Veidojot nākotnes universitāti

Augstskolām jāpārliek akcenti, jāspecializējas un jātuvinās praktiskās pasaules vajadzībām

Tā vien šķiet, ka Latvija savus panākumus kādā jomā visstraujāk spējusi sasniegt tieši ārēja spiediena rezultātā. Vai nu tās bija ES regulu un direktīvu prasības, kuras nācās piemērot, lai, iestājoties ES, valstī nozarpolitika būtu sakārtota, vai arī ārējie draudi valsts drošībai, kas liek pildīt solījumu pienācīgi finansēt aizsardzību. Tik vienkārši, bet ne vienmēr „stingrā roka” ir bijusi tik atklāti pamanāma. Moderno tehnoloģiju radītās pārmaiņas ir daudz nemanāmākas. Tās mainījušas ne tikai mūsu ikdienu, bet arī izglītības sistēmas robežas.

Šodien augstākā izglītība un pētniecība sastopas ar pieaugošu globalizāciju, konkurenci, prasībām pēc augstskolu specializācijas un izgudrojumu komercializācijas. Pieaugošās izglītības izmaksas rietumu pasaulē kombinācijā ar izmaiņām darba tirgū un nabadzīgo valstu ekonomikas vidi šo spiedienu tikai pastiprina. Šajā sakarā Pasaules Ekonomikas foruma Globālā padome jautājumos par universitāšu nākotni (The Global Agenda Council on the Future of Universities) ir definējusi trīs galvenos izaicinājumus augstākajai izglītībai pasaulē – 1) jaunās tehnoloģijas un online izglītība, kas ietekmē visus apmācību un studiju modeļus; 2) pētniecības un zināšanu jaunrade, ko pastiprina tehnoloģiju, kapitāla fondu, industriju un citu tirgus spēlētāju parādīšanās, kas ir papildus faktori ārpus augstskolu vienpusējas ietekmes; 3) izaicinājumi universitāšu tradicionālajām vērtībām. Ko no tā varam secināt?

Bieži tiek runāts par vienu nākotni visām universitātēm, kaut gan patiesībā runa ir par nākotņu un identitāšu daudzveidību dažādām universitātēm. Tiek prognozēts, ka saglabāsies dažāda veida universitātes ar savu specializācijas nišu – apmācošās, profesionālās, pētnieciskās. Universitāšu daudzveidību vēl jo vairāk pastiprina jauno tehnoloģu straujā ienākšana ikdienas dzīvē.

Internets un mobilās ierīces ir tās, kas liek augstākajai izglītībai iet ārpus augstskolu sienām, pārkāpt pāri ne vien tradicionālajām, bet arī valstu robežām.

Latvijā tikai saskaņā ar „Tele2″ datiem 2013. gada martā planšetdatorus lietoja 70 000 iedzīvotāju, bet oktobrī jau vairāk nekā 100 000 lietotāju. Atbilstoši straujajām pārmaiņām konservatīvisma stigma akadēmiskās vides izaugsmei var tikai traucēt. Vai universitātes Latvijā globālajā kontekstā spēlēs tikai lokālu lomu, ir atkarīgs no pašām izglītības iestādēm.

Pasaulē arvien vairāk izvēršas uz peļņu vērsto organizāciju, industriju un pašvaldību sadarbība ar augstskolām. Rezultātā universitātes gūst tiešu saikni ar tirgu, tai skaitā nevien iespēju veidot tirgus spēlētāju vajadzībām atbilstošas studiju programmas, bet arī iespēju popularizēt savas specifiskās studiju programmas. Savukārt tirgus spēlētāji saņem atbilstoši sagatavotus speciālistus un līdzdarbību inovāciju vides stimulēšanā. Galu galā vislielākiem ieguvējiem jābūt studentiem, apgūstot jaunas darba tirgū pieprasītas zināšanas, kompetences un prasmes.

Ar lielākiem izaicinājumiem saskarsies augstskolas ar dominējošo tradicionālo apmācību modeli, kurā monotona lekcija viena pasniedzēja izpildījumā noris lielas auditorijas priekšā. Diemžēl mūsdienu jauniešiem jau pēc 15 minūtēm var būt grūtības noturēt uzmanību, lai nepārslēgtos uz līdzpaņemtajiem datoriem vai viedtālruņiem. Docētājiem šodien jābūt gataviem ieviest jaunas pedagoģijas metodes, gan sadalot lekciju vairākos ciklos, kas ietver studentu iesaisti un interaktīvas darbības, gan izmantojot e-studijas, tai skaitā pašveidotus vai „Youtube” pieejamus video materiālus un aplikācijas.

Specifiskos studiju priekšmetos praktiskās nodarbības jāorganizē uz modernām datorizētām mulāžām un 3D simulatoriem. Piemēram, Latvijas Jūras akadēmijā stūrmaņa prasmes tiek apgūtas datorizēti vai Rīgas Stradiņa universitātes zobārstniecības studiju programmā studenti zobu urbšanu apgūst uz 3D simulatoriem pirmszsāk reāla pacienta ārstēšanu.

Jauni pedagoģiskie risinājumi un jauno tehnoloģiju ieviešana mācību procesā palīdzētu risināt jauniešu bezdarba un darba tirgus prasību problēmas. Viena no lielākajām Eiropas problēmām ir jauniešu bezdarbs. Latvijā ir viens no augstākajiem jauniešu bezdarba rādītājiem ES – 28,6% (ES vidēji ir 23%). Tai pašā laikā nereti jaunieši ar augstskolas diplomu kabatā nav pietiekami gatavi darba tirgum.

Ir pēdējais laiks atteikties no Latvijā ierastās studiju programmu sadalīšanas akadēmiskajās un profesionālajās. Dīvaini, ko gan akadēmiski izglītots sabiedrisko attiecību bakalaurs māk darīt, ja nekādas profesionālās iemaņas praksē studiju procesā nav prasītas!?

Šodien augstskolām jāpārliek akcenti, jāspecializējas un jātuvinās praktiskās pasaules vajadzībām. Kritiķi iebildīs, ka jaunās tehnoloģijas ir modes lieta. Taču modernās tehnoloģijas jau šodien ir neizbēgama izglītības procesa sastāvdaļa. „Apple” „iTunes U” jau tagad piedāvā vairāk nekā 500 000 bezmaksas lekcijas tiešsaistes režīmā. Bezmaksas interneta kursu piedāvātājs „Coursera” pārsniedz 7 miljonu pieteikumu skaitu uz vairākiem simtiem pieejamo studiju priekšmetu kursu.

Pieaug ne tikai piedāvāto studiju kursu skaits un dažādība, bet rodas arvien jaunas interneta izglītības platformas. Esam sākuši apjaust, kā jauno tehnoloģiju ienākšana augstākajā izglītībā ietekmē ne izglītības kvalitāti, bet arī cenu un pieejamību. Vai Latvijas augstākā izglītības sistēma ir gatavi izaicinājumiem, rādīs laiks un atbildīgas politikas lēmumi.

Augstākās izglītības politikas lēmums par augstākās izglītības iestāžu specializāciju un sadarbību ar attiecīgās specializācijas virzienu industriju veido pamatu rezultatīvai darba dalīšanai, kas radītu jaunus studiju produktus un pakalpojumus vai palielinātu pētījumu komercializācijas potenciālu. Lēmumi par ES 2014.-2020.gada programmēšanas perioda augstākās izglītības, pētniecības un zinātnes fondu finansējuma sadali būs fundamentāli un kritiski tautsaimniecības tālākai attīstībai.

Tikai piešķirot finansējumu konkurētspējīgām jeb līdzfinansējumu piesaistīt spējīgām universitātēm un institūtiem, kas savas specializācijas jomās kopā ar attiecīgo industriju tirgus spēlētājiem rada dzīvotspējīgus cilvēkresursu, pētniecības un inovāciju projektus, varam cerēt uz labākiem rezultātiem. Modernās tehnoloģijās balstīta un eksportspējīga augstākās izglītības sistēma ar specializētām universitātēm dod stabilu pamatu konkurētspējīgai Latvijas tautsaimniecības nozaru izaugsmei.

Autors ir Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors