Filmu festivāls “Lielais Kristaps”

Lielais Kristaps ir Nacionālais filmu festivāls, kas noris reizi divos gados. Iedibināts 1977. gadā pēc Latvijas Kinematogrāfistu savienības iniciatīvas par gada labākās filmas apbalvošanu. Lielā Kristapa balvas piešķiršana kļūst par festivālu 1989. gadā, līdz ar to nominētās pašmāju lentes ir skatāmas plašākai publikai.

Saturs

1. Lielās Kristapa balvas vēsture

1.1. Balsošanas sistēma un tās attīstība

1.2. Apbalvojumu kategorijas un jauninājumi norisē

2. Žūrija

3. 2012. gada laureāti un nominācijas

4. Lielā Kristapa laureāti sākot no 1977. gada

4.1. 1977.

4.2. 1978.

4.3. 1979.

4.4. 1980.

4.5. 1981.

4.6. 1982.

4.7. 1983.

4.8. 1984.

4.9. 1985.

4.10. 1986.

4.11. 1987.

4.12. 1988.

4.13. 1989.

4.14. 1990.

4.15. 1991.

4.16. 1993.

4.17. 1996.

4.18. 1998.

4.19. 2000.

4.20. 2001.

4.21. 2003.

4.22. 2005.

4.23. 2007.

4.24. 2009.

5. Balvas par mūža ieguldījumu laureāti

6. Lielā Kristapa balvas laureāti 2014.

1. Lielā Kristapa balvas vēsture

Lielā Kristapa balvas pasniegšana tika iedibināta 1977. gadā pēc Latvijas Kinematogrāfistu savienības (LKS) idejas noteikt un apbalvot gada labāko filmu. Ideja balvu nosaukt aizbildņa un pārcēlāja Lielā Kristapa vārdā radās toreizējam Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājam operatoram Mikam Zvirbulim kopā ar režisoru Ansi Epneru. Pirmā Kristapa statuete, ko pēc LKS biedru balsojuma piešķīra Aivara Freimaņa kinolentei Puika, bija koka figūra, ko bija izgrebis tēlnieks Mārtiņš Zaurs. Sākotnēji Lielais Kristaps bija iecerēta kā ceļojoša balva, tās pirmajam laureātam Aivaram Freimanim koka statuete bija jānogādā atpakaļ uz nākamā gada apbalvošanas ceremoniju.

Jau uz nākamo apbalvošanu 1978. gadā tika izgrebta vēl viena Lielā Kristapa figūriņa – balva labākajai dokumentālajai filmai. Savukārt trešo un pēdējo ceļojošo Lielā Kristapa statueti izveidoja 1988. gadā – šī koka statuete aizstāja medaļas, ar kurām jau kopš 1980. gada apbalvoja labākās animācijas filmas. Kopš 1998. gada Lielā Kristapa balvas vairs neceļo – trīs koka Kristapi ir nolikti glabāšanā Kino muzejā. Kopš 1998. gada laureāti tiek apbalvoti ar Zigmunda Ozoliņa veidotajām bronzas figūriņām. Pēdējā Lielā Kristapa festivālā 2009. gadā laureāti līdzekļu trūkuma dēļ saņēma vien figūras fragmentus.

1.1. Balsošanas sistēma un tās attīstība

Sākotnēji Lielā Kristapa balvas un medaļas tika piešķirtas Latvijas Kinematogrāfistu savienības (LKS) biedru balsojuma rezultātā to ikgadējā kongresā. Pēc toreizējā nolikuma balvu varēja saņemt filma, kura spēja savākt 50% un vēl vismaz vienu balsi. Šīs balsošanas sistēma sevi pierādīja kā gaužām nefunkcionālu jau 1979. gadā, kad Lielais Kristaps par labāko spēlfilmu palika nepasniegts, jo neviena no izvirzītajām filmām nespēja pārkāpt 50% slieksnim. Šīs balsošanas sistēmas dēļ arī 1982., 1983. un 1984. gadā labākā filma netika izvēlēta, neskatoties uz to, ka katrā no šiem gadiem uz labākās spēlfilmas godu pretendēja vismaz astoņas filmas. Līdzīgu krīzi piedzīvo arī dokumentālā kino kategorija.

1985. gadā filmas apbalvoja LKS valdes izveidota žūrija, kas 1987.gadā tik un tā Lielo Kristapu nepiešķīra nevienai filmai, par iemeslu minot to neatbilsītbu pasaules līmeņa kritērijiem un izcilības trūkumu. Līdz ar to nākamajā, 1988. gadā, pēdējo reizi Kristapa laureātu izvēlējās LKS biedru balsojumā. Kopš 1989. gada, kad filmu apbalvošana kļuva par festivālu, Lielā Kristapa laureātus izvēlas pēc žūrijas balsojuma. Gadu gaitā filmu vērtēšanas un laureātu izvēles sistēma ir piedzīvojusi izmaiņas. Piemēram, šogad filmu vērtēšana notiek divos posmos, no kuriem pirmajā lentes nominācijām un balvām izvirza kino profesionāļi, vērtēdami sava aroda pārstāvjus (piemēram, režisori vērtē režisorus, utt.). Otrajā posmā nominētās filmas izskata un apbalvo žūrija.

1.2. Apbalvojumu kategorijas un jauninājumi norisē

Gadu gaitā Lielā Kristapa apbalvojumi tiek piešķirti arvien vairāk profesionālajās kategorijās. Savukārt 1986. gadā pirmo reizi tika piešķirtas prēmijas kinokritikā. 1993. gadā Lielais Kristaps iemanto Nacionālā filmu festivāla statusu. Pēc pusdekādes, 1998. gadā aizsākas balvas par mūža ieguldījumu kinomākslā piešķiršana. Vairākus jaunumus Nacionālais filmu festivāls piedzīvoja, sākot ar 2000. gadu, kad apbalvojumam izvirzīja labākās debijas un īsfilmas, bet no 2003. gada par Lielo Kristapu sacenšas arī studentu filmas. Tāpat 2003. gadā tika sākta nomināciju izsludināšana mēnesi pirms paša festivāla. Šogad pēc kino profesionāļu un producentu asociācijas ieteikuma Lielo Kristapu saņems arī labākie otrā plāna aktieri. Kopumā tiks apbalvotas filmas un kino profesionāļi 23 nominācijās.

2. Žūrija

2012. gada Lielā Kristapa laureātus noteiks:

Ilona Bičevska, producente, Latvijas Kinoproducentu asociācijas pārstāve; Jānis Putniņš, režisors, Latvijas Kinematogrāfistu savienības pārstāvis, Lielā Kristapa laureāts; Regīna Razuma, teātra un kino aktrise, Latvijas Kinematogrāfistu savienības pārstāve; Ivars Seleckis, režisors un operators, Eiropas Kino akadēmijas loceklis, Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes loceklis; Kaspars Braķis, operators, Latvijas Kinooperatoru ģildes pārstāvis; Inga Prauliņa, animācijas režisore un producente, Lielā Kristapa laureāte; Anita Uzulniece, kinokritiķe, starptautiskās kritiķu asociācijas FIPRESCI Latvijas pārstāve; Dāvis Stalts, Saeimas deputāts, Nacionālā apvienība; Almers Ludviks, festivāla atbalstītāja Rīgas nami valdes loceklis.

3. 2012. gada laureāti un nominācijas

4. Iepriekšējo gadu Lielā Kristapa balvas laureāti

4.1. 1977. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Puika (rež. Aivars Freimanis)

4.2. 1978. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Teātris (rež. Jānis Streičs)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

LABĀKĀ AKTIERFILMA:

Saulessvece (rež. Lūcija Ločmele)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Vai viegli būt jaunam? (rež. Juris Podnieks)

LABĀKĀ MULTIPLIKĀCIJAS FILMA:

Cikls Sapnis, Princese un puma, Pēdējā lapa (rež. Arnolds Burovs)

LABĀKĀ TV MUZIKĀLĀ FILMA:

Un tēvu dziesma nezudīs (rež.Maruta Jurjāne)

LABĀKĀ ĪSFILMA: Netiek atsevišķi apbalvota.

LABĀKĀ DEBIJA: Netiek atsevišķi apbalvota.

LABĀKAIS AKTIERFILMU SCENĀRISTS:

Alvis Lapiņš – Saulessvece

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO SCENĀRISTS:

Aivars Berķis, Gunārs Ratnieks

LABĀKAIS AKTIERFILMU REŽISORS:

Lūcija Ločmele – Saulessvece

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS:

Juris Podnieks – Vai viegli būt jaunam?

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS: Netiek atsevišķi apbalvots.

LABĀKĀ AKTRISE:

Zane Jančevska – Alda filmā Bailes

LABĀKAIS AKTIERIS:

Juris Žagars – Viktors filmā Dubultnieks

LABĀKIE EPIZODISKO LOMU TĒLOTĀJI:

Gunta Grīva – mamma filmā Saulessvece, Valdemārs Zandbergs – mežsargs filmā Bailes

LABĀKAIS AKTIERFILMU OPERATORS:

Miks Zvirbulis – Bailes

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS:

Kalvis Zalcmanis – Vai viegli būt jaunam?

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS:

Viktors Šildknehts – Pēdējā reportāža

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS: Netiek atsevišķi apbalvots.

LABĀKAIS AKTIERKINO KOMPONISTS:

Mārtiņš Brauns – Dzīvīte

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO KOMPONISTS:

Mārtiņš Brauns – videofilma Olimpiskais strops

LABĀKAIS AKTIERKINO SKAŅU REŽISORS:

Igors Jakovļevs – Bailes

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO SKAŅU REŽISORS:

Aleksandrs Pugačovs un Gunārs Rācenājs

LABĀKAIS AKTIERKINO MONTĀŽAS REŽISORS:

Tamāra Musņicka – Bailes

LABĀKAIS KOSTĪMU MĀKSLINIEKS:

Ieva Kundziņa – Pēdējā reportāža

LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS:

Jānis Rība – Dzīvīte

BALVAS KINOHRONIKU REŽISORIEM:

Andris Slapiņš, Ansis Epners

ŽŪRIJAS SPECIĀLBALVAS:

Tūristu grupai no filmas Aizaugušā grāvī viegli krist; Multiplikācijas filmai Uzpasaka – par Rozes Stiebras un Imanta Ziedoņa veiksmīgu sadarbību un lielu ieguldījumu bērnu estētiskajā audzināšanā

DIPLOMS:

Raimonds Pauls – Cikls Sapnis, Princese un puma, Pēdējā lapa

SKATĪTĀJU BALVAS (aptauja festivālā Latvijas kinomāksla-86):

Mākslas filmu grupā: Bailes (rež. Gunārs Cilinskis); Aizaugušā grāvī viegli krist (rež. Jānis Streičs); Saulessvece (rež. Lūcija Ločmele) – arī bērnu balva

Dokumentālo filmu grupā: Vai viegli būt jaunam? (rež. Juris Podnieks); Labas gribas spēles (rež. Ansis Epners)

4.11. 1987. gada laureāti

LABĀKĀ AKTIERFILMA: Žūrija balvu nepiešķir.

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

kinožurnāli Gaismēnas (rež. Arnis Akmeņlauks, operators Dmitrijs Verhoustinskis, scenāriju autors un redaktors Jānis Brencis) – par drosmi un neatlaidību kinopublicistikā, aktīvi izgaismojot sasāpējušas problēmas un sekmējot to risinājumu.

LABĀKĀ MULTIPLIKĀCIJAS FILMA:

Bruņurupuči (rež. Ansis Bērziņš)

LABĀKĀ MUZIKĀLĀ TELEVĪZIJAS FILMA: Žūrija šajā gadā balvu nepiešķir

LABĀKĀ ĪSFILMA: Netiek atsevišķi apbalvota.

LABĀKĀ DEBIJA: Netiek atsevišķi apbalvota.

LABĀKAIS AKTIERFILMU SCENĀRISTS: Žūrija balvu nepiešķir.

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO SCENĀRISTS:

Agris Redovičs

LABĀKAIS AKTIERFILMU REŽISORS:

Arvīds Krievs – Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS:

Hercs Franks – Augstākā tiesa

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS: Netiek atsevišķi apbalvots.

LABĀKĀ AKTRISE:

Zane Jančevska – Aija

LABĀKAIS AKTIERIS:

Alvis Hermanis – Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili

LABĀKIE EPIZODISKO LOMU TĒLOTĀJI:

Valentīns Maculēvičs – Ja mēs visu to pārcietīsim; Ivars Kalniņš – Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili

LABĀKAIS AKTIERFILMU OPERATORS:

Dāvis Sīmanis – Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS:

Sergejs Nikolajevs

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS:

Vasilijs Mass – Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS: Netiek atsevišķi apbalvots.

LABĀKAIS KOMPONISTS:

Mārtiņš Brauns – Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili

LABĀKAIS AKTIERKINO SKAŅU REŽISORS:

Anrijs Krenbergs – Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO SKAŅU OPERATORS:

Gunārs Rācenājs

LABĀKAIS MONTĀŽAS REŽISORS:

Liene Bāliņa – Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili

BALVA PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU: Vēl nav nodibināta.

INDIVIDUĀLĀS BALVAS:

Labākais dokumentālā kino režisors – Andrejs Apsītis

ŽŪRIJAS SPECIĀLBALVAS SAŅEM:

Večella Varslavāne – Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili

Andris Rozenbergs (Svītas cilvēks) – par mākslinieciski augstvērtīgu stilistiski vienotas filmas izveidi

Voldemārs un Leontīne (rež. Dzintra Geka) – par izteiksmīgu kinematogrāfisku risinājumu un emocionālu iedarbīgumu

Dzintara latvietis – 87 (rež. Aivars Freimanis) – speciālbalva Dzintara Kristaps par demokrātismu mākslā

Sēd uz sliekšņa pasaciņa (rež. Roze Stiebra) – speciālbalva kā skaistākajai multiplikācijas filmai

SKATĪTĀJU BALVAS festivālā Latvijas kinomāksla:

Aija (rež. Varis Brasla); Sirdsdaugava (rež. Rodrigo Rikards); Brālītis (rež. Arnolds Burovs)

4.12. 1988. gada laureāti

LABĀKĀ AKTIERFILMA:

Par mīlestību pašreiz nerunāsim (rež. Varis Brasla)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Šķērsiela (rež. Ivars Seleckis)

LABĀKĀ MULTIPLIKĀCIJAS FILMA:

Skatāmpanti (rež. Roze Stiebra)

LABĀKĀ ĪSFILMA: Netiek atsevišķi apbalvota.

LABĀKĀ DEBIJA: Netiek atsevišķi apbalvota.

LABĀKAIS AKTIERFILMU SCENĀRISTS:

Oļegs Mandžijevs – Zīlēšana uz jēra lāpstiņas

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO SCENĀRISTS:

Tālivaldis Margēvičs – Šķērsiela

LABĀKAIS AKTIERFILMU REŽISORS:

Ada Neretniece – Zīlēšana uz jēra lāpstiņas

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS:

Ivars Seleckis – Šķērsiela

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS: Netiek atsevišķi apbalvots.

LABĀKĀ AKTRISE:

Ilze Rūdolfa – Par mīlestību pašreiz nerunāsim

LABĀKAIS AKTIERIS:

Tinu Karks – Viss kārtībā

LABĀKIE EPIZODISKO LOMU TĒLOTĀJI:

Vizma Kvēpa – Par mīlestību pašreiz nerunāsim; Valentīns Skulme – Viktorija

LABĀKAIS AKTIERFILMU OPERATORS:

Dāvis Sīmanis – Viktorija

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS:

Dāvis Sīmanis – Basi. Ir tāda vieta Kurzemē

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS:

Gunārs Zemgals – Viktorija vai Māja bez izejas

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS: Netiek atsevišķi apbalvots.

LABĀKAIS AKTIERKINO KOMPONISTS:

Imants Kalniņš – Viktorija vai Par mīlestību pašreiz nerunāsim

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO KOMPONISTS:

Mārtiņš Brauns – Cerību lauki vai Demokrātijas stunda (2 filmas), vai Basi

LABĀKAIS AKTIERKINO SKAŅU OPERATORS:

Anrijs Krenbergs – Svešais

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO SKAŅU OPERATORS:

Gunārs Rācenājs – Šķērsiela vai Krā! Krā!

LABĀKAIS AKTIERKINO MONTĀŽAS REŽISORS:

Maija Indersone – Sižeta pagrieziens vai Māja bez izejas

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO MONTĀŽAS REŽISORS:

Maija Selecka – Šķērsiela

LABĀKAIS KOSTĪMU MĀKSLINIEKS:

Večella Varslavāne – Viktorija

LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS:

Rasma Prande – Viktorija vai Māja bez izejas

BALVA PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU: Vēl nav nodibināta.

LIELĀ KRISTAPA MEDAĻAS:

Kinožurnāls Padomju Latvija Nr.30/ 1988 (rež. Pauls Pakalns); TV filma Cerība. 1905 (rež. Andrejs Feldmanis)

Sarmīte Ēlerte – par ieguldījumu kinokritikā un zinātnē (avīze ARS)

KINEMATOGRĀFISTU SAVIENĪBAS MEDAĻA:

Laimonis Gaigals (Vai plankumi vēsturē balti?) – par ticību kinodokumenta spēkam; Maija Brence – par ieguldījumu multiplikācijas attīstībā

GADSKĀRTĒJĀS KINEMATOGRĀFISTU SAVIENĪBAS PRĒMIJS KRITIKĀ:

Sarmīte Ēlerte; Viktors Avotiņš; Aivars Freimanis

SKATĪTĀJU BALVAS festivālā Latvijas kinomāksla’88:

Viktorija (rež. Oļģerts Dunkers); Šķērsiela (rež. Ivars Seleckis); Skatāmpanti (rež. Roze Stiebra) (Augstkalnas versija – Tālavas taurētājs)

KRITIĶU SPECIĀLBALVA ZELTA ROLANDS tiek piešķirta pirmoreiz, turpmāk solīta ik gadu – labākajai filmai jebkurā kino veidā par nozīmīgāko ieguldījumu latviešu kinomākslā Šķērsiela (rež. Ivars Seleckis)

4.13. 1989. gada laureāti

LABĀKĀ AKTIERFILMA:

Dzīvīte (rež. Aivars Freimanis)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Izlūkdienesta priekšnieks (rež. Romualds Pipars)

LABĀKĀ MULTIPLIKĀCIJAS FILMA: Balva netiek piešķirta, jo pārāk maza konkurence.

LABĀKĀ ĪSFILMA: Netiek atsevišķi apbalvota.

LABĀKĀ DEBIJA: Netiek atsevišķi apbalvota.

LABĀKAIS AKTIERFILMU SCENĀRISTS:

Aivars Freimanis (Dzīvīte)

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO SCENĀRISTS:

Boriss Borisovs – Izlūkdienesta priekšnieks

LABĀKAIS AKTIERFILMU REŽISORS:

Aivars Freimanis – Dzīvīte

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS:

Romualds Pipars – Izlūkdienesta priekšnieks

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS: Netiek atsevišķi apbalvots.

LABĀKĀ AKTRISE:

Indra Briķe – Dzīvīte

LABĀKAIS AKTIERIS:

Eduards Pāvuls – Zītaru dzimta

LABĀKAIS AKTIERFILMU OPERATORS:

Valdis Eglītis – Dzīvīte

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS:

Andris Seleckis – Ilmārs un Marina

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS:

Ieva Romanova – Dzīvīte

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS: Netiek atsevišķi apbalvots.

LABĀKAIS AKTIERKINO KOMPONISTS:

Mārtiņš Brauns – Dzīvīte

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO KOMPONISTS:

Mārtiņš Brauns – videofilma Olimpiskais strops

LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS:

Jānis Rība – Dzīvīte

BALVA PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU: Vēl nav nodibināta.

LIELĀ KRISTAPA MEDAĻA KINOKRITIKĀ: Silvija Līce un grāmatas Latvijas padomju kinomāksla kolektīvs

PAPILDUS BALVAS:

Operators Oļegs Kotovičs (viens sižets k/ž Padomju Latvija 19-20 / 1989); Operators Aivars Lubānietis (TV filma Māja lielceļa malā)

4.14. 1990. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Ievas paradīzes dārzs (rež. Arvīds Krievs, Rīgas kinostudija)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Es esmu latvietis (rež. Ansis Epners)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Rezgalības I (rež. Jānis Cimermanis)

LABĀKĀ AKTRISE:

Baiba Broka – Valsis mūža garumā

4.15. 1991. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Cilvēka bērns (Jānis Streičs, studija Trīs)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Krustceļš (rež. Juris Podnieks)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA: Lielo Kristapu labākajai animācijas filmai nepasniedz

4.16. 1993. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Būris (Ansis Epners, studija AVE)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Naivie (rež. Dainis Kļava)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Ness un Nesija (rež. Roze Stiebra)

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS:

Ieva Romanova – Ziemassvētku jampadracis

SKATĪTĀJU BALVA:

Ziemassvētku jampadracis (rež. Varis Brasla)

4.17. 1996. gada laureāti

Lielo Kristapu nepasniedz, tādēļ ka kopš 1994. gada ir tikai viena vienīga spēlfilma – Aivara Freimaņa Ligzda.

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Starp debesīm un zemi – Augšdaugava (rež. Pēteris Krilovs)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Munks un Lemijs (rež. Nils Skapāns)

4.18. 1998. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Izpostītā ligzda (rež. Armands Zvirbulis, Uldis Pūcītis),

SKATĪTĀJU BALVA:

Likteņdzirnas (rež. Jānis Streičs)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Debesu sala (rež. Ivo Kalpenieks)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Pasaciņas. Miega vilcieniņš (rež. Roze Stiebra)

LABĀKĀ REŽIJA:

Kurpe (rež. Laila Pakalniņa)

LABĀKAIS OPERATORA DARBS:

Ivo Kalpenieks – Debesu sala

4.19. 2000. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Kāzas (rež. Viesturs Kairišs)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Jaunie laiki Šķērsielā (rež. Ivars Seleckis)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Velniņi (rež. Inga Riba)

LABĀKĀ ĪSFILMA:

Latvietis pūš pīlītes (rež. Agnese Bule)

LABĀKĀ DEBIJA:

Naktsputni (rež. Anna Viduleja)

LABĀKAIS SCENĀRISTS:

Maija Amoliņa – Mariss Jansons

LABĀKAIS SPĒLFILMAS REŽISORS:

Pēters Simms – novele Aīda filmā Trīs stāsti par…

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS:

Askolds Saulītis – Sarkanais un Brūnais

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS:

Nils Skapāns – Caurā māja

LABĀKĀ AKTRISE:

Nora Veignere – Anna

LABĀKAIS AKTIERIS:

Andris Keišs – Kāzas

LABĀKAIS SPĒLFILMAS OPERATORS:

Uldis Jancis – novele Tristans un Izolde filmā Trīs stāsti par…

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS:

Ansis Epners – No Everesta līdz paradīzei

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS:

Ieva Romanova – Anna

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS:

Jurģis Krāsons – Clara un Rubinšteins

LABĀKAIS KOMPONISTS:

Mārtiņš Brauns – Arktiskais reiss

LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS:

Ilmārs Piliņš – Mariss Jansons

ŽŪRIJAS SPECIĀLBALVAS SAŅEM:

Agris Redovičs – par kino vēstures apzināšanu un atainošanu filmu ciklā Kinogadsimts Latvijā; Zigurds Vidiņš – par nacionālajai atmodai un neatkarības centieniem veltītajām filmām

FIPRESCI BALVA:

Naktsputni (rež. Anna Viduleja)

SKATĪTĀJU BALVA:

Velniņi (rež. Inga Riba)

KINOIZPLATĪTĀJU BALVA:

Baiga vasara (rež. Aigars Grauba)

4.20. 2001. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Pa ceļam aizejot… (rež. Viesturs Kairišs)

LABĀKĀ ĪSFILMA:

Klupiens (rež. Andis Mizišs)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ PILNMETRĀŽAS FILMA:

Rīga. Desmit gadus pēc… (rež. Arta Biseniece)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ ĪSFILMA:

Jumta likums (režisori Andis Mizišs un Māris Maskalāns)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Neparastie rīdzinieki (rež. Roze Stiebra)

LABĀKĀ DEBIJA:

Boriss saka (rež. Olafs Okonovs)

LABĀKIE SCENĀRISTI:

Tomass Raudams, Pēters Simms – Labās rokas

LABĀKAIS SPĒLFILMAS REŽISORS:

Pēters Simms – Labās rokas

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS:

Askolds Saulītis – Jaunības avots

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS:

Dace Rīdūze – Kaimiņu būšana

LABĀKĀ AKTRISE:

Rēzija Kalniņa – Labās rokas

LABĀKAIS AKTIERIS:

Renārs Kaupers – Vecās pagastmājas mistērija

LABĀKIE SPĒLFILMAS OPERATORI:

Harijs Kukels, Alvis Mengots – Vecās pagastmājas mistērija

LABĀKIE DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORI:

Oļegs Kotovičs, Romualds Pipars – Brīvība tiešajā ēterā

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS:

Ieva Romanova – Sarmītes, Vecās pagastmājas mistērija

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS:

Jurģis Krāsons – Vai Rīga jau gatava?

LABĀKAIS KOMPONISTS:

Arturs Maskats – Pa ceļam aizejot…

LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS:

Normunds Kļaviņš – Rīga. 10 gadus pēc…

ŽŪRIJAS SPECIĀLBALVAS SAŅEM:

Vaira Strautniece – par tautas likteņgaitu dziļu izpēti filmā Viens ciems Sibīrijā; Karls Bjoršmarks – par neparastiem meklējumiem Latvijas kinematogrāfā; Jānis Putniņš – par cerīgiem formas meklējumiem Latvijas kinematogrāfā; Kristīne Briede – par radošu daudzpusību Latvijas kinematogrāfā; Filmas Lubāns. Cīņa par centimetriem radošā grupa – par populārzinātniskā žanra veiksmīgu kopšanu

FIPRESCI BALVA:

Jumta likums (rež. Andis Mizišs un Māris Maskalāns)

SKATĪTĀJU BALVA:

Jumta likums (rež. Andis Mizišs un Māris Maskalāns)

4.21. 2003. gada laureāti

LABĀKĀ SPĒLFILMA:

Pitons (rež. Laila Pakalniņa)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ PILNMETRĀŽAS FILMA:

Bet stunda nāk… (rež. Juris Poškus)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ ĪSFILMA:

Viktorijas bērni (rež. Līga Pipare)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Vectēva medus (rež. Vladimirs Ļeščovs)

LABĀKĀ DEBIJA:

Atrasts Amerikā (rež. Sandris Jūra)

LABĀKAIS SCENĀRISTS:

Viktors Duks un Askolds Saulītis – Keep smiling!

LABĀKAIS SPĒLFILMAS REŽISORS: Žūrija nolemj balvu nepiešķirt

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS:

Hercs Franks – Flashback

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS:

Roze Stiebra (cikls Pasaciņas – 6 filmas: Aiz deviņi ezeriņi, Kalado, Visi kakti norasoja, Ceļojums,Tanzānija, Viena brīva diena)

LABĀKĀ AKTRISE:

Kristīne Nevarauska – Sauja ložu

LABĀKAIS AKTIERIS:

Voldemārs Karpačs – Pēdējā padomju filma

LABĀKAIS AKTIERIS/AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ:

Ilze Pukinska – Pitons

LABĀKAIS SPĒLFILMAS OPERATORS:

Gints Bērziņš – Pitons

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS:

Uldis Jancis – Jumtu cilvēks

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS:

Juris Pakalniņš – Pitons

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS:

Signe Baumane – Sieviete

LABĀKAIS KOMPONISTS:

Jānis Brunovskis – Keep smiling!

LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS:

Aivars Riekstiņš – Operdziedātāja uz skrituļslidām

LABĀKAIS MONTĀŽAS REŽISORS:

Maija Selecka – Operdziedātāja uz skrituļslidām

LABĀKĀS STUDENTU FILMAS:

Mājup (rež. Daiga Laksa-Timinska-Lapko); Bērneļi (rež. Vadims Sičovs); The Bonedancer (rež. Gints Apsīts)

4.22. 2005. gada laureāti

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS SPĒLFILMA:

Ūdensbumba resnajam runcim (rež. Varis Brasla)

LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS SPĒLFILMA:

Aģents iemīlas (rež. Gatis Šmits)

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Tārps (rež. Andis Mizišs)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ ĪSFILMA:

Leiputrija (rež. Laila Pakalniņa)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Bezmiegs (rež. Vladimirs Ļeščovs)

LABĀKĀ DEBIJA:

Eks Āmen S (rež. Inese Kļava)

LABĀKAIS SCENĀRISTS:

Alvis Lapiņš – Ūdensbumba resnajam runcim

LABĀKAIS SPĒLFILMAS REŽISORS:

Gatis Šmits – Aģents iemīlas

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS:

Andis Mizišs – Tārps

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS:

Vladimirs Ļeščovs – Bezmiegs

LABĀKĀ AKTRISE:

Akvelīna Līvmane – Rudens rozes

LABĀKAIS AKTIERIS:

Rūdolfs Plēpis – Baltais zvērs

LABĀKAIS AKTIERIS/AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ:

Jānis Paukštello – Augstuma robeža

LABĀKAIS SPĒLFILMAS OPERATORS:

Freds Kelemens, Baiba Lagzdiņa – Krišana

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS:

Gunārs Bandēns, Elīna Bandēna – Tramvajs, vārdā Kalpotājs

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS:

Ēriks Božis – Hoņka

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS:

Ieva Jurjāne – Doktora D. sala

LABĀKAIS KOMPONISTS:

Ģirts Bišs – Bezmiegs

LABĀKAIS KOSTĪMU MĀKSLINIEKS:

Sandra Sila – Rudens rozes

LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS:

Sarmīte Balode – Ūdensbumba resnajam runcim

LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS:

Anrijs Krenbergs – Leiputrija

LABĀKAIS MONTĀŽAS REŽISORS:

Liene Bāliņa – Svētku anatomija

LABĀKAIS LAIKMETA DOKUMENTS:

Seda. Purva ļaudis (rež. Kaspars Goba)

4.23. 2007. gada laureāti

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS SPĒLFILMA:

Vogelfrei (rež. Jānis Kalējs, Gatis Šmits, Jānis Putniņš, Anna Viduleja)

LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS SPĒLFILMA:

Ūdens (rež. Laila Pakalniņa)

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Mans vīrs Andrejs Saharovs (rež. Ināra Kolmane)

LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Teodors (rež. Laila Pakalniņa)

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS ANIMĀCIJAS FILMA:

Lote no Izgudrotāju ciema (rež. Heiki Ernits, Janno Poldma)

LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS ANIMĀCIJAS FILMA:

Čiža acīm (rež. Edmunds Jansons)

LABĀKĀ DEBIJAS FILMA:

Versija LNO (rež. Dāvis Sīmanis jr)

LABĀKĀ STUDENTU FILMA:

Riebums (rež. Aiks Karapetjans)

LABĀKAIS SCENĀRISTS:

Jānis Kalējs, Gatis Šmits, Jānis Putniņš, Anna Viduleja – Vogelfrei

LABĀKAIS SPĒLFILMAS REŽISORS:

Juris Poškus – Monotonija

LABĀKAIS SPĒLFILMAS OPERATORS:

Andrij Parekh, Sam Moon, Gints Bērziņš – Vogelfrei

LABĀKĀ AKTRISE:

Iveta Pole – Monotonija

LABĀKAIS AKTIERIS:

Juris Žagars – Tumšie brieži

LABĀKAIS OTRĀ PLĀNA AKTIERIS/AKTRISE:

Regīna Razuma – Rūgtais vīns

LABĀKAIS FILMAS MĀKSLINIEKS:

Jurģis Krāsons – Ķīlnieks

LABĀKAIS KOSTĪMU MĀKSLINIEKS:

Līga Krāsone – Uguns

LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS:

Sarmīte Balode – Uguns

LABĀKAIS MŪZIKAS AUTORS:

Arturs Maskats – Tumšie brieži

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀS FILMAS REŽISORS:

Laila Pakalniņa – Teodors

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀS FILMAS OPERATORS:

Ivars Seleckis – Zem ozola kuplajiem zariem

LABĀKAIS AINIMĀCIJAS FILMAS REŽISORS:

Vladimirs Leščovs – Zuduši sniegā

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS FILMAS MĀKSLINIEKS:

Helēna Heinrihsone – Spēlēju, dancoju

LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS:

Anrijs Krenbergs – Vienkārši pops

LABĀKAIS MONTĀŽAS REŽISORS:

Armands Zvirbulis – Džona Doreda sala

FIPRESCI BALVA:

Čiža acīm (rež. Edmunds Jansons)

LIELĀ KRISTAPA SKATĪTĀJU BALVA:

Mans vīrs Andrejs Saharovs (rež. Ināra Kolmane)

4.24. 2009. gada laureāti

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS SPĒLFILMA:

Nevajadzīgie ļaudis jeb Loss (rež. Māris Martinsons). Par sociāli nozīmīgas tēmas emocionālu risinājumu spilgtos kino tēlos

LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS SPĒLFILMA:

Apsēstība (rež. Ivars Tontegode)

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA:

Bēgums (rež. Ivars Zviedris) Par autora sociāli aktīvo pozīciju, atspoguļojot savas tautas izdzīvošanas meklējumus

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ ĪSFILMA:

Bekons, sviests un mana Mamma (rež. Ilze Burkovska-Jakobsena)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:

Spārni un airi (rež. Vladimirs Ļeščovs)

LABĀKĀ DEBIJA:

Amatieris (rež. Jānis Nords)

LABĀKĀ STUDENTU FILMA:

Lamberts (rež. Oskars Rupenheits)

LABĀKAIS SCENĀRISTS:

Pauls Bankovskis – Klucis – nepareizais latvietis

LABĀKAIS SPĒLFILMAS REŽISORS:

Armands Zvirbulis – Mazie laupītāji

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS:

Pēteris Krilovs – Klucis – nepareizais latvietis

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS:

Jānis Cimermanis – Lācis nāk!

LABĀKĀ AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ:

Ināra Slucka – Rīgas sargi

LABĀKAIS AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ:

Rolands Zagorskis – Medības

LABĀKAIS SPĒLFILMAS OPERATORS:

Agris Birzulis – Medības

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS:

Māris Maskalāns – Par dzimtenīti

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS:

Mārtiņš Milbrets, Neils Matīss – Rīgas sargi

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS:

Kaspars Zariņš – Vai tu ko teici?

LABĀKAIS KOMPONISTS:

Kārlis Auzāns – Medības

LABĀKAIS KOSTĪMU MĀKSLINIEKS:

Līga Krāsone – Medības

LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS:

Ilze Trumpe – Akmeņi, Klusums, Mazie laupītāji

LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS:

Andris Barons – Klucis – nepareizais latvietis

LABĀKAIS MONTĀŽAS REŽISORS:

Julie Vinten – Klucis – nepareizais latvietis

KINOTEĀTRA RĪGA SKATĪTĀJU BALVA:

Mazie laupītāji (rež. Armands Zvirbulis)

FIPRESCI BALVA:

Valkyrie Limited (rež. Dāvis Sīmanis)

ŽŪRIJAS BALVA:

Mārim Āboliņam un Andrim Pakalnam par datorgrafiku un specefektiem spēlfilmā Rīgas sargi

5. Balvas par mūža ieguldījumu laureāti:

1998 – aktieris Eduards Pāvuls

2000 – režisors Arnolds Burovs

2001 – režisors Hercs Franks

2003 – aktrise Elza Radziņa

2005 – režisors Rolands Kalniņš

2007 – aktrise Vija Artmane

2009 – filmu mākslinieks Viktors Šildknehts

2012 – režisors Aivars Freimanis

2014 – režisors un operators Ivars Seleckis un montāžas režisore Maija Selecka

6. Lielā Kristapa balvas laureāti 2014.

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS SPĒLFILMA:

„Mammu, es tevi mīlu” (rež. Jānis Nords; prod. Gatis Šmits, Alise Ģelze)

LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS SPĒLFILMA

“Mazliet ilgāk” (rež. Stanislavs Tokalovs; prod. Stanislavs Tokalovs)

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA

“Uz spēles Latvija” (rež. Pēteris Krilovs; prod. Uldis Cekulis)

LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA Līdz 60′

“Pēdējā tempļa hronikas” (rež. Dāvis Sīmanis; prod. Guntis Trekteris)

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA

“Akmeņi manās kabatās” (rež. Signe Baumane; prod. Signe Baumane, Sturgis Warner, Roberts Vinovskis)

LABĀKĀ DEBIJAS FILMA

“Modris” (rež. Juris Kursietis; prod. Juris Kursietis, Vicky Miha, Ingmar Trost)

LABĀKĀ MINORĀ KOPPRODUKCIJAS FILMA

„Spēlmanis” (Studio Uljana Kim, Lit, LV producents Roberts Vinovskis, studija „Locomotive Productions” ; rež. Ignas Jonynas)

Profesionālās kategorijas:

LABĀKAIS SCENĀRISTS

Signe Baumane – “Akmeņi manās kabatās”

LABĀKAIS SPĒLFILMAS REŽISORS

Jānis Nords – “Mammu, es tevi mīlu”

LABĀKĀ AKTRISE GALVENAJĀ LOMĀ

Vita Vārpiņa – “Mammu, es tevi mīlu”

LABĀKAIS AKTIERIS GALVENAJĀ LOMĀ

Jānis Āmanis – “Sapņu komanda 1935”

LABĀKĀ AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ

Rēzija Kalniņa – “Modris”

LABĀKAIS AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ

Ziedonis Ločmelis – “Džimlairūdi rallallā”

LABĀKAIS SPĒLFILMAS OPERATORS

Jānis Eglītis – “Spēlmanis”

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS

Kristīne Plūksna-Zvagule, Ieva Romanova – “Escaping Riga”

LABĀKAIS KOSTĪMU MĀKSLINIEKS

Sandra Sila – “Sapņu komanda 1935”

LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS

Sarmīte Balode – „Escaping Riga”

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀS FILMAS REŽISORS

Viesturs Kairišs – “Pelikāns tuksnesī”

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀS FILMAS OPERATORS

Gints Bērziņš – “Pelikāns tuksnesī”

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS FILMAS REŽISORS

Signe Baumane – “Akmeņi manās kabatās”

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS FILMAS MĀKSLINIEKS

Edmunds Jansons – “Kora turneja”, “Starptautiskā tēva diena”

LABĀKAIS MŪZIKAS AUTORS

Jēkabs Nīmanis – „ Māra”, “Vairāk nekā dzīve”

LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS

Ģirts Bišs – “Koru turneja”

LABĀKAIS MONTĀŽAS REŽISORS

Līga Pipare – „Sapņu Komanda 1935″

SPECIĀLBALVAS:

Labākā studentu filma – “Vakars uz ezera” (rež. Lizete Murovska), “Četri mielasti” (rež. Liene Linde)

Skatītāju balsojums latviešu filmai – “Mammu, es tevi mīlu”

Skatītāju balsojums labākai Eiropas filmai – “Klusā dzīve” (Still Life, Uberto Pasolini)

Portāla Delfi.lv skatītāju interneta balsojums – “Modris”

Laikraksta “Diena” speciālbalva – “Māra”

Latvijas Valsts meži specbalva – Labākajai dokumentālajai filmai “Pēdējā tempļa hronikas”

Starptautiskās filmu kritiķu asociācijas “FIPRESCI Latvija” specbalva – režisorei Signei Birkovai par filmu “Es atgriezīšos kā kvēlojoša roze”

Avoti

Lielā Kristapa oficiālā web lapa

Festivāla arhīvs

Kristīnes Matīsas Lielā Kristapa CV Neatkarīgās Rīta Avīzes pielikumā MĒS 2001. gada 10. novembrī

Latfilma

Nacionālais Kino centrs

6. Lielā Kristapa balvas laureāti 2014.

1. Lielā Kristapa balvas vēsture

1.1. Balsošanas sistēma un tās attīstība

1.2. Apbalvojumu kategorijas un jauninājumi norisē

2. Žūrija

3. 2012. gada laureāti un nominācijas

4. Iepriekšējo gadu Lielā Kristapa balvas laureāti

4.1. 1977. gada laureāti

4.2. 1978. gada laureāti

4.3. 1979. gada laureāti

4.4. 1980. gada laureāti

4.5. 1981. gada laureāti

4.6. 1982. gada laureāti

4.7. 1983. gada laureāti

4.8. 1984. gada laureāti

4.9. 1985. gada laureāti

4.10. 1986. gada laureāti

4.11. 1987. gada laureāti

4.12. 1988. gada laureāti

4.13. 1989. gada laureāti

4.14. 1990. gada laureāti

4.15. 1991. gada laureāti

4.16. 1993. gada laureāti

4.17. 1996. gada laureāti

4.18. 1998. gada laureāti

4.19. 2000. gada laureāti

4.20. 2001. gada laureāti

4.21. 2003. gada laureāti

4.22. 2005. gada laureāti

4.23. 2007. gada laureāti

4.24. 2009. gada laureāti

5. Balvas par mūža ieguldījumu laureāti:

6. Lielā Kristapa balvas laureāti 2014.

Komentāri (28)

Saistītie raksti