Cenu kāpums kā negodīgas eiro ieviešanas apliecinājums ierindojies tikai trešajā vietā starp problēmām
Vērtējot nesen publiskotā „DNB Latvijas barometra” pētījuma datus par eiro ieviešanu Latvijā, pirmais, kas „iekrīt” acīs, ir fakts, ka iedzīvotāju atbildes kopumā atkarīgas no ekonomisko jautājumu aktualitātes. Tepat varētu ierindot arī tādus faktorus kā „attālums līdz eiro” un informācijas daudzums par to.
2012.gada oktobrī diskusiju lokā bieži dominēja vairāku Eiropas Savienības valstu parādu krīze, un tas kā būtisks uztraukums (līdzās cenu kāpumam un skaidrās naudas maiņas problēmām) dominēja arī aptauju rezultātos. Pašlaik ir redzams, ka Latvijā citu ES valstu problēmu apspriešana nav ekonomisko jautājumu degpunktā, nav augstas inflācijas, bet skaidrā nauda samainīta veiksmīgi. Akcenti tiek pārcelti uz sirdij tuvāko – valūtas kā simbola nozīmi.
Tieši valūtas kā simbola (nevis kā ekonomiska instrumenta) uztvere iezīmējas arī jautājumā par to, kam būtu jābūt attēlotam uz pirmās īpašās eiro monētas.
Līdzās tam, kāda konkrētā periodā ir sabiedrībā aktuālā ekonomikas tēma, pētījuma rezultātos laika posmā starp 2012.gada oktobri un 2014.gada februāri iezīmējas „būs” un „jau ir” atšķirība. Pirms aptuveni pusotra gada kā samērā būtiskas eiro radītas izmaiņas tika gaidītas zemākas procentu likmes kredītiem (neaizmirsīsim – tas nozīmē arī depozītiem), tas, ka vairs nebūs jābaidās no lata devalvācijas, kā arī – ka algas un pensijas pakāpeniski pielīdzināsies ES vidējam līmenim.
Tādi potenciālie ieguvumi kā lielākas ērtības kontu turēšanā un ceļošanā tika minēti aptuveni 2-3 reizes biežāk. Tagad šī atšķirība ir būtiski augusi. Citiem vārdiem, ieguvumi, kas tika gaidīti, bet ir saistīti ar pakāpeniskumu vidējā un ilgā termiņā, ir mazāk pamanāmi.
Droši vien nevar vēlēties, lai visi aptaujas dalībnieki atzinīgi novērtētu „attālinātas” lietas, piemēram, ar krietni zemāku procentu likmi izlaistas eiro obligācijas. Tiešā veidā tas nav neviena iedzīvotāja personīgais kredīts, tie nav izdevumi no personīgā maciņa, kas tiek ietaupīti, un budžeta ietaupījums caur parāda apkalpošanas izmaksu kritumu kā sabiedrības ieguvums ir ļoti pastarpināts un izpaužas pakāpeniski.
Iedzīvotāju paustais cenu dinamikas vērtējums pēc eiro ieviešanas nav glaimojošs, tomēr biežās apspriešanas sabiedrībā dēļ būtiski neizbrīna. Lai gan aptaujas veikšanas periodā janvāra inflācijas dati jau bija pieejami (ko nu par datiem – cenas veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās bija redzamas), vairākums iedzīvotāju februārī atzīmē, ka cenu līmenis ir jūtami audzis.
Iespējams, ka, piemēram, siltumenerģija, kas šogad daudzviet ir lētāka nekā pērn, salīdzinājumā ar dārzeni un pienu nešķiet patēriņa prece un pietiekams izdevumu postenis, bet varbūt nav interesanti runāt par cenām, kuras nemainās vai sarūk.
Par laimi, cenu kāpums kā negodīgas eiro ieviešanas apliecinājums ierindojies tikai trešajā vietā starp problēmām, kuras saistītas eiro ieviešanu.
Turklāt jāatzīmē, ka cenas ir gan sarukušas, gan kāpušas (turklāt daudz straujāk nekā 2014.gada pirmajos mēnešos) arī agrāk, kad tam ar eiro ieviešanu nebija un nevarēja būt nekāda sakara. Uzņēmējiem izmaksas un savas darbības rentabilitāte ir būtiskas vienmēr, un laiku pa laikam vecais cenrādis vairs nekalpo izmaksu segšanai vai izaugsmei, vai arī tieši otrādi – pakalpojumu sniegšanas apjoma pieaugums ļauj ietaupīt un samazināt cenu (piemēram, sakaru pakalpojumiem) vai arī resursu izmaksu krituma rezultātā ir iespējams cenu samazināt (piemēram, 2013.gadā – degvielai, siltumenerģijai).
Autore ir Latvijas Bankas ekonomiste
Komentāri (56)
simpsons 05.04.2014. 20.01
-> Autorei
ar krietni zemāku procentu likmi izlaistas eiro obligācijas. Tiešā veidā tas nav neviena iedzīvotāja personīgais kredīts, tie nav izdevumi no personīgā maciņa, kas tiek ietaupīti …
======================================
Daudzi ņēma kredītus eiro, jo kredītlikmes bija zemākas nekā latu kredītiem.
1. Vai tiešām arī 2014. gadā latu kredītlikmes joprojām ir augstākas nekā eiro kredītiem? Par cik procentpunktiem?
2. Un vai tiešām tiem kuri ņēma kredītus eiro, joprojām jābaidās par valūtas risku, t.i. lata devalvāciju?
3. Vai autore var norādīt tā cilvēka/organizācijas vārdu, kurš apgalvoja, ka eiro ieviešanas rezultātā algas un pensijas tuvināsies eirozonas algām un pensijām?
Ar interesi gaidīšu atbildi.
3
simpsons > simpsons 07.04.2014. 03.06
2) rakstā teikts, ka no lētākiem kredītiem labums ir valsts budžetam, bet iedzīvotāji to nav sajutuši. 1.&2. atbilde norāda, ka tomēr arī privātajiem kredītņēmējiem ir kāds labums.
3) Drīkst uzzināt, kādu loģisku sakarību rezultātā vienas naudas nomaiņa ar citu palielina algas/pensijas?
0
ineta_rr > simpsons 07.04.2014. 20.15
Jo kļūst vieglāk salīdzināt cenas un pakalpojumus. Ja izdevumi kā Rietumeiropā, bet ieņēmumi kā Latvijā, tad agrāk vai vēlāk cilvēki sāks domāt, kur paliek starpība. Un tad būs spiediens uzņēmumu īpašniekiem beigt bāzt kabatās un sākt ieguldīt uzņēmumos, tai skaitā algās. Un varbūt valsts pat sāks pārskatīt nodokļu politiku, tai skaitā nodokļu iekasēšanu un soda neizbēgamību, citādi patlaban legālās narkotikas skaisti izgaismo, ka likumi, normatīvi un nodokļi ir jāievēro tikai tiem, kas paši grib, bet pārējiem jābaidās vienīgi no linča tiesas, jo valsts atklāti atļauj to apzagt un āzēt.
0
ineta_rr > simpsons 06.04.2014. 23.15
1. Visi kredīti latos ir pēc oficiālā kursa pārrēķināti eiro, jādomā, ka Rigibor vietā tagad jāmaksā pēc Euribor.
2. Nav vairs jābaidās, bet vai kāds teica pretējo?
3. Neesmu autore, un cilvēku, kas tā teica, neatceros, ja tāds bija, taču daudzi tā domāja, un es joprojām tā domāju. Vai derēšu kā atsauces avots?
0
austrisv 04.04.2014. 21.04
Man ļoti patīk norēkini EUR. Tā tik ir valūta, kā citās ES dalibvalstīs un ietaupīšanai arī vairs nevajag mainīt Ls uz EUR. Viss ir super, vismaz kas sattiecas uz EUR!
Pie tam terējas mazāk, jo vienkārši naudas žēl izdot, jo summas ir vizuāli lielākas- iekrājas vairāk, ja nu vienīgi maitas pašvaldības pacēlušas nekustāmā īpašuma nodokli!
4
efeja60 > austrisv 06.04.2014. 11.10
Bet tu esi pierādījusi jau neskaitāmas reizes savu nekompetenci šajos jautājumos, tāpēc beidz vienreiz piesārņot informatīvo telpu ar lētu jenotu propagandu.
0
Ieva Priedenfelde > austrisv 05.04.2014. 18.06
Bet – propagandas upuris.
0
Ieva Aile > austrisv 04.04.2014. 21.48
Jā,sīka vienība -nekustamiei īpašumi.Lielākā iedzīvotāju daļa gan dzīvo no algas līdz algai,no pensijas līdz pensijai un par ietaupīšanu un latu mainīšanu pret eiro līdz izcilajam Latvijas panākumam ir varējuši tikai pasapņot…Toties ziemas nebija,cik tur vēl neietaupījās…lai arī algas neauga ne par sprīdi,komunālie parādi gandrīz nemaz nepieauga.Un elektrības cenu nepaaugstināja,nokautrējās pirms vēlēšanām.Slava euro!
0
brigita_damme_rtk_lv > austrisv 05.04.2014. 00.21
Norēķinies regulāri skaidrā naudā, ne tā kā priekš sevis, bet kādas 40X lielākai saimniecībai par aktuāliem sīkumiem, kurus nav iespējams sakrāt uz bezskaidras naudas rēķiniem – noteikti patiks gan metrāllūžņu daudzums, gan makulatūras nevienmērīgums.
0
austrisv 05.04.2014. 13.19
“Latvijas pievienojoties eirozonai, no 2014.gada oktobra mainīsies arī banku uzraudzības modelis. Vienotais uzraudzības mehānisms paredz plašākas pilnvaras Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas uzraudzīs eirozonas lielākās kredītiestādes ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem”
utt.utt
2
+2
-6
Atbildēt
+3
-6
Atbildēt
@Ieva Priedenfelde > austrisv 05.04.2014. 18.17
Bet, Latvijā nav tik lielu banku, lai tās uzraudzītu ECB un ESM arī ir paredzēts tikai banku, tikai lielo glābšanai, kuru Latvijā nav.
0
inta_s > austrisv 05.04.2014. 13.27
Bet,
nu un vai tas nozīmē ka nebūs kā līdz šim ka privātas bankas rada jaunu naudu uz aizdevuma pamata? Nē! Tas nemainīsies! Uzraudzība nav nekāda monetārās sistēmas reforma!
0