Latvijas patērētāji jūliju aizvadījuši sportiski

Par mazumtirdzniecības apgrozījumu 2014.gada jūlijā un algu izmaiņām 2014.gada 2.ceturksnī

Šonedēļ publicētie mazumtirdzniecības apgrozījuma dati ir pirmie, kurus saņemam par norisēm ražošanā un patēriņā šā gada 3.ceturksnī, kas noteikti nebūs vienkāršs periods Krievijas pārtikas importa ierobežojuma dēļ.

Dažādu nozaru sniegums šajā laikā būs krasi atšķirīgs. Ievērojot gaidāmos stipri nevienmērīgos eksporta rezultātus dažādās preču un pakalpojumu kategorijās, patēriņš joprojām būs izšķirīgs ekonomikas atbalsta punkts. Tam šī atbildības nasta jānes līdz nākamajam gadam, tad situācija eksportā uzlabosies, ja nenotiks tālāks ļoti nopietns ģeopolitiskās situācijas saasinājums.

Tāpēc jo lielāks atvieglojums, ka jūlija mazumtirdzniecības dati parāda strauju apgrozījuma pieaugumu pret jūniju – par 2,2%.

Tas ar lielu ticamību ieskicē arī ceturkšņa kopējo virzību, jo tirdzniecības apgrozījums nemēdz ļoti krasi svārstīties pa mēnešiem. Arī pieaugums gada griezumā saglabājies pieklājīgā līmenī jeb 3,9%.

Interesanti vērot, kā jūlija labie vai pat pārāk labie laika apstākļi ir krasi mainījuši patērētāju prioritātes. Sporta preču tirdzniecība pret jūniju ir pieaugusi par 91%(!), piebildīsim, ka tie ir sezonāli izlīdzinātie dati, pret pērno jūliju pieaugums vēl lielāks: 93%.

Savukārt paklāju, tapešu un tamlīdzīgu produktu iegāde varēja pagaidīt, tie pirkti par 24% mazāk. Karsta saule ir patīkama, bet no tās ir arī jāsargājas, tāpēc dakteru brīdinājumi palīdzējuši augt tualetes un kosmētikas preču pārdošanai par 6%. Arī personiskā dārza mēbeļu parka atjaunošana šādos brīžos kļūst aktuālāka, veicinot kopējā mēbeļu pārdošanas apjoma kāpumu par 7%.

Saglabājas šim gadam kopumā raksturīgais pārtikas tirdzniecības pieauguma nelielais atrāviens jeb šoreiz 4,7% gada griezumā. Taču īsta mūsu tirdzniecības nozares stiprā pils pēdējā laikā ir apģērbu tirdzniecība, kura šoreiz iepriekšējā gada attiecīgā mēneša apgrozījumam pieplusojusi 10,1%.

Meklējot padomu par sagaidāmajām patēriņa izmaiņām tuvākajā nākotnē, uzmanība tiek vērsta patērētāju noskaņojuma datu virzienā. Par spīti satraucošajai situācijai pasaulē, tie ir bez lielām izmaiņām.

Jaunākajā „DNB Latvijas barometrā”, kura dati ievākti jūlija otrajā pusē, kopējā noskaņojuma indekss sasniedza līdz šim augstāko punktu, vienu no līdz šim straujākajiem kāpumiem piedzīvoja nākotnes vērtējumu indekss. Savukārt jaunākie Eiropas Komisijas publicētie noskaņojuma indeksi atspoguļo situāciju augusta pirmajā pusē, un tos jau varēja ietekmēt ziņas par ekonomiskajām sankcijām. Patērētāju noskaņojums šajā aptaujā ir krietni pasliktinājies pret jūliju, taču neizejot ārpus šaura koridora, kura ietvaros tas ir svārstījies jau divus gadus, laikā, kad patēriņš ir audzis diezgan strauji. Nelielu noskaņojuma pasliktināšanos varam „atļauties”, jo iepriekšējā mēnesī tas sasniedza augstāko punktu kopš 2007.gada vasaras.

Algu pieaugums 2.ceturksnī nedaudz piebremzējās pēc 1.ceturkšņā straujā lēciena, no 7,5% līdz 6,4% gada griezumā. Taču tas joprojām ir tālākam patēriņa kāpumam labvēlīgs, turklāt ir izteikti visaptverošs.

Trīs lielākajās ekonomikas nozarēs – rūpniecībā, transportā un tirdzniecībā, algu pieaugums ir ļoti līdzīgs, starp 6,4% un 6,6%. Svarīgi piebilst, ka kopējā izmaksāto darba algu summa ir augusi straujāk, par 0,9% pieaugot nostrādātajam laikam. Tas ir ļoti svarīgi brīdī, kad nodarbināto skaits gandrīz pārstājis augt, saskaņā ar darbaspēka apsekojuma datiem.

Pateicoties nodokļu samazināšanai, reālā alga par stundu augusi par 7,6%, attiecīgi kopējā algu fonda pirktspēja augusi par 8,5%. Tātad ienākumu pieaugums joprojām apmēram divkārt pārsniedz patēriņa pieaugumu. Tik liela prioritāte uzkrājumu palielināšanai Latvijas iedzīvotājiem nav bijusi raksturīga un grūti pateikt, kad tā noplaks.

Kā liecina Eiropas Komisijas publicētie patērētāju aptauju apakšindeksi, viņu pārliecība par savu spēju palielināt uzkrājumus un šā mērķa svarīgumu ir augstākā līmenī nekā jebkad. Tāpēc vēl gada otrajā pusē patēriņa pieaugums, visdrīzāk, saglabāsies apmēram pašreizējā līmenī.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis