Ukrainas krīzes ēnā NATO atliek strauju paplašināšanos

Gruzija, Maķedonija, Melnkalne un Bosnija un Hercegovina informētas, ka paplašināšanās tuvākajā laikā nebūs organizācijas dienaskārtībā

Saskaroties ar Krievijas agresiju Ukrainā, NATO noraidījusi domu par strauju paplašināšanos, vienlaikus ar lielu uzmanību pieejot jautājumam par jaunu garantiju sniegšanu un pašreizējo paplašināšanu, ziņop LETA/AP.

Četras potenciālās jaunās NATO dalībvalstis – Gruzija, Maķedonija, Melnkalne un Bosnija un Hercegovina – informētas, ka paplašināšanās tuvākajā laikā nebūs organizācijas dienaskārtībā. Maķedonijas ārlietu ministrs aģentūrai AP to raksturoja kā soli atpakaļ.

Šogad aprit 15 gadi, kopš NATO pievienojās Čehija, Ungārija un Polija, desmit gadi, kopš pievienojās Baltijas valstis, Bulgārija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija, un pieci gadi, kopš par alianses dalībvalstīm kļuva Albānija un Horvātija. Tomēr šīs zīmīgās gadskārtas septembrī gaidāmajā NATO samitā Velsā netiks svinētas ar jaunu dalībvalstu uzņemšanu.

Analītiķi uzskata, ka NATO dalībvalstis bažījas par tādu garantiju piešķiršanu, ko Krievija varētu mēģināt nekavējoties pārbaudīt, vai priekšstata radīšanu, ka alianse šādas garantijas piešķir.

Sevišķi tas attiecas uz Gruziju, kas kopš 2008.gada gaida uz NATO solīto integrāciju transatlantiskajā drošības telpā. 2008.gadā – neilgi pēc Gruzijas kara ar Krieviju – NATO līderi vienojās, ka Gruzija kaut kad nākotnē varētu pievienoties Ziemeļatlantijas līguma organizācijai. Tomēr Krievijas opozīcijas dēļ Gruzija netika iekļauta oficiālajā pirmsiestāšanās programmā.

Ukrainas konflikts NATO skaidri parādījis, ka dalībvalstīm jābūt uzmanīgām gan par drošības solījumiem, gan uzticamību, uzskata analītiķi.

Tomēr NATO publiski neizkārs zīmi “Brīvu vietu nav”. NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens vēl pavisam nesen paziņoja, ka NATO durvis paliks atvērtas un nevienai trešajai valstij nav veto tiesību pār organizācijas paplašināšanos.

Tiesa, vairākas NATO dalībvalstis jau pirms Krimas krīzes izrādīja nevēlēšanos paplašināt organizāciju un palielināt dalībvalstu atbildību, norāda Vašingtonā bāzētās Atlantijas padomes analītiķis Horhe Benitezs, piebilstot, ka tagad šie jautājumi izauguši krietni lielāki

Gruzija Velsas samitā cerēja tikt pie oficiāla NATO dalības rīcības plāna, bet tā vietā tai nāksies samierināties ar “neatkarīgu paketi” tuvāku attiecību veidošanai ar NATO, norādīja Rasmusens.

Arī Maķedonijas cerības iestāties NATO tuvākajā laikā nepiepildīsies. Maķedonijas gadījumā par strīdu cēloni kļuvis valsts nosaukums, kas ir identisks vienam no Grieķijas reģioniem. Lai uzņemtu jaunu dalībvalsti, nepieciešams visu NATO valstu atbalsts, un Grieķija likusi skaidri saprast, ka neatbalstīs Maķedoniju, kamēr strīds par tās nosaukumu netiks atrisināts.

Salīdzinoši labākas izredzes pievienoties NATO ir Melnkalnei, uzskata analītiķi. Rasmusens norādīja, ka līdz 2015.gada beigām NATO dalībvalstu ārlietu ministri izlems, vai pienācis laiks uzaicināt Melnkalni pievienoties organizācijai. Melnkalnes gadījumā problēmas rada valsts izlūkdienesta darbinieku iespējamā saistība ar Krieviju, liecina kādas NATO amatpersonas anonīmi atklātā informācija.

Melnkalnes premjerministrs Milo Džukanovičs savukārt paziņoja, ka lēmums par NATO paplašināšanu atlikts ģeopolitisku iemeslu dēļ, piebilstot, ka Melnkalne tos nevar ietekmēt.

Uz dalību NATO pretendē arī Bosnija un Hercegovina, tomēr tai vēl arvien nav izdevies izpildīt virkni alianses prasību.

Taču ASV Nacionālās drošības padomnieka vietnieks Bens Rodss pirmdien preses konferencē iedrošināja potenciālās jaunās NATO dalībvalstis turpināt transatlantiskās integrācijas centienus, kaut arī šis ceļš var prasīt laiku. “Ir iemesls, kādēļ NATO ir labākā un spēcīgākā alianse, kas mums vēsturē bijusi, un iemesls ir, ka pastāv ļoti augsti standarti dalībai un ļoti stipras saistības, kas nāk līdz ar dalību,” norādīja Rodss.