Strīķe pēc tiesas lēmuma piektdien atgriežas darbā KNAB (papild.)

Strīķe tiesas lēmumu uzskata par loģisku un likumsakarīgu

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ceturtdien atcēla Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata.

Pēc tiesas sprieduma ir jālemj par Streļčenoka neatbilstību amatam, komentēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (Vienotība).

“Tiesa ir atzinusi Streļčenoka lēmuma pretlikumīgumu. Izpildvara nedrīkst nerīkoties – premjerministrei un ģenerālprokuroram ir jātiekas un jāvienojas par komisijas izveidi, kas lemtu par Streļčenoka atbilstību amatam. Tas jādara nekavējoties,” sacīja Latkovskis.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) nav mainījusi savu nostāju pret KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku. Viņa varētu rosināt izvērtēt Streļčenoka atbilstību amatam, ziņo LETA.

Straujuma ceturtdien sacīja, ka pagaidām vēl lēmumu nepieņems, jo nav paspējusi iepazīties ar attiecīgo Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedumu, kas paredz Jutas Strīķes atjaunošanu KNAB priekšnieka vietnieces amatā. Taču pēc tam, kad premjerministre būs iepazinusies ar tiesas sprieduma motīviem, viņa lems par turpmāko rīcību.

Turklāt jāņem vērā arī tas, ka šo spriedumu var pārsūdzēt, tāpēc “šobrīd vēl ir pāragri runāt par turpmāko rīcību”, noteica Straujuma.

Vaicāta, vai tas nozīmē, ka Streļčenoka “krēsls ir sašķobījies”, viņa atgādināja, ka KNAB priekšnieka atcelšanai no amata nepieciešama “vesela procedūra” – jāizveido izvērtēšanas komisija, bet galīgo lēmumu ir tiesīga pieņemt Saeima.

“Spriedums ir loģisks un likumsakarīgs,” tiesas lēmumu komentēja Juta Strīķe. Lai gan parasti tiesas spriedums tiek paziņots pāris nedēļu laikā pēc lietas izskatīšanas, šoreiz tiesa to pasludināja nekavējoties un Strīķe apliecināja “Ir”, ka piektdien jau atgriežas darbā. Spriedumu var pārsūdzēt, taču kamēr tiesvedība turpināsies, Strīķe pildīs savus  pienākumus.

“Ja es pieļautu, ka mana atlaišana varētu būt tiesiska, tad es nebūtu šo lēmumu pārsūdzējusi,” teica Strīķe, bet atturējās no tālākiem komentāriem par to, vai pēc šāda tiesas sprieduma būtu jārosina paša Streļčenoka atlaišana.

KNAB intereses tiesā pārstāvēja Ilze Jurča, jo Streļčenoks atrodas komandējumā Austrijā. Pēc sēdes viņa sacīja, ka KNAB noteikti spriedumu pārsūdzēs. Viņai nav skaidrs, kāpēc tiesa šādi lēmusi, jo KNAB vadība paliek pie sava – Strīķe no amata atbrīvota pamatoti. Pilns spriedums būs pieejams 24.aprīlī.

Savukārt Strīķes advokāte Ilona Jirgena norādīja, ka šajā lietā daudz kas bija atkarīgs no prokuratūras atzinuma, kas Strīķei bija pozitīvs. Advokāte piebilda, ka ir ļoti priecīga par lietas iznākumu, bet ļoti labi saprot, ka tā ir tikai pirmā instance.

Jirgena piebilda, ka tāpat Strīķei tiks atlīdzināti aptuveni 5000 eiro par laiku, kamēr viņa nebija darbā.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers aģentūrai LETA ceturtdien nekomentēja ne pasludināto tiesas spriedumu, ne to, vai tagad būtu pamats vērtēt paša Streļčenoka atbilstību amatam. Ģenerālprokurors gan norāda, ka birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

Lieta līdz tiesai nonāca pēc tam, kad Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei Strīķei, bet šoreiz valdības vadība strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla, ziņo LETA.

Pirmo reizi Streļčenoks Strīķi no amata atbrīvoja pērn 20.decembrī, taču iepriekšējais premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) 7.janvārī šo lēmumu atcēla. 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti, un 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. 

Otrreiz atjaunojot Stīķi amatā, Dombrovskis uzdeva nodrošināt komisijas izveidošanu KNAB priekšnieka vietnieku novērtēšanai. Lai arī Dombrovskis uzdeva komisijā iesaistīt sadarbības partnerus, tajā darbojās Streļčenoks, viņa palīdze Māra Priedīte un vietniece Ilze Jurča.

Trešo Streļčenoka rīkojumu par Strīķes atbrīvošanu pašreizējā Ministru prezidenta Laimdota Straujuma (Vienotība) neatcēla, norādot, ka tajā nav konstatēti būtiski publisko tiesību procesuālie pārkāpumi, kuru dēļ Ministru prezidents būtu tiesīgs rīkoties. Ņemot vērā, ka starp pusēm pastāv darba tiesiskās attiecības, konflikts būtu jārisina tiesas ceļā, uzskatīja valdības vadītāja.

KNAB bija vēlējies, lai šī lieta pēc piekritības tiktu nosūtīta izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā, tomēr tika nolemts, ka lietu arī turpmāk skatīs Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā. KNAB arī bija pieteicis noraidījumu tiesnesei Mairai Griķei saistībā ar to, ka Strīķe savulaik esot vizējusi pret Griķi vērstu iesniegumu. Tiesnese par šādu faktu esot bijusi ļoti pārsteigta.

Streļčenoks pats bija ieradies uz pirmo tiesas sēdi, bet KNAB priekšnieks no jebkādiem komentāriem pirms tiesas sēdes atturējās. Tikmēr Strīķes advokāte Ilona Jirgena, jautāta par lietas iznākumu, pauda, ka “slikts ir tas kareivis, kas negrib kļūt par ģenerāli”. Kā trešā persona lietā piedalās arī KNAB Amatpersonu un darbinieku arodbiedrība, ko tiesā pārstāvēja Signe Bole. Viņa norādīja, ka arodbiedrība ir ieradusies, lai aizstāvētu Strīķes intereses, un uzskata, ka viņu nedrīkstēja atbrīvot no amata. Tāpat uz tiesas sēdi bija uzaicināta arī prokuratūra. Prokurore Liene Januševska sacīja, ka prokuratūra ir uzaicināta, lai sniegtu savu atzinumu.

Tikmēr Streļčenoks jau meklē cilvēku, kuru likt Strīķes ieņemtajā amatā. Vispirms uz šo amatu tika izsludināts konkurss, taču kandidāti, kas tajā pieteicās un kas pamatā nāca no KNAB, tika izbrāķēti. Pēc tam atklājās, ka Streļčenoks šim amatam uzrunājis savu bijušo kursa biedru, Drošības policijas (DP) izmeklētāju Aldi Višņevski, kurš jau iesniedzis atlūgumu un DP vairs nestrādā, bet KNAB vēl nestrādājot.

(papildināta ar Straujumas viedokli)