Mūsu atbildība, lai nebūtu “zaļo cilvēciņu”

Promaskaviska valdība Latvijā pēc vēlēšanām nav iespējama, pārliecināts viens no ZZS līderiem Raimonds Vējonis

Priekšvēlēšanu intervijai Raimonds Vējonis šķita piemērotākais no Zaļo un Zemnieku savienības sarakstu pieciem pirmajiem numuriem, jo pašlaik ir aizsardzības ministra amatā. Saruna notika nākamajā dienā pēc NATO valstu vadītāju sanāksmes Velsā. Viņaprāt, militāri mūsu valsts pēc tās ir daudz lielākā drošībā.

Vai pēc NATO valstu vadītāju sanāksmes Velsā Latvija ir lielākā drošībā nekā pirms tā?

Noteikti var teikt, ka lielākā drošībā. Jo samitā tika apstiprināta virkne dokumentu, un pats svarīgākais bija rīcības gatavības plāns, kas paredz veselu virkni pasākumu. Pirmkārt, pastiprina pasākumus, kuri nekavējoties tika ieviesti pēc Ukrainas krīzes saasināšanās – pastiprinātu gaisa patrulēšanu, kuģu patrulēšanu jūrā, karavīru izvietošanu reģionā, katrā valstī pa 150 karavīru. Dokuments nosaka, ka rotācijas kārtībā tas tiks pastiprināts. Par cipariem – tas jau būs militāro plānotāju jautājums. Nekavējoties tiek plānots uzsākt šos praktiskos soļus, kādā veidā tas notiks. Tā kā palielināsies karavīru skaits, būs arī komandvadības elementi – tiks pastiprināts štābs Ščecinā un būs arī attiecīgi reģionālie štābi katrā no Baltijas valstīm.

Par cik palielināsies karavīru skaits?

Tas ir militāro plānotāju jautājums, jo tagad valstis piedāvās, cik ir gatavas dot rotācijas kārtībā, un tad attiecīgi saplānos, kā tas varētu izskatīties. Ne visas valstis pašreiz nosauca kādus ciparus, tas būs tuvāko nedēļu jautājums.

Briti jau ir pateikuši, ka piedāvāšot kopumā 3500 karavīru ātrās reaģēšanas spēkiem.

Jā, kopumā. Tas atkal ir cits jautājums, jo šajā dokumentā paredzēts izveidot arī ļoti ātri reaģējošus spēkus.

Brigādes lieluma?

Jā. Un par to, kuras valstis cik sūtīs tiem, būs militāro plānotāju jautājums. Tas ir politisks lēmums, ka šādi spēki tiks izveidoti, un tagad tas notiks. Latvijas sanāksmes laikā parakstīja arī protokolu par pievienošanos – apvienotajiem reaģēšanas spēkiem (Joint Expeditionary Forces), kuros piedalīsies 7 valstis – trīs Baltijas valstis, briti, norvēģi, dāņi, holandieši. Tie arī būs pastāvīgi dežūras režīmā.

Dokuments paredz arī to, ka tiks intensificētas mācības reģionā, tādējādi arī nodrošinot palielinātu NATO klātbūtni. Un vesela virkne mācību, kuras bija nacionāla līmeņa, varētu kļūt par mācībām zem NATO karoga, tajās tiks iesaistītas arī vairākas NATO valstis.

Vai mūsu NATO bāzes Latvijā ir gatavas uzņemt šos papildspēkus?

Tas arī ir viens no jautājumiem šajā dokumentā – ka jāstiprina uzņemošās valsts atbalsts. Tātad jāstiprina infrastruktūra. Latvijai un kopumā Baltijas valstīm ir vēl vesela virkne robu.

Kādi ir būtiskākie?

Pirmām kārtām mums ir nepieciešamas noliktavas, kur glabāt munīciju, dažādus ieročus. Tā kā pastiprinās mācības reģionā, tad mums arī jādomā par dzīvojamām platībām, tātad jābūvē kazarmas vai sliktākajā gadījumā telšu pilsētiņas. Jādomā par poligonu infrastruktūru, lai varētu nodrošināt pilnvērtīgu apmācības procesu, lai var būt arī šaušanas mācības, kas nebūt nav vienkārši. Un paralēli jāstiprina civilā infrastruktūra – lidostām, ostām jābūt gatavām, lai nepieciešamības gadījumā varētu uzņemt pārējo NATO valstu spēkus un pēc tam tos izvērst. Tātad ostām ir jābūt iespējām, piemēram, ja ar kuģiem tiek atvesti tanki, lai tie var tikt nocelti vai nobraukt. Tātad jābūt atbilstošai infrastruktūrai.

Vāciešu tanki te būs jau tūlīt. Kā tie iebrauks?

Nu, to mēs visu nodrošināsim. Mācībām mums būs gan vāciešu tanki, gan amerikāņu bruņumašīnas, kuras jau ielido ar lidmašīnām.

Viens no Latvijai īpaši sāpīgiem bija jautājums par nepietiekamo finansējumu aizsardzībai. Jūnijā intervijā „Ir” jūs paudāt neapmierinātību, ka apņemšanās panākt finansējuma palielinājumu līdz 2% gan ir, taču lielākais pieaugums ir atlikts uz 2018. un 2019.gadu. Pēc tam Saeima pieņēma aizsardzības finansējuma likumu, kurā lielākais palielinājums paredzēts jau tikai 2019. un 2020.gadā. Vai tas ir labs likums?

Protams, tas ir labi, ka vispār ir tāds likums, kas iezīmē soļus, bet varbūt neesmu apmierināts ar „trepi”, kāda ir iezīmēta aizsardzības budžeta kāpināšanai. Jo sākotnējam ieguldījumam vajadzētu būt daudz lielākam nekā tam atliktajam, kā pašlaik ir likumā. Jo arī saistībā ar tiem lēmumiem, kas ir pieņemti NATO samitā, mums ir uzlikti zināmi pienākumi, lai kā uzņemošā valsts nodrošinātu kaut vai to pašu infrastruktūru. Mēs nevaram gaidīt līdz 2018., 2019.gadam, jo, ja agresors mēģinās šeit kādas aktivitātes, nu, tad viņš diemžēl negaidīs, kamēr mēs sagatavosim savu infrastruktūru viņa sagaidīšanai. Mums gan infrastruktūrā, gan bruņoto spēku modernizācijā nauda ir nepieciešama pašreizējā brīdī.

Kā to var risināt – jāmaina šis likums, valdībai jāpieņem citi lēmumi?

Tajā likumā ir punkts, kas pieļauj, ka, nu, labi, nākamgad tas būs 1% no IKP, bet valdība var lemt piešķirt arī vairāk. Tā ka nav gluži aizvērtas durvis – ka 1%, un viss. Bet tas tātad būs ļoti atkarīgs no tās valdības, kas būs. Jo tikpat labi var pieturēties strikti pie 1%, pasakot, ka nauda nepieciešama citām nozarēm. Un var būt arī tā, ka valdība izprot, ka apdraudējums Eiropas drošībai ir augsts un mēs kā pierobežas valsts to sajūtam visvairāk, tāpēc vajag daudz intensīvāk investēt mūsu drošībā un uz 2018. un 2019.gadu atlikt salīdzinoši mazākas investīcijas. Tas, manuprāt, būtu pareizāk.

Kāpēc likuma pirmajā lasījumā vispār nebija nekādas „trepes”?

Es iesniedzu likumprojektu, kurā „trepe” bija. Tas aizgāja sagatavošanai uz pirmo lasījumu, un pirmajā lasījumā to izņēma ārā. Tāpēc, ka politiķi nebija gatavi.

Kuri?

Visi. Es negribu izdalīt ļoti precīzi, kuri. Bet, nu, īstenībā vairāk jau Vienotība – Finanšu ministrija uzskatīja, ka ielikt kaut kādu „trepi”, kas iezīmē konkrētus budžeta pieauguma soļus, ir nepareizi, neatbilst fiskālajai politikai, kāda ir valstī. Un, protams, vesela virkne politiķu tam piebalsoja – ka priekšvēlēšanu laikā pieņemt šādu likumprojektu ir bezmaz kaitīgi, jo sanāks, ka Vējonis vienīgais kādai nozarei ir izcīnījis naudu, līdz ar to viņam varbūt būs bonusi pirms Saeimas vēlēšanām. Kuluāru sarunās tādas vēsmas bija.

Tomēr, pateicoties kopīgiem pūliņiem – gan Aizsardzības ministrija, gan Ārlietu ministrija, arī premjere deva savu ieguldījumu un mūsu cilvēki, kas pārstāv Latviju NATO – Riekstiņa kungs, mūsu vēstnieks ASV [Andris Razāns], vēstnieki Latvijā, teiksim, ASV vēstnieks Pekalas kungs -, mēs runājām ar augstāko valsts vadību un pārliecinājām, ka, ja prasām daudz aktīvāku NATO līdzdalību reģionā, tad tomēr jāsaprot, ka kaut kas ir jādod arī pretī. Kaut kas ne tikai tādā ziņā, ka iedosim vienu miljonu, bet pretī saņemsim simt miljonus, bet – ka jābūt līdzvērtīgiem partneriem.

Arī manas vizītes laikā ASV tas tika viennozīmīgi uzsvērts – ka ASV ir mūsu lielākais un nozīmīgākais stratēģiskais partneris un ir gatavs ieguldīt dažādos veidos, tai skaitā arī infrastruktūrā, tomēr grib redzēt pretī, ka Latvija, kura mūždien nav izpildījusi divus procentu, dos ne tikai solījumus, bet arī reālu līdzfinansējumu tām investīcijām, kuras ASV varētu dot. Mēs runājam par 1 miljarda paketi Eiropas drošības stiprināšanai, kurā ir arī ieplānoti līdzekļi ieguldījumiem Latvijā.

Atgriežoties pie samitā lemtā – vai „zaļo cilvēciņu” parādīšanās NATO valstī būtu 5.panta situācija?

Tiešā veidā gluži nebūs. Jo sākotnēji tā ir katras valsts pašas atbildība, lai šādus „zaļos cilvēciņus” nepieļautu.

Igaunijas aizsardzības ministrs jau pavasarī pateica, ka viņu specvienības nošaušot pašu pirmo, kas parādītos, lai otrajam nekas tāds vairs nav prātā. Kā mēs nepieļausim?

Tas būtu precīzāk jāprasa Iekšlietu ministrijai. Mums arī ir specvienības, bet sākotnējā stadijā par šo atbild Drošības policija kopā ar Valsts policiju. Mēs iesaistāmies tajā brīdī, kad, pirmkārt, mums lūdz palīdzību, otrkārt, ja parādās ieroči – tad obligāti iesaistāmies. Tad tā ir mūsu pilna atbildība, lai tas nenotiktu. Ieskaitot, ja vajadzēs, arī nošausim tos „zaļos cilvēciņus”. Bet, kamēr viņi ir it kā miermīlīgi, Drošības policijai un Valsts policijai jātiek ar viņiem galā.

NATO sanāksmes laikā krievi Igaunijā nolaupīja vienu Igaunijas drošības dienesta darbinieku. Vai šādām vai līdzīgām provokācijām esam gatavi?

Tā viennozīmīgi ir provokācija, ko Krievijas puse ir veikusi pret Igauniju. Manuprāt, viņi grib kārtējo reizi pierādīt, ka ir gatavi rīkoties dažādos veidos, un demonstrē savu bezkaunību attiecībā uz saviem kaimiņiem.

Vai paredzat, ka līdzīgas provokācijas notiks arī pret Latviju?

To, vai šādas vai līdzīgas var notikt, diemžēl neviens nevar paredzēt. Visticamāk, tādas provokācijas varētu būt. Jo tuvojas Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā, un mēs atceramies, ka arī Lietuvai, kad bija tās prezidentūra, visāda veida provokācijas no Krievijas puses arī tika veiktas – gan publiskajā telpā, gan ekonomiskajā, ieviešot dažādus ierobežojumus Lietuvas piena produktiem un tā tālāk. Tāpēc šāda veida provokācijām mums ir jābūt gataviem.

Bet, runājot par to, vai Latvijā ir iespējams, ka šādā veidā nozog cilvēku un aizved… Nu, es nedomāju, ka Latvijas robeža ir tik caura kā Igaunijas robeža, ja kaut kas tāds ir noticis.

Igauņi lepojas, ka viņiem esot vislabāk aizsargātā robeža Eiropas Savienībā.

Bet tad jautājums, kādā veidā notika šī cilvēka pārvešana pāri robežai? Jo normālā situācijā it kā būtu jābūt robežkontrolei. Nu, tad kaut kur ir nelikumīgi pāriets – pa mežiem vai kaut kā savādāk. Bet tad ir jautājums, kādā veidā tiek nodrošināta kontrole uz robežas. Tas, ka varētu būt kaut kādi robi – es pieļauju, ka arī mums var būt. Tomēr tādām situācijām nevajadzētu būt. Mēs pašlaik gan precīzi nezinām, kā īsti ir noticis, līdz ar to ir grūti izdarīt secinājumus. Bet jebkurā gadījumā arī [iekšlietu ministrs] Kozlovska kungs teica, ka viņi šādām situācijām ir gatavi un ir gatavi arī sniegt palīdzību Igaunijas kolēģiem.

Kas Latvijai pašlaik ir lielāks apdraudējums – tiešs militārs iebrukums vai iekšējā situācija, piemēram, promaskaviska valdība pēc vēlēšanām?

Nu, promaskaviska valdība pēc vēlēšanām, domāju, gan nav iespējama. Jo Saskaņai un tās iespējamajiem satelītiem 51 procentu iegūt nav iespējams.

Kas būtu šie iespējamie satelīti?

Nu, varētu būt Šlesera partija.

Jūs domājat, viņi var iekļūt Saeimā?

Nē, nevar, bet es saku – iespējamie satelīti. Tāpēc saku, ka 51% viņi nedabūs. Man ir grūti teikt par Sudrabas partiju, jo viņi nav tā viennozīmīgi nodefinējuši savu nostāju.

Jums šķiet, ka nav?

Nu, viņi ir vairāk tā kā gatavi sadarboties. Bet vismaz attiecībā uz valdību es redzu, ka tā būs labēji centriska valdība, kurā pamatā vajadzētu būt šīm pašām trim partijām, kuras ir pašlaik. Un Saskaņa viennozīmīgi nebūs valdībā.

Bet, ja izveidojas situācija, kad SC, Sudrabai un „zaļajiem zemniekiem” kopā sanāk vairākums? Ko darīsiet, ja daļa jūsu apvienības biedru teiks, ka jāveido šāda valdība?

Gribu redzēt, kas būs tie ZZS politiķi, kuri to pateiks un būs gatavi izdarīt. Varbūt kāds var arī pateikt – viena lieta ir pateikt, bet cita lieta to reāli izdarīt. Vismaz no pašreizējiem, kas ir Saeimā, es reāli neredzu nevienu, kas būtu gatavs iet valdībā kopā ar SC. Jo tas pamatā nozīmētu, ka pašām partijām būtu reāla problēma, jo gan „zaļajiem”, gan „zemniekiem” vēlētājs tomēr ir nacionāli noskaņots. Tas nav promaskaviski noskaņotais vēlētājs. Tas nozīmē, ka ZZS pati sevi iznīcinātu, ja kaut kas tāds notiktu. ZZS tās būtu pēdējās vēlēšanas.

Vai Putins ir Latvijai labākais variants, jo citi būtu vēl sliktāki, kā Maskavā teica Ušakovs?

(Smejas) Nu, jā, kaut kā jocīgi izrunājās. Es jau vispār nesaprotu, kādā saistībā ir jārunā par kaut kādiem kandidātiem kaimiņvalstī. Katra valsts pati izvēlas savus līderus, lai kādi viņi būtu, un pašai tautai ir jānosaka, kas tie ir. Tas, ka izsakāmies par kādu, ka tas ir labāks vai sliktāks, ir pilnīgas muļķības. Īstenībā nesaprotams gājiens, un tas tikai vēl vienu reizi apliecina to, par ko gan mums satraukums, gan kopumā sabiedrībā – tas, ka SC ir līgums ar Putina partiju, nav labi. Ka tas ir drošības apdraudējums, varbūt gluži nevar teikt, bet nav saprotams, kāpēc kādai Latvijas partijai būtu nepieciešams līgums ar Putina partiju.

Urbanovičs paskaidro – ne tādēļ, lai Kremlis kaut ko ietekmētu Latvijā, bet gan tādēļ, lai viņi varētu no tās „lielās govs” kaut ko noslaukt Latvijai.

Un ko tad viņi ir noslaukuši? Ušakovs aizbraucis izlūgties Maskavā, lai veikalā Rižskij dvorik atstāj tās preces, kuras nav pakļautas ekonomiskajām sankcijām. Nu, kaķim jāsmejas!

Maijā jūs teicāt, ka Aivars Lembergs, kura partija ir ZZS sadarbības partnere un kurš bija pateicis, ka NATO esot okupanti, apdraud valsts drošību. Vai šis apdraudējums valsts drošībai, jūsuprāt, ir novērsts?

Mums bija nopietna saruna ar viņu, un es domāju, ka šis jautājums pašreizējā brīdi ir viennozīmīgi izsmelts, un, domāju, ir izsmelts uz visu laiku. Jo pēc tās mūsu tikšanās tika parakstīts kopējs mūsu paziņojums – no Zaļās partijas, Zemnieku savienības, Liepājas un Ventspils partijas -, ka NATO ir mūsu drošības garants. Un arī mūsu priekšvēlēšanu programmā tas ir viennozīmīgi ierakstīts – Eiropas Savienība un NATO ir instruments mūsu drošībai no dažādiem aspektiem, sociālekonomiskās un militārās drošības garants.

Tas gan Lembergam netraucēja arī pēc tam Krievijas Pirmajā Baltijas kanālā stāstīt, ka Latvija pirms iestāšanās NATO esot bijusi lielākā drošībā nekā pēc.

Nu, bet tas mums ir viennozīmīgi ierakstīts priekšvēlēšanu programmā, ko ir visas četras partijas akceptējušas.

Mūsu iepriekšējā intervijā teicāt, ka ZZS „nekādā gadījumā nebūs nekāda Lemberga platforma valdībā kaut kādiem apdraudējumiem” un ka līgums ar viņa partiju beigsies līdz ar vēlēšanām. Taču pirms mēneša ZZS pagarināja līgumu ar Latvijai un Ventspilij arī uz nākamās Saeimas pilnvaru laiku.

Jā, nu, ZZS valdē bija tāds lēmums, ka tiek slēgti līgumi gan ar Liepājas, gan ar Ventspils partijām vēl uz četriem gadiem.

Vai tas nozīmē, ka jūsu apvienība tomēr būs platforma apdraudējumiem?

Nebūs nekādā gadījumā, jo, kā jau es teicu, gan priekšvēlēšanu programmā, gan arī, runājot par to kopīgo paziņojumu, kas bija, visas puses viennozīmīgi piekrīt tam, ka NATO ir Latvijas drošības garants.

Viens no Krievijas iedarbīgākajiem nemilitārajiem ieročiem ir korupcija un, kā nupat intervijā „Ir” atgādināja SAB priekšnieks Jānis Maizītis, iespēja šantažēt korumpētus politiķus. Jums par korupcijas apkarošanu programmā nav pilnīgi nekā. Neuzskatāt to par apdraudējumu?

Grūti teikt, es pie programmas izstrādes klāt nebiju. Bet korupcija kā tāda neapšaubāmi ir apdraudējums valstij. Bet ar to jau pastāvīgi cīnās, un katru reizi atgādināt programmā, ka ar to ir jācīnās, nu, tas… Manuprāt, gandrīz nevienai partijai priekšvēlēšanu programmā šis punkts tiešā veidā neparādās, cik es atceros.

Vēl jums programmā rakstīts: „Integrēsimies NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā.” Tā acīmredzot ir Aivara Lemberga tēze. Viņš apgalvo, ka NATO esot „biznesa projekts”. Urbanovičs arī domā līdzīgi un iesaka Latvijai ražot plāksterus un sērkociņus NATO vajadzībām. Kā ZZS integrēsies NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā?

Principā valstij ir jāsniedz atbalsts Latvijas uzņēmējiem, lai viņi varētu piedalīties ar saviem piedāvājumiem NATO iepirkumos. Jo NATO kā tāda pati ar ražošanu nenodarbojas. Bet nepārtraukti notiek iepirkumi – gan individuālie, gan valstu. Notiek kopējie NATO iepirkumi. Un mūsu pamatuzdevums ir – un tas ir tas, ko, esot aizsardzības ministra amatā esmu darījis, daru un darīšu, – veicināt, lai Latvijas uzņēmēji varētu ar savu produkciju [piedalīties]. Diemžēl mums nav spēcīgu militāro ražotņu kā tādu, mums vairāk ir tādas intelektuālās lietas – kā dažādi IT risinājumi. Komercfirma Dati, piemēram, piedalās lielajā AGS – globālās novērošanas sistēmas – projektā. Tas ir vairāku miljardu projekts, kur Latvijas kompānija ir iekšā un nodrošina šai AGS sistēmai IT risinājumus. Ar to mums ir jālepojas, un tā ir tā iesaistīšanās militāri rūpnieciskajā kompleksā.

Protams, bieži vien tas no mūsu puses noreducējas uz kādu lauksaimniecības produkcijas piedāvājumu. NATO iepirkumos tiek piedāvātas Balticovo olas, Gutta sulas. Esot Afganistānā vizītē pie mūsu karavīriem, amerikāņu ēstuvē visur bija Guttas sulas. Un man īstenībā prieks – esot Afganistānā, jūties kā mājās.

Mums lēnītēm attīstās šīs duālās izmantošanas ražotnes, kas ražo preces gan civilai dzīvei, gan militārai jomai, un tas jau būtu no valsts puses dažādos veidos jāstiprina.

Jums programmā teikts: „Samazināsim cilvēktiesību pārkāpumus.” Kādus pārkāpumus samazināsiet un kā ZZS to darīs?

Katrā ziņā pastāvīgi redzam, ka tomēr Latvija nepārtraukti tiek iesūdzēta Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un mēs gandrīz katru otro nedēļu joprojām skatām jautājumus, kur Latvija ir zaudējusi tāpēc, ka nav ievērotas cilvēktiesības. Šis process nevar mūžīgi vilkties. Labi, tās summiņas jau nav varbūt vienmēr ļoti lielas, bet tas, kāpēc mēs maksājam kaut vai tās nelielās soda naudas cietušajiem, izgaismo veselu virkni cilvēktiesību pārkāpumu, kas ir dažādās struktūrvienībās valstī – vai nu tiesā, vai nu policijā, un tā tālāk.

Bet kā tieši jūsu apvienība to samazinās? Vai pretendējat arī uz tieslietu ministra amatu nākamajā valdībā?

Nu, ZZS jau visiem amatiem būs piedāvājums.

Kas būs kandidāts tieslietu ministra amatam?

Es to nemāku tiešām pašlaik atbildēt, jo neesam par ministru kandidātiem sprieduši. Nu, mums ir Artis Stucka jebkurā gadījumā.

Vēl programmā ir solīts, ka „veidosim nacionālajām interesēm atbilstošu imigrācijas politiku”. Kā to darīsiet?

Es tagad uz visiem programmas jautājumiem neatbildēšu. Tur ir piedalījušies eksperti, es neesmu bijis klāt pie debatēm par programmu, tāpēc uz visiem jautājumiem nespēšu atbildēt pašreizējā brīdī.

ZZS kopā ar SC Saeimā bloķēja mēģinājumus ierobežot termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu Krievijas pilsoņiem. Vai runa ir par šādu politiku?

Vienmēr, kad tu esi opozīcijā, tad tu spēlē pret. Diemžēl tā ir nepareiza prakse, kas Latvijā izveidojusies – ka opozīcija parasti vienkārši balso pret pozīcijas priekšlikumiem, tāpat kā pozīcija vienmēr balso pret opozīcijas priekšlikumiem, neanalizējot priekšlikumu būtību. Bet, runājot par termiņuzturēšanās atļaujām, tur, manuprāt, bija dažādi balsojumi – gan par, gan pret. Simprocentīga atbalsta nebija.

Nav gluži tā, ka opozīcija vienmēr balso pret. Piemēram, SC atbalstīja valsts aizsardzības finansējuma likumu pirmajā lasījumā, kad tajā nebija finansējuma palielināšanas grafika, un neatbalstīja otrajā, kad šāds grafiks bija.

Nē, nebija tā, SC daži arī atbalstīja, pārējie vienkārši nepiedalījās balsojumā. Līdz ar to sanāca tā, ka tie, kuri piedalījās sēdē, simtprocentīgi arī nobalsoja.

Vēl programmā esat „pret bankas Citadele neizdevīgu pārdošanu”. Kas jūsu ieskatā būtu izdevīgi – maksimāli liela summa vai arī drošs pircējs?

Simtprocentīgi nekad nebūsi apmierināts ar lēmumu, jo ne vienmēr tas, kas piedāvā lielāko naudu, ir drošs pircējs, un ne vienmēr drošs pircējs piedāvā lielāko naudu. Vienmēr beigās jāatrod kaut kāds līdzsvars. Jo viennozīmīgi es esmu par to, ka, ja tirgojam šo banku, tad tikai un vienīgi drošam pircējam. Un, ja nav skaidra naudas izcelsme kādam no potenciālajiem pircējiem, nevaram kā valdība piekrist šādam pircējam pārdot banku.

Kāpēc programmā vairs nepiedāvājat visas tautas vēlētu prezidentu?

Nu, „zemniekiem” šāda prasība ir, „zaļajiem” šādas prasības nav un nebūs. Līdz ar to nevaram likt programmā lietu, par kuru mums nav kopīga viedokļa.

Toties apvienība diezgan vienoti iebilst pret atklātu balsojumu Saeimā par Valsts prezidentu. Vai tātad jūs arī?

Tas ir tas mūžīgais strīds par to, cik un kas ir atklāts un aizklāts. Tas, ka valdības darbs ir atklāts, neveicina ražīgas diskusijas valdībā, jo pārceļ jautājuma izskatīšanu uz neleģitīmām koalīcijas padomēm. Mēs paši saprotam, ka partiju sistēmā, kad ir partijas disciplīna, atklātais balsojums zināmā mērā ir fufelis. Jo partija ir nolēmusi, ka atbalstīs, un tev ir jāievēro partijas disciplīna. Tāpēc, ka mums ir izveidojusies tāda politisko partiju sistēma, un jebkuras koalīcijas pastāv, tikai pateicoties tam, ka ir viennozīmīga partijas disciplīna.

Bet par visiem pārējiem augstākajiem amatiem tagad ir atklāts balsojums. Kāpēc par šo būtu jāsaglabā aizklātais?

Nē, nu, domāju, ka tāda speciāla pozīcija, ka tieši šis – nav nevienam tāds uzstādījums. Esot opozīcijā, mēs esam balsojuši pret šādu risinājumu. Kopumā ZZS viedokļi dalās. Ir daļa, kas uzskata, ka var arī atklāti balsot, daļa uzskata, ka tas nav nepieciešams.

Kā uzskatāt jūs?

Es pats kopumā uzskatu, ka nebūt ne par visiem amatiem ir jābūt atklātajiem balsojumiem. Es arī principā nepiekrītu, ka mums tik daudzi Saeimas kaut kādi amati ir atklāti padarīti, un tā tālāk. Jo reāli pie tādas partiju sistēmas un disciplīnas, kad tev ir jābalso tā, kā partijas valde un pēc tam koalīcija vienojusies – tas nav balsojums pēc sirdsapziņas, lai ko deputāti tur saka, izejot tribīnēs. Mēs redzam – kad ir slēgtie balsojumi, ir grūti prognozēt rezultātu. Es piekrītu tam, ka nedrīkst tad melot – solīt kādam atbalstu, bet beigās nenobalsot. Tas man arī personīgi nepatīk. Ja tu negribi izpausties, tad vispār nesaki, bet melot nav labi.

Vai tas nozīmē, ka jūsu apvienība meloja, atbalstīdama Zatleru vārdos, bet pēc tam izgāzdama balsojumā?

Kāpēc? Ja pat pieņem, ka visi ir nobalsojuši, kā ir nobalsojuši, tad tāpat to balsu nepietiek, tur arī no Vienotības cilvēki bija balsojuši pret, jo pretējā gadījumā tas nevarēja notikt.

Vai rezultāts būtu tāds pats, ja balsojums būtu bijis atklāts?

Nebūtu tāds rezultāts, būtu cits, un tad Zatlers būtu Saeimas spīkers.

Patiesībā es biju domājis prezidenta vēlēšanas, pirms kurām Zatleru otram termiņam atbalstīja teju visi.

Tāpēc es saku, ka slēgtajā balsojumā nedrīkst melot. Vai nu nesaki, kā balsosi, nevis tā, kā varbūt izrīkojās Par labu Latviju, kura teica, ka atbalstīs, un pēc tam, visdrīzākais, nobalsoja pret. Jo savādāk tās balsis nevarēja sanākt.

Bet kāpēc tieši šajā amatā nevajag ievēlēt atklāti?

Es jau nerunāju par šo konkrēto amatu.

Bet šis ir palicis vienīgais, par ko ir aizklāta balošana.

Es principā uzskatu, ka atsevišķu amatpersonu vēlēšana atklātā veidā nav tas labākais veids.

Vai ierosināsiet arī par citiem atkal balsot aizklāti?

Nē, nu, kas ir nobalsots, tas ir nobalsots. Arī ZZS atbalstīja. Ja jau taisām šo atklātību, nu, tad taisām!

Bet par prezidentu turēsieties stingri?

Es jau nesaku, ka kāds stingri turas. Pēdējais balsojums bija, kad mēs bijām opozīcijā, un tad mēs balsojām pret. Tas jaut atkal ir šis opozīcijas – pozīcijas attiecību jautājums, ka čakarē viens otru.

Kā jūs balsotu, ja šāds balsojums būtu tagad?

Man personīgi nav nekas pretī – var to taisīt arī atklātu, kā tas ir visām pārējām amatpersonām. Es tikai saku to, ka tas negarantē vienmēr labāko rezultātu. Jo diemžēl partiju iekšējā disciplīna nosaka stingru kārtību, un pie atklātiem balsojumiem nedrīkst būt nemaz savādāki viedokļi. Lai par kuru amatpersonu mēs runātu, nekad nevienā partijā nebūs simtprocentīga piekrišana vienam vai otram cilvēkam. Bet tev pie iekšējās partijas disciplīnas ir jānodrošina tas balsojums, tāpēc nevari izpausties savādāk. Nu, tādu diemžēl politisko sistēmu esam šajā valstī izveidojuši, ka pilnībā pakļaujamies partiju iekšējai kārtībai, plus – tas izriet arī no koalīcijas līgumiem.

Nākamgad prezidentam Andrim Bērziņam beigsies pilnvaru termiņš. Vai jūs personīgi atbalstīsies viņa ievēlēšanu amatā uz otru termiņu?

Mēs par šo jautājumu vēl neesam runājuši. Pirmām kārtām jau notiks Saeimas vēlēšanas, un prezidentu izvirza tās partijas, kuras ir pārstāvētas Saeimā. Otrām kārtām, lai runātu par Bērziņa kungu, tas jau būs viņa paša lēmums, vai viņš vispār piekritīs kandidēt uz otru termiņu. Es jau nevaru viņa vietā atbildēt. Jebkurš kandidāts, pasakot – jā, es kandidēšu -, rēķinās ar to, būs vai nebūs Saeimas vairākuma atbalsts. Jo, manuprāt, nevienam negribas būt lūzerim. Nu, es domāju, nav jārīkojas tā ar cilvēkiem.

Dzird spekulācijas, ka Solvita Āboltiņa arī varētu gribēt to amatu. Vai viņa būtu labāka prezidente?

Es pašlaik atturēšos vērtēt jebkuru kandidātu, jo neviena kandidāta nav.

KNAB ir atņēmis jūsu apvienībai valsts finansējumu 79 000 eiro apmērā par partiju finansēšanas likuma pārkāpumiem. Kā tad apvienībai ir ar tiesiskumu?

Te jau, jāsaka, īstenībā ir akmentiņš valsts dārzā, ka nav precīzi nodefinējusi, kādiem mērķiem var izmantot valsts finansējumu. Lielākajai daļai partiju, kurām finansējums ir piešķirts, KNAB ir fiksējis pārkāpumus, viņuprāt, nepareizi izmantojot valsts piešķirto finansējumu.

Jūsu apvienība apmaksāja advokātu pakalpojumus.

Nu, tad ir jautājums, vai tas ir labi vai slikti, jo tas nodrošina partijas darbību. Jo, ja partijas kaut kur tiesājas, un ir jāmaksā par jurista pakalpojumiem, tas ir partijas darbības nodrošinājums. Tad KNABam vajadzēja arī precīzi nodefinēt, kādiem mērķiem to finansējumu var izmantot. Līdzīgi kā priekšvēlēšanu likumā ir strikti aprakstīts, kādus izdevumus partijas uzskaita, kādus neuzskaita. Tad nebūtu tāda situācija, ka visas lielās partijas vai nu samaksā sodus, kā ZZS samaksāja, vai tiesājas, kā to dara Vienotība, Nacionālā apvienība un Zatlera partija.

Teicāt, ka tas esot akmentiņš valsts dārzā. Kas tad ir valsts? Kurš pieņem likumus, ja ne jūs, kas esat valdošajā koalīcijā Saeimā? Vai rosināsiet grozījumus likumā?

Tas vairāk būtu jālemj KNABam – sagatavot Ministru kabinetam attiecīgus noteikumus. KNABam vajadzētu nākt ar priekšlikumu MK noteikumiem, kam var, kam nevar [valsts finansējumu] izmantot. Mēs jau neesam to ne nodzēruši, ne noēduši kā varbūt citas partijas. Esam samaksājuši par juristu pakalpojumu, ziedojumu veikuši kaut kādai ģimenei. Mūsu izpratnē tas nav pārkāpums. Bet pārpratums radies, ka tur ir rakstīts, ka drīkst izmantot partijas darbības nodrošināšanai. Katrs saprot savādāk, ko nozīmē partijas darbības nodrošināšana. Cits maina tepiķus.

Jūs esat palikuši tā kā bez tēva, bez premjerministra amata kandidāta Lemberga.

Mums ir trīs! Mums ir trīs līdzvērtīgi kandidāti. Jebkurā gadījumā premjera kandidātus izvēlas Valsts prezidents. Mums ir izveidojusies tāda interesanta prakse, jo ārzemēs parasti ir tā – kas ir partijas vadītājs, tas automātiski ir premjerministra kandidāts.

Kurš tad to praksi iesāka, ja ne jūsu apvienība, 2006.gadā izvirzīdama Ventspils domes priekšsēdētāju par premjerministra amata kandidātu?

Nu, bet viņš arī ir partijas vadītājs, Ventspils partijas vadītājs.

Viņš nekad nav kandidējis Saeimas vēlēšanās.

Te ir daudz dažādi aspekti, kas mums ir izveidojuši kaut kādu savādāku praksi. Bet jebkurā gadījumā mums ir arī Valsts prezidentam dotas tiesības izvēlēties jebkuru Ministru prezidenta kandidātu, pat ne no tiem partiju nosauktajiem. Viņš tikpat labi var paņemt jebkuru citu un uzticēt viņam veidot valdību. 

Bet kurš jūsu apvienībā ir vecākais – jūs, Augulis vai Dūklavs?

Pēc vecuma?

Nē, pēc ranga.

Pēc ranga? Mums nav ranžēts. Augulis mums ir ZZS valdes priekšsēdētājs. Tas ir pēc politiskā ranga. Vecākais ir Dūklava kungs. Nu, es esmu pa vidu. Nekāds lēmums, vismaz pašreizējā brīdī, par vienu, kas it kā ir tas galvenais kandidāts, nav.

Jūs visi vismaz kandidējat vēlēšanās…

Manuprāt, tā ir pareizā prakse, ka jābūt tādam premjera kandidātam, kas ir izgājis cauri vēlēšanu procesam.

Cik vietu savai apvienībai prognozējat nākamajā Saeimā?

Sākot no sešpadsmit. Sešpadsmit būtu minimālais, divdesmit – maksimālais.