Vilks: Lembergs nezina ābeces patiesības par valsts budžetu un aizņemšanos

Lemberga izpratne par valsts finansēm balstās uz šādu principu – aizņemties, iztērēt un neatdot

Dažas ābeces patiesības par valsts budžetu un aizņemšanos finanšu tirgos Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam (“Latvijai un Ventspilij”) vai nu nav zināmas, vai arī tās tiek izmantotas manipulēšanai ar sabiedrības viedokli, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība).

“Pirmkārt, par aizņemšanos. Visas valstis aizņemas naudu iekšējos vai starptautiskajos finanšu tirgos, bet katrai valstij aizņemšanās cena atšķiras. Kā viens no galvenajiem kritērijiem ir valsts publisko finanšu stāvoklis – jo disciplinētāka valsts, zemāks deficīts un mazāks valsts ārējais parāds, jo aizņemšanās ir lētāka,” skaidro Vilks.

Finanšu ministrs norāda, ka 2010.gadā, krīzes visdziļākajā punktā, Latvija aizņēmās naudu no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK), jo starptautiskie finanšu tirgi, ņemot vērā Latvijas ekonomikas un finanšu sistēmas stāvokli, nebija gatavi aizdot naudu Latvijai, vai arī aizņēmuma likmes bija pārāk augstas. Pēc aizdevuma programmas noteikumiem, šī nauda tagad ir jāatdod. Pateicoties tam, ka valsts finanses ir sakārtotas un visi makroekonomiskie rādītāji ir pozitīvi, Latvija var aizņemties starptautiskajos tirgos par likmēm, kas zemākas par SVF un EK aizdevumam noteiktajām, raksta LETA.

“Otrkārt, nevienai valstij Eiropas Savienībā (ES), tostarp Grieķijai, nav norakstīti tie parādi, ko šīm valstīm ir aizdevušas starptautiskās organizācijas. Grieķijā tika norakstīta tikai daļa no komercbanku īpašumā esošajām valsts parādzīmēm, un tieši privātais sektors bija tas, kas vissmagāk samaksāja par valsts dzīvošanu uz parāda. Lemberga komentāri šajā jautājumā liek domāt, ka viņam sagādā grūtības saprast atšķirību starp valsts un privātajām finansēm,” uzsver Vilks.

Ministram šķiet, ka Lemberga izpratne par valsts finansēm balstās uz šādu principu – aizņemties, iztērēt un neatdot -, bet tas ir taisnākais ceļš atpakaļ uz bezizeju. “Ekonomikas attīstības pamats ir sakārtotas finanses un nedzīvošana pāri saviem līdzekļiem. Tas ir bijis konsekvents manis kā finanšu ministra kurss, tas ir arī mans pienesums tautsaimniecībai. Neaizmirsīsim, ka sakārtotas valsts finanses ir priekšnoteikums arī tam, lai uzņēmumiem būtu pieejami kredīti komercbankās par saprotamām likmēm,” akcentē Vilks.

Ministrs pieļauj, ka Lembergs acīmredzot nav izpratis, ka, tāpat kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam, arī valstij parāds maksā naudu. Lai atmaksātu EK aizdevumu 2015.gadā, Valsts kase tālredzīgi aizņēmās naudu ārējos finanšu tirgos jau 2014.gadā par vēsturiski zemākajām likmēm, atgādina Vilks.

“Tādējādi jēdziens, kas laikam Lembergam nav pazīstams, ir “parāda pārfinansēšana par zemākām likmēm”. Ja viņš zinātu šo terminu, tad nebūtu izbrīnīts par to, ka 2014.gadā parāds ir pieaudzis, bet 2015.gadā tas būtiski samazināsies. Jāpiebilst, ka, nepārbaudot Lemberga minēto skaitļu precizitāti, varu teikt, ka viņa minētā ārējā parāda samazināšana par 3,3 procentpunktiem valstij ieekonomē 26 miljonus eiro parāda apkalpošanas izmaksās,” uzsver Vilks.

Mēģinot demonstrēt savu “kompetenci” valsts budžeta jautājumos, Lembergs norādīja, ka, salīdzinot valsts izdevumus 2014.gadā pret 2010.gadu, ieņēmumi ir auguši, bet viņš nesaprotot, kurām nozarēm tie novirzīti, atgādina Vilks.

“Īpaši Lembergam varu atgādināt, ka aizsardzības budžets pieaudzis par 16% jeb 31 miljonu eiro, izglītības nozarei un skolotāju algām kopumā nodrošināts 78 miljonu eiro pieaugums, bet veselības aprūpei iedalīti papildu 70 miljoni eiro,” norāda Vilks.

Vēl, runājot par Lemberga “saimnieciskajām dotībām”, Vilks atgādina, ka, piemēram, 2014.gadā Ventspils pašvaldības budžets zaudēja vairāk nekā 1,4 miljonus eiro tikai tāpēc, ka Lembergs gribēja saglabāt īpašo iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas kārtību.

“Lai piedalītos valsts publisko finanšu pārvaldīšanā, ir nepieciešamas vismaz pamatzināšanas budžeta veidošanas principos. Ar šovmena dotībām diemžēl ir par maz, lai nodrošinātu budžeta pieņemšanu visas mūsu sabiedrības interesēs. Es kategoriski nepiekritīšu nevienam, kas mudina nepanesamus parādus uzkrāt Latvijas nākamajām paaudzēm. Šāda “saimniekošana” nav atbildīga politiķa un valstsvīra cienīga,” rezumē Vilks.

Nedēļas sākumā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”), komentējot Vilka izteikumu, ka Lemberga augošā ietekme valdībā draud ar ilgu stagnāciju, norādīja, ka, īstenojot no aktīvās politikas aizejošā finanšu ministra Vilka piedāvāto valdības parāda samazinājumu, Latvija tiek pakļauta lielam stagnācijas riskam.

Vilks piedāvā valdības parāda samazinājumu no 39,7% līdz 36,4% pret iekšzemes kopproduktu (IKP), lai starpību varētu atdot starptautiskajiem aizdevējiem, tādējādi izņemot to no Latvijas ekonomikas.

“Vilks grib izņemt no ekonomikas ļoti lielu summu – 1,3 miljardus eiro, kas līdz ar to nenonāks Latvijas tautsaimniecībā. Tādējādi Latvijas valstij tiek atņemta normāla un sabalansēta attīstība, Latvija tiek pakļauta lielam stagnācijas riskam, bet nezin kāpēc Vilks piedēvē man, ka es esmu pret dinamisku valsts attīstību. Tieši Vilks grib nepieļaut progresu izglītībā, zinātnē, veselības aizsardzībā, kultūrā, uzņēmējdarbībā,” savu viedokli pauda Lembergs.

Lembergs norādīja, ka valsts budžeta nodokļu ieņēmumi četros gados pieauguši 1,6 reizes. “Jautājums – kur palikusi šī nauda? Kāpēc tā netika novirzīta veselībai, izglītībai, kultūrai un citām nozarēm? Vilkam nepatīk, ka kāds uzdod šādus jautājumus, ka vēl kāds cits spēj kontrolēt valsts budžeta skaitļus,” savu viedokli pauda Lembergs.

Ventspils mērs norādīja, ka 2010. un 2011.gadā viņš publiski aicinājis Vilku sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem pieprasīt daļēju Latvijas valsts parāda atlaišanu, “jo Latvijas valsts bija spiesta krist parādos, lai glābtu Rietumu finanšu oligarhiju”. Grieķijas un Īrijas finanšu ministri parādu daļēju atlaišanu toreiz pieprasījuši un veiksmīgi to arī panākuši. “Vilks kategoriski atteicās par šo tēmu runāt, jutās pat aizskarts, ka kāds uzdrīkstas šo jautājumu skart, jo Latvijas valsts un iedzīvotāju labklājība viņu maz interesēja. Latvijas iedzīvotāju problēmas – kā izdzīvot apstākļos, kad tika samazinātas algas, kad cilvēki zaudēja darbu, – jau nebija Vilka, bet gan Labklājības ministrijas problēmas,” savu viedokli pauda Lembergs.