Par patēriņa cenu izmaiņām 2014.gada aprīlī
Aprīlis ir mēnesis, kurā inflācija parasti ir salīdzinoši liela, vidēji 0,7% pret iepriekšējo mēnesi pēdējo desmit gadu laikā. Aprīlī vienmēr strauji aug apģērbu un apavu cenas, saistībā ar sezonas maiņu. Visbiežāk šajā laikā ievērojami sadārdzinās arī dārzeņi, bet citkārt notiek pretējais.
Šogad mēneša inflācija aprīlī bija diezgan mērena jeb 0,5%. Taču gada inflācija ievērojami palielinājās, līdz 0,7% no 0,3% martā. Tas tāpēc, ka pērnais aprīlis bija neparasts, ar nemainīgu cenu līmeni, bet šogad vairs nav tik spēcīgu cenas samazinošu faktoru, kāda pērn bija importa cenu lejupslīde.
Kopējo cenu līmeni joprojām augšup virza pakalpojumi, to gada inflācija sasniedza 2,6%, augstāko līmeni kopš 2009.gada. Savukārt preču cenu izmaiņas gada griezumā nonākušas no mīnusiem pie nulles. Joprojām gan samazinās nepārtikas preču cenas, aprīlī par 0,6% gada griezumā. Runājot par produktiem, kuri mēdz veidot aprīļa mēneša inflācijas raksturīgo „portretu”, dārzeņu cenas šoreiz mēneša ietvaros samazinājās, toties apaviem pieauga par 13,7%.
Turpmākajos mēnešos gada inflācija pakāpeniski pieaugs. Pērn cenu līmenis gada ietvaros kopumā bija lejupejošs, radot attiecīgu bāzes efektu, šogad to atkārtot nebūs iespējams.
Importa cenu samazinošā ietekme uz inflāciju kļūs mazāka, bet ekonomikas pieauguma radītais izmaksu spiediens iekšējā tirgū pastiprināsies. Taču inflācija palielināsies ļoti mēreni, jo globālā vide joprojām ir drīzāk izmaksu kāpumu bremzējoša. Eiropas Centrālā banka arvien vairāk bažījas par pārāk zemo inflāciju eirozonā, kas aprīlī provizoriski vērtēta 0,7% līmenī.
Pirms gada Latvijā bija pārliecinoši zemākā inflācija Baltijas valstu starpā, tagad situācija pretēja, par spīti tik „nožēlojamam” sniegumam kā 0,7% gada inflācija. Salīdzinājumā ar 2012.gada aprīli cenas šobrīd augušas vien par 0,4%, tātad divus gadus esam aizvadījuši gandrīz pilnīgas cenu stabilitātes apstākļos, būtiski mainoties vien dažādu produktu izmaksu attiecībām.
Pirmās nepieciešamības produktu cenas joprojām ir diezgan saudzīgas. Pārtikas gada inflācija šogad svārstījusies ap 1% (aprīlī tā bija 1,1%). Piena produktiem cenas strauji aug, aprīlī par 6% gada griezumā, bet ir produkti, kuriem samazinās, piemēram, maize, olas. Tas acīmredzami skaidrojams ar pretēju piena produktu un graudu cenu virzību pasaules tirgū gada laikā.
Tējai un kafijai cenas pat par 12,2% zemākas nekā pirms gada, tas nu gan ilgi neturpināsies, ievērojot, kas patlaban notiek pasaules kafijas tirgū, postoša sausuma dēļ Brazīlijā. Mājsaimniecību patērētā enerģija joprojām ir deflācijas zonā, kopumā kļūstot par 1,3% lētāka nekā pirms gada. Cietais kurināmais, tātad galvenokārt malka, bija 9,3% dārgāks, bet siltuma un gāzes cenas to pagaidām kompensē ar uzviju, elektrības cenai nemainoties, pretēji iepriekš plānotajam.
Situācija nelabvēlīgāka ir tam sabiedrības mazākumam, kas ar saviem makiem spiests sekot dzīvokļu tirgus īres cenu izmaiņām. CSP lēš, ka īres maksa aprīlī bija par 4,7% augstāka nekā pirms gada, taču ir arī dzirdēts par gadījumiem, kad pieaugums mērāms desmitos procentu.
Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis
Komentāri (34)