FOTO: Pie palīdzības vācējiem Austrumukrainai Rīgas centrā (precizēta)

Par brīvprātīgo kustību „GVD Baltia” interesi jau izrādījusi Drošības policija

Sešdesmit trīs gadus vecā pensionāre Valentīna Muratova ik dienu uzturas kustības “Humānā brīvprātīgo kustība „Baltija”” jeb „GVD Baltia” telpās Rīgā, Kurbada ielā 5. Kad dodos turp, pagrabtelpu durvis ir plaši vaļā un uz tām uzšņāptais uzraksts „GVD BALTIA” liecina, ka laikam beidzot esmu atradusi meklēto. 

Iepriekšējā dienā organizāciju meklēju Dzirnavu ielā 42, kas norādīta publikācijā portālā “baltijalv.lv“. Tomēr tur sastaptie iedzīvotāji raustīja plecus un neko nezināja par šādu organizāciju.

Valentīna skaidro, ka Dzirnavu ielā atradušies pavisam neilgi. Uz pašreizējo adresi pārcēlušies, jo te ir vairāk vietas un lētāka īres maksa – 300 eiro mēnesī. Te organizācija darbojas kopš 10.jūlija.

Organizācija “GVD Baltia”, pēc portāla “firmas.lv” nesen – 24.jūlijā – atjaunotajiem datiem, “organizē Latvijā, Lietuvā un Igaunijā humanitāro volontieru kustību” un vāc “humanitāru palīdzību, kas būs aizsūtīta mierīgiem iedzīvotājiem un bērniem no bērnu namiem”. Savukārt portālā “baltijalv.lv” jūnija beigās publicētā ziņa vēsta, ka “19.jūnijā Rīgā atklāts humanitārs ofiss “Baltija Novorossija” – tautas budžetēts kabinets, lai savāktu humāno palīdzību tiem bēgļiem un mierīgajhiem iedzīvotājiem, kuri palikuši Austrumu un Dienvidukrainas kaujas darbības zonā”.

Par kustību “GVD Baltija” interesi jau izrādījusi Drošības policija (DP), jo aizdomas raisa kustības mājaslapai izmantotais domēns “.su” un Jaunkrievijas karoga izmantošana atribūtikā. DP piektdien Ir.lv apstiprināja, ka ir pievērsusi pastiprinātu uzmanību „GVD Baltia” darbībai, tomēr sīkāk pagaidām nevēlējās neko atklāt. Savukārt LTV ziņām DP pārstāvis norāda, ka policija seko līdzi, vai palīdzība netiek gādāta Ukrainas separātistu atbalstam, kam tādā gadījumā tiks likti šķēršļi.

Donbasa reģionā dzimusī pensionāre Valentīna, kurai Austrumukrainā joprojām dzīvo radi, ir laipna un atsaucīga – Ir.lv izrāda telpas un savākto, pat parāda dokumentu, kas apstiprina „GVD Baltia” biedrības statusu, un čeku grāmatiņu ar ziedojumiem, ko biedrība savākusi otrdien, 5.augustā, pasākumā pie „Laimas” pulksteņa Rīgas centrā.

Kustības vadītājs Staņislavs Bukains Ir.lv informē, ka pasākuma laikā ziedojumos savākti 337 eiro. Drošības policija jau Latvijas medijiem norādījusi, ka šo pasākumu negrasās izmeklēt.

Organizācija ir savākusi apģērbus gan sievietēm un bērniem, apavus, pārtiku (makaroni, griķi, konservi), higiēnas preces, pat rotaļlietas. Tiesa, cilvēki neesot pārāk aktīvi uz ziedošanu, stāsta Valentīna, bet viņa uzskata – organizācija nav gana daudz sevi popularizējusi.

Divas no drēbju kaudzēm ir apsegtas ar Jaunkrievijas (tiesa, Bukains mani telefonsarunā izlabo – jāsaka „Novorossija”, jo tas neesot tulkojams nosaukums) karogiem, kurus Valentīna neuzkrītoši cenšas novākt, lai parādītu savāktos apģērbus. Tiesa, aplūkojot tuvāk vienu no Jaunkrievijas karogiem, tas vairāk izskatās pēc karoga, zem kura Amerikas pilsoņu kara laikā cīnījās konfederātu armija. Šim gan rūpīgi nokasītas baltās zvaigznes.

Kad fotografēju biedrības plakātu, Valentīna cenšas novērst manu uzmanību, rādot uz tukšo kastu rindām, kurās plānots salikt pašlaik savākto. Vietas Kurbada ielas 5.nama pagrabā vēl ir daudz.

LR raidījumam „Krustpunktā” ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotība”) paziņoja, ka Doņeckas un Luganskas pašpasludināto tautas republiku iekļaušana teroristisko organizāciju sarakstā būtu spēcīgs signāls. Viņš atzīmēja, ka pieņemtais lēmums attiektos arī uz tiem, kuri karo separātistu pusē un tos atbalsta.

Gatavību spert šādu soli otrdien žurnālistiem apliecināja arī Latvijas vēstniece Ukrainā Argita Daudze.

„Vispirms politiķiem ir jāatrisina iekšējās un ekonomiskās problēmas. Pēc tam viņi var domāt par citām valstīm,” par šiem izteikumiem domā Bukains. Viņš uzskata, ka politiķiem, kuri algu saņem no nodokļu maksātāju naudas, ir jādomā par Latviju, nevis citām valstīm.

Staņislavs Bukains, kurš ir, Valentīnas vārdiem, „„GVD Baltia” koordinators”, paskaidro, ka visas savāktās mantas caur Baltkrievijas galvaspilsētu Minsku tiek nogādātas Krievijas pilsētā Rostovā pie Donas ar viņa „draugu” palīdzību. Sīkāk pastāstīt, kas ir šie draugi, vīrietis izvairījās, tikai minēja, ka tie arī ir brīvprātīgie organizācijas dalībnieki. Piegādes no Latvijas vēl nav notikušas. Pirmā piegāde uz Rostovu pie Donas ieplānota augusta beigās.

Viņš teica, ka palīdzība tiek nogādāta miermīlīgajiem iedzīvotājiem, kas devušies bēgļu gaitās, un uzsvēra, ka „GVD Baltia” nesaistās ne ar vienu politisko spēku. Tāpēc arī mājas lapa “baltianovorossia.su” izvēlēts domēns „.su”, kas apzīmē Padomju Savienību un ko pašlaik kontrolē Krievija. Tomēr Bukains uzskata, ka šāds domēns uzsver viņu neatkarību no jebkādiem politiskiem spēkiem. Tāpat viņš noliedz sadarbību ar Krievu savienībujeb bijušo politisko apvienību PCTVL.

Sazvanoties ar Vladimiru Buzajevu (Latvijas Krievu savienība) un Jakovu Plineru, kuri abi arī 5.augustā piedalījās piketā pie “Laimas” pulksteņa, abi vīrieši Ir.lv noliedza jebkādu saistību ar „GVD Baltia”, tomēr atzinīgi novērtēja organizācijas darbu. Jakovs Pliners atbildēja, ka par „GVD Baltia” piedalīšanos 5.augustā pie „Laimas” pulksteņa notikušajā akcijā uzzinājis, tikai vakarā skatoties ziņas. Viņš pats tur atradies, lai protestētu pret kara darbību Ukrainā.

Staņislavs Bukains pievienojas Valentīnas skaidrojumiem, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi un karš ir briesmīgs, tāpēc viņi vēlas palīdzēt. Bukains gan nevilcinās kritizēt Latvijas medijus un politiķus – pirmie „nestāsta, kas īsti notiek”, bet otrie „principā spēlē teātri”.

Lai gan Bukains vairākkārt uzsver, ka viņa vadītajai kustībai nav saistības ne ar vienu politisko spēku, viņš Ir.lv pastāsta, ka otrdienas akcijā pie „Laimas” pulksteņa nonācis ar Eiropas Krievu kustības starpniecību, kura ir cieši saistīta ar Tatjanas Ždanokas vadīto Latvijas Krievu savienību. Bukains stāsta, ka „GVD Baltia” uzaicinājuši paziņas no Eiropas Krievu kustības, tomēr, kas bija šie cilvēki, Bukains neatklāj. Tikai nosmej, ka „Rīga ir maza pilsēta”.

No pretterorisma operācijas rajona Ukrainas austrumos uz citiem reģioniem izbraucis 75 951 cilvēks, tajā skaitā aptuveni 26 000 bērnu, vēsta LETA. Pēdējās diennakts laikā operācijas rajonu pametuši 3188 cilvēki. Konflikta zonā Ukrainas austrumos gājuši bojā 1543 cilvēki un vēl 4396 guvuši ievainojumus, teikts piektdien publiskotajā ANO ģenerālsekretāra vietnieka cilvēktiesību jautājumos Ivana Šimonoviča ziņojumā par cilvēktiesību stāvokli Ukrainā.

Turklāt konflikta laikā Ukrainas austrumos promaskaviskie kaujinieki nolaupījuši 942 cilvēkus, vēl 465 cilvēki ir pazuduši bez vēsts.

Kopš aprīļa Austrumukrainā notiek kara darbība, kur prokrieviskie separātisti cīnās pret Ukrainas armiju. Cīņas vēl notiek Luganskas un Doņeckas apgabalos.