Zolitūde māca melot

Atklāta vēstule iekšlietu ministram

Eksperimentu plānošana man nav sveša, jo tā bija galvenā izpētes tēma brāļa RTU zinātnieka Viļņa Eglāja darbā un arī mana profesionālā darba sastāvdaļa. Jau studentu gados mēs veicām stiprības aprēķinus un izstrādājām konstrukcijas pašu būvētajām, valstī pirmajām daudzkorpusu jahtām, kurām jūras vētrās nācās uzticēt gan savas, gan komandu dzīvības. Organizējot jahtu eksportu, kļuva nozīmīga arī Latvijas reputācija pasaulē, jo pircējs, uzticoties pirkumam, vēlas pārliecināties arī par uzticamību eksportētājai valstij.

Uzzinot par Zolitūdē notikušo traģēdiju, mēģināju uzzināt reakciju uz notikušo ārpus Latvijas. Wikipedia atradu garu sabrukušo konstrukciju vēsturi, kuru saraksts noslēdzās ar „Maxima” veikalu. Lasot traģēdijas aprakstu ar 54 upuriem, pirmā atsauce bija uz LLU Būvkonstrukciju katedras profesores Dr. sc. Ing. Lilitas Ozolas rakstu ar izcēlumu: “kā varēja pieļaut būvniecību pie tik lielas slodzes uz pārsegumu, ja apakšā darbojas veikals,” un piebildi: “Šajā gadījumā varētu būt runa par attiecīgo Eiropas Savienības regulu pārkāpšanu.”

Arī man studenta gados nācās apgūt būvmehānikas, materiālu pretestības un tēraudu konstrukciju kursus. Pēc ilgākas meklēšanas sagruvušā veikala projektu atradu Rīgas būvvaldes mājaslapā, tikai sagruvušo kopņu zīmējumus atrast neizdevās. Kad vienā no TV pārraidēm kamera pārslīdēja pār sagrautās kopnes apakšējā savienojuma mezglu, neticēju savām acīm.

Savienojušās skrūves bija liktas ne perpendikulāri stiepes spēkam kopnes apakšējā joslā, bet paralēli. Būvkonstrukciju inženierim pietiktu tikai uzmest acis, lai redzētu, ka šāds mezgls nav turētājs.

Lai saskaitītu slodzes uz pārseguma, aprēķinātu stiepes spēku kopnes apakšējā joslā un kļūdaini salikto skrūvju izturību, pietiktu ar stundu. Kāda jēga tērēt nodokļu maksātāju naudu pusgadu gatavotajam eksperimentam, ja sabrukšanas cēlonis – fatāla konstruktora kļūda un pārbaudītāju bezatbildība – zināms?

Pirms dažām dienām radio raidījumā Valsts policijas priekšnieks centās atbildēt un stāstījumu nobeidza ar atsaukšanos uz līdzīgu, it kā notikušu izmeklēšanas eksperimentu pēc Ķeguma tilta sabrukšanas. Izmeklēšana arī notika pēc tilta sabrukšanas, tikai bez līdzīga izmeklēšanas eksperimenta. Tāpēc otrs jautājums, kāpēc policijas augstākā amatpersona centās maldināt klausītājus, faktiski meloja?

„Maxima” veikals tika būvēts divās kārtās, vispirms veikals, pēc tam pārsegums. Būvnoteikumos definēta būves kārta – “būvprojektā noteikta būves daļa, ko var pieņemt ekspluatācijā neatkarīgi no citām būves daļām”.

Tāpēc īstenais, izmeklēšanā skaidrojamais jautājums – vai varēja pieņemt ekspluatācijā veikalu pirms smagā pārseguma izbūves un kuras amatpersonas atbildīgs, ja dalījums kārtās raisījis traģēdiju ar 54 upuriem?

Reizē vēl viens jautājums. Vai ar inženiera skatījumā absurdo eksperimentu izmeklēšana netiek bremzēta, lai vainīgajiem dotu laiku “sakārtot lietas”? Gan ar būvdarbiem virs veikala apmeklētāju galvām, gan tagad ar “eksperimentu” esam piesaistījuši pasaules uzmanību. Tikai baidos, ka mūsu labos nolūkus varētu nesaprast…

Autors ir Latvijas izgudrotāju biedrības pārstāvis