”Bardaks” būvlaukumā un ziņās par būvniecību
Pēdējā laika lasot daudzu mediju ziņas par būvniecību, šķiet, ka žurnālisti speciāli uzvilkuši brilles ar šilierēšanas efektu. Rakstu nosaukumi ambiciozi, bet saturs pliekans. Sirsnīgi varu ieteikt paņemt lupu un papētīt nozares norises pa īstam.
Neesoša problēma
Piemēram, ziņa ar šādu vai līdzīgu nosaukumu ”Būvniecība zaudēs simtiem būvdarbu vadītāju”. To rosinājušas dažas nozares nevalstiskās organizācijas (NVO) saistībā ar iespēju zaudēt daudzus sertificējumus un attiecīgi arī ienākumus dēļ nosacījumiem jaunajā Būvniecības likumā, kas aizliegs būvtehniķiem, uzsveru vēlreiz – būvtehniķiem, nevis būvdarbu vadītājiem! – ar padomju laikos iegūto vidējo izglītību vadīt un ATBILDĒT par objekta būvniecību ar savu parakstu.
Vai kaut kur ir minēts, ka pieredzējušie profesionāļi nedrīkstēs strādāt vai nebūs vietas, kur strādāt?
Strādāt varēs. Arī augstāko izglītību varēs iegūt un tad saskaņā ar likumu darboties kā atbildīgie būvdarbu vadītāji. Ja atceramies, savulaik visas bērnudārzu audzinātājas rindiņā, lai cik tām būtu gadu, devās mācīties uz augstskolu. Pārejas perioda garums ir 3 gadi. Pietiekami.
Par ko satraukums? Vai tas būtu NVO pagādāts politiskais pasūtījums tiem žurnālistiem, kas neko no būvniecības nesaprot un kā antiņi paši secinājumus neizdara, bet tikai raksta priekšā teikto? Uz Zolitūdes notikumu fona jebkura ziņa par būvniecību apriori ir popularitātes reitinga virsotnē, un tad jau var izpūst arī ko galīgi šķērsām. Es neslinkoju, bet apzvanīju daudzus strādājošus būvniekus, būvkompānijas un būvdarbu vadītājus.
Tikai daži profesionāļi zina, kas tas tāds būvtehniķis ir un kādas funkcijas pilda.
Būvkompānijas te problēmas nesaskata, tajās lielākoties strādā būvdarbu vadītāji ar augstāko izglītību. Turklāt sertificēti. Ir tikai daži jautājumi, kurus varētu uzdot: 1.Cik valstī ir būvtehniķu? 2.Cik no viņiem ir sertificēti? 3.Cik no viņiem reāli vada būvdarbus? Ar atbildēm uz tiem pietiktu, lai saprastu, ka problēma patiesībā neeksistē, taču kādam ir vēlme, lai tā tiktu radīta un apspriesta.
Arī Ekonomikas ministrija pacietīgi un sakarīgi ir skaidrojusi un atbildējusi uz žurnālistu jautājumiem, bet saņemtās atbildes tiek izkropļotas. Precīzi atreferēts skaidrojums skan: ”Jau šobrīd tiek uzsvērts, ka būvspeciālistu pienākums ir paaugstināt savu profesionālo kompetenci un zināšanas par prasībām, kas izvirzītas būvniecības procesā, kā arī jaunākajām tehnoloģijām. Mācības ir viens no veidiem, kā to sasniegt. Lai cik labi praktiķi mēs esam savā nozarē, izglītībai jābūt otram būtiskam kritērijam, vērtējot kādus pienākumus un atbildību uzticēt speciālistam. Jo atbildīgāks process, jo būtiskāka ir šo abu kritēriju izpilde.”
Neuzdots jautājums
Vēl viens piemērs. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) preses konferencē publiski paziņoja visnotaļ šokējošus faktus par neatbilstīgu būvmateriālu un būvizstrādājumu izmantojumu būvēs, kas konstatēti saskaņā ar būvizstrādājumu tirgus uzraudzības procesā. Gan skrūves, gan logi, gan siltinājums, gan daudzi citi būvizstrādājumi pārbaudītajos būvlaukumos bijuši piegādāti bez atbilstības deklarācijām, tajās nav bijušas norādītas visas obligāti nosakāmās ekspluatācijas īpašības, vai arī deklarētās vērtības nav atbildušas faktiskajām vērtībām. Jebkurā būvlaukumā ir uzietas nepilnības. Kādi ir secinājumi? Visi būvnieki ir slikti?
Taču neviens neuzdod acīmredzamu jautājumu – ko tādā gadījumā dara būvuzraugi, kuru pienākums ir kontrolēt, lai būvēts tiktu saskaņā ar projektu un iebūvēti būtu atbilstīgi materiāli?
Kāpēc šāda pozīcija kā būvuzraugs galu galā ir vajadzīga, ja tiek iebūvēts ”Dies’ zin’ kas”? Kāpēc šie speciālisti tiek sertificēti, un vai patiešām sertificēšanas institūcija ir tik akla, ka neko no tā nemana? Vai varbūt būvuzraugi pēdējā laikā tiek sertificēti tieši tad, ja māk pieļaut nepareizu būvizstrādājumu iebūvi?
Starp citu, ja nedaudz iedziļinās, var redzēt, ka būvuzrauga postenis ir viens no visvairāk korupcijas riskiem pakļautajiem būvobjekta izpildes gaitā. Varbūt der uzdot jautājumu, cik no būvuzraugiem pēdējo gadu laikā ir atļāvušies iegādāties dārgus automobiļus, lietas vai īpašumus, kaut arī nozarē pamatoti īd par zemākās cenas principa prevalēšanu iepirkumos.
Noslēgumā anekdote ”iz dzīves”. Kā zināms, nododot ēku ekspluatācijā, vajadzīga būvuzrauga klātbūtne, starp citu, tāpat kā būvniecības procesā ikdienā topošajā objektā. Viens no tādiem ”fruktiem” dienu pirms ”uzraudzītās” ēkas nodošanas ekspluatācijā, kur dokumentos bija reģistrēts kā tās būvuzraugs, atļāvās piezvanīt pasūtītājam un precizēt ceļu uz objektu, lai neapmaldītos… Man nez kāpēc smiekli nenāca. Trīs reiz visi kopā minēsim, cik reizes šis būvuzraugs ir bijis būvobjektā un vai viņš ir saņēmis algu?
Agrita Lūse ir žurnāla ”Latvijas Būvniecība” galvenā redaktore.
Komentāri (33)
brigita_damme_rtk_lv 03.05.2014. 00.39
Ja atmiņa neviļ, tad prasība pēc augstākās pedogoģiskās izglītības izraisīja papildus kadru deficītu tajos pašos bērnudārzos un skolās, ko tagad mēģina kompensēt, piemēram, ar tādām akcijām, kā “Iespējamā misija”, kuras dalībniekiem nez kāpēc šī paša pedogoģiskā augstākā izglītība nav nepieciešama.
Radīt mākslīgus šķēršļus dažiem amatā strādājošiem nav problēma? Kaut arī tehniķis būtu papildus izglītojies, sertificēts būvuzraudzībā, tā nav problēma? kaut kur jau dzirdēts tāds domas lidojums – nav cilvēka, nav problēmas. Kāpēc amatu protošiem un zinošiem speciālistiem likt papildus šķēršļus?
Vai anekdotē “iz dzīves” būvuzraugam bija augtākā izglītība un viņš bija sertificēts, vai arī vainīga iesakņojusies sistēma un attieksme?
Vienā jautājumā gan autorei jāpiekrīt – paceltā problēma patiesībā neeksistē, bet tā tiek radīta. Radīta lai it kā novērstu citu problēmu, bet diemžēl nenovērš un rada citas.
Man arī ir vairāki “anekdotiski gadījumi iz dzīves”, piemēram par to kā pieredzējusi medicīnas māsa, izpildot jaunizceptās prasības pēc izglītības, no savas mazās algas knapinājās lai to iegūtu, un rezultātā saņēma 4 latus pie algas. Kā Mākslas akadēmiju beidzis,nesen precējies vīrietis, strādāja skolā par skolotāju, piemītot fenomenālam kontaktam ar bērniem un viņu vecākiem, bet tad nāca prasības pēc pedogoģiskās izglītības, un vīrietis izlēma būt vairāk kopā ar ģimeni un pelnīt ārpus skolas. Tiešām – smiekli nenāk it nemaz.
0
ilze 21.07.2015. 17.23
BŪVUZRAUGI LV ir līderis Latvijas būvkompāniju tirgū. Uzņēmumā strādā pieredzējušakie būvinženieri un būvniecības eksperti. BŪVUZRAUGI LV sniegto pakalpojumu klāstā ietilpst gan būvuzraudzība un kvalitātes kontrole, gan projektu vadība un citi ar būvniecības koordināciju saistītie pakalpojumi. Sīkāku informāciju par kompāniju, tās sniegtajiem pakalpojumiem un jau realizētajiem projektiem meklējiet mājas lapā: http://www.buvuzraugi.lv/
0
Uldis Šneiders 02.05.2014. 13.32
Domāju, arī raksta autore mazliet uzšvirkst, neskatot jautājumu pēc būtības.
Viena problēma – kopš 21.11. daudzreiz dzirdēta doma: Svarīgi, ko teiks juristi. Ne jau par likumiem, bet par līgumiem būvniecības sakarā – tiek uzsvērts, ka jurists var “pārspļaut” būvniecības speciālistu tieši tehniskajās niansēs. Vai tas tā ir un va būves tagad ceļ juridiski pareizi, bet varbūt ne tik pareizi celtniecības sakarā? Ir kāda analīze – līgums un konkrēta celtne?
Otra problēma – 50. gados īsu brīdi tika sagatavoti zobārsti ar vidējo izglītību. Strādāja visus padomju gadus un krietnu laiku pēc tiem, kamēr izdomāja sertifikāciju. Kaut daži, bet tie devās pensijā, arī regulāri apmeklējuši kvalifikācijas kursus. Sastapu dažus pasniedzējus, kas teica: Tie (ar vidējo) saņēma tādu praksi un rūdījumu, ka nozarē bieži vien pārspēja stomatologus ar augstāko… Vai kāds ir apsvēris – kā saņemtā augstākā izglītība (izņemot maka satura izmaiņas) mainījusi pedagogu darbu? Domāju, tas daudzos gadījumos ir kādas mācību iestādes lobijs un stulba stratēģija – būs papīrs, būs prakse! Trešais – skatos uz Rīgas centra lieliskajiem namiem. Varbūt ir vērts nevis sajūsmā revidēt darbojošos būvnieku izglītības dokumentus, bet paskatīties arhīvos – kā būvēja ēkas, kas priecē joprojām. Ko zināja, ko nezināja, ko darīja? Procesa maksimāla vienkāršošana varētu dot daudz labākus rezultātus kā visai apšaubāma likuma pildīšana ar dokumentiem mēģinot aizsegt problēmas sakni. Ko darīt gadijumā, ja visus dokumentus saņēmušais būvnieks sertificēti uzraudzījis pareizi (likumīgi) būvētu manu, kas sabrūk… Tad principā viss ir kārtībā, vai atkal mainīsim likumu? Šķiet, savulaik strādāja labi, kvalitatīvi, ko redzam vēl šodien, un prasību bija daudz mazāk, toties pēc šiem būvniekiem rinda stāvēja! Nez vai tagad būvē tikpat labi un daudz?
0