Latvijas zivju produkti un sausais piens Krievijai neesot pietiekami kvalitatīvi

Krievijas un ES tirdzniecības attiecībās veidojas “jauna aukstā kara ēra”

Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests (“Rosseļhoznadzor”) ceturtdien paziņoja par kvalitātes nepilnībām no Latvijas ievestajos zivju produktos un sausajā pienā, vēsta aģentūra LETA. Saskaņā ar “Rosseļhoznadzor” paziņojumu uz Krievijas un Latvijas robežas apturēta 20 tonnu sausā piena krava, kurā konstatēts pārmērīga baktēriju klātbūtne.

“Mikrobioloģisku neatbilstību” “Rosseļhoznadzor” ceturtdien konstatējis arī šprotu konservos no Latvijas. 15,5 tonnu krava ar šprotu konserviem noglabāta pagaidu noliktavā Pleskavā. Dienests devis rīkojumu lietu steidzīgai izvērtēšanai, lai nolemtu par tālāko rīcību.

Uz Krievijas un Latvijas robežas ceturtdien apturēta arī dzelzceļa krava ar 55,5 tonnām zivju produktu no Latvijas un Islandes, liecina “Rosseļhoznadzor” paziņojums. Krava nav ielaista Krievijā un nosūtīta atpakaļ. Pēc Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta sacītā, Latvijas konservu krava vesta ar 23.jūlijā izdotu veterināro sertifikātu jūras produktu eksportam no ES uz Krieviju.

Kā iemeslu kravas apturēšanai “Rosseļhoznadzor” min faktu, ka “mainījušies Kazahstānas Republikas pilnvarotās iestādes atļaujas noteikumi Latvijas uzņēmuma “LV 28 Z” zivju konservu ievešanai”. Pēc “Rosseļhoznadzor” sacītā, Islandes zivju produktiem nav sertifikāta ievešanai Krievijai.

Uz Igaunijas un Krievijas robežas šodien apturēta graudu krava no Beļģijas, kas dokumentu neatbilstības dēļ nav ielaista Krievijā. Šonedēļ Krievija masveidā bloķējusi dažādu lauksaimniecības produktu ievešanu no Eiropas valstīm.

Ceturtdien stājās spēkā Krievija aizliegums augļu un dārzeņu importu no Polijas, Krievija apgalvojot, ka Polija regulāri pārkāpj Krievijas sanitārās normas. Varšava aizliegumu uzskata par politiski motivētu soli pret Rietumiem Ukrainas krīzes kontekstā.

Savukārt pirmdien “Rosseļhoznadzor” ziņoja par aptuveni 40 tonnu persiku un nektarīnu kravas apturēšanu uz Krievijas un Latvijas robežas, kas caur Latviju vesta tranzītā. “Rosseļhoznadzor” ziņo, ka kravai nav bijuši atbilstoši fitosanitārie pavaddokumenti. Kravas īpašniekam noformēts administratīvā pārkāpuma protokols, bet pati augļu krava Krievijā tomēr ielaista.

Pirmdien uz Krievijas un Igaunijas robežas apturēta krava ar aptuveni 20 tonnām Polijas tomātu. Kravas īpašnieks administratīvi sodīts par cita robežpunkta, kas nav uzradīts kravas dokumentācijā, izmantošanu, bet krava ielaista Krievijā. Šie soļi seko Eiropas Savienības (ES) un ASV lēmumiem uzlikt papildu sankcijas pret Krievijas enerģētikas, ieroču rūpniecības un finanšu nozarēm.

Krievijas un Eiropas Savienības tirdzniecības attiecībās sāk iezīmēties “jauna aukstā kara ēra”, uzskata “Swedbank” Lietuvas struktūrvienības vadošais ekonomists Nerijus Mačulis, komentējot jaunākos Maskavas noteiktos pārtikas un lauksaimniecības produkcijas importa aizliegumus no ES valstīm.

“Tas nav īslaicīgs attiecību atvēsums, mēs ieejam jaunā ekonomikas aukstā kara ērā, kur tirdzniecība un starptautiskā sadarbība starp Krieviju un rietumvalstīm kļūst sarežģītāka un ierobežotāka,” viņa teikto citē “Delfi.lt”, vēsta aģentūra LETA.

“Domāju, ka, nemainoties Krievijas politikai Ukrainā, nākotnē būs stingrākas sankcijas gan no ES puses, gan atbildes sankcijas no Krievijas, kas kaitēs daļai ES valstu,” sacījis eksperts, kas jau iepriekš prognozējis, ka par pirmajiem Krievijas ekonomisko triecienu mērķiem varētu kļūt Baltijas valstis un Polija.

“Varēja paredzēt, ka Krievija demonstrēs savus muskuļus starptautiskajā politiskajā telpā, kā tā rīkojusies jau ne vienreiz vien, un sāks noteikt ekonomiskās atbildes sankcijas – pirmām kārtām pret visievainojamākajām ES valstīm, kas ekonomiskā ziņā visvairāk atkarīgas no Krievijas un kurām ir mazāks svars kopīgo ES lēmumu pieņemšanā.”

“Mēs nezinām, vai tiešām atrastas aizliegtas vielas, bet tas, ka pēdējā laikā tikai Krievijas kvalitātes uzraudzības iestādes daudzu valstu pārtikas precēs atrod neatļautas vielas, liecina, ka tiek izmantoti politiski motivēti līdzekļi,” viņš spriedis. Kā skaidrojis Mačulis, pārtikas preču tirgū šādus aizliegumus pamatot ir visvieglāk, bet to pamatotības apstrīdēšanai vajadzīgs ilgāks laiks.

“Krietni vien grūtāk būtu aizliegt ievest mēbeles vai iekārtas – Krievija ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts un par šādiem soļiem tai nāktos sniegt paskaidrojumus,” piebildis speciālists. Viņš norādījis, ka pašā Krievijā patērētājiem samazināsies pārtikas preču izvēle.

“Dažu kvalitatīvāku preču Krievijā vairs nebūs, jo ES uz Krieviju ved kvalitatīvākas preces, kuras pati dažādu iemeslu dēļ saražot nespēj,” izteicies Mačulis. “Nevaram teikt, ka valstī izcelsies bads vai trūks pārtikas, bet ir skaidrs, ka Krievijas patērētāji cietīs.”