Lielbritānija plānojusi apmācīt un apbruņot 100 000 Sīrijas nemiernieku

Slepenais plāns bijis augstākā armijas virsnieka Deivida Ričardsa ideja

Lielbritānija pirms diviem gadiem plānojusi apmācīt un apbruņot 100 000 vīru lielu Sīrijas nemiernieku armiju ar mērķi sakaut Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu, vēsta britu raidorganizācija BBC.

Slepenais plāns bijis augstākā armijas virsnieka Deivida Ričardsa ideja. To apsvēris premjerministrs un Nacionālā drošības padome, kā arī ASV amatpersonas, tomēr plāns atzīts par pārāk riskantu.

Ričardss uzskatījis, ka laikā, kad noris karš Asada spēku un nemiernieku starpā, īstenojot šo plānu, varētu izdoties izvairīties no mierīgo iedzīvotāju asinsizliešanas.

Premjerministrs Deivids Kamerons un ģenerālprokurors Dominks Grīvs apsvēruši šo plānu un tas nosūtīts Nacionālās drošības padomei, pavēstīja informācijas avoti Vaitholā. Ar to iepazīstinātas arī augstas amatpersonas Vašingtonā, tostarp ASV augstākais armijas komandieris ģenerālis Mārtins Dempsijs.

Kaut arī tolaik plāns uzskatīts par radikālu soli, ASV prezidents Baraks Obama vēl tikai pagājušajā nedēļā paziņoja par apņemšanos panākt, ka Sīrijas nemierniekiem tiek piešķirts 500 miljonu dolāru finansējums. Ričardss, kurš tobrīd bija aizsardzības štāba priekšnieks, brīdinājis Dauningstrītu, ka pastāv tikai divi veidi, kā izbeigt Sīrijas pilsoņkaru ātri – ļaut uzvarēt prezidentam Asadam vai arī viņu sakaut.

Tā kā ministri bija apņēmušies neizvietot Sīrijā britu sauszemes karaspēku, plāns paredzēja prāvus mēreno nemiernieku spēkus apmācīt bāzēs Turcijā un Jordānijā. Plāna īstenošanā būtu iesaistīta starptautiska koalīcija. Premjeram skaidrots, ka tā īstenošana prasītu gadu, bet tā laikā trimdā tiktu izveidota alternatīva Sīrijas valdība.

Kad nemiernieku armija būtu gatava, tā dotos uzbrukumā Damaskai, saņemot rietumvalstu un Persijas līča monarhiju kara aviācijas atbalstu no gaisa. Plāns paredzēja “šoka un bijības” kampaņu, līdzīgu tai, kāda tika izvērsta Irākā 2003. gadā, tikai šoreiz militārās operācijas avangardā būtu paši sīrieši.

Kaut arī plāns tolaik tika atlikts malā, Kamerons vēlāk, parādoties ziņām par ķīmisko ieroču pielietošanu Sīrijā, tika pārliecināts par labu militāriem soļiem. Tiesa gan, parlamenta deputāti augustā nobalsoja pret tiešu Lielbritānijas militāro iejaukšanos Sīrijā.

ASV un Lielbritānijas apsūdzēja Asada valdību ķīmisko ieroču pielietošanā, savukārt Damaska skaidroja, ka tos pielietojuši paši nemiernieki, lai tādējādi izprovocētu Rietumu militāro intervenci.

Pilsoņkarš Sīrijā sākās 2011.gada martā. Kopš janvāra sīvas kaujas notiek ne tika starp valdības karaspēku un nemierniekiem, bet arī pašu nemiernieku starpā. Kaujas noris starp grupējuma “Islāma valsts Irākā un Levantē” (ISIS) džihādistiem un pārējiem nemierniekiem – par relatīvi mēreno uzskatīto Brīvās Sīrijas armiju un “Al Qaeda” sabiedroto grupējumu “Al Nusra”.

ISIS svētdien plašās teritorijas, kas atrodas tā kontrolē no Sīrijas ziemeļiem līdz Irākas austrumiem, pasludināja par kalifātu. Grupējums arī paziņojis, ka turpmāk tā nosaukums būs “Islāma valsts”.