Aiz skaitļiem pazūd cilvēciskā un vēsturiskā dimensija
Par cilvēku aizbraukšanu no mūsu valsts Latvijas sabiedriskajā sarunā sparīgi runājam jau ilgāku laiku, taču, spriežot pēc plašsaziņas līdzekļu satura, liekas, ka Latvijas dalības Eiropas Savienībā desmitgadē šī tēma nu aizēnojusi visus pārējos ieguvumus un zaudējumus no klātesamības pasaules bagātāko valstu pulciņā.
Sarunā par aizbraukšanas tēmu esam ļoti naski šausmināties par milzīgajiem skaitļiem, nereti aizbraukušajiem pieskaitot arī mūžībā aizgājušos valsts iedzīvotājus, un tikpat naski esam bakstīt ar pirkstu abstraktās un “nīstamās” valsts varas virzienā, tai uzveļot visu vainu par cilvēku individuāli pieņemtiem lēmumiem.
Liekas, ka mūsdienu pasaulē esam labi apguvuši matemātisko metožu pielietojumu dažādu sabiedrisku norišu un parādību pētniecībā, un nenoliedzami, ka skaitļi ir visiem skaidri saprotama valoda, tāpēc arī tik bieži izmantoti. Tomēr nereti aizmirstam, ka aiz sausajiem skaitļiem, ja runa ir par sabiedriskām norisēm un parādībām, slēpjas konkrēti cilvēki ar savām jūtām un sajūtām, lēmumiem un rīcību.
Tāpēc, ja tiešām gribam atrast iemeslus un cēloņus cilvēku aizbraukšanai, stāsts par aizbraukšanu, iespējams, būtu jāraksta no cita gala. Sākot kaut vai ar nosacītu “Latvijas migrācijas vēsturi” jeb vēsturiskajiem iemesliem cilvēku plūsmai, ko, liekas, neviens pētnieks nav līdz šim apskatījis plašākā kopsakarā. Vēl viens veids, kā skatīties uz aizbraukšanu, ir, vadoties pēc tīri cilvēciskās dimensijas jeb konkrētu cilvēku konkrētiem lēmumiem, kuri ne vienmēr ir pieņemti ar prātu vai kalkulatoru rokā.
Pašu vēsture
Pievērsties Latvijas migrācijas vēsturei vērts ir kaut vai tādēļ vien, lai saprastu, kādu kultūvēsturisku cēloņu iespaidā ir veidojusies mūsu sabiedrības kopējā attieksme pret aizbraukšanu no savas zemes un valsts. Lai arī lēmumu par aizbraukšanu katrs cilvēks pieņem individuāli un neatkarīgi no apkārtējiem, šāda lēmuma pieņemšanā noteikti nav mazsvarīga apkārtējās sabiedrības attieksme, ģimenes vēsture un kopējā sabiedrības atmiņa.
Es neesmu profesionāla pētniece, taču, lasot dažādus avotus par mūsu zemes un valsts vēsturi, nav pat jābūt pētniekam, lai saskatītu kopumā vēsturiski labvēlīgu mūsu sabiedrības attieksmi pret aizbraukšanu izglītības iegūšanas, karjeras veidošanas vai iztikas pelnīšanas nolūkos. Arī politiskā trimda beigu beigās pārvēršas labā un ērtā dzīvē svešumā.
Latviešu un viņu priekšteču izceļošana no Latvijas teritorijas ir vēsturiskos avotos minēta jau no XIII gadsimta, kad Krusta karu rezultātā daļa pārcēlās uz tagadējās Lietuvas teritoriju. Tuvāk mūsdienām ievērojama izceļošana vērojama XIX gadsimta otrajā pusē, kad pēc dzimtbūšanas atcelšanas galvenokārt ekonomisku apsvērumu dēļ latvieši izceļoja uz dažādām Krievijas guberņām. Kā lasām “Latvijas enciklopēdijā” (Rīga, 2005) – “latviešus no Latvijas izceļot mudināja tas, ka Krievijas guberņās bija, iespējams, izdevīgi iegādāties zemi, savukārt Latvijā bija radīti tādi apstākļi, lai zemi varētu iepirkt galvenokārt krievu ienācēji”.
Sausi skaitļi liecina, ka 1881.-1897.gadā no Kurzemes un Vidzemes izceļoja 60 tūkstoši zemnieku, 1895.-1902.gadā no Latgales 68 tūkstoši. Pēc Viskrievijas 1897.gada tautas skaitīšanas datiem Krievijas impērijā ārpus Latvijas dzīvoja 115 tūkstoši latviešu, kamēr pašā Latvijā 1,318 miljoni. 1935.gadā latviešu skaits Krievijā bija teju dubultojies (195 tūkstoši), taču tas jau ir cits stāsts par bēgļu gaitām un strēlniekiem.
Piespiedu kārtā pēc 1905.gada revolūcijas daudzi latvieši devās arī uz rietumvalstīm, kur daļa no viņiem arī palika. Tāpat pēc Otrā pasaules kara liela daļa latviešu devās bēgļu gaitās uz rietumvalstīm politisku motīvu dēļ, kamēr pati Latvija uz pusgadsimtu palika slēgta gandrīz jebkādai izceļošanai uz rietumu pusi.
Ārpus dzelzs priekškara
Zināmā mērā paradoksāli, bet, kad padomju Latvijas latvieši nonāca tiešā saskarē ar trimdas tautiešu jaunākajām, jau rietumu labklājībā uzaugušajām paaudzēm, tad viņu priekšā nebija nekādi nobēdājušies un nonīkuši bēgļi, bet gan pārtikuši un ar dzīvi apmierināti ļaudis, kuriem tik ļoti gribējās līdzināties. Viena no iespējām to darīt bija pie pirmās un mazākās izdevības doties ārpus dzelzs priekškara un dzīvot “cilvēka cienīgu dzīvi”.
Manā rīcībā nav objektīīvu skaitļu par to, cik cilvēku no Latvijas devās projām vēl Trešās atmodas laikā un uzreiz pēc tam, taču subjektīvās atmiņas liecina, ka tādu bija diezgan daudz. Turklāt tepat pašu mājās gan privātā saziņā, gan plašsaziņas līdzekļos tam piemita tāda burvīga aura, un vairāk žēlojami bija pelēkajā pēcpadomju Latvijā palikušie nekā uz rietumu leiputriju aizbraukušie. Pusgadsimtu aizturētā brīvā cilvēku kustība diezgan strauji un neatlaidīgi sāka lauzt savu ceļu pāri mākslīgi radītajam aizsprostam.
Laika gaitā straume līdzi ir aizrāvusi arī daudz ārzemēs studētgribošo, un arī tā ir latviešu sabiedrībā vienmēr bijusi cienījama un atbalstāma lieta. Nu kurš tad nelepotos, ja vēl cara laikā pats vai kāds viņa radagabals būtu mācījies Tērbatā vai Pēterpilī? Arī padomju laikā taču tikai labākie un augstāk vērtētie tika augstskolās Maskavā un Ļeņingradā. No tādiem studentiem jau daudzi arī palika ārpus Latvijas, tāpat kā savulaik Tērbatā, Pēterpilī vai Vācijā studējošie.
Vai tad arī mūsdienās vecākiem nav lielāks prieks, ja viņu atvase studē ārzemēs nekā kādā no vietējām augstskolām, un ja nu vēl tā ir kāda no tik kārotajām kā Hārvarda, Oksfordas, Kembridžas universitāte. Vai tad mēs teju katru dienu arī nelasām ziņās, kā veicas mūsu ārzemēs strādājošiem sportisiem un mūziķiem, un tieši vai netieši nemudinām savas atvases līdzināties viņiem?
Kāpēc lai labs arhitekts, celtnieks, ārsts vai grāmatvedis arī negribētu pamēģināt “plašākus ūdeņus” ārpus Latvijas? Tad kāpēc brīdī, kad presē vai televīzijā tiek runāts par cilvēku aizbraukšanu, mēs gaužamies tik negatīvā tonī, lai gan paši pie pirmās izdevības izmēģinātu laimi ārvalstīs?
Katrs pats un kopējais
Kopumā paraugoties uz latviešu literatūrā un plašsaziņā sastopamo attieksmi pret došanos projām no tēva mājām plašajā pasaulē, liekas, ka laika gājumā lielākoties tā ir apbrīnota, augstu vērtēta un par atdarināmu uzskatīta pieredze. Ar retiem izņēmumiem, protams.
Iemesli tādai attieksmei varētu būt vēsturiski un slēpties apstāklī, ka vairākos dzimtbūšanas gadsimtos cilvēku kustība Latvijas teritorijā bija mākslīgi un stipri ierobežota, tādēļ pēc atbrīvošanās bija ar joni jāatgūst nokavētais gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā. No tā arī lielā mērā ceļas latviešiem stipri izteikta augšuptiece jeb vajadzība “izsisties”. Galu galā mūsu ekonomiskā, politiskā un kultūras elite izveidojās dažos gadu desmitos, kamēr citās valstīs daudz ilgākā laikā, un tas nebūtu iespējams bez liela gribasspēka un centības. Savā ziņā arī padomju laiks bija līdzīgs dzimtbūšanai cilvēku tiesību ierobežošanas ziņā, kam pēc slūžu atvēršanas neizbēgami seko nekontrolējama pasaules apgūšanas un izzināšanas straume. Šķiet, ka nekur nav pazudusi arī vajadzība “izsisties uz augšu”.
Pavadot lielāko daļu no pēdējiem divdesmit gadiem dažādās valstīs ārpus Latvijas, man ir nācies sastapt daudz un dažādus no Latvijas aizbraukušus cilvēkus ar ļoti dažādiem dzīvesstāstiem. Varbūt tieši tādēļ man tik ļoti ausīs griežas Latvijas plašsaziņā iecienītā tēma par visu aizbraukušo samešanu vienā lielā “izdzīto” katlā.
Nav mana darīšana izvērtēt katra cilvēka dzīvesstāstu un pieņemtos lēmumus, taču ir acīmredzams, ka tā nav vienāda masa, kurai nav bijis citas iespējas, kā vien doties “vergu” gaitās uz ārzemēm. Aizbraukušo vidū ir daudz gan tādu, kuri ir īpaši aicināti, jo ir labi speciālisti savā jomā, gan tādi, kuri ir dzīvē apjukuši un nespēj atrast savu vietu ne mājās, ne ārzemēs.
Ja statistiķiem un pētniekiem ir viņu darba noteikta vajadzība sagrupēt cilvēkus pēc iespējas lielākās un “ērtāk lietojamās” grupās, tad vismaz žurnālistiem vajadzētu pacensties aiz skaitļiem ieraudzīt cilvēkus. Cik nu tas, protams, ir vispār iespējams. Jo ar aizbraukšanu jau laikam ir tomēr līdzīgi kā ar precēšanos un bērnu radīšanu – statistikā tas ir viens, bet dzīvē pavisam kas cits. Jo zem katra tāda lēmuma slēpjas leduskalna zemūdens daļa, kas ir daudz lielāka, nekā redzamā daļa. Redzamā daļa būtu tā, kas ir nojaušama, no malas raugoties, kamēr neredzamā ir tas mums tikai katram pašam zināmais apzināto un neapzināto iemeslu, cēloņu un vēlmju kopums, kas veido katra īpašo un vienīgo dzīvi.
Autore ir neatkarīgā žurnāliste
Komentāri (55)
buchamona 12.05.2014. 12.01
Visam var piekrist, bet ir vēl viena lieta, kuru manu prāt, autore nav pietiekami iezīmējusi savā rakstā, proti, ir atšķirība starp to situāciju, kurā nonāca latvietis, izbraucot no Latvijas 19.gs. beigās, 20. gs. sākumā un vidū, un situāciju, kurā nonāk latvietis, izbraucot no LR šodien. Pirmajā gadījumā šī aizbraukšana bieži vien nozīmēja burtisku sakaru zaudēšanu ar visu, kas notiek Latvijā, šodien šādas info robežas vairs nepastāv. Šodien jebkuram latvietim, kurš dzīvo ārpus Latvijas ir visas iespējas ikdienā piedalīties Latvijas kultūras dzīvē, kā arī ir visas iespējas pildīt savu LR pilsoņa pienākumu, piedaloties gan vēlēšanās, gan citos šāda rakstura notikumos. Cits jautājums, vai šis aizbraukušais latvietis to vēlas darīt un, kā redzējam valodas referenduma laikā, aizbraukušie latvieši nebūt nav tā zaudētā tautas daļa par kuru šodien būtu jālej asaras :) Jāraud būtu, piemēram, par tiem latviešiem – rīdziniekiem, kuru stulbuma, aprobežotības, vai slinkuma dēļ SC noturēja RD savās rokās.
Varu pastāstīt, kā tas izskatās praksē, ja runa ir par latvieša dzīvi ārpus Latvijas. Es jau kādus četrus gadus dzīvoju Vācijā un manai dzīvei šeit ir divas daļas :) Pirmā, laiks, kad atrodos ārpus mājas, darbā utt – tad es apzinos, ka atrodos Vācijā, otrā daļa iestājas tad, kad pārnāku mājās, ieslēdzu datoru un klausos Latvijas radio, skatos LTV, vai čatojos IR – :) Šajā laikā es dzīvoju Latvijas info telpā, un šī info telpa un iespējas tajā piedalīties ne ar ko neatšķiras no tās, kuru izdzīvoju pirms četriem gadiem savā Rīgas dzīvoklī.
Vārdu sakot, ir jāsāk pierast pie domas, ka pēdējo desmit, vai nedaudz vairāk gadu laikā, kopš cilvēks ir sācis lietot internetu, pasaules kārtība ir stipri mainījusies. Un tādēļ ļoti bīstama ir tā tendence, kuru es diezgan bieži pamanu, tas ir – sākt īpaši izdalīt tos latviešu, kuri šobrīd ir izbraukuši no LR no latviešiem, kuri dzīvo Latvijā. Ir jāapzinās, ka mēs esam vienas valsts pilsoņi un mums ir viena, kopēja atbildība par to, lai Latvija nezaudētu savu neatkarību, nepārtaptu par kaut kādu Urbja 4. republiku un tādā garā.
19
ingazilunska > buchamona 12.05.2014. 12.37
Lielākā daļa tomēr asimilējas, paldies dievam, jo tik kašķīgu radījumu, kā Riņķi apkārt, pasaulei arī vairs nevajaga.
0
Ieva > buchamona 12.05.2014. 13.13
Uz riņķī apkārt. Jūs, izskatās, esat izņēmums. Lielākā daļa aizbraukušo pēc iespējas ātrāk grib aizmirst savu Dzimteni, to pierāda kaut vai vēlēšanas, uz kurām ārzemju latviešu dalība ir minimāla, to pierāda negribēšana apvienoties kopienās, biedrībās, kā to nesen rakstīja Īrijas vēstnieks.
Tehniski pieeja Latvijas informatīvai telpai ir- bet cik to izmanto?
Vācijā, bez tam, melnos darbus jau dara turki, un citu zemju ieceļotāji. Tā niša tur ir aizņemta. Vācijā, cik zinu, taisni vajag kvalificētu darbaspēku. Tāpēc Vācijā latviešu skaits ir relatīvi zems, savukārt, tie ,kas tur ir, ir ar augstāku kultūras līmeni. Tā gan ir tikai tā informācija, kas ir manā rīcība, jo pats Vācijā nedzīvoju. Tomēr arī tur “gurķu ripinātāju” pietiek.
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/473287-loti_neglaimojoss_viedoklis_par_latviesiem_dala_ir_gurka_ripinataji
0
Signija Aizpuriete > buchamona 12.05.2014. 13.34
——-rinķī apkārt Ķīps …
Vistrakākais, ko Tu spēji uzrakstīt savā iepriekšējā komentā bija – …
===============================================================================
Neo-nacistu sērga jau netikai Ukrainā plosās – tā skārusi arī daudzus Latvijas
intelektuāļus,kas aizbraucējiem “silti” iesaka palikt savās iesildītajās vietiņās,lai “nebojātu vietējo genofondu”:
“Sociologs: Tautiešu masveida atgriešanās mainītu situāciju Latvijā uz slikto pusi”
http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/sociologs-tautieshu-masveida-atgrieshanas-mainiitu-situaciju-lat.a84325/
0
Signija Aizpuriete > buchamona 12.05.2014. 14.30
——-Ķīps:”(..)
Mans viedoklis, protams, ir tikai mans viedoklis. Lai iegūtu objektīvāku ainu, ir jābūt pētījumiem…”
===============================================================================
Pētījumi notiek,tikai tos pētījumu rezultātus traktē diametrāli pretēji. Vienotās vienotības varneši pamatoti lepojas par sasniegto mobilitāti,kamēr pētnieki norāda uz apdraudējumiem:
“Tāpat dažādi avoti apstiprina tēzi, ka Latvija un Lietuva arī patlaban starp Eiropas Savienības (ES) jaunajām dalībvalstīm ir “ES mobilāko valstu” trijniekā. Emigrācijas apmēri Baltijas valstīs apdraud demogrāfiju, sociālo garantiju sistēmu ilgtspēju un ekonomisko attīstību.”
Pētnieks: Baltijas valstīs emigrācija ir kļuvusi par normu
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/petnieks-baltijas-valstis-emigracija-ir-kluvusi-par-normu-14050731
0
Signija Aizpuriete > buchamona 12.05.2014. 16.12
——–nulle:”(..)
Rietumos lai normāli dzīvotu pietiek vnk darīt savu darbu.”
===============================================================================
Rietumos jau komunisms?! Pastāsti to Merkelei u.c. ES vadītājiem:
“Eiropā darba nav teju sešiem miljoniem jauniešu vecumā līdz 25 gadiem.
Rekordaugstais bezdarba līmenis jauniešu vidū, «iespējams, ir visnomācošākā problēma, ar ko saskaras Eiropa,» otrdien pavēstīja Vācijas kanclere Angela Merkele, brīdinot, ka pastāv risks zaudēt veselu paaudzi.” http://financenet.tvnet.lv/zinas/470088-merkele_jauniesu_bezdarbs_iespejams_ir_lielaka_eiropas_problema
0
Signija Aizpuriete > buchamona 12.05.2014. 16.05
——Ķīps:”(..)
Runa iet par statistiku – kāds ir aizbraucēju izglītības līmenis, kādas profesijas vairāk izbrauc,….”
===============================================================================
Būs pieprasījums – būs arī tautas skaitīšanas biežāk. Runa iet par esošo statistikas datu interpretāciju, jo vis-visādu Re-emigrācijas,Nacionālās attīstības u.c. plānu ražošana jau bez statistiskā pamatojuma nenotiek.
Tikai esošās sistēmas pamatproblēmas neatrisāt,ja reāli turpinās sekošana liberālajai ideoloģija:
“Ivars Kalviņš: Latvijas valstij zinātnieki nav vajadzīgi”
http://nra.lv/latvija/politika/16970-ivars-kalvins-latvijas-valstij-zinatnieki-nav-vajadzigi.htm
0
Dina > buchamona 13.05.2014. 17.51
> Ķīps,rinķī apkārt, r_r … Nu gan aizskārāt sāpīgu vietu – re, kā troļļi nervozē!
0
ilmisimo > buchamona 13.05.2014. 21.09
..tiešām ir genofonda sliktākā daļa
_________________________
ir tā daļa, kas 90ajos izveica prihvatizāciju.
0
Signija Aizpuriete > buchamona 12.05.2014. 13.28
——uldis_rats superace/kolovrot-a – labāk jau nu būt kašķīgam (ko tu piedēvē Riņķī apkārt) nekā būt ar naidu pārņemtam kā tev.
===============================================================================
A tas “naida pārņemtais” lai vai kāds,bet atbildīgs cilvēks – runāt tiešu valodu,nevis riņķī apkārt muļķi laiž. Šitos pļāpātājus par atbildību sen jau dzejnieks Knuts Skujenieks spilgti raksturoja:
“Emigrācija ir izvairīšanās no atbildības,…..”
http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/skujenieks-tautieshu-emigraciju-nodeve-par-izvairiishanos-no-atb.a83538/
0
Signija Aizpuriete > buchamona 12.05.2014. 14.24
——Sanita Upleja:”Aiz skaitļiem pazūd cilvēciskā un vēsturiskā dimensija.”
===============================================================================
Nav jau brīnums,ka pazūd – galu galā “auseklīšu mafija” pārpārēm izplosijās par migrācijas un demogrāfijas problēmām 1988.- 1991.gg.,un likumsakarīgi pazaudēja jebkādu apjēgu globalizācijas procesos. Prātiņ,nāc mājās!
“Savu traktējumu šim sarežģītajam tematam deva arī dzejniece M. Zālīte.(..)
Latvieši šobrīd ir uz izzušanas robežas, viņa turpināja. Vai par to cīnījās latviešu sarkanie strēlnieki? Vai par to iestājās Rainis, formulēdams savu politisko ideālu — «Brīva Latvija brīvā Krievijā»? Vai par to buržuāziskās Latvijas cietumos sēdēja L. Paegle, L. Laicens, A. Balodis, V. Kalpiņš? Vai tādēļ Latvija iestājās Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā? Un vai ar šādu domu, ka esam iznīkstošas tautas pēdējā inteliģences paaudze, mēs varam dzīvot tālāk?” http://www.barikadopedija.lv/raksti/303485
http://www.youtube.com/watch?v=_UwqyfXZYiM
Latvju zeme vaļā stāv /Tā kā dzīsla pušu rauta,/ Iztek asins, iztek spēks,
Latvju zeme vaļā stāv/Vēji staigā iekšā, arā,/ Izplēš sēklu, izrauj saknes,
Latvju zeme vaļā stāv. / Krusta ceļiem pienaglota, /Krusta vējiem caurvējota.
0
Zoņtiks > buchamona 12.05.2014. 13.17
superace/kolovrot-a – labāk jau nu būt kašķīgam (ko tu piedēvē Riņķī apkārt) nekā būt ar naidu pārņemtam kā tev.
0
Alise > buchamona 12.05.2014. 14.06
R.A., ārzemes pret krievu valodu kā valsts valodu nobalsoja 31461 balsotāju (ap 8000 nobalsoja par krievu valodu), kā reizi skaitlis, kas veido 10% no slavenā emigrējušo skaita, kas tiek lēsts ap 300 000, un tas 31 tūkstotis ir ieskaitot rietumu latviešus, kas tur dzīvo vai ir pēcteči pēc II pas. kara emigrējušajiem. Tā kā bērni nebalso un daļa cilvēku netika balsot, tad varam arī palikt pie tā, ka aptuveni 10% no mūsdienās emigrējušajiem ir tie latvieši, kuriem interesē, kas šeit notiek, un kuri būtu potenciāli tādi, kas varētu kaut kad nākotnē atgriezties.
Un cik man bijusi saskare ar tādiem, kas aizbraukuši vai ar tādu radiem, un cik tādus aizbraucējus pats zinu (saskare gan bijusi neliela, daudz aizbraucēju nezinu), tad arī mani personīgie novērojumi liecina, ka lielākā daļa aizbraucēju ir tādi, kas ir “miskaste” un neatgriezīsies un kuri labāk lai arī neatgriežas.
0
Alise > buchamona 12.05.2014. 13.44
R.A., Ķīps visu pareizi uzrakstīja, tādi kā jūs esat labi ja 10% no aizbraucējiem, pārējie tiešām ir genofonda sliktākā daļa.
0
Ieva > buchamona 12.05.2014. 14.45
Jā, par Hazana pētījumiem esmu lietas kursā. Bet tie neietver to latviešu skaitu, kas atgriežas. Zinu, piemēram, nozari, kur Hazans saka, ka tur prom aizplūst prāti, kaut gan tas praktiski nenotiek. Tāpēc pret viņa secinājumiem izturos piesardzīgi, jo arī tie diemžēl daudz kur balstās uz “paskatījos griestos un novērtēju”. Spilgts piemērs ir zinātnieks Ambainis, kas neapšaubāmi materiāli būtu nodrošinātāks, strādājot ārzemēs. Vai Kašcejevs. Tāpat par Vācijas robežu atvēršanu darba tirgum -pareģoja, ka transportam būs jānodrošina vienvirziena biļetes. Ne velna, jo melno darbu darītāji nezin valodu, a Vācijā tā svarīga, un eksaktā inteliģence brauc prom maz, un gala rezultātā nemaz uz to labklājības zemi Vāciju tā cilvēki neplūst.
Runa iet par statistiku – kāds ir aizbraucēju izglītības līmenis, kādas profesijas vairāk izbrauc, kādos amatos aizbraucēji ir, cik atgriežas. Hazans žongē ar aizbraucēju skaitu, pārejās tēmas neaiztiek.
0
buchamona > buchamona 12.05.2014. 15.57
r_r Varbūt, ka tad vajag izvēlēties citus kritērijus, pēc kā vērtēt LR pilsoņa piederību pie labā, vai sliktā genofonda?:) Piemēram, 11. Saeimas vēlēšanās piedalījās 59,49% no balsstiesīgajiem. 100 – 59.49 = 40.51%, tas ir tie, kuriem nospļauties, kas notiek ar viņu valsti.
Ok, pieņemsim, ka 5% pilsoņu vēlēšanu dienā bija attaisnojošs iemesls, kādēļ viņi nenobalsoja, tad tomēr, tas nozīmē, ka 35.51% LR pilsoņu ir tādi, kam viss vienalga, kas notiek ar viņu valsti. Tu taču nesāksi apgalvot, ka visi šie 35 % dzīvo ārpus LR :)
0
buchamona > buchamona 12.05.2014. 13.28
Ķīps …Vācijā, bez tam, melnos darbus jau dara turki, un citu zemju ieceļotāji. Tā niša tur ir aizņemta…+++ Katru rītu no sava dzīvokļa loga pulkstens 7 es redzu, kā no blakus mājas, stumjot savus ratus ar slotām un liekšķerēm, iznāk sētnieki un dodas savās apgaitās. Cik varu noprast no viņu savstarpējām sarunām, viņi ir vācieši. Vācieša un iebraucēja vācu valoda, ja citautietis nav dzimis Vācijā, tik stipri atšķiras, ka spēju tās atšķirt
Vietējā tirgū ir puķu stends, katru rītu tur atbrauc liela mašīna, šoferis izkārto ziedus – tas ir smags darbs. Katru rītu savu stendu nāk pārbaudīt stenda saimnieks, cienījams kungs uzvalkā un kakla saitē, ar portfeli rokās. Šoferis – krāvējs ir vācietis, stenda saimnieks, nēģeris, jeb, kā tagad pieņemts teikt – melnādainais. Tā kā nevajag dzīvot pašizdomātos steriotipos.
Vistrakākais, ko Tu spēji uzrakstīt savā iepriekšējā komentā bija – “…Latvijas genofonds attīrās, tā kā lielākā aizbraucēju daļa ir melnstrādnieki, arī noziedznieki un sliņķi (pateicoties tam Latvijā krīzes gados noziedzības līmenis nepieauga)…”
0
Ieva > buchamona 12.05.2014. 14.09
Uz riņķī apkārt. Tas cik ir turku, poļu, lietuviešu, latviešu droši vien ir atkarīgs no vietas. Labi, ka Jums apkārtnē nav. Piemēram, Štutgartē turkus darbam autorūpnīcās ieveda jau pirms Eiropas Savienības nodibināšanās.
A par genofondu- es tikai priecājos, ka pedofīls Miķelsons savus grēka darbus darīja Beneluksa valstīs, vai narkomāne Dmitrijeva beidza dzīvi Anglijas Karalienes īpašumā, ne Latvijā. Paskatieties, ko raksta Ķuzis, policijas šefs,
http://www.apollo.lv/zinas/kuzis-krizes-laika-latvija-noziedzibu-saka-eksportet/504262
un Rungainis, baņķieris:
http://www.d-fakti.lv/lv/news/article/59901/
Vai kā izmainās latviešu proporcija:
http://www.ir.lv/2012/12/20/latviesu-skaits-pieaugs
Par “gurķu ripinātājiem” Vācijā saiti jau aizsūtīju
Mans viedoklis, protams, ir tikai mans viedoklis. Lai iegūtu objektīvāku ainu, ir jābūt pētījumiem. Trakākais, ka tādu nav. Tas nozīmē, ka visi spriedumi ir subjektīvi, nākošo no tā, ka ir paziņas, kam ir paziņas, kuras… un: “viena tante teica”.
Es varu domāt šitā, Jūs tā – bet nav neviena, kas strīdu izšķir. Jo taisnība nav zināma. Ir tikai cilvēku pārliecības, ļoti bieži neobjektīvas…
0
buchamona > buchamona 12.05.2014. 13.55
r_r Arī tie, kuri referenduma laikā stāvēja veselu dienu rindā pie vēsniecības, vai arī tie, kuri savu nopelnīto naudu sūta uz LR un šādi palīdz saviem tuviniekiem? Šī naudas plūsma ir tik liela, ka ir pamanāma budžetā. Patiesībā Tu mani patiešām pārsteidz ar savu, manprāt, nepārdomātu secinājumu.
0
dro > buchamona 12.05.2014. 12.09
Pievienojos. Lai Tev laba veselība:)
0
Ieva 12.05.2014. 10.31
* No katriem trijiem aizbraukušajiem divi nav latvieši
* Ir aptuvena uzskaite par aizbraukušajiem, nav par tiem, kas atgriežas, bet katram ir kāds paziņa, kas aizbrucis, un kāds, kas atgriezies.
* Par cik Latvijā nevar iegūt labu izglītību (visi zinam kaški ap augstāko izglītību) uz ārzemēm studēt dodas daudz jauniešu, kuriem gribas apgūt zināšanas, nevis dabūt diplomu. Par cik jaunībā cilvēks ir visgatavākais pārmaiņām- daudzi paliek. Tā ir viskritiskākā kategorija emigrācijas proporcijās.
* Aizbraucēji pārsvarā dara melnos darbus – lasa sēnes, apkopj telpas, ķidā zivis, palīgstrādnieki celtniecībā, strādā noliktavā… Tos darbus, ko negrib darīt pamatiedzīvotāji. Lai apgalvotu ko citu, būtu nepieciešamas pētījums – ko tad dara aizbraucēji.. Tāda nav. Visi spriedumi ir uz emocijām balstīti.
* Aizbraucēji dod pienesumu Latvijai, sūtot naudu, vai braucot uz Latviju labot zobus. Arī netērējot citu godīgo nodokļu maksātāju samaksāto naudu.
* Latvijas genofonds attīrās, tā kā lielākā aizbraucēju daļa ir melnstrādnieki, arī noziedznieki un sliņķi (pateicoties tam Latvijā krīzes gados noziedzības līmenis nepieauga)
* Diemžēl šo iemeslu dēl emigrācijā esošo latviešu “slava” nav laba- katru dienu lasam par skvoteriem, dzērājiem, latviešu pastrādātajiem noziegumiem. Mīts par čaklajiem, gudrajiem bāleliņiem sen jau ir tikai mīts.
* Aizbraucējiem, lai pamatotu savu prombūtni, ir jāķengā Latvija. Citādi viņi zaudē pamatojumu, kāpēc ir prom.
* Atskaitot tos, kas mācās vai strādā struktūrās, kas prezentē, vada vai organizē Latvijas organizāciju darbu, ģimenes locekļus, pārejie būtībā ir dezertieri. Cilvēki, kas nodevuši Latviju materiālu interešu vārdā. Tie ir tie nespējīgie, kas Latvijā nav spējuši izdzīvot – atrast darbu, neņemt nepārdomātu kredītu, pamanījušies iekulties personīgās problēmās- tie, kuriem nav veicies dzīvē. Latvija tiem ir tukša skaņa. Vieta, kur nevarēja vieglu naudu saņemt..
4
Dina > Ieva 13.05.2014. 17.39
Lieliski, Ķīp, labāk laikam būtu grūti noformulēt! Un tagad es gaidītu, kad kāds par katru no šiem problēmpunktiem veiktu analīzi/pētījumu. (Es ar to nedomāju Hazana, Kruka, Ždanokas utml. “analīzes” un Nulles prātojumus, jo tie atbilst pilnībā priekšpēdējam p-tam) Nelielas aizdomas, ka tad izrādītos, ka tas velns nemaz nav tik melns, kā to mālē.
0
Ieva Aile > Ieva 12.05.2014. 11.00
Valsts deva nepatiesu informāciju par tālāko ekonomisko attīstību,tas arī bija viens no ”nepārdomātu kredītu ņemšanas” iemesliem.
0
Ieva Aile > Ieva 12.05.2014. 14.24
Nu vainīgi,tālāk?Nespējīgi – varbūt.Ko tad mēs darām?Taisīsim extra dabisko izlasi?Cilvēks pakritis,tajā brīdī vārgs – roku nesniegsim,vēl ar kāju iespersim?Manuprāt,pat primitīvās ciltis džungļos tā nedara.
0
Alise > Ieva 12.05.2014. 13.35
Ķīp, perfekts apkopojums, pilnībā manas domas!!
Ērik, ir jādomā katram ar savu galvu, nevis kā vergam vai dzimtcilvēkam jāgaida, ka saimnieks pateiks, kas ir jādara.
Kas ielidoja ar kredītiem, paši vainīgi. Un lai nebūtu tā, ka es te izrunājos tikai attiecibā uz citiem, tad pateikšu, ka es arī neapdomīgi ielidoju ar iesaistīšanos vienā projektā un papildus naudas aizņemšanos, un tādēļ pakāsu gan māju, gan dzīvokli, un vēl tagad neesmu no mīnusiem izlīdis, jo bankām nepietiek ar īpašumiem, grib vēl, tad nu sniegšu savu personīgo maksātnespēju iekšā. Jāsagaida tikai izmaiņas normatīvos :)
Sākšana atkal no nulles mani neuztrauc, un valsti savās problēmās es arī nevainoju. Tā kā manā skatījumā visi, kas īd, ka nevar nopelnīt, ka alga maza, ka nav šitas un tas, ka dzīvē neiet, ka valsts vainīga pie šitā un tā, ir vienkārši nespējnieki un neveiksminieki. Un es domāju, ka varu atļauties tā teikt :)
0
raimondsudris 12.05.2014. 23.33
Neo (Ilmāram Poikānam) 23.maijā 10:00 Rīgas Centra rajona tiesā
(Abrenes iela 3) notiks tiesa, kuru tiesnese skatīs slēgtā sēdē.
Vairāk par tiesas sēdi var meklēt googlē, ierakstot –
“Tiesa noraida lūgumu izskatīt Neo lietu atklātā procesā”
Lieta tiek apzināti safabricēta pret viņu. Meklējiet googlē, ierakstot –
“Neo lietas izmeklētāja strādā cietušajā kredītiestādē?”
Neo vienkārši nosūtīja žurnālistei datus, kam uzdūrās internetā!!
Tas nebūtu noziegums demokrātiskā valstī.
Aicinu rakstīt e-pastus un zvanīt (vēlams laipni), lai izbeigtu lietu
un attaisnotu Neo!!!
Prokurore Vita Ozoliņa – [email protected]
Tiesnese Una Melameda – una.melameda@ zemesgramata.lv
Tieneses palīdzes telefons – 67077242 (darbdienās līdz 16:00)
Rīgas Centra rajona tiesa – [email protected]
Ģenerālprokuratūra – [email protected]
0