Ar valsts piešķirto finansējumu var sakārtot tikai 20.daļu meliorācijas sistēmu
Ūdens no pārplūdušajām vietām Salaspils pagasta Vācu kalnos un Saleniekos pašlaik pamazām sācis atkāpties, bet Avotu apkaimē situācija nav mainījusies vai pat nedaudz pasliktinājusies, aģentūrai LETA pastāstīja civilās aizsardzības speciāliste Dzintra Mūrniece.
Mūrniece sacīja, ka nākamnedēļ Salaspils pašvaldībā tiks sasaukta Civilās aizsardzības komisijas sēde, kurā atbildīgo dienestu pārstāvji pārrunās veicamos un padarītos darbus.
Šodien Salaspils pagastā cēlās ūdens līmenis Mazās Juglas upē un ugunsdzēsēji no applūdušajām mājām izglāba piecus cilvēkus, tai skaitā grūtnieci ar bērnu, divus pensionārus un suni, ziņoja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Vetere.
VUGD informēja, ka Saleniekos applūdušas 40 mājas, savukārt Avotos applūdušas 20 mājas. Ugunsdzēsēji apsekojuši arī Vācu kalnus.
Jau ziņots, ka Ogrē piedzīvotajiem plūdiem līdzīgus var gaidīt arī citviet Latvijā, jo no 13 tūkstošiem kilometru valsts pārziņā esošo meliorācijas sistēmu ar pašreizējo finansējumu gadā var uzturēt vien 600-700 km. Tā šorīt intervijā Latvijas Radio 1 pavēstīja valsts SIA ”Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba.
Apdraudētākās vietas ir Zemgalē, tai skaitā Olaine, kā arī Juglas krasti, Koknese un Ogre, jo šīs vietas ir apdzīvotas, atklāja Dilba. Viņš skaidroja, ka tagadējo plūdu vietā krīze radusies, īsā laikā nolīstot neparasti lielam lietus daudzuma, ko no lidlauka uz Ogres upi nespēja novadīt upītes Ķīļupe un Urga. ”Ogres upes sūkņu stacijā parasti divi sūkņi strādā 72 stundas, novadot ūdeni, Tagad tie strādāja 3 diennaktis bez apstājas, bet ūdens visu laiku turas,” skaidroja Dilba.
Pašlaik situācija Ogres apkaimē normalizējas un šodien vēl uzlabosies, vērtē Dilba, solot, ka ZMNĪ atrisinās problēmu, lai samazinātu ūdens pieplūdi no Ķīļupes Urgai. Hidrologi vēsta, ka ūdens līmenis Latvijas upēs krītas, Ogrē tas aizvadītajā diennaktī samazinājies par 50 cm, ziņo Latvijas Radio. Aģentūra LETA vēsta, ka šorīt Urgas upe atgriezusies savā gultnē un iepriekš evakuētie cilvēki atgriežas savās mājās.
Toties šorīt plūdi sākušies Salaspils pagastā, kur ugunsdzēsēji izglābuši vairākus cilvēkus, tostarp grūtnieci, vēsta LETA. Salaspils pagasta Saleniekos cēlies ūdens līmenis Mazās Juglas upē, applūdušas 60 mājas. Ugunsdzēsēji no applūdušajām mājām izglābuši vairākus cilvēkus un mājdzīvniekus, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
Palīdzības saucienus no applūdušās teritorijas VUGD saņēmis šorīt plkst.9.11, un jau plkst.9.58 ugunsdzēsēji bija izglābuši četrus cilvēkus no divām mājām. No vienas mājas izglābta grūtniece un bērns, savukārt no kādas citas mājas ugunsdzēsēji izglābuši divus pensionārus un suni.
Dilba Latvijas Radio norādīja, ka Urgas kopšanu, lai ūdeni novadītu raiti, traucē apstāklis, ka tā ”apaudzēta ar būvēm līdz pat ūdens malai”, un par to atbildīga Ogres pašvaldība un būvvalde. ”Ja tur grib ko uzlabot, daudz būtu jānojauc no būvēm un īpašumiem. Būves ir pie paša upes krasta, no tās nevar izvākt ieskalojumus un apkopt ūdens malu,” sacīja Dilba.
Latvijā ir 2,1 milj.ha meliorētās zemes, no tiem 0,6 milj.ha ir meži, pārējais – lauksaimniecības zeme, vietām apbūve. ZMNĪ pārziņā ir vairāk nekā 13 tūkst.km meliorācijas sistēmu un 413 km dambju, kur ar sūkņiem regulē ūdens līmeni polderos, tai skaitā Ogres apkaimē. No valsts puses krīzes gados atbalsts šo sistēmu uzturēšanai samazināts, līdzekļu pietiek tikai 600-700 km kopšanai, atklāja Dilba.
Lai puslīdz normāli uzturētu meliorācijas sistēmu, gadā būtu vajadzīgi 2 milj.eiro, sacīja Dilba: ”Daudzviet vairāk nekā 30-40 gadu nekas nav darīts. Urgas upītes sistēma renovēta 1961.gadā, pirms gadiem 7 daļēji sakārtoti 7 km.” Līdzekļi meliorācijas sistēmu sakārtošanai piešķirti no Eiropas Savienības iepriekšējā budžeta periodā, ar tiem sakārtoti 1200 km. Arī jaunajā plānošanas posmā līdzekļi no Eiropas tam būs paredzēti, un ZMNĪ jau plānojot projektus nākamajam gadam.
Meliorācijas sistēmu sākumposmi lielākoties ir privāto īpašnieku aprūpē, skaidroja Dilba. Arī tām bija pieejami Eiropas līdzekļi, un pēdējos gados īpašnieki aktīvi īstenojuši projektus, lai tās sakārtotu. Maģistrālās notekas, līdzīgi kā Urga un Ķīļupe, ir valsts pārziņā, bet starpposms ir koplietošanas sistēmas, kur situācija esot vissarežģītākā. ”Viens tās grib sakopt, cits – ne, un nereti īpašnieki nevar vienoties,” atzina speciālists.
(papildināta no sākuma)
Komentāri (13)