Eiropas sankcijas pret Krieviju būs atkarīgas no lielajām dalībvalstīm

Kremlis mediju retorikā sāk norobežoties no Ukrainas separātistiem

Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomei, cerams, izdosies panākt vienošanos par stingrākām sankcijām pret Krieviju Ukrainas krīzes dēļ, intervijā Latvijas Radio 1 šorīt pauda Austrumeiropas politikas centra pētnieks Rinalds Gulbis. Kopējā ES nostāja gan būšot atkarīga no ”lielajiem spēlētājiem” – Lielbritānijas unVācijas.

Aģentūra Bloomberg ziņo, ka Krievijas miljardieri ir norūpējušies par ASV sankciju ietekmi un vienlaikus baidās iebilst kaut ko prezidenta Vladimira Putina politikai. Gulbis apstiprināja, ka kompānija ”Novatech” jau zaudējusi ap 3 miljoniem ASV dolāru, jo sankciju dēļ nevar aizņemties ASV finanšu tirgos.

Kopumā Krievijas finanšu tirgus pēc Krimas aneksijas zaudējis jau 28 miljardus dolāru, ekonomikas pieauguma nav, un ASV kopā ar ES varētu pilnībā izslēgt Krieviju no pasaules finanšu tirgus, brīdina pasaules mediji.

Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite aicinājusi Eiropu būt tikpat stingrai savā nostājā pret Krievijas agresiju Ukrainā kā ASV. Liela loma būs britu premjerministram Deividam Kameronam, kas jau vairākkārt norādījis, kā būtu jāmaina Eiropas attieksme, secina Gulbis. Viņš cer, ka šodien dalībvalstīm izdosies par ko būtisku vienoties, tikai ”žēl, ka vajadzēja notikt kam tādam, lai mainītos attieksme pret Krieviju ES struktūrās”.

Eksperts gan atzina, ka visām ES dalībvalstīm grūti vienoties par kopēju ārlietu nostādni, jo augstā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone ir simboliska figūra. ”Jāskatās, kā reaģēs lielie spēlētāji – Lielbritānija, Vācija,” secina Gulbis, piebilstot – svarīgi, lielās valstis nostāsies pret Francijas nodomu pārdot Krievijai ”Mistral” uzbrukuma bāzes kuģus ar NATO tehnoloģijām. ES esot apspriesta iespējamā kompensācija Francijai, ja tā atteiktos no darījuma.

Vienlaikus Gulbis norāda, ka Kremlis sāk atteikties no separātistu atbalsta medijos, taču nostāja sāk līdzināties Piedņestras scenārijam – ”militārpersonas, kas ir Ukrainas teritorijā, jāglābj, bet nedrīkst zaudēt arī savu stāju”. ”Putins piedāvās konflikta teritorijai miera uzturētājus no Krievijas puses, konflikts pamatīgi ievilksies un tik ātri nebeigsies,” prognozē eksperts.

Savukārt Latvijas lēmums neielaist konkrētas personas valstī ir simbolisks solisārlietu jomā, spilgta attieksmes izrādīšana. ”Tā ir norāde, ka šo cilvēku nostāja, slavinot PSRS un Putina politiku, mums nav pieņemama un mēs to neatbalstām,” secina Gulbis, piebilstot – Latvijai ”vairs nav ko zaudēt”, satraucoties par Krievijas reakciju uz šo soli. ”Mēs vairs nevaram satraukties, ka mūs varētu nomelnot vēl vairāk, jo esam pauduši Ukrainas teritoriālajai integritātei, un šādu nostāju paudušās valstis Kremlis savos medijos jau nomelnojis pilnībā,” sacīja pētnieks.

Vērtējot iespējamo pretsoļu ietekmi Latvijas ekonomikai, Gulbis norādīja, ka jūtīgākā ir tranzīta nozare, bet kopumā uzņēmēji kopš konflikta sākuma Ukrainā, visticamāk, paguvuši pārkārtot biznesu, un arī tranzītam ”kaut kādi ceļi līdz Baltijas jūrai jāizmanto”. Gāzes cenu Latvijai tas arī nevarētu ietekmēt, jo ”mums ir ļoti stabili līgumi ar ”Gazprom””, un Krievijai pašai nav izdevīgi zaudēt savu lielāko energoresursu tirgu Eiropā, kas ir valsts lielāko izņēmumu avots.