Atklāta vēstule par tradicionālo vērtību nozīmi Latvijas attīstībā

LR Saeimas Prezidija priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņas kundzei, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājai Danai Reizniecei – Ozolas kundzei, izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietes kundzei

Esam nolēmuši vērsties ar atklātu vēstuli pie LR Saeimas, LR Izglītības un zinātnes ministrijas, medijiem un plašākas sabiedrības, jo, vērojot pēdējā laika notikumus publiskajā telpā, mums ir radušās bažas par Latvijas tradicionālo vērtību iespējamu nomaiņu pret radikāliem uzskatiem.

Vēršam uzmanību, ka Latvijas sabiedrībā tradicionālās vērtības ir demokrātija, reliģijas un vārda brīvība, vienlīdzība, sociālais taisnīgums, cieņa pret cilvēku un viņa personīgo izvēli, cieņa pret ģimeni plašākā nozīmē, cieņa pret mazākuma viedokli, vājāko un neaizsargāto, kā arī cieņa pret vidi.

Mūs satrauc, ka publiskajā telpā par tradicionālajām vērtībām kļuvusi reliģiskā neiecietība, cilvēku dažādības nepieņemšana un viņu izvēļu nosodīšana, vienas nācijas pārākuma izcelšana un cīņa par privilēģiju piešķiršanu vienam pareizajam ģimenes modelim.

Latvijā baznīca ir atdalīta no valsts un LR Satversme ikvienam cilvēkam garantē domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Mēs cienām vecāku brīvību izglītot savus bērnus mājās, dibināt savas skolas un darīt to, vadoties pēc saviem reliģiskajiem uzskatiem, tomēr vēlamies saglabāt arī citu vecāku tiesības netikt pakļautiem kādiem noteiktiem reliģiskajiem uzskatiem.

Bērnu tiesību konvencija nosaka valsts garantēto izglītību un ļauj vecākiem praktizēt savu reliģiju. Tomēr izglītībai, tai skaitā vērtībizglītībai, kas tiek nodrošināta skolās, ir jābūt saskaņā ar demokrātijas un nediskriminācijas principiem.

Viena no Latvijas pamatvērtībām ir cilvēka tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi paust savus uzskatus. Mēs uzskatām, ka Latvijā ir apsveicama dažādu nevalstisko organizāciju darbība un viedokļu dažādība, tomēr uzskatām, ka tā ir realizējama, īstenojot caurspīdīgus un taisnīgus nosacījumus visiem.

Pēdējā laikā ir vērojamas satraucošas norises vērtībizglītības satura veidošanā Latvijā. Viens no piemēriem ir jauna mācību priekšmeta „Dzīvesziņa” standarta un satura veidošana, ko Saeima (nevis Izglītības un zinātnes ministrija kā izglītības politikas veidotāja valstī) bez konkursa ir uzticējusi izstrādāt biedrībai „Ābeļzieds”, šim mērķim piešķirot 27 000 eiro. Finansējums tika piešķirts 2014.gada budžeta likuma ietvaros no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pēc Nacionālās apvienības frakcijas deputātu priekšlikuma.

Ar šo gadījumu tiek radīts bīstams precedents, jo ir nepieņemami, ka vērtībizglītības saturs Latvijā tiek veidots, ignorējot demokrātiskas sabiedrības pamatvērtības – atklātību, vienlīdzību un taisnīgumu.

Atklātības trūkumu raksturo tas, ka IZM un sabiedrībā nav notikusi plaša diskusija par jauna mācību priekšmeta „Dzīvesziņa” veidošanu, līdz ar to nav skaidra argumentācija par jauna mācību priekšmeta ieviešanas nepieciešamību. Vienlīdzība un taisnīgums nozīmētu rīkot atklātu konkursu, lai izstrādātu mācību saturu un tādā veidā nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas dažādām organizācijām un personām iesaistīties kvalitatīvā mācību satura veidošanā.

Šo var izcelt kā īpašu piemēru, tomēr tas nav vienīgais – vairākas diskusijas par vērtībām, kuras būtu uzskatāmas par tradicionālām, par Satversmes preambulu, dažu nacionāli orientētu politiķu izteikumi publiskajā telpā pirmsvēlēšanu periodā ir veicinājuši neiecietību Latvijas sabiedrībā.

Apzinoties vērtību nozīmi cilvēka dzīvē, nedrīkst aizmirst, ka aiz vērtībizglītības maskas daudzās vēsturiskās situācijās ir slēpti instrumenti varas īstenošanai. Pastāv risks, ka vērtībizglītība, kas tiek veidota necaurspīdīgā un nedemokrātiskā veidā, kļūst nevis par tradicionālās vērtībās balstītu kritiskās domāšanas rīku, bet gan autoritāru uzskatu uzspiešanu.

Balstoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, aicinām Izglītības un zinātnes ministriju kā atbildīgo institūciju uzņemties vadošo lomu diskusiju uzsākšanā, un nodrošināt visu ieinteresēto pušu iesaistīšanu saskaņā ar minētajām Latvijas Republikas vērtībām, organizējot publisku diskusiju par vērtībizglītību Latvijā, lai meklētu atbildi uz jautājumiem:

• vai skolēniem ir nepieciešams jauns mācību priekšmets vērtību izglītībā?

• kā tiek veidots un būtu jāveido vērtībizglītības saturs?

• kāda ir vecāku un skolas loma vērtībizglītībā un audzināšanā?

Lūdzam jūs sniegt atbildes uz mūsu jautājumiem tiesību aktu noteiktajā kārtībā.

Patiesā cieņā, šo vēstuli saskaņojuši:

Iveta Ķelle, Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja

Dita Lāce, resursu centra sievietēm “Marta” valdes locekle

Signe Mežinska, Veselības projekti Latvijai valdes locekle

Jana Simanovska, Latvijas vecāku foruma valdes locekle

Vladimirs Sokolovs, sabiedriskās kustības “Nepilsoņu kongress” valdes loceklis

Elizabete Krivcova, Humanitārās perspektīvas direktore

Ieva Morica, fonda atvērtai sabiedrībai DOTS izpilddirektore