Šoigu: vajadzība pēc Krievijas miera uzturētājiem var būt „pēkšņa” (papild.)

Tusks brīdina par Krievijas plāniem iebrukt Ukrainā; Rasmusens aicina dalībvalstīm palielināt militāros budžetus

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu trešdien paziņojis, ka Krievijas miera uzturēšanas spēki atrodas nepārtrauktā kaujas gatavībā izpildīt savu uzdevumu, vēsta aģentūra ITAR-TASS. Par to Šoigu paziņoja, tiekoties ar 15.atsevišķās motorizētās brigādes karavīriem.

Šoigu paziņoja, ka vajadzība pēc Krievijas miera uzturētājiem var būt „pēkšņa”. „Pasaule mainās, tā ir izmainījusies kardināli. Kā zināt no iepriekšējiem piemēriem, tai skaitā arī no šīs brigādes pieredzes, miera uzturētāju vienības var pieprasīt negaidīti,” teica ministrs.

Tieši tāpēc vienībām un miera uzturēšanas spēku brigādei jābūt pastāvīgā kaujas gatavībā, teica Šoigu.

Brigādes komandieris Vitālijs Gerasimovs teica, ka trešdien mācībās brigādes karavīri izstrādājot epizodes, kā veikt inženiertehnisko izlūkošanu, humānās palīdzības kravu pavadību, bēgļu nometņu apsargāšanu, ievainoto evakuāciju un bēgļu izvešanu no kaujas darbības vietām.

Trešdien NATO paziņoja, ka Krievijas pie Ukrainas robežas izvietojusi aptuveni 20 tūkstošus karavīru, kurus gatavojas ievest Ukrainā kā „miera uzturēšanas spēkus”.

“Krievijas agresija Ukrainā novedusi pie tā, ka NATO tiek aicināta būt labāk sagatavotai pretoties šādiem negaidītiem uzbrukumiem. Es pilnībā piekrītu šiem aicinājumiem,” šādi sākas NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Ramusena vēršanās pie pasaules sabiedrības. Arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks trešdien paziņojis, ka pēdējo dienu laikā pastiprinās draudi, ka Krievija varētu Ukrainā ievest savus karavīrus.

Kopš jūlija vidus Krievija palielinājusi savu karavīru skaitu Ukrainas pierobežā no 12 000 līdz 20 000, pastiprinot bažas par iespējamo iebrukumu kaimiņvalstī, trešdien paziņojusi NATO preses pārstāve Oana Lungesku.

Rasmusens ceturtdien ieradīsies Kijevā, paziņoja Ukrainas ārlietu ministrija. Kijevā viņš viesosies pēc Ukrainas prezidenta Petro Porošenko uzaicinājuma.

Lielbritānijas laikraksts “Financial Times” publicējis Rasmusena rakstu, kurā viņš skaidrojis, ko sagaida no NATO septembra samita, un asi izteicies par Krieviju, kuru uzskata par draudu pasaules kārtībai.

“Krievijas darbības nedrīkst ignorēt. Pasaules kārtība, kāda tā tika nodibināta pēc Aukstā kara beigām, tagad tiek apdraudēta. Tāpēc NATO vairāk jārīkojas. Velsā (NATO plānotajā samitā) mēs plānojam pierādīt, ka alianses [rīcība] ir reālas darbības,” viņš norādīja. NATO samitā 4.-5.septembrī starp daudziem lēmumiem tiks pieņemti arī lēmumi saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā.

Ģenerālsekretārs arī atbildēja uz dažu novērotāju apsūdzībām par alianses nepietiekamo reakciju. “NATO – tā ir alianse no 28 valstīm, visus lēmumus aliansē pieņem saskaņā. Tam ir nepieciešams noteikts laiks, kas rada vilšanos,” raksta Rasmusens. “Taču mēs nepaliksim pasīvi. NATO dalībvalstis dubultojušas iznīcinātāju klātbūtni virs Baltijas valstīm un sākušas lidojumus virs Polijas un Rumānijas. Mēs esam nosūtījuši vairākus kuģus uz Baltijas jūru un Melno jūru. Mēs reģionā veicam vairākas mācības,” atgādināja Rasmusens.

Turklāt plānu veiksmīgai realizācijai alianses dalībvalstis gatavojas palielināt savu militāro finansējumu. “NATO gatavībai [stāties pretī Krievijai] nepieciešama politiskā griba un resursi. Pēdējo gadu laikā NATO dalībvalstis samazinājušas finansējumu par 20%. Tajā pašā laikā Krievija palielinājusi savu militāro budžetu par 50%. Laikā, kad ASV un daži Eiropas partneri būtiski modernizē savus bruņotos spēkus, citiem vajag pielikt vairāk pūļu,” norādīja Rasmusens.

Tusks brīdina par Krievijas plāniem iebrukt Ukrainā

Ukrainas tuvākās kaimiņvalsts Polijas premjerministrs Donalds Tusks trešdien norādījis, ka Rietumiem pagaidām nav vienotas atbildes uz to, kā darboties, ja Krievija sāks militāru iebrukumu Ukrainā.

Tusks intervijā Polijas avīzei “Gazeta Wyborcza” norādījis, ka visai pasaulei tā būs jauna dilemma, “ja nonāks līdz tiešai Krievijas intervencei Ukrainā, tā būs kvalitatīvi jauna situācija, un, manuprāt, nevienam patlaban nav labas un pārliecinošas atbildes, kā Rietumiem uz to būtu jāreaģē”,

Tusks arī teica, ka viņam ir informācija, ka “tiešas [Krievijas] intervences draudi [Ukrainā] patlaban ir neapšaubāmi augstāki nekā vēl pirms dažām dienām un mēnešiem”. Polijas valdības vadītājs uzskata, ka visiem jābūt gataviem jaunam “hibrīdkaram”.

Viņš arī teica, ka “visi mēs redzam, kā notiek karš Ukrainā, un tas nozīmē, ka šis konflikts var iegūt dažādas formas, tas var tikt eksportēts (..). Šis konflikts noliedz visus līdz šim pastāvējušos noteikumus un rutīnu, tāpēc mums jābūt gataviem dažādiem negaidītiem pārsteigumiem”.

Polijas premjerministrs teica, ka valsts spēka struktūras uzmanīgi seko līdzi situācijai Ukrainā un operatīvi reaģē. “Pagaidām nekas neliecina, ka Polija varētu kļūt par tādas agresijas objektu, taču tagad situācija noteikti ir draudīgāka nekā iepriekš un tāpēc mums jābūt labāk sagatavotiem,” teica Tusks.

Kā vēsta pasaules mediji, Krievija turpina palielināt Ukrainas pierobežā izvietoto karavīru skaitu, radot bažas par iespējamu Kremļa plānotu iebrukumu Ukrainā. Pēc Ukrainas Nacionālās drošības padomes datiem, pie Ukrainas robežas izvietoto Krievijas karavīru skaits sasniedzis aptuveni 45 000 cilvēku, ko papildina ievērojams daudzums sauszemes bruņutehnikas un kaujas lidaparāti.

“The Guardian”: Spriedze pieaug, laika risinājumam maz

Britu medija “The Guardian” komentētāji par saspringto situāciju Austrumukrainā raksta – lai gan pasaule cerējusi, ka karadarbība Ukrainas austrumos tiks pārtraukta, kamēr notiks separātistu notriektā Mailaizijas civilā lainera izmeklēšana, kaujas nenotika tikai īsu brīdi. Pēc tam tās atsākās ar niknāku sparu, kad Ukrainas armija turpināja uzbrukumus un atbrīvoja pilsētu pēc pilsētas.

Slovjanskas atbrīvošana jūlija sākumā, pēc britu komentētāju domām, iezīmēja militāro spēku balansa izmaiņas. Ukrainas armija no aizsardzības pārgāja uzbrukumā, un šodien jau tā rada draudus divām pēdējām lielākajām separātistu ieņemtajām pilsētām – Luganskai un Doņeckai.

Britu medijs uzskata, ka Krievijas prezidentam, iespējams, jau tuvākajā laikā nāksies izvēlēties – vai nu atzīt, ka spēle pašreizējā variantā ir zaudēta, vai īstenot iebrukumu, kas piespiedīs ukraiņus atkāpties. Taču pilnīgi skaidrs, ka patlaban Putins savelk spēkus pie Ukrainas robežas, un šī armija ir kaujas gatavībā.

“The Guardian” pieļauj – ja Krievijas armija, slēpjoties aiz miera uzturēšanas spēku vairoga, iebruks Ukrainā, tā būs katastrofa visām iesaistītajām valstīm. Krievijai tas būs ilgstoša karadarbība un attiecīgu sagraušana ar Rietumiem, autrumeiropieši būs pārbiedēti “līdz nāvei”, bet Rietumeiropa un Amerika kaunēsies, ka nespēja agresoru apturēt, kļūs vēl stingrāki.

Arī vācu “Sueddeutsche Zeitung” raksta, ka spriedze Austrumukrainā pieaug, arvien vairāk dzirdamas balsis, ka Luganskā ir “humānā katastrofa” – cilvēkiem trūkst ēdiena, daļa pilsētas jau vairākas dienas ir bez elektrības, netiek izvesti atkritumi. Kijevai ir maz laika, jo 24.augustā ir Ukrainas Neatkarības diena, un tad “visam jābūt aiz muguras”. Kā vēsta aģentūra UNIAN, atsaucoties uz anonīmiem avotiem drošības struktūrās, tāds esot mērķis.

Taču galvenais jautājums joprojām nav atbildēts – ko darīs Krievija. “Iespējams, gatavošanās Doņeckas ieņemšanai var kļūt par iemeslu iebrukumam Ukrainas teritorijā,” UNIAN citē Ukrainas Nacionālās drošības padomes pārstāvja Mihailo Kovaļa vārdus. Viss, kas tiek darīts Ukrainas austrumos, liecina, ka Krievijas bruņotie spēki gatavojas aktīvām cīņām, saka Kovaļs.

Kvasņevskis: Putins kļuvis par ķīlnieku paša plāniem

Tikmēr Polijas bijušais prezidents Aleksandrs Kvasņevskis intervijā laikrakstam “Gazeta Wyborcza” norādījis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins kļuvis par ķīlnieku paša plāniem atjaunot Krievijas varenību un vairs nevar atteikties no Ukrainas. Rietumu ieviestās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju kļuvušas Putinam par slogu un neērtību, bet viņš “nav mainījis stratēģisko politiku”, Kvasņevska teikto citē “Ukrainskaja pravda”.

“Viņa mērķis – Eirāzijas savienības izveidošana, Krievijas lielvaras statusa atjaunošana, bet viņš negrib, un tagad arī vairs nevar, iztikt bez Ukrainas,” norādīja Kvasņevskis.

Bijušais Polijas prezidents norāda, ka Putins nebija ņēmis vērā tāda līmeņa pretkrievisko noskaņojumu, kuru izraisīja viņa politika Ukrainā. “Var izrādīties, ka ukraiņi, pat novesti līdz ekonomiskai katastrofai, var teikt: mūsu lepnums un neatkarība ir vairāk vērta nekā vienošanās ar Putinu. Krievija turpina uzskatīt, ka destabilizācija, spiediens, propaganda un nauda atgūs Ukrainu Maskavas pusē,” sacīja bijušais prezidents.

Putins arī nebija gaidījis, ka ASV un Eiropas Savienība (ES) varēs vienoties pret viņa politiku. “Viņš bija pārliecināts, ka Rietumi ir tik sadalīti, ka nespēs apvienoties. Bet pēc lidmašīnas notriekšanas starptautiskās sabiedrības viedoklis saasinājās: “Dieva dēļ, kas notiek?!” Jau zināms, ka nešāva ukraiņi, bet augsti kvalificēti speciālisti ar Krievijas piegādātiem ieročiem,” viņš sacīja. 

“Tad Krievija par ienaidniekiem padarīja valstis, kas līdz šim bija pret to noskaņotas labvēlīgi, kā Malaizija, Nīderlande un Vācija,” piebilda Kvasņevskis.

(papildināta ar Šoigu teikto)