.2014. 12.55
Bet
Bet, kā tad ar Gerharda virzīšanu
_______________
Nez, kurš ar Gerhardu būs vairāk ieguvējs, Šļesers vai Āboltiņas-Dombrovska prokremliskā kliķe?
parakstot Muižnieces viltoto protokolu.
_____________
Ne jau Muižnieces protokola viltošana pederastus un nodzītām slampas satrauc, bet gan niecīgākā iespēja izpļūtīties uz kādu no NA. Skaties, ļaunā veča, naids tevi nobeigs.
0
Bet > Kalvis Apsītis 27.10.2014. 12.47
Bet, kā tad ar Gerharda virzīšanu, jo šis cilvēks izrādījās tik, pat nespēju atrast vārdus, kas viņu raksturotu pēc darbiem, jo šmuces viņam vairāk nekā dažam labam citam no NA iespējamajiem ministriem. par Rasnaču tāpat, ja nu vienīgi vēlētājs viņu ir veiksmīgi ievēlējis, acīmredzot šadu vēlētāju apmierina Rasnača veiktie varoņdarbi, iebalsojot Bērziņu un parakstot Muižnieces viltoto protokolu.
Kā būs ar NA ministru kandidātiem? ja nu vienīgi Melnbārde un Cilinskis- tiem nav nekādu skeletu skapī.
0
edge_indran > Kalvis Apsītis 27.10.2014. 13.34
——Kalvis Apsītis:”(..) Manuprāt, vainojama vēlētāju gatavība balsot par cilvēkiem, kuri veikli runā banalitātes, ne par ko neatbild, toties ir smuki sapucēti un safrizēti.”
===============================================================================
Tieši tā arī jābūt esošās sociālās sistēmas/koloniālās demokrātijas apstākļos, kad “banālajiem cilvēkiem” ir iespēja iespaidot vēlētāju:
“(..)- ja esi ticis parlamentā, nevajag tur būt aktīvam un redzamam, nav jācenšas neko ievērojamu paveikt, pietiks ar to, ka kādu retu reizi debatēs nolasīsi vispārīgu referātu par ārpolitiku, bet galvenais – pirms vēlēšanām sagatavo un izplati krāsainu, sevi slavinošu avīzi. Ar to pietiks…”
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/maris-antonevics-junkura-misija.d?id=45078578#ixzz3HLPEk58X
0
Kalvis Apsītis > Kalvis Apsītis 27.10.2014. 13.23
>>> Kā būs ar NA ministru kandidātiem? ja nu vienīgi Melnbārde un Cilinskis- tiem nav nekādu skeletu skapī.
======
Dace Melbārde un Einārs Cilinskis ir normāli ievēlēti – t.i. ar viņu virzīšanu par ministriem nevajadzētu būt nekādām problēmām. Es nezinu, kādēļ Kaspars Gerhards šoreiz nekandidēja – tas jāvaicā NA vēlēšanu apgabalu koordinatoriem (ja nemaldos – Cilinskis, Dombrava, Ratkevičs, Bērziņš, Parādnieks). Man nekas pret K.Gerhardu nav – viņš mācījās paralēlklasē (beidza Rīgas 1.vidusskolu 1987.gadā) – pie tam diezgan labi mācījās, sportoja, bija sabiedriski aktīvs.
Ja var ticēt finanšu ministram Andrim Vilkam, tad lielākais kreņķis NAV par tiem ārpuses cilvēkiem, kurus pieaicina kļūt par ministriem (nu kurš cilvēks atteiksies – it īpaši, ja piedāvātais amats ir tanī nozarē, kurā cilvēks ir visu mūžu strādājis). Lielākais kreņķis viņam ir par tiem, kuri uzdodas par “politiskiem līderiem”, bet nezcik sasaukumus sēž Saeimā un pat neplāno doties uz izpildvaras ugunslīniju – turklāt nav arī nekādi spožie likumdevēji. Manuprāt, vainojama vēlētāju gatavība balsot par cilvēkiem, kuri veikli runā banalitātes, ne par ko neatbild, toties ir smuki sapucēti un safrizēti.
0
Pelēkais Vilks 27.10.2014. 09.37
labāk ņemsim par paraugu …ventaspili.., kur par politiķiem, kam tauta gatava uzticēties atkal un atkal, izaug ilgā laikā un sūrā darbā..
=========
pasūtīt slepkavības, bet ar mēru, un vēlams ārvalšķos;
iepirkt advokātus, bet ar mēru;
stumt/šantažēt poļikagas un žurnaļugas, bet ar mēru;
daudzrunāt un mazpateikt;
mazliet pasēdēt ķurmī;
apgūt (poimeķj) Airopas naudu, jo dižās krievzeme nauda vairs nekotējas.
utt.
Jēkabpils varēja kļūt par “camorra” centru Latvijā, bet mineta rajona partijas organizācijas sekretārs pārcēlās tuvāk rietumiem..
2
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@Ēriks > Pelēkais Vilks 27.10.2014. 13.48
Truba jau cik gadus ciet?Vai no šī brīža Ventspils iet uz leju?Nekas nenotiek?Rūpnīcas neceļ,katlumājas nemodernizē,uz šķeldu nepāriet?Tas viss pret slepkavību,kuru neviens nav pierādījis,pret uzpirkšanu…Vēlētāji advokātu uzpirkšanā klāt nav stāvējuši un sveci nav turējuši,bet pa bruģi gar puķu dobēm staigāt iznāk katru dienu.Uzmini nu,kas nostrādās vēlēšanās..
0
Bet > Pelēkais Vilks 27.10.2014. 12.50
… un ostai, kurā bija ko prihvatizēt, jo savulaik caur ventspili gāja tik svarīgā naftas truba.
0