Nekādi Eiropas Parlamenta un dalībvalstu apstiprināti noteikumi nespēs novērst krīzes atkārtošanos, ja pašas dalībvalstis tos neievēros
Kad esam apraduši ar eiro savos maciņos, jāsāk arī pierast pie tā, ka nu eirozonas prieki un bēdas ir kļuvuši par mūsu politikas neatņemamu sastāvdaļu. Dalība ekskluzīvā klubā sniedz ne tikai iespējas, bet arī saistības un pienākumus.
Savulaik vairākus gadus lauzījām galvas par to, vai būtu izdevīgi pievienoties eirozonai. Toreiz galvenais faktors, kas man lika izšķirties par labu šim lēmumam, bija apsvērumi par Latvijas valsts drošību. Notikumi Ukrainā un Krievijas agresija Krimā skaidri apliecinājusi, ka eirozonā mēs esam labāk pasargāti no Krievijas centieniem destabilizēt situāciju kaimiņvalstīs, mūsu valūtu nav iespējams tik viegli apdraudēt. Tikmēr Ukrainas grivna pēdējos mēnešos piedzīvojusi dramatisku kritumu, kas apdraud arī Latvijas eksportējošos uzņēmumus.
Pēdējos gados ir daudz paveikts, lai novērstu Grieķijas un citu eirozonas dalībvalstu parādu krīzes katastrofālās sekas un nepieļautu tās atkārtošanos. Eiropas Parlaments un ES Padome ir apstiprinājušas vairākus mehānismus, lai ciešāk pārraudzītu dalībvalstu budžetus un reformu gaitu. Atgādināšu, ka savulaik Grieķija falsificēja statistikas datus, kā arī meloja par parādu patiesajiem apmēriem. Tikmēr ES institūcijām bija ierobežotas pilnvaras pārbaudīt grieķu sniegto informāciju. Tagad šāda situācija ir novērsta, un dalībvalstīm regulāri ir detalizēti jāinformē Eiropas Komisija un pārējās dalībvalstis par budžeta līdzekļu izlietojumu.
Ļoti nozīmīgs solis ir Banku savienības izveide, lai novērstu situāciju, kad par banku kļūdām jāmaksā dalībvalstīm no saviem budžeta līdzekļiem. Galvenā atbildība turpmāk būs jāuzņemas banku akcionāriem, kreditoriem un lielajiem noguldītajiem, kuru depozīti pārsniedz garantētos 100 000 eiro.
Pēc garām tehniskām diskusijām Eiropas Parlaments ir apstiprinājis, ka Eiropas Centrālā banka uzraudzīs 130 lielākās eirozonas bankas, tai skaitā trīs lielākās Latvijas bankas. Tāpat 10 gadu laikā tiks izveidots kopīgs fonds 55 miljardu eiro apmērā, no kā tiks segti izdevumi banku krīzes gadījumā. Šo fondu veidos pašu banku iemaksas, tādējādi nodokļu maksātājiem vairs nebūs jāmaksā par banku neizdarībām.
Šādai stingrai un izlēmīgai politikai ir redzami arī skaidri rezultāti. Daudzās dalībvalstīs ir atjaunojusies ekonomikas izaugsme, pat Spānijā, Portugālē un Īrijā. Latvijai šogad tiek prognozēta straujākā ekonomikas izaugsme visā ES (4,2%). Pat Grieķijas gadījumā ir izdevies palēnināt ekonomikas lejupslīdi, un šogad tai tiek prognozēts 0,6% IKP pieaugums.
Taču ne viss rit gludi, tādēļ Latvijai tagad kā pilntiesīgai eirozonas dalībniecei ir aktīvi jāiesaistās tās stabilizēšanā. Īpaši smaga problēma ir bezdarba līmenis, kas eirozonā ir pat augstāks (12,1%) nekā ES kopumā (10,9%).
Vēlos uzsvērt, ka nekādi Eiropas Parlamenta un dalībvalstu apstiprināti noteikumi nespēs novērst krīzes atkārtošanos, ja pašās dalībvalstīs nebūs pietiekama politiskā griba tos pēc burta un gara ievērot.
Briselē ar neizpratni tika saņemtas ziņas, ka Francijas jaunais sociālistu finanšu ministrs vēloties diskutēt ar ES par „ritmu”, kādā Francijai samazināt budžeta deficītu līdz 3% no IKP, kā to paredz eirozonas priekšraksti. 2013.gadā Parīzei jau izdevās vienoties par divu gadu pagarinājumu – līdz 2015.gadam. Jaunākie statistikas dati liecina, ka Francijā reformas rit pārlieku lēni, budžeta deficītam sasniedzot 4,3% iepriekš plānoto 4,1% vietā.
Latvijai kopā ar citam dalībvalstīm ir jāuzstāj, ka eirozonas otrajai lielākajai ekonomikai noteikumi jāievēro tāpat kā citām dalībvalstīm, jo citādāk tā apdraud visas eirozonas stabilitāti. Pretējā gadījumā tai jārēķinās ar soda sankcijām, kas paredzētas jaunajos, pēc krīzes pieņemtajos noteikumos.
Eiropas Parlamentā un citās Eiropas institūcijās Latvija bieži tiek minēta kā piemērs izsvērtām un izlēmīgam reformām, kas vienai no krīzes vissmagāk skartajām valstīm ļāvis kļūt par straujāk augošo ekonomiku eirozonā. Mūsos ieklausās un neuzskata par „pirmziemniekiem”. Jāizmanto šī situācija, lai argumentēti paustu savu nostāju par visai eirozonai būtiskiem jautājumiem, no kuriem atkarīga arī Latvijas tālākā attīstība.
Autore ir profesore, Eiropas Parlamenta Ārlietu un Starptautiskās tirdzniecības komiteju deputāte, Vienotība
Komentāri (31)
elv 14.04.2014. 07.11
Mūsos ieklausās un neuzskata par „pirmziemniekiem”.
Būtu jauki, ja aŗī citos jautājumos būtu iespējas un spējas tikt vaļā no divu ātrumu Europas
7
Nika > elv 14.04.2014. 21.14
Tieshi par Vaideri es balsoshu. Vienotiba apsolija, ka valsti no kraha izglabs, atjaunos izaugsmi un parveidos ekonomiku no spekulacijam uz eksportiem. Tieshi to ari izdarija. Eksporti mums tagad ir gandriz puse no ikp.
0
Nika > elv 14.04.2014. 23.41
Tieshi nodokli ka % no ikp nav mainijies. Varbut 2%, ne vairak. Pirms 6 gadiem ekonomika balstijas uz spekulacijam. Tagad vismaz kaut kadu razhoshanu un eksportu.
Eksports jau parsniedz $1 miljardu menesii lielako gada dalju.
0
efeja60 > elv 16.04.2014. 12.07
Fikseris Tieshi par Vaideri es balsoshu. Vienotiba apsolija, ka valsti no kraha izglabs, atjaunos izaugsmi un parveidos ekonomiku no spekulacijam uz eksportiem. Tieshi to ari izdarija. Eksporti mums tagad ir gandriz puse no ikp.
===================
Izglāba valsti no kraha uz nabagu, skolotāju, policistu, medmāsu u.c. rēķina, kā arī uz to rēķina, kas valsti pametuši dēļ “veiksmes stāsta”.
Par spekulāciju – tieši vienotība atcēla nodokļus TUA spekulantiem – bankām, kas dod kredītus imigrantiem NĪ pirkšanai. Spekulantiem ir mazākie nodokļi Baltijā.
Eksportu īpatsvars palielinājās tāpēc, ka sabruka NĪ spekulācijas tirgus, banku pakalpojumi u.c.
0
efeja60 > elv 14.04.2014. 11.52
Drīz Eiropas parlamenta vēlēšanas. Sodam Vienotību par “veiksmes” stāstu un regresīvajiem nodokļiem – par partiju staigātāju Vaideri nebalsojam.
0
dzerkaleliva > elv 14.04.2014. 23.14
Puse no IKP? Kāda bija ta struktūra tāda ir palikusi. Izmaiņas ir 1-2% robežās.
0
dzerkaleliva > elv 14.04.2014. 23.19
Vislielākais pieaugums IKP struktūrā ir nodokļiem.
0
dzerkaleliva > elv 14.04.2014. 23.29
Rūpniecība LV IKP sastāda 19.6% tas ir pats zemākais rādītājs ES, rūpniecības eksporta daļa ir vēl mazāka. Pakalpojumu daļa IKP ir 70%. No pakalpojumiem kāda daļa ir eksports, bet tie ir finanšu un UA pakalpojumi.
Ar reālu rūpniecību un rūpniecības eksportu, tas, kas bija jādara pēc 2007.gada, izdarīts ir barankas caurums.
0
Nika 14.04.2014. 21.28
Ja nepatik eiro, varat parvakties uz feodalo viduslsiku krieviju, dzivot zem tas ‘game of thrones’ politiskas sistemas ar vinu brukosho rubli un visu parejo. Nakotnes perspektivas tur tieshi tadas pashas, kafas bija psrs.Un kad tas istenosies, nerapojiet atpakal uz shejieni.
3
inta_s > Nika 15.04.2014. 06.48
Tu man neesi oponents, vismaz es tevi tadu neklasificeju.
0
inta_s > Nika 14.04.2014. 22.03
Kāpēc Krieviju, varbūt Ziemeļkoreju?
Jūsu argumentācija ir tik zemā līmenī ka nekas vairāk par humoru nenāk prātā, Jūs man atgādinat kādu histērisku dāmu kur vienmēr “šantažē” savu vīru/mīļāko.what ever ar tādiem argumentiem “ja tu man nepirksi šo mersi tad tu mani nemīli”… sviests… bet ir arī sava humora deva.
0
Nika > Nika 14.04.2014. 23.45
Kads oponents, tadi argumenti :) Varbut tev pietiek portalu spamot ar savu “informaciju”?
0
elv 14.04.2014. 18.53
Ločmeļa kungs, atsaukties uz homofobo Dimiteru ir sliktas gaumes pazīme…
Lūdzu, nedariet tā vairāk!
0