Tas nepieciešams sabiedroto spēku uzņemšanai
Ukrainas krīze apliecina Lielvārdes militārā lidlauka nozīmi sabiedroto spēku uzņemšanai Latvijā pēc iespējas īsākā laikā. Tā ceturtdien, atklājot Lielvārdes lidlauku dienas un nakts vizuālo lidojumu operācijām, teica Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.
Viņš atklāšanas ceremonijā norādīja, ka šī ir liela diena Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Latvijai un visai aliansei. “Šodien mēs atklājam lidlauku dienas un nakts vizuālajiem lidojumiem, kas nozīmē, ka tas ir kļuvis militāri operacionāls to uzdevumu veikšanai, ko mēs esam noteikuši sev mūsu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai un ko mums ir noteikusi dalība aliansē,” sacīja Graube.
Lielvārdes lidlauks jau ir pārbaudīts septembra sākumā, jo tur notika starptautiskas mācības “Steadfast Javelin II”, kur nakts laikā vizuālās nosēšanās režīmā nolaidās stratēģiskās transporta lidmašīnas, kas atveda uz Latviju bruņumašīnas, ziņo LETA.
“Tas, manuprāt, ir vissvarīgākais pierādījums mūsu un alianses projekta spējām nodrošināt strauju sabiedroto palīgspēku ienākšanu Latvijas teritorijā, ja tāda nepieciešamība rastos. Kā mums māca Ukrainas krīze – laiks šādās situācijās ir izšķirošs, un iespēja uzņemt sabiedrotos pēc iespējas ātrāk ir ļoti nozīmīga. Šis lidlauks ir apliecinājums [..] tam, ka spējam uzņemt mūsu draugus – sabiedrotos iespējami īsā laikā,” uzsvēra Graube.
Ceremoniju pagodināja arī Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis sers Adrians Bredšovs. Viņš savā uzrunā uzsvēra, ka šī diena iezīmē nozīmīgu soli operacionālo spēju attīstībā, kas NATO ir ļoti nozīmīgas, īpaši izmainītajā drošības situācijā.
Bredšovs jau šogad aprīlī, viesojoties Rīgā, paziņoja, ka NATO līguma 5.pants ir iecirsts akmenī. To viņš atkārtoja vēlreiz savā šodienas uzrunā. “Mēs jau esam apliecinājuši, ka NATO veiktās mācības Latvijā un arī Lielvārdē ir daļa no atbalsta pasākumiem, to pierāda arī mācības “Steadfast Javelin II”, kurās piedalījās daudzas NATO dalībvalstis. Tas kārtējo reizi pierādīja, ka NATO uztver 5.pantu un kolektīvo aizsardzību kā akmenī iecirstu. Šīs bija tikai pirmās no daudzajām mācībām, ko NATO organizēs Latvijā un noteikti arī Lielvārdes bāzē,” norādīja ģenerālis Bredšovs.
Ģenerālis pēc ceremonijas atzina, ka viens no drošības garantiem Baltijas valstīs ir sabiedroto patrulēšana NATO gaisa telpā virs Baltijas. Tāpat Baltijas valstīs notiks arvien vairāk NATO militāro mācību, arī Lielvārdes lidlaukā, kā to jau varēja redzēt mācībās “Steadfast Javelin II”.
Līdz ar savas infrastruktūras uzlabošanu un militāro spēju attīstīšanu Latvija demonstrē stingru apņēmību ievērot kolektīvās aizsardzības principus un gatavību ieguldīt kolektīvajā aizsardzībā, secina Bredšovs.
Vaicāts, kā mainījies NATO skatījums uz drošības situāciju pasaulē kopš Ukrainas krīzes, Bredšovs atbildēja, ka Ukrainas krīze ir fundamentāli mainījusi NATO skatījumu uz drošības situāciju alianses austrumos un NATO īstenotie drošības pastiprināšanas pasākumi bija tūlītēja reakcija uz šo drošības vides dinamikas maiņu.
Ģenerālis atgādināja, ka NATO ir pieņēmis rīcības plānu un lēmumu par paaugstinātas gatavības reaģēšanas spēku izveidošanu. Tas pierāda, ka NATO uztver savas saistības ļoti nopietni un demonstrē visai pasaulei, ka alianse ir vienota un uzbrukums vienai NATO dalībvalstij būtu uzbrukums visām. “Mūsu militāro mācību plāni ir tikuši mainīti, lai nodrošinātu regulāru sabiedroto spēku klātbūtni alianses austrumos ar mācību starpniecību,” piebilda ģenerālis.
Premjerministre Laimdota Straujuma (V) savā uzrunā ceremonijā atgādināja, ka Lielvārdes bāzes lidlauka izbūve ir līdz šim vienīgais NATO līdzfinansētais infrastruktūras attīstības projekts Latvijā. Viņa cer, ka tiks īstenoti arī citi NATO infrastruktūras attīstības projekti Latvijā.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) uzrunā uzsvēra, ka Lielvārdes lidlauka attīstība vēlreiz apliecina, ka Latvijas prioritāte nav jaunu militāru bāžu attīstība, bet gan esošās infrastruktūras pilnveidošana, uzlabošana un pielāgošana augstajiem NATO standartiem.
Ceremoniju pagodināja ne tikai augstie viesi, bet arī NATO lidmašīnas. Pirmo reizi Lielvārdes lidlauka skrejceļu uz īsu brīdi skāra četras kaujas lidmašīnas no Portugāles un Kanādas.
Lielvārdē ceturtdien notika Gaisa spēku aviācijas bāzes lidlauka atklāšana dienas un nakts vizuālo lidojumu operācijām. Tas nozīmē, ka saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem, neizmantojot papildu navigācijas sistēmas, Lielvārdes lidlaukā varēs nolaisties helikopteri un mazas un vidējas klases lidmašīnas.
No 2009.gada līdz 2013.gadam Lielvārdes lidlaukā notikusi apjomīga NATO finansētās infrastruktūras – skrejceļa, manevrēšanas ceļu, peronu, laukumu, ēkas – būvniecība, veikta arī bāzes nožogojuma un patruļceļa izbūve 22 kilometru garumā. Pašlaik tiek īstenoti arī bāzes kopējās infrastruktūras sakārtošanas un uzlabošanas darbi un uzsākta aviācijas degvielas noliktavas būvniecība.
Laikā no 2006. līdz 2013.gadam lidlauka projekta attīstībā ir ieguldīti apmēram 27 miljoni eiro NATO līdzekļu un apmēram 55,4 miljoni eiro nacionālā finansējuma.
Lielvārdes aviācijas bāzes attīstība ir bruņoto spēku ilgtermiņa projekts, kuru realizējot Latvijā tiks izveidots NATO un nacionālajām prasībām atbilstošs lidlauks, kā arī mūsdienīga un daudzfunkcionāla militārā bāze, kas ir nepieciešama, lai bruņotie spēki varētu pilnvērtīgi īstenot savus uzdevumus valsts aizsardzībā, kā arī realizēt NATO operāciju atbalsta pasākumus un veikt NATO gaisa patrulēšanas lidmašīnu apkalpošanu.
Komentāri (20)
Ivars Ozols 26.09.2014. 10.18
Ļoti labi! Tagad jāuzlabo NATO ārējās robežas Latvijas posms.
0
austrisv 26.09.2014. 09.26
ES gan piekrītu Ebenemezeram, jo ne mums pašiem lidmašinu nekā! galvenais ir uzņemt Sabiedroto spēkus!
jau 2. Pasaules karš pierādīja tieši to, ka gaisa spēki ir izškirošie kaujās!
Ar ienaidniekiem iekšzemē jācīnās zemessargiem.
Es gan kā sieviete maz ko saprotu no karadarbības, bet atceros to, ka tieši Vāciju tolaik bombardēja ASV aviācija ar milzu panākumiem! par to man kādreiz PSRS laikos pastāstīja tie,kuri tolaik strādāja Vācijā!
2
dzintarz > austrisv 26.09.2014. 11.16
Jedgar Strujok. Banned!
0
Ansis > austrisv 26.09.2014. 10.53
Ja Krievija iebruks Baltijas valstīs – tad NATO aviācija nebazēsies šajos lidlaukos, bet gan pacelsies no Vācijas, Lielbritanijas, Norveģijas un ASV lidlaukiem.
Identiski, kā Doņeckā un Luganskā Ukraiņi gan aizsargā lidlaukus, bet protams, ka tos nav iespējams izmantot aviācijai. (un tas ir tāds “ierobežots” kariņš, kur Krievija neizmanto savu aviaciju)
Šos savus lidlaukus mēs reāli varēsim izmantot vien mierlaikā – vai situācijā, ja būs skaidrs, ka karš “briest” un būs nolemts pievilkt papildspekus.
0
Janka, Janic 25.09.2014. 20.20
patreiz iet konkurss par Liepaajas lidlauka renovaaciju , to dereeja aptureet , pielaagojot lidlauku NATO vajadziibaam , tas jau nav nemaz tik sarežģiiti , jo taadi lidlauki ,kuri kalpo militaarajaam un civilajaam vajadziibaam vienlaiciigi , nav mazums , starpcitu Liepaajas lidlauks jau krievu laikaa arii kalpoja abaam vajadziibaam
1
Ansis > Janka, Janic 25.09.2014. 21.07
Baltija jau ir 3 lidlauki – reāli vairāk nav vajadzīgs.
Aizsardzībai mums ir citi caurumi, kas ir daudz aktuālāki – mums sākumā MINIMALĀS aizsardzības spējas vajadzētu sasniegt un sasniegt līmeni, lai varam 48 stundas aizsargāt kautvai to vienu pašu lidlauku – savākāk Krievi mūs slavēs, ka šiem daudz jaukus lidlaukus sabūvēsim.
0