Problēma ir tā, ka NATO militārie “cietokšņi” nav izvietoti Austrumeiropas valstīs
NATO būtu grūti aizsargāt Baltijas valstis pret jebkuru Krievijas agresiju, izmantojot “konvencionālos līdzekļus”, atsaucoties uz aliansei tuviem avotiem un kādu NATO plānošanas dokumentu, savā tīmekļa vietnē svētdien norādījis ietekmīgais vācu nedēļas žurnāls “Der Spiegel”.
“Krievijas spēja un vēlme bez īpaša brīdinājuma uzsākt nopietnas militāras operācijas rada tālejošus draudus drošības un stabilitātes uzturēšanai Eiroatlantiskajā telpā,” žurnāls citē tā rīcībā nonākušo NATO aizsardzības plānošanas komitejas dokumenta projektu. Krievija ir spējīga īsā laikā un patvaļīgi izvēlētā vietā radīt vietēja vai reģionāla rakstura militāros draudus, teikts dokumentā.
Tajā pašā laikā Eiropa pēc Aukstā kara beigām secinājusi, ka “tā var samazināt savas iespējas cīnīties ar konvencionāliem liela mēroga un intensitātes konfliktiem Eiropā”, raksta LETA/Reuters/DW.
“Lai gan mēs nekad nekomentējam varbūtēju nopludinātu informāciju vai mūsu aizsardzības plānus, NATO galvenais uzdevums ir kolektīvā aizsardzība, un mēs darīsim visu nepieciešamo, lai aizstāvētu jebkuru mūsu sabiedroto,” reaģējot uz “Der Spiegel” publikāciju, norādījusi NATO pārstāve Oana Lungesku. “Ņemot vērā jauno drošības situāciju, ko radījusi Krievijas nelikumīgā un neleģitīmā agresija pret Ukrainu, mēs esam īstenojuši tūlītējus pasākumus, lai garantētu kolektīvo drošību gaisā, jūrā un uz zemes.”
NATO piektdien Igaunijā uzsāka plašus manevrus “Steadfast Javelin 1”, lai “atspoguļotu NATO kolektīvo aizsardzību Baltijas reģionā”, teikts alianses paziņojumā. Manevros, kas turpināsies līdz 23.maijam, piedalās seši tūkstoši karavīru no vairākām NATO dalībvalstīm, arī no ASV.
Manevru vadītājs Hanss Lotārs Damrēze paziņojumā apliecināja – “nav šaubu, ka alianse ir spēcīga un ka NATO apņēmība garantēt tās dalībvalstīm, ka Vašingtonas līgums ir spēkā, joprojām ir mūsu rīcības centrā”.
Ar Vašingtonā 1949.gadā parakstīto Ziemeļatlantijas līgumu tika izveidota NATO. Līguma 5.pants paredz, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij ir uzskatāms par uzbrukumu visām un ka uzbrukumā cietušajai valstij ir jāsaņem ātra palīdzība – tāda, kādu to par nepieciešamu uzskatīs pārējās dalībvalstis, ieskaitot militāru palīdzību.
Tikmēr atbilstoši “Der Spiegel” iegūtajai informācijai NATO būtu grūti, ievērojot Ziemeļatlantijas līguma 5.panta prasības, veikt aizsardzības pasākumus pret potenciālu Krievijas iebrukumu.
Problēma, vēsta “Der Spiegel”, ir tā, ka ilgstoši bijis ierasts neuzskatīt uzbrukumu no Krievijas puses par draudu, un tāpēc militārie “cietokšņi” nav izvietoti Austrumeiropas valstīs. “Kad Baltijas valstis pievienojās NATO, militāro draudu no Krievijas puses nebija,” žurnālam atgādināja Eiropas Parlamenta deputāts, Eiropas Savienības ārpolitikas veterāns Elmārs Broks.
“Alianse turējās pie vienošanās ar Krieviju un neizvietoja karaspēku uz austrumiem no Elbas. Tagad, šķiet, [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina politika ir mainījusies, un NATO ir jārod atbilde,” uzsvēra Broks.
Savukārt Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis žurnālam sacījis, ka NATO ir pienācis laiks atkārtot tādās valstīs kā Polija to pašu, ko tā ir paveikusi Rietumeiropā. “Bāzes ir Lielbritānijā, Spānijā, Vācijā, Itālijā un Turcijā. Bet bāzu nav tur, kur tās ir tiešām nepieciešamas,” uzsvēris Sikorskis.
Komentāri (25)