”Malaysia Airlines” katastrofas vietā atrasta lielākā daļa bojāgājušo

Maskava noliedz raķešu iekārtas “Buk” piegādāšanu Austrumukrainas kaujiniekiem

Civilā aviolainera ”Malaysia Airlines” katastrofas vietā Austrumukrainā atrastas vairāk nekā 270 upuru mirstīgās atliekas, vēsta LETA-AFP. Bojāgājušo ķermeņi sākotnēji tika nogādāti Torezas pilsētā, kur tos glabāja saldēšanas kamerās. Jau vēstīts, ka kopumā bojāgājušo skaits ir 298, lielākoties nīderlandieši, kā arī Malaizijas un vairāku citu valstu pilsoņi.

Pirmdien bojāgājušajiem varējuši piekļūt Nīderlandes eksperti, kuri secina – mirstīgās atliekas tiek glabātas pienācīgi. Tajā pašā dienā vilciens ar notriektās Malaizijas lidmašīnas pasažieru un apkalpes līķiem izbraucis no promaskavisko kaujinieku kontrolētās Doņeckas apgabala pilsētas Torezas, pavēstīja aculiecinieki. r dzesēšanas iekārtām aprīkotajos vagonos atrodas aptuveni 280 mirušo ķermeņi. Vilciena sastāvs devās uz Ukrainas valdības spēku kontrolēto Harkovu, kur to sagaidīs starptautiskie eksperti, apliecināja Ukrainas amatpersonas.

Tomēr joprojām ir aizdomas par pierādījumu slēpšanu un pat iznīcināšanu, jo teritorija atrodas separātistu kontrolē. Krievija nav piegādājusi Ukrainas separātistiem zenītraķešu sistēmas “Buk” vai citu bruņojumu, pirmdien apgalvoja augsta ranga Krievijas Aizsardzības ministrijas amatpersona. “Es gribētu uzsvērt, ka Krievija nav devusi nemierniekiem raķešu sistēmas “Buk”, jebkādus citus ieročus vai smago bruņojumu,” brīfingā klāstīja ģenerālleitnants Andrejs Kartapolovs.

Jau vēstīts, ka publiskajā telpā nonākusī informācija liecina – lidmašīnu 17.jūlijā notriekusi raķete, kuru no zenītraķešu iekārtas “Buk” izšāvušas Krievijas algotņu un vietējo separātistu bandas sadarbībā ar Krievijas armiju. Tā uzskata Ukrainas varasiestādes. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs svētdien paziņoja, ka raķešu sistēmu, kas izmantota lidsabiedrības “Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīnas notriekšanā, separātistiem nodevusi Krievija.

Lidmašīnas notriekšanā izmantota raķešu sistēma “SA-11”, norādīja Kerijs, piebilstot, ka Savienotās Valstis ir pārliecinātas – avārijas brīdī Ukrainai nekur tuvumā nav bijušas šādas sistēmas. “Tādēļ tas acīmredzot ļoti skaidri norāda uz separātistiem,” sacīja Kerijs, uzsverot – ASV zina, precīzi kad, no kurienes un kādā trajektorijā raķete tika izšauta.

Tomēr Krievija pirmdien apgalvo, ka netālu no civilā lidaparāta pirms nokrišanas manīti Ukrainas iznīcinātāji, vēsta Latvijas Televīzija. Tas pierādot, ka Ukrainas valdība nerunā patiesību, jo apgalvo, ka aviokatastrofas dienā militārie lidojumi virs Austrumukrainas nav notikuši.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņojis, ka nepieciešams nodrošināt starptautiskajiem izmeklētājiem piekļuvi Ukrainā notriektās Malaizijas lidmašīnas katastrofas vietai. “Krievija darīs visu iespējamo, lai konflikts Ukrainas austrumos no karadarbības fāzes pārietu sarunu fāzē ar miermīlīgiem un diplomātiskiem līdzekļiem,” sacīja Kremļa saimnieks.

Rietumvalstu līderi ir pieprasījuši Putinam izmantot savu ietekmi un pārliecināt teroristus, kuru kontrolē ir nokritušās lidmašīnas avārijas vieta, atdot 298 upuru mirstīgās atliekas un nodrošināt starptautiskajiem izmeklētājiem pilnīgu pieeju notikuma vietai. Tomēr arī šoreiz Krievijas līderis nav minējis nekādas konkrētas Maskavas plānotās darbības, vien paziņojis, ka “jādara pilnīgi viss, lai viņi būtu drošībā, un jāgarantē izmeklētāju darbam nepieciešamie koridori”.

Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Geraščenko, kurš ceturtdien viens no pirmajiem informēja sabiedrību par traģēdiju, apliecināja, ka lidmašīnu notriekuši “teroristi no [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina vēlīgi piešķirtā zenītraķešu kompleksa “Buk”.” Kijeva un Rietumi Austrumukrainas destabilizācijā vaino Krieviju, kas robežu ļauj šķērsot krievu algotņiem un apgādā viņus ar ieročiem, arī ar smago bruņojumu.

Šovakar par ”Malaysia Airlines” katastrofu Ukrainā lems ANO Drošības padome. Rīt paredzēta Eiropas Savienības Ārlietu padomes sēde par jaunām sankcijām pret Krieviju. Lielbritānija pieprasīs pastiprināt sankcijas pret Maskavu, vēršoties pret svarīgākajām Krievijas ekonomikas nozarēm, pat ja tas radītu īslaicīgas ekonomiskās problēmas pašiem, pirmdien BBC paziņojis vicepremjers Niks Klegs. Viņš norādījis, ka “pienācis laiks tālākai sankciju pastiprināšanai” un ka līdzšinējā bezdarbība Ukrainas jautājumā “nav nākusi mums par labu”.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons telekanālam “Sky News” atzina: “Attiecībā uz sankcijām es esmu ļoti skaidri runājis ar [Vācijas kancleri] Angelu Merkeli un [Francijas prezidentu] Fransuā Olandu, ka ES būs gatava spert tālākus soļus, kas skar dažādas jomas, konkrēti dažas rūpniecisko preču formas, kurām varētu būt divējāds pielietojums, arī aizsardzības mērķi.”

Vairākas Nīderlandes armijas militārpersonas nosūtījušas aizsardzības ministrei Žanīnai Henisai-Plashārtai vēstuli ar lūgumu nosūtīt viņus uz Ukrainas austrumiem, lai cīnītos pret krievu algotņu un viņu vietējo līdzskrējēju bruņotajām bandām. Vēstulē, kas publicēta tīmekļa vietnē “joop.nl”, karavīri lūdz ministri nosūtīt viņus uz Ukrainas austrumiem, lai, sadarbojoties ar Ukrainas likumīgo valdību, attīrītu šo teritoriju no teroristiem.

Karavīri to uzskata par savu pienākumu to Nīderlandes pilsoņu priekšā, kuri gājuši bojā virs Ukrainas notriektās Malaizijas lidmašīnas “Boeing 777” katastrofā. Vēstulē viņi norāda, ka tas, kas šobrīd notiek ar bojāgājušo mirstīgajām atliekām, ir “necieņa, pretīgi un pilnīgi nepieņemami”.

Karavīri mudina ministri izmantot viņas ietekmi, “lai premjerministrs [Marks] Rute pieņemtu lēmumu ātrai Nīderlandes karavīru nosūtīšanai uz Ukrainas austrumiem un, sadarbojoties ar Ukrainas likumīgo valdību, izmantotu visas iespējamās un piemērotās darbības šīs situācijas atrisināšanai”, liedzot teroristiem “tiesības rīkoties ar mūsu bojāgājušajiem”. “Tas ir mazākais, ko varam darīt mūsu pilsoņu labā, kuri nav ne pie kā vainīgi un miruši noziedzīga idiotisma rezultātā,” raksta karavīri.