Tiek izstrādāts jauns mācību priekšmets vidusskolām, kas, visticamāk, šķels, nevis vienos Latvijas sabiedrību
Mācību priekšmeta “Dzīvesziņa” satura izstrādes uzticēšana mazpazīstamam fondam bez konkursa par 27 tūkstošiem eiro uzjundījusi jaunas diskusijas publiskajā telpā – kam un vai šāds mācību priekšmets ir vajadzīgs? Vai tiešām mēs esam tik bagāti, lai varētu atļauties veidot jaunu mācību priekšmetu un ieviest to mācīšanu skolās laikā, kad pedagogu atalgojuma paaugstināšanai trūkst līdzekļu un vismaz pamatskolā literatūras mācību stundu skaits pēdējo gadu laikā ir samazināts?
Skaidrs, ka pēc Nacionālās apvienības priekšlikuma Saeimas pieņemtais lēmums naudas piešķiršanai bez konkursa fondam “Ābeļzieds” ir tiešs politiskais pasūtījums mācību saturā integrēt tieši šim politiskajam spēkam raksturīgās urrāpatriotiskās un nacionālistiskās vērtības, neņemot vērā sabiedrības intereses.
Publiskajā telpā asi pret to iestājas mazākumtautību pārstāvji, un arī pārējā sabiedrības daļā šī iniciatīva tiek uztverta nevienprātīgi – kāpēc mācību priekšmeta satura izstrāde ir uzticēta mazzināmam fondam, nevis profesionāļiem ar šāda darba pieredzi un kādas būs tās vērtības, kas tagad jauniešiem tiks uzspiestas jau skolas laikā.
Zīmīgi, ka valsts budžeta nauda šā kursa izstrādei tika piešķirta nevis Izglītības un zinātnes ministrijai, bet gan tieši šādam nezināmam fondam, faktiski nedodot iespēju ministrijai izraudzīties piemērotāko un profesionālāko kandidātu.
Lai arī cik grūti dažam labam no nacionālistiem nāktos to atzīt, Latvijas sabiedrība attīstās un nebūt ne visi piekrīt viņu sludinātajām dogmām, kas nevis vieno, bet gan šķeļ sabiedrību. Šķiet, kāds ir aizmirsis, ka Latvijā dzīvo ne tikai latvieši, un tā vietā, lai meklētu visai sabiedrībai kopīgo, tagad jau skolās (sākotnēji – tikai profesionālajās vidusskolās) ikvienam būs jāapgūst latviskās dzīvesziņas pamati.
Ticamākais iznākums šai iniciatīvai ir sekojošs – arī tad, ja mācību priekšmeta “Dzīvesziņa” saturs tiks izstrādāts atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas rekomendācijām, Saeimas piešķirtie 27 tūkstoši eiro būs zemē izmesta nauda, ko varēja izlietot daudz saprātīgāk, kaut vai sarīkojot pasākumus, kas Latvijas sabiedrību vieno. Nemaz nerunājot par papildus līdzekļiem pedagogu algām (ne pārāk ticams variants, ka nauda tiks atrasta) vai pārējo mācību priekšmetu apjoma samazinājumam (ticamākais variants), lai tik varētu izstumt nacionāļiem tuvās vērtības mācību priekšmeta veidā.
Diskutabla ir arī paša mācību priekšmeta izveides nepieciešamība. Savu vērtību uzspiešana kādam, kas tās nelabprāt pieņem, visbiežāk rada pretēju efektu, tāpēc domāju, ka modernā un demokrātiskā sabiedrībā daudz lietderīgāk būtu runāt par Latvijas tautas, nevis latviskajām vērtībām, par nācijas, nevis etniski nacionālajām vērtībām. Arī latviskajā sabiedrības daļā šāda uzspiešana jauniešiem mācību priekšmeta veidā, domāju, var radīt pretēju efektu.
Par to, ko nozīmē latviskā dzīvesziņa, manuprāt, būtu jārunā ģimenē, nevis jāuzspiež visiem viena ideoloģija, kas jau tā sašķeltajā Latvijas sabiedrībā var radīt vēl dziļāku plaisu.
Iespēju, ka katrs Latvijas iedzīvotājs pats vēlētos definēt savu dzīvesziņu un tā ne vienmēr ir saistāma ar piederību etnogrāfiskajai dzīvesziņai, Nacionālā apvienībā nemaz nepieļauj – tagad fonds “Ābeļzieds” varēs pavisam oficiāli noteikt, kam būs būt latvietim, kā dzīvot, domāt Latvijas iedzīvotājam. Mēs tomēr esam atvērta un mūsdienīga Eiropas sabiedrība, un tā vietā, lai izstrādātu kādu mītisku un valstiski uzspiestu latviskuma kanonu, kas sakņots sentēvu etnogrāfiskās atziņās un kam maz sakara ar mūsdienu dzīves reālijām, krietni loģiskāk un pieklājīgāk finanses būtu ieguldīt saliedētas sabiedrības nostiprināšanā, pamatojoties uz demokrātiskām vērtībām, neatkarīgi no mūsu individuālā dzīvesveida vai pilsoniskajām simpātijām.
Jelkādu valstisku kanonu uzspiešana liecina nevis par demokrātisku sabiedrību, bet staļinisma cienīgām “rūpēm” par savu “skrūvīšu” pareizām domām un darbiem. Es nevēlos būt kādu valstiski uzspiestu kanonu “skrūvīte”!
Lepojos, ka esmu jelgavnieks, latvietis, Latvijas pilsonis, eiropietis un cilvēks. Esmu lepns, ka man apkārt ir krietni ļaudis – Latvijas iedzīvotāji – latvieši, krievi, ukraiņi, lietuvieši un citi. Man patīk daudzveidība, kādā mēs dzīvojam. Esmu vienlīdz lepns par visiem – kā tiem, kuri dzied koros un dejo tautas deju kopās, tā tiem, kuriem tuvāka rokmūzika vai hiphops.
Esmu lepns par tiem, kuri svin gadskārtu svētkus saskaņā ar tūkstošgadu stiprām ieražām, un arī par tiem, kuri par savu reliģiju atzinuši futbolu un jūt līdzi kādai no Pasaules kausa dalībvalstu komandām. Galvenais, lai mēs būtu krietni ļaudis, kas ciena sevi un apkārtējos, dara sabiedrībai derīgu darbu un mīl savu ģimeni, kā arī ir mūsu Latvijas (nejaukt ar valdību) patrioti.
Autors ir Jelgavas domes deputāts
Komentāri (66)
Alise 10.07.2014. 13.57
Aizmirsāt pierakstīt, ka esat lepns par to, ka esat deputāts no SC un Rīgas brīvostas valdes loceklis no SC. Vai arī par to nemaz neesat lepns? Kā tur ir? :) Un jūs vispār parādāties Jelgavas domes sēdēs? Un vispār, latvietis, kas ir lepns ar sevi un valsti, okupantu/kolonistu partijā (SC) nestājas.
Bet mazākumtautībām, ja kaut kas nepatīk, ir savas valstis uz kurām doties. Latvija nav valsts mazākumtautību aizsardzibai un attīstībai, bet latviešu tautas, valodas un kultūras saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai. Mazākumtautību tiesību aizsardzība nenozīmē nodrošināt tām analoģiskas tiesības kā to pašu valstīs, bet gan tiesības paralēli latviešu valodas, kultūras un vēstures apgūšanai uzturēt par saviem līdzekļiem no valsts puses netraucēti savu kultūru savā lokā. Latviešiem nav ne jāuztur, ne jāuztraucas par mazākumtautību kultūras uzturēšanu valstiskā līmenī. Valstiskā līmenī to dara attiecīgās mazākumtautības pašu valsts.
Bet latviešu dzīvesziņas mācīšana nenozīmē, ka jums vai kādam tā jāpiekopj ikdienā, bet gan nozīmē to, ka šeit dzīvojošajiem – gan pamatnācijai, gan mazākumtautībām ir jāapgūst latviešu tautas vērtības un jāsaprot, kas tas tāds ir.
7
GirtsSudrabins > Alise 10.07.2014. 15.07
Raksts protams ir sviestains, bet ideja par “dzīvesziņas” priekšmetu ir vēl sviestaināka. Dzīvesziņa ir ļoti saistīta ar konkrēto vēstures periodu, sabiedrības un kultūras attīstību, sava veida “personīgā kūltūrvēsture”.
Un tieši tāpēc, ja ko tādu vispār māca, tad tas jāmāca kontektā ar vēsturi, iekļaujot to vēstures grāmatās kā attiecīgā vēstures posma daļu.
Citādi gribas jautāt – kas tad būs tie “īstie latvieši” par kuriem mācīs? Tie, ko aprakstīja Merķelis? Jeb jaunlatvieši? Vai tie latvieši, kas cīnījās un izveidoja Latvijas valsti? “Dzīvesziņas” šeit būs krasi atšķirīgas…
0
Ieva Aile > Alise 10.07.2014. 20.05
Jā,vai tad šis padoms tagad ir aktuāls?!
Laba mana māmuliņa,
Labi mani mācijusi:
Ne sunīša kājām spert,
Ne guntiņas pagalītes
Visiem jābrauc uz Īriju strādāt,bet suni tak līdzi nepaņemsi,tāpēc modernam Latvijas iedzīvotājam daudz ērtāk suni piesiet mežā pie koka.Nē,latviešu dzīvesziņa,kas ielikta un krāta Dainās,vairs nav aktuāla un skolās nav mācāma,lai modernajā vienotās Eiropas iedzīvotājā neizraisītu pārmērīgu jūtelību.
0
Ojārs > Alise 10.07.2014. 15.41
Citādi gribas jautāt – kas tad būs tie “īstie latvieši” par kuriem mācīs? Tie, ko aprakstīja Merķelis? Jeb jaunlatvieši? Vai tie latvieši, kas cīnījās un izveidoja Latvijas valsti?
———————————–
ločmelis 2.0 ?
0
ILZE > Alise 10.07.2014. 15.42
nulle
Un kur lai dodas tie kuriem savas valsts nav?
___________
Haiti ir ļoti daudz pederastu, jeb varbūt biji domājis kādas citas minoritātes?
Sava valsts pienākas kurdiem, atšķeļot prāvus gabalus nu Irānas, Irākas un Sīrijas, un lai būtu arī Turcijas kurdiem vietas kur apmesties, kuri to vēlētos. Šudras pienāktos repatriēt uz Indiju, bet krievu paverdzinātām tautām pēc to teritoriju rūpīgas iztīrīšanas, sava zeme.
0
GirtsSudrabins > Alise 10.07.2014. 17.32
> andrejs
>ločmelis 2.0 ?
>
bet uz jautājumiem atbildēt vari? Jeb visi argumenti beidzās ar “Pats Ločmelis”?
0
Timurs Čuntonovs > Alise 11.07.2014. 11.10
Es arī esmu no krietniem ļaužiem. Esmu latviets, ar savas saimniecisko darbinieku ģimenes dzīves dziņu. Un blakus man krievs, krievs, krievs, krievs un .. vēlreiz krievs. Un strādāju es par latvieti Rīgas brīv hahaha ostā, Rīgas satiksmē, Rīgas ūdenī. Un labi man par to maksā.
P.S.: Un jau preambulis man kārtīgi pa galvu sadeva, bet tagad vēl dzīvesziņa skolā. Ai, ai, ai…
0
Alise > Alise 10.07.2014. 14.23
Nav, nav, nulle. Visi pasaulē ir vienādi, runā vienā valodā un visiem ir vienāda vēsture un kultūra. Nevienai tautai kā kopumam nav nekādu savu vērtību. Arī Eiropai nav nekādu kpīgu vērtību utt. Visi cilvēki ir katrs pats par sevi, un uz uzvedību, mentalitāti un piekopto dzīvesstilu tas, kur tu esi dzimis un kādai tautai un kultūrai piederi, nekādu iespaidu neatstāj. Protams, protams :)
Tie, kuriem savas valsts nav, tie parasti tāpat kaut kur dzīvo pamatā kādā vienotā apgabalā, piemēram, daudz dažādas tautas Krievijā. Krievija ir viņu valsts un Krievijai ir viņu valoda un kultūra jāaizsargā valstiskā līmenī.
0
Pauls Puķītis 10.07.2014. 14.02
Šita(j)s jau Ločmeli pārspēj! ;)
0
Dmitrijs 10.07.2014. 19.35
ir dīvaini no sc biedriem dzirdēt izsakām kādam pārmetumus “staļinismā” :) Bet nu kurš gan nu vēl labāk orientētos šajā tēmā par Putina satelītpartijas biedriem.
0