Ukrainas krīzes ēnā NATO atliek strauju paplašināšanos • IR.lv

Ukrainas krīzes ēnā NATO atliek strauju paplašināšanos

24
Četras potenciālās jaunās NATO dalībvalstis - Gruzija (attēlā valsts karogs), Maķedonija, Melnkalne un Bosnija un Hercegovina - informētas, ka paplašināšanās tuvākajā laikā nebūs organizācijas dienaskārtībā. Foto: AFP/LETA

Gruzija, Maķedonija, Melnkalne un Bosnija un Hercegovina informētas, ka paplašināšanās tuvākajā laikā nebūs organizācijas dienaskārtībā

Saskaroties ar Krievijas agresiju Ukrainā, NATO noraidījusi domu par strauju paplašināšanos, vienlaikus ar lielu uzmanību pieejot jautājumam par jaunu garantiju sniegšanu un pašreizējo paplašināšanu, ziņop LETA/AP.

Četras potenciālās jaunās NATO dalībvalstis – Gruzija, Maķedonija, Melnkalne un Bosnija un Hercegovina – informētas, ka paplašināšanās tuvākajā laikā nebūs organizācijas dienaskārtībā. Maķedonijas ārlietu ministrs aģentūrai AP to raksturoja kā soli atpakaļ.

Šogad aprit 15 gadi, kopš NATO pievienojās Čehija, Ungārija un Polija, desmit gadi, kopš pievienojās Baltijas valstis, Bulgārija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija, un pieci gadi, kopš par alianses dalībvalstīm kļuva Albānija un Horvātija. Tomēr šīs zīmīgās gadskārtas septembrī gaidāmajā NATO samitā Velsā netiks svinētas ar jaunu dalībvalstu uzņemšanu.

Analītiķi uzskata, ka NATO dalībvalstis bažījas par tādu garantiju piešķiršanu, ko Krievija varētu mēģināt nekavējoties pārbaudīt, vai priekšstata radīšanu, ka alianse šādas garantijas piešķir.

Sevišķi tas attiecas uz Gruziju, kas kopš 2008.gada gaida uz NATO solīto integrāciju transatlantiskajā drošības telpā. 2008.gadā – neilgi pēc Gruzijas kara ar Krieviju – NATO līderi vienojās, ka Gruzija kaut kad nākotnē varētu pievienoties Ziemeļatlantijas līguma organizācijai. Tomēr Krievijas opozīcijas dēļ Gruzija netika iekļauta oficiālajā pirmsiestāšanās programmā.

Ukrainas konflikts NATO skaidri parādījis, ka dalībvalstīm jābūt uzmanīgām gan par drošības solījumiem, gan uzticamību, uzskata analītiķi.

Tomēr NATO publiski neizkārs zīmi “Brīvu vietu nav”. NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens vēl pavisam nesen paziņoja, ka NATO durvis paliks atvērtas un nevienai trešajai valstij nav veto tiesību pār organizācijas paplašināšanos.

Tiesa, vairākas NATO dalībvalstis jau pirms Krimas krīzes izrādīja nevēlēšanos paplašināt organizāciju un palielināt dalībvalstu atbildību, norāda Vašingtonā bāzētās Atlantijas padomes analītiķis Horhe Benitezs, piebilstot, ka tagad šie jautājumi izauguši krietni lielāki

Gruzija Velsas samitā cerēja tikt pie oficiāla NATO dalības rīcības plāna, bet tā vietā tai nāksies samierināties ar “neatkarīgu paketi” tuvāku attiecību veidošanai ar NATO, norādīja Rasmusens.

Arī Maķedonijas cerības iestāties NATO tuvākajā laikā nepiepildīsies. Maķedonijas gadījumā par strīdu cēloni kļuvis valsts nosaukums, kas ir identisks vienam no Grieķijas reģioniem. Lai uzņemtu jaunu dalībvalsti, nepieciešams visu NATO valstu atbalsts, un Grieķija likusi skaidri saprast, ka neatbalstīs Maķedoniju, kamēr strīds par tās nosaukumu netiks atrisināts.

Salīdzinoši labākas izredzes pievienoties NATO ir Melnkalnei, uzskata analītiķi. Rasmusens norādīja, ka līdz 2015.gada beigām NATO dalībvalstu ārlietu ministri izlems, vai pienācis laiks uzaicināt Melnkalni pievienoties organizācijai. Melnkalnes gadījumā problēmas rada valsts izlūkdienesta darbinieku iespējamā saistība ar Krieviju, liecina kādas NATO amatpersonas anonīmi atklātā informācija.

Melnkalnes premjerministrs Milo Džukanovičs savukārt paziņoja, ka lēmums par NATO paplašināšanu atlikts ģeopolitisku iemeslu dēļ, piebilstot, ka Melnkalne tos nevar ietekmēt.

Uz dalību NATO pretendē arī Bosnija un Hercegovina, tomēr tai vēl arvien nav izdevies izpildīt virkni alianses prasību.

Taču ASV Nacionālās drošības padomnieka vietnieks Bens Rodss pirmdien preses konferencē iedrošināja potenciālās jaunās NATO dalībvalstis turpināt transatlantiskās integrācijas centienus, kaut arī šis ceļš var prasīt laiku. “Ir iemesls, kādēļ NATO ir labākā un spēcīgākā alianse, kas mums vēsturē bijusi, un iemesls ir, ka pastāv ļoti augsti standarti dalībai un ļoti stipras saistības, kas nāk līdz ar dalību,” norādīja Rodss.

 

Komentāri (24)

Ansis 07.07.2014. 15.17

Beidzot dažiem Eiropā sāk pielekt, ka Austrumeiropas valstu bažas par Krievijas agresivitāti ir pamatotas – un reizē radās nojēga, ka karot ar Krieviju nu kautkā lāga negribas.

Kā iekš BBC 7dienas lielās diskusijas izteicās viens izbijis Lielbritanijas …ārlietu ministrs vai kautkas tamlidzīgs – Rietumiem vajadzētu ņemt vērā Krievijas imtereses un vienoties ar Krieviju … (sanak – uz Krievijas kaimiņvalstu rēķina)

Tā ka … tā vienkārši paļauties uz NATO, ka to patreiz dara mūsu Saeima – nav īsti prātīgi.

NATO ir labi – bet NATO mums negribēs un nemaz nevarēs atnākt palīgā, ja mēs paši nespēsim aizstāvēties pietiekami ilgi, lai mums var atnākt palīgā.

Ir jāseko Igaunijas piemēram un daudz lielāka uzmanība (un finansējums) jāvelta aizsardzībai un drošībai.

Savukārt uz Eiropas Savienības līguma punktu, kas paredz kopīgu aizsardzību … vispār nav ne mazākā jēga paļauties. ES ar katru dienu jo skaidrāk demonstrē savu nespēju vienoties par sankciju 3. līmeni, kautgan Krievija neko nav izpildījusi no ES iepriekš izteiktā ultimāta.

+5
0
Atbildēt

0

Kaspars Špūle 07.07.2014. 16.07

+1
0
Atbildēt

2

    Ansis > Kaspars Špūle 07.07.2014. 17.53

    Gan pēc ATO, gan pēc Strelkova ziņām tomēr izejot no Slavinskas bija kaujas:

    1) bruņutehnika (tanki, bruņutransportieri) (kas taisa lielu troksni) ar kauju mēģināja izrauties Artemjanskas virzienā un praktiski visi tika iznīcinati. ATO vīri teica, ka uz šosejas visu to sasisto bruņutehniku vēl šodien varot apskatīt.

    2) kamazi un daudz vieglie klusajā variantā ar izslēgtam gaismām brauca uz Kramatorsku gar Karačum kalna izvietoto Ukraiņu bateriju. Itkā daļa esot pārkāpuši maskēšanos (gaismas redzamas) un Ukraiņi atklājuši artilērijas uguni pa kolonnas beigām

    Tālāk – no Kramatorskas uz Doņecku un vēl pēc tam arī no Doņeckas uz Lugansku braucot … tur gan bija ziņas, ka aviācija nebombardējot.

    Par braucienu no Kramatorskas uz Doņecku – itkā runaja par ķīlniekiem kolonnā – vai vienkārši daudz sabiedētiem civilajiem, kas bēga kopā ar teroristiem. Varbūt tāpēc.

    Bet par Strelkova kolonnas braucienu no Doņeckas uz Lugansku – tur gan ne par kadiem ķīlniekiem un civiliem nekādas runas nebija un arī ziņu par aviācijas uzlidojumiem nebija – sanāk, ka Ukraiņi atļāva viņiem tur aizbraukt.

    Par to ziņu, ka Īstā aizstāvēsanās būšot Luganskā nevis Doņeckā, jo robeža tuvāk … ļoti šaubos.

    1) ja DNR un LNR savienības projekts vēl tiks uzturēts, tad viņiem ir svarīgas abas pilsētas.

    2) pēc paša Strelkova uc teroristu aprakstiem – viņi ir novērtējuši artilērijas nozīmi. No Karačuna ukraiņi veiksmīgi kontrolēja lielu apkārti ap Slovjansku un Kramatorsku. Un no kautkāda Saur-Mogila teroristu artilērija veiksmigi apkarojot Ukraiņu uzbrukumus.

    No tāda viedokļa Luganska ir ļoti slikta pozīcijā – Upes ielejā, kur Ukraiņi būtībā jau ir pietiekami tuvu, lai ar artilēriju varētu apšaudīt jebkuru vietu ap Lugansku. Savukārt Doņecka, Gorļivka un visa ta apkārte ir augstāka par talāko apkārtni.

    3) Doņecka ir nesalīdzināmi lielāka par Lugansku – attiecīgi dod vairāk cilveku, resursu, vietas manevriem utt.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    dro > Kaspars Špūle 07.07.2014. 16.54

    fretka. Очевидцы ‒ жители Славянска и разведчики тоже с изумлением заявляли, ‒ боевики оставили город без боя.

    _________________

    Tātad spēja ļoti maz?:)

    Pagaidām Girkins ne Deņikins, bet Bermonts Avalovs:)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu