Šāda alternatīva gāzes vada izbūve izbeigs enerģijas salas statusu Baltijas valstīm un savienos mūs ar Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgiem
Eiropas regulatoru sadarbības aģentūra (ACER) ir pieņēmusi lēmumu par izmaksu sadalījumu starp projekta dalībvalstīm par alternatīvā gāzes vada izbūvi caur Poliju un Lietuvu, kas paredz, ka Latvijai šis projekts izmaksās 29,4 miljonus eiro, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Projekta īstenošana tiek plānota līdz 2019.-2020.gadam, un saskaņā ar ACER lēmumu pēc projekta realizācijas Polija saņems 85,5 miljonus eiro, no kuriem 54,9 miljoni būs jānomaksā Lietuvai, 29,4 miljoni eiro – Latvijai un 1,5 miljoni eiro – Igaunijai.
“Latvijas iemaksa par dalību projektā ir samazināta gandrīz par pieciem miljoniem eiro un būs 29,4 miljoni eiro. Šīs summa nav jāsamaksā rīt vai parīt, finansējums ir nepieciešams projekta īstenošanas laikā, kas aizņems vairākus gadus,” norādīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) un piebilda, ka alternatīvā gāzes vada būvniecība kļūst pavisam reāla.
EM skaidroja, ka šāda alternatīva gāzes vada izbūve izbeigs enerģijas salas statusu Baltijas valstīm un savienos mūs ar Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgiem, tostarp ar Polijas sašķidrinātās gāzes (SDG) termināli. Tas arī ir būtisks solis Latvijas enerģētiskās drošības kontekstā, kas balstās uz Inčukalna pazemes gāzes krātuves priekšrocībām un reģionāliem starpsavienojumu projektiem.
“Šovasar, tiekoties ar Polijas vicepremjeru Janušu Pjehočinski, uzrunāju viņu par šī projekta virzību un nepieciešamību pieņemt lēmumus, lai varētu pārskatāmā nākotnē diversificēt gāzes piegādes, nodrošinot enerģētisko drošību. Tostarp runāju par nepieciešamību pārskatīt projekta dalībvalstu finansiālo ieguldījumu projektā, samazinot kopējo summu, kas būtu jāsaņem Polijai, un 11.augustā ACER ir pieņēmusi lēmumu, kurā kopējais finansējums, kuru saņems Polijas puse, ir ievērojami mazāks, nekā sākotnēji plānotais,” atzina Dombrovskis.
Pēdējo mēnešu laikā Dombrovskis ir pārrunājis projekta realizācijas nozīmi arī ar Eiropas enerģētikas komisāru Ginteru Etingeru, Polijas energouzņēmuma “Gaz System” vadītāju Janu Hadamu un Lietuvas enerģētikas ministru Jaroslavu Neveroviču.
Tāpat pēc EM iniciatīvas pirms mēneša pirmo reizi tika sasaukta visu četru iesaistīto valstu ekspertu un amatpersonu sanāksme, kurā tika spriests par projekta iespējamo realizāciju. Šī bija pirmā augsta līmeņa valstu pārstāvju kopējā apspriede, kopš pirms pieciem gadiem tika sākta projekta virzība. Nākamā šāda tikšanās plānota šā gada septembrī Rīgā.
EM informēja, ka, lai nostiprinātu enerģētisko drošību reģionā, ir izstrādāts alternatīvā gāzes vada projekts caur Poliju un Lietuvu. Projekta izskatīšana tika sākta pirms pieciem gadiem, taču tikai tagad ir pieņemts lēmums par projekta izmaksu sadalījumu. Šis lēmums ļauj pieteikt projektu ES finansējuma saņemšanai vēl šogad.
Jau ziņots, ka Latvijas enerģētiskās atkarības mazināšanai no Krievijas gāzes reālākā alternatīva ir Polijas un Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma izbūve, šā gada maijā biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā diskusijā atzina eksperti.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis atzina, ka Latvija gūtu lielu labumu no Polijas un Lietuvas starpsavienojuma, jo, pateicoties šim starpsavienojumam, Latvija varētu piekļūt citu valstu gāzei, ko caur Poliju varētu piegādāt, piemēram, no Francijas gāzes krātuvēm vai arī no Nīderlandes ostām.
Komentāri (25)
efeja60 15.08.2014. 12.08
Polijas un Lietuvas alternatīvā gāzes vada izbūve Latvijai izmaksās 29,4 miljonus eiro
=====================
Tik vien? Par Citadeles peļņu varētu katru gadu vienu gāzes vadu uzbūvēt.
1
Alise > efeja60 15.08.2014. 12.47
Tā apmēram sanāk :)
0
dro 15.08.2014. 12.58
…gāzes vada izbūve Latvijai izmaksās 29,4 miljonus eiro
___________________
Nedrīkst naudu tērēt niekiem, kur tad ņemsim naudu 9. maija svinētāju integrēšanai?:):):)
1
Ieva Priedenfelde > dro 15.08.2014. 13.21
Var aizņemties no SVF.
0
Ansis 15.08.2014. 20.13
Tas plāns … mums viņš var noderēt.
Bet ne tik daudz, lai saņemtu gāzi no Eiropas – tur tak liekas gazes nav un ja ir tad dargaka.
Bet gan noderēt var tam, lai no Inčukalna nodrošinatu rezerves Polijai.
Pašiem mums paralēli gazes katliem jauzstada šķeldas katli:
1) ja krievi labi uzvedas, tad kurinam gāzi
2) kad rodas problemas, tad kurinam šķeldu
(nu respektīvi – tad būs brīvais tirgus – starp gāzi un šķeldu)
7
0
-1
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
@intars_busulis > Ansis 16.08.2014. 01.26
Ja Tu esi tālredzīgs tad savu mitekli apsildītu arī ar cieto kurināmo. Un kā iedomājies privātsaimniecību sildīt ar šķeldu? Tā var sildīt pagastu centru, bet nejau viensētu. Vienkārši tā tehnaloģija ir parāk ķēpīga. Tā vietā labāk turēt divus katlis, vienu ko var darbināt ar gāzveida kurināmo un šķidrumu lai kas tas būtu. Un otru ko kurina ar cieto, taij skaitā šķeldu, malku, oglēm vai granulām. Var to visu unversēt vienā katlā, bet tādā veidā kāda no sistēmām tiks bojāta procesa laikā kamēr darbinās ko citu. Bez tā jau pastāv siltuma sūkņi, zemes, gaisa un tamlīdzīgi. Un labāk ir turēties pie tās sistēmas kura var kurties bez cilvēka klātbūtnes un kurai nevaig strāvu. Viena no tādām ir garanulu sistēma, kur iekurini un tad tvertnē saber visai naktij. Bet kas Jums liedz katrā istabā iekurt podiņa krāsni? :)) Padomājat, tad vienam kurienam vaidzētu 7-9 pagales un istaba silta vismaz 24/st.
0
ILZE > Ansis 15.08.2014. 23.06
Edgars Avotiņš
Pašiem mums paralēli gazes katliem jauzstada šķeldas katli:
______________-
Pats labi saproti, ka pie šīs čekas ar visām parpalām nopirktās, “tiesiskuma” koalīcijas, nekas tāds nav iespējams. Atcerēsimies, ar kādu ietiepību Kampars turpināja Miķelsona, LPP un SC aizsākto valsts nozagšanas projektu, TECII 2. kārtu, neskatoties uz visiem speciālistu brīdinājumiem.
0
efeja60 > Ansis 15.08.2014. 23.30
Kampars tur nebija galvenais, viņš tik pildīja partijas vadības norādījumus.
0
efeja60 > Ansis 16.08.2014. 14.24
Polija strādā pie slānekļa gāzes atradnēm. Nezinu, cik tālu tikuši.
0
efeja60 > Ansis 16.08.2014. 14.21
Viensētu sildīt ar gāzi???
0
intars_busulis > Ansis 19.08.2014. 18.05
Viela 6 klasei? Nu varbūt man to nemācīja jo man vispār krāsnes nav bijis un ja kas situmu ūdenim deva tad tikai elektrība. Apsildīšanas veidi i vismaz 100, bet uzlikt automātu arī izmaksas palielina, es runāju pa sistēmām kur strāvu praktiski nevaidētu un paši katli pēc uzbūves būtu primitīvi. Tas dotu ekanomiku to iegādē, to apkopē. Kur ir jēga viensētā likt datorizētu katlu ar starta izmaksām uz 5-8 tūkstošiem euro? Un tad ja kas nojūk saukt speciālistus ar gudrām ierīcēm. Tad kur tur būs zaļa domāšana? Protams tā automātika laba, atved kurināmo visai sezonai saslēdz un var uz dīvāna gulēt nebēdā. Un ar to enerģijas ražošanu no apkures katliem, nesaskatu galīgi nekādu izdevību, jo tad nāksies sitēmā turēt spiedienu. Tas nozīmē būs tvaiks, kas ar vērps tos ģeneratorus, bet tad arī kurināmo daudz vaig un vai tur ir ekanomika, sadedzinot vienu enerģiju iegūstot otru? Uz pārdošanu ja var saražot mega daudz, un vēl siltumu nopārdot, tad to darīt var, bet nejau viensētā. Gribi elektrību saliec saules plates uzstelē ventilataro koka galotnē un būs elektrība. Vēl tikai nomaini 220v lampas uz 12v kur arī varēsi iebāst sava auto sadegušās spuldzes tālo gaismu, no kuras pats zini nāk pamatīga luksu enerģija.
0
ILZE > Ansis 16.08.2014. 10.38
Thomas
Un kā iedomājies privātsaimniecību sildīt ar šķeldu?
_______________
Apkurinot privātmāju ar šķeldām, skaidām vai granulām var izmantot arī automātiku, ja lieto divkameru krāsni, tad ekoloģiski un ekonomiski var kurināt arī ar sadzīves atkritumiem. Par iespējām papildus saražot arī elektrību pašu vajadzībām un kopējam tīklam, tā jau būs skolas 6. klases viela.
Ne tikai gāze nav izmantojama apkurei, bet arī visai elektrībai jābūt saražotai koģenerācijas režīmā no vietējā kurināmā, visas katlu mājas pārveidojot par gāzģeneratora koģenerācijas stacijām ar ORC un būvējot jaunas katrā ciematiņā un mazpilsētā.
0