Kā eiro „tuvums” ietekmē iedzīvotāju viedokli

Ieva Aile > Ieva 07.04.2014. 12.59

Jā,nesaprātīgi tie mūsu iedzīvotāji,savām acīm un makam atļaujas ticēt vairāk,nekā mūsu CSP un Eurostatam.Steidzami vajadzīga lobotomija.Sevišķi tiem,kas nevar nopirkt auto un tāpēc nelieto benzīnu, un nedzer alu,jo var atļauties tikai pašas nepieciešamākās preces.

0

-1

Atbildēt

0

ineta_rr > simpsons 06.04.2014. 23.15

1. Visi kredīti latos ir pēc oficiālā kursa pārrēķināti eiro, jādomā, ka Rigibor vietā tagad jāmaksā pēc Euribor.

2. Nav vairs jābaidās, bet vai kāds teica pretējo?

3. Neesmu autore, un cilvēku, kas tā teica, neatceros, ja tāds bija, taču daudzi tā domāja, un es joprojām tā domāju. Vai derēšu kā atsauces avots?

+1

0

Atbildēt

0

simpsons > simpsons 07.04.2014. 03.06

2) rakstā teikts, ka no lētākiem kredītiem labums ir valsts budžetam, bet iedzīvotāji to nav sajutuši. 1.&2. atbilde norāda, ka tomēr arī privātajiem kredītņēmējiem ir kāds labums.

3) Drīkst uzzināt, kādu loģisku sakarību rezultātā vienas naudas nomaiņa ar citu palielina algas/pensijas?

0

0

Atbildēt

0

ineta_rr > simpsons 07.04.2014. 20.15

Jo kļūst vieglāk salīdzināt cenas un pakalpojumus. Ja izdevumi kā Rietumeiropā, bet ieņēmumi kā Latvijā, tad agrāk vai vēlāk cilvēki sāks domāt, kur paliek starpība. Un tad būs spiediens uzņēmumu īpašniekiem beigt bāzt kabatās un sākt ieguldīt uzņēmumos, tai skaitā algās. Un varbūt valsts pat sāks pārskatīt nodokļu politiku, tai skaitā nodokļu iekasēšanu un soda neizbēgamību, citādi patlaban legālās narkotikas skaisti izgaismo, ka likumi, normatīvi un nodokļi ir jāievēro tikai tiem, kas paši grib, bet pārējiem jābaidās vienīgi no linča tiesas, jo valsts atklāti atļauj to apzagt un āzēt.

0

0

Atbildēt

0

inta_s > austrisv 05.04.2014. 13.27

Bet,

nu un vai tas nozīmē ka nebūs kā līdz šim ka privātas bankas rada jaunu naudu uz aizdevuma pamata? Nē! Tas nemainīsies! Uzraudzība nav nekāda monetārās sistēmas reforma!

+3

-6

Atbildēt

0

Ieva Priedenfelde > austrisv 05.04.2014. 18.17

Bet, Latvijā nav tik lielu banku, lai tās uzraudzītu ECB un ESM arī ir paredzēts tikai banku, tikai lielo glābšanai, kuru Latvijā nav.

+2

-6

Atbildēt

0

austrisv > inta_s 05.04.2014. 13.16

viedokli, ko nu muldies, kādiem privātiem baņķieriem? vai antonovveidīgajiem, vai nogrimušajiem K&K un laventam? Tiem , noteikti labāk patiktu Ls nekā EUR, jo to tā vienkārši nenogāzīs un uz tautas rēkina neuzliks! Bankas kontrolēs vairāk un tautai par baņķieru grēkiem jāmaksā nebūs.

http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/pec-eiro-ieviesanas-latvija-mainisies-banku-uzraudziba-atgadina-fktk.d?id=43690273

+7

-4

Atbildēt

0

inta_s > inta_s 05.04.2014. 13.19

Bet, būtu produktīva diskusija ja Jūs iedziļinātos tematā par kuru rakstu.

Noskaidrojiet kā tiek radīta jauna nauda – ir materiāli augstāk redzami.

Un tad varam diskutēt tālāk ja vēlaties.

+3

-6

Atbildēt

0

inta_s > inta_s 05.04.2014. 20.12

nulle,

neredzu ka kādreiz būtu kādam rekomendējis iegultīt Bitcoin. Kā arī Bitcoin nav monetārās sistēmsas reforma. Gluži pretēji es esmu agrāk publicējis ka no Bitcoin būtu jāizvairās.

http://www.youtube.com/watch?v=PfeA94BedQI

Vai Tev ir kas sakāms par monetāro reformu un materiāliem kurus esmu šeit norādījis?

+2

-6

Atbildēt

0

dzerkaleliva > inta_s 06.04.2014. 00.55

Nulle, bitcoin tā ir mūžīga deflācija un naudas vērtības pieaugums, nevis inflācija. Kas Tev kā inflācijas pretiniekam un deflācijas fanam varētu būt pret bitcoin?

+1

-4

Atbildēt

0

austrisv > Ansis 05.04.2014. 10.34

Es kategoriski nepiekrītu tam, ka Ls vajadzēja devalvēt, jo padomā pats, kam no tā būtu labums?

1) zaudētu tieši mazo algu saņēmēji, jo tas, ka cenas tūlīt lēktu augšā ir vairāk nekā skaidrs, jo Latvijai daudz izejvielu, tehnoloģiju un pat pārtikas ir jāiepērk- skaidrs, ka būtu jāmaksā tā pati vecā cena tikai par daudz vairāk Ls!!! Ak, un kur tad vēl vieglie auto, smagie auto- fūres utt! Inflācija ātri noēstu Ls devalvācijas “labumu”. To pateiks pat zviedri, kuri to nesenā pagātnē piedzīvoja, lai gan Zviedrijai ir lielāka ekonomika nekā Latvijai. Kura valsts var atļauties devalvāciju un kura nevar? maza valsts, kurai jāieved liela daļa no patērētā, taču neko neiegūst devalvējot Ls, jo par ievesto taču jāmaksā tāda pati cena kā iepriekš- tādad par tik vairāk par cik Ls devalvēts. Lūk, pensionāri gan raudātu daudz vairāk, jo pensijas tādas pašas, bet viss maksā dārgāk veikalos arvien dārgāk.

Tad kam ieguvums? Vai tik ne tiem oligarhiem un biezajiem, ka spaņ

emuši bija ls kredītus, ka summā sastāda to pašu lielumu, bet tā kā vērtība kritusies, sanāk mazāk atdot, jo celtos iespējams algas, bet lēnā tempā daudz lēnākā nekā cenas veikalos.

Tā kā nevajag stāstīt, ka tieši tautai uzlabotos kaut kas, jo ietaupījumi arī tiktu noēsti, kur nu vēl pensiju un algu vērtība.

par kapitālisma krīzi labi izpētījis Markss savā Kapitālā, bet, ja Igaunijas vara labi saimniekoja un uzkrāja līdzekļus, tad mēs neparko tos uzkrāt nevaram un nevarēsim arī turpmāk, jo daudz laika izšķiest izplakarējot naudu dažādos Rāvja būvniecība sobjektos par simtiem miljonu brāķa būvju, un nu mūsu demokrātija ir iespiesta stūrī: jo ja nedosi bļāvējiem, tad ievēlēs Latvija svalsts ienaidniekus, ka ssolīs un valsti ievilks galīgos mēslos, ja tā vispār var saukt ievilkšanu kremļa pilnīgas ietekmes zonā. Demokrātija ir ļumpeniem izdevīga, jo kas vairāk bļaujun izlieka spar nabagiem – tas saņem, bet drošiba valstij ir galīgā bimbā, un tas jau ir bīstami.

+7

-3

Atbildēt

0

Ieva Priedenfelde > Ansis 05.04.2014. 18.12

Bet, tu esi vai nu pilnīgi stulba vai vienotības apmaksāta klimperētāja. Skolotājiem Dombrovskis devalvēja algas par 50%, policistiem un ugunsdzēsējiem pa 40%. Tagad mēģini viņiem pierādīt, ka lata devalvācija par 20% būtu bijusi sliktāka.

+2

-6

Atbildēt

0

austrisv > Ansis 05.04.2014. 21.01

Pats tu esi stulbs, jo ne jau visiem ir tik vāja atmiņa kā tev. labi atceros, ka skolotāji toreiz lūdz valdībai, lai viņu skaitu nesamazina, lai labāk samazina algas!!! un alga spar 50% nesamazināja- tā ir tava iedoma. parādi saiti, kurā tas būtu rakstīts, ka samazināja par 50%.

Paši skolotāji gribēkja palikt visi savās vietās, kamēr citu profesiju darbiniekus samzināja. Nu viņi domā, ka visiem ir vāja atmiņa! Nekā nebij- labi atceros to epopeju ar skolotājiem!

Skolēnu skaits visus šos gadus ir gājis mazumā, bet skolotāju skaits gan ne!

+6

-3

Atbildēt

0

Ieva Aile > Ansis 05.04.2014. 21.08

Bet,kā tu gribētu, lai skolotājus samazina?Varbūt visiem skolotājiem varētu izņemt vienu nieri?

+1

-5

Atbildēt

0

Ieva Aile > Ansis 05.04.2014. 21.15

Bet,vai tagad pēc euro ieviešanas cenas neaug un pensionāri necieš?Jeb vai tu tici nevis savām acīm, bet gan propagandai,ka cenas neaug?

+1

-6

Atbildēt

0

Ieva Priedenfelde > Ansis 06.04.2014. 00.05

Bet, ja devalvētu latu, nevienu neatlaistu un nevienam nevajadzētu samazināt algas, bet cenas pieaugtu par 10-15%. Esi gan tu stulba!

+1

-7

Atbildēt

0

Ansis > Ansis 06.04.2014. 09.56

Bet: Es kategoriski nepiekrītu tam, ka Ls vajadzēja devalvēt, jo padomā pats, kam no tā būtu labums?

—————————————————————————

Tieši tagad lielākie zaudētaji bija mazāk turīgie, kam ar burbuļa pūšanu nebija nekāda sakara – daudzi zaudēja darbu (ne tikai valsts pārvaldē), daudziem samazināja algas. Izņemot – Saeima pasargāja pensionārus, kā jau Latvijā noteicošo elektorātu.

Toties eiro kredītņēmēji lielā mērā tika pasargāti no pašu sastrādātajām glupībām.

Bankas būtībā tika pasargatas no zaudējumiem – sākumā, gan daļai kredītu veidoja rezerves un uz papīra radās “zaudējumi”, bet pēc pāris gadiem kredītus pārvērtēja uz augšu un rezerves atbrīvojās un šie zaudējumi uz papīra pārvērtās “peļņā”. Līdz šīm bnakas zaudē tikai dažu bagātnieku parādus, kuri var atļauties maksāt administratoram par savu “maksātnespēju” – pārējie maksās savus kredītus līdz kapa malai.

Rezultatā Latvija zaudēja vairak iedzīvotaju nekā 2. Pasaules karā.

Iekšējai devalvācijai (ko nolēma ieviest Godmaņa valdība un turpināja Dombrovskis) mērķis bija sasniegt cenu, algu un citu izmaksu samazināšanos un tādējādi atgūt konkuretspēju.

Šis mērķis netika sasniegts, jo notika cits process. Daudz vairāk tika zaudētas darbavietas nevis samazinājās algas un izmaksas. Cenu līmenis tā arī nemaz nesamazinājās.

Ja tiktu devalvēts lats, tad sabiedrībā zaudējumi tiktu pārdalīti vienmērīgāk, eiro kredītu pūtēji saņemtu pēc nopelniem, importa eksporta bilance tiktu uzlabota daudz ātrāk.

Protams, ka valdības taupības pasākumi būtu jāievieš šā vai tā – bet tiem vajadzēja būt gudrākiem – ļoti daudz tika “ietaupīts” uz tadām lietām, kas radīja vēl lielākus zaudējumus. (Piemēram – NBS samazināja algas, un zaudēja pieredzējušus pilotus, kuru apmācībai bija iztērēts nesalīdzināmi vairāk, kā ietaupīja no viņu algām)

Tā ka – esmu pārliecināts, ka Godmaņa valdība pieļāva kļūdu – 2008. gada rudenī vajadzēja devalvēt latu.

(Protams, ka vispār jau 90-to gadu beigās vajadzēja mainīt Latvijas Bankas uzdevumu – nevis noturēt stabilu latu, bet gan nodrošināt neitrālu tekošā konta bilanci ar peldošu valūtas kursu – tad vispār NĪ burbulis būtu mērenāks un arī krīze nebūtu tik dziļa – līdzīgi kā Polijā)

+2

-5

Atbildēt

0

Ansis > Ansis 06.04.2014. 10.03

Bet – Latvijai nav jaieved pārtika!!!

Latvija to ieved tapēc, ka dēļ valūtas kursa greizības ir lētāk izaudzēt cūku Dānijā un atvest uz Latviju, nekā izaudzēt cūku Latvijā.

Protams, ka pēc devalvācijas cenas ātri koriģētos – par to nav šaubu.

Un tieši tas jau ir devalvācijas mērķis – lai importa jogurts un importa cūkgaļa kļūtu dārgaka par vietējiem produktiem un Latvijā saglabātos darbavietas šo produktu ražošanai.

Tas ka krīzes laikā sadārdzinās importa mašīna utml … tā nav nekāda bēda, jo krīze laikā šādas lietas tapat neviens nepirka. Un līdz krīzes beigam jau viss devalvācijas efekts tāpat būtu beidzies.

Nu un sadārdzinātos Putina gāze … :P

+2

-5

Atbildēt

0

efeja60 > Ansis 06.04.2014. 10.51

1) ESM. Kapitalismā krīzes ir normāla ekonomiskā cikla sastāvdaļa (nevis Oligarhu ļaunprātība

===========

Te nu gan maldies, pēdējo krīzi wallstrītas darboņi izraisīja pilnīgi apzināti, dodot bomžiem hipotekāros kredītus. Tāpat Latvijā krīzi izraisīja Swedbank, dotot simtu tūkstošu kredītus celtniecības palīgstrādniekiem un bērnudārza auklītēm daudzkārt pārvērtētu NĪ pirkšanai. Nevajag ticēt visam, ko saka banku “ekonomisti”.

+1

-5

Atbildēt

0

efeja60 > Ansis 06.04.2014. 10.52

Un tad Grieķijai būs atkal jāaizdod nauda ar garantētu daļu no aizdotās naudas zaudēšanu

==========

ESM ir paredzēts tikai banku glābšanai, nevis valstu glābšanai.

+1

-5

Atbildēt

0

efeja60 > Ansis 06.04.2014. 10.54

* Piezīme – protams, ka Latvijā nemākulīgi veiktā valsts pārvalde krīzes sekas padziļināja, bet krīze mums būtu arī bez tā. Tiesa gan – seklāka – līdzīgi kā Igaunijā.

================

Latvijā ir 3 krīzes iemesli:

1) Kalvīža – Šlesera gāzēšana;

2) Swedbank un citu banku bezatbildīgā kreditēšana.

3) Parex glābšana, kas ir pats galvenais krīzes iemesls.

+1

-4

Atbildēt

0

efeja60 > Ansis 06.04.2014. 10.55

Situācija ir labvēlīgāka valstīm ar augstāku konkurētspēju un sliktāka pārējām. (darbaspēks no Grieķijas un Latvijas aizplūst uz Vāciju) (finanšu pārdale ES ietvaros ir 1% no IKP – niecīgs)

Šai situācijai ir tikai 2 risinājumi:

a) ekonomikas un eirozonas sabrukums

b) Eiropas federalizācija – vienas valsts ar vienu centrālu valdību izveide, kas veic finanšu pārdali (nevis 1%, bet 30-50%, kā to līdzšim iekšēji veic turīgās Eiropas valstis)

Uzskatu, ka Eiroprojekts bija nevis ekonomisks, bet gan Federalizācija pa sētas durvīm.

=====================

Te nu var 100% piekrist.

+1

-5

Atbildēt

0

efeja60 > Ansis 06.04.2014. 11.00

Pēdējie divi E.Avotiņa komentāri – kā kulaks uz acs!

+1

-5

Atbildēt

0

Ansis > Ansis 06.04.2014. 15.27

Normund – kapitalismā krīzes notiek automatiski, ja vien valdības nav tik gudras, ka aktīvi strāda pretī.

Mums Valdības (Kalvīša jo īpaši, bet arī iepriekšējās un arī tupmāka Godmaņa-Dombrovska) ne tikai nestrādāja pretī ekonomikas ciklam, bet gan pastiprināja ekonomikas cikla svarstības – tadējādi pastiprinot trekno gadu burbuli un pēc tam pastiprinot krīzes dziļumu.

Ne jau nu Swedbank tīšām radīja krīzi – katrs atsevišķs uzņēmums sacenšas ar citiem tādiem pašiem uzņēmumiem par savu tirgus daļu un ja valdība viņus nebremzē, tad visi kopā savā jomā rada pārprodukciju.

NĪ priekšnieks Šīns pāris dienas atpakaļ iekš TV minēja ciparu, ka Rīgas apkārtnē “pļavās” bija saparcelēti 3 miljoni apbūves gabalu – kad Latvijā ir tikai 2 miljoni iedzīvotaju no kuriem varbūt kādi 100 000 ar bankas palīdzību ir spējīgi nopirkt šādu savrupmaju.

Protams, ka bankas šefi var bārt savus plānotājus, bet nu kopumā šādas lietas nevar regulēt viena banka –

to var regulēt:

a) brīvais tirgus – tā kā tas notika Latvijā – kad burbulis sprāgst un ir milzum daudz bankrotu;

2) vai arī valsts var šo procesu plānot un regulēt (ka nebūs vajadzīgi 3 miljoni gruntsgabalu) un laicīgi bremzēt šo nozari paaugstinot nodokļus un apgrūtinot šīs jomas kreditēšanu

Vismaz man tā mācīja RTU pirmajā kursā. Nesaprotu, kur studējuši mūsu politiķi un mūsu BET, ka neapjēdz šos ekonomikas pamatus.

0

-5

Atbildēt

0

efeja60 > Ansis 06.04.2014. 15.44

Lūk filma, kā radās krīze:

http://youtu.be/5nCvO6qEbJw

0

-4

Atbildēt

0

Ieva Aile > Ansis 06.04.2014. 16.00

Nu ja,nabaga bankas,nabaga plānotāji,viņi jau nevarēja paredzēt,tas tak bija pirmais NĪ burbulis Eiropā,kuru zviedru bankas uzpūta,pirms tam jau nekas tāds nekur nav bijis,viņi jau nevarēja zināt.

0

-4

Atbildēt

0

efeja60 > Ansis 06.04.2014. 17.39

90-to gadu sākumā tāds pats burbulis bija Zviedrijā, tā ka zviedru bankas ļoti labi zināja uz ko iet. Tā bija apzināta cilvēku iesaistīšana parāda attiecībās. Pēc tam cilvēki kļūst par vergiem un lielu daļu savu ienākumu maksā bankām līdz mūža beigām. Modernā verdzības iekārta.

+1

-3

Atbildēt

0

ineta_rr > Ansis 06.04.2014. 23.02

Avotiņ, dumjš vai kremļa rupors? Labi, maizi paši izaudzējam, cūkas, starp citu, vairāk eksportējam uz pārējo ES nekā importējam (neprasiet, kādēļ vispār jāimportē, nezinu), bet kā ar visu pārējo? Garšvielas, kvalitatīvi sieri nevis ķīmiskās rūpniecības sasniegumi, ko tagad ražo tā saucamie vietējie ražotāji, automašīnas, 99.9% no IT, degviela – vai to visu gadījumā mēs neimportējam?! Labi, badā, cerams, nenomirsim, taču par 3. pasaules valsti gan varam palikt pēc devalvācijas.

Devalvācija bija izdevīgi pirmām kārtām vienai kastai – tiem, kam izdevumi latos, bet ienākumi citās valūtās, jo algas un pārējie izdevumi samazinās, bet ieņēmumi paliek, tātad starpība savā ķeša, un tieši tie arī bija tie skaļākie bļauri. Otrā kasta bija jau Bet minētie ar kredītiem latos un brangiem uzkrājumiem ne-latos. Un trešie, protams, bija kremlisti, jo devalvācija mums eiro ieviešanu un tātad dziļāku integrāciju Eiropā aizkavētu par vismaz gadiem 2 kā minimums, bet visdrīzāk par visiem 5-10 gadiem, bet pa to laiku daudzas lietas var mainīties.

Pajautāšu vēlreiz, kas Jūs, Avotiņ, esat, vai muļķis, vai pisnesmenis, kam valsts un savi darbinieki pie vienas vietas, galvenais, ka kabata no naudas plīst, vai 5. kolonnas pārstāvis, kas pēc definīcijas pret Latvijas valsti?

+1

-1

Atbildēt

0

Ansis > Ansis 07.04.2014. 00.34

ex-diena

Laikam jau mani uzskati ir Kreisi (sociāldemokrātiski), bet, diemžēl, neredzu atbilstošu politisko partiju, par ko nobalsot. Vai tapēc esmu 5. kolonna?

Man personīgi devalsvācija nebūtu izdevīga – man gan bija kredīts latos, bet uzkrājumu nebija un ienakumi bija latos. Kredītu gan arī jau 2008. gada nomaksāju – tā ka man lielu problēmu nebija ne šā, ne arī tā.

Krīzes sākuma periodā Latvijai bija negatīva ārejās tirdzniecības bilance – sierus uc preces pirkām vairāk nekā eksportējām.

Devalvācija šo jautājumu būtu ļāvusi atrisināt ātrāk – sadārdzinot importu. Būtu saglabātas vairāk darbavietas Latvijā.

Godmaņa-Dombrovska veiktā iekšējā devalvācija saglabāja nemainīgu dzīveslīmeni dažiem, toties ļoti pasliktināja daudziem.

Valūtas devalvācija dzīveslīmeni būtu pasliktinājusi visiem, bet nedaudz – uzskatu, ka tā būtu labāk.

Vel labāk, ja valūtai jau pirms tam būtu bijis peldošs kurss – tad būtu izsprukuši sveikā, kā Polija vai Zviedrija.

Godmaņa-Dombrovska metode pasargāja Eiro-kredītu ņēmējus un Bankas uz visu pārejo (kas kredītus varbūt vispār savā dzīvē nav redzējuši) rēķina – manuprāt tas nebija godīgi.

Es personīgi neredzu variantu, kā Eirozona varēs veiksmīgi funkcionēt – Grieķijai protams var pārmest izšķērdīgu dzīvesveidu. Bet Spānija ir spilgts piemērs, kur valsts ar mazu ārējo parādu un labu fiskālo disciplīnu nonāca līdzīgās finanšu grūtībās, turpretī Vācija ar ar sliktāku fiskalo disciplīnu nekādas grūtības nepiedzīvoja. Tas raksturo šīs sistēmas nestabilitāti pēc būtības. Nevis notiek konkurētspējas un dzīveslīmeņa pakāpeniska izlīdzināšanās, bet gan šādā sistēmā, kur ir brīvs darbaspēka un preču tirgus, fiksēts valūtas kurss (viena valūta) un nenotiek mākslīga finanšu izlīdzināšana (ES fondi ir 1% no IKP – tas ir smieklīgi maz) nav ne mazāko izredžu , ka valstis ar mazāku konkurētspēju varētu tuvoties valstīm ar ausgtāku konkurētspēju – tieši pretēji. Mazāk ražīgās valstis zaudēs darbaspēku, kamēr fiksētie izdevumi (infrastruktūras uzturēšanu utml) nemazināsies – līdz ar to palikušajiem dzīveslīmenis var tikai samazināties.

Šādā situācijā mums uzspiedīs “vienīgo” ekonomiski pamatoto lēmumu – aizvien vairāk integrēt ES – būtībā problēmu nevar atrisināt kautkāds neatkarīgo valstu budžetu pārraudzības mehānisms, bet gan tikai centralizēts ES budžets, kas pārdala 30-50% IKP – pašreizējā 1% vietā. Tikai tādā situācijā par neatkarīgām valstīm nav ko sapņot – tad būsim viens federalais subjekts Eiropas Federācijā. Vai tadā situācijā ir kāda iespēja saglabāt latviešu kultūru? Dziļi šaubos.

Nu tapēc es arī izsaku šīs savas bažas.

Ja vari paskaidrot, kas manā skaidrojumā nav pareizs, un kādā veidā mūs sagaida gaišā nākotne – nu tad izskaidro lūdzu.

+1

-1

Atbildēt

0

Ieva Aile > Ansis 07.04.2014. 00.35

ex-diena-lasitaji,kas šī par demagoģiju?Kuram tā valsts un darbinieki ir tik mīļi?Kuri ir tie pozitīvie taustāmie euro ieviešanas rezultāti?

0

-1

Atbildēt

0

Ieva Aile > Ansis 07.04.2014. 12.50

Ceļu uzturēšanas nozarei ietaupīto naudiņu uz švakās ziemas rēķina taisās atgriezt budžetā un samazināt strādājošo skaitu.Tas ir,tos,kuri strādā uz ielām,ne jau kantora darbiniekus,kuri nu būs kādi piecpadsmit priekšnieku uz vienu lāpstas operatoru.Slava euro!

0

-1

Atbildēt

0

ineta_rr > Ansis 07.04.2014. 20.51

Sierus importējam tāpēc, ka vietējie ir nekvalitatīvi, līdz ar to dzīves līmenis kristos tik un tā, vienīgi nevis tikai tiem, kurus atlaistu, bet gandrīz visiem, izņemot augstāk minētās kastas, kurām devalvācija bija pat ļoti izdevīga. Un galu galā, tāpat teju visiem nācās savilkt jostas, gan jau siera saldo to ļoti labi parādītu. It sevišķi ņemot vēra, ka it sevišķi siera ražotājiem pēdējos gados slikti nav klājies, viņu produkcijas kvalitātei gan.

Ņemot vērā manis iepriekš minēto Latvijas atkarību no importa būtībā visā, izņemot atsevišķas pārtikas kategorijas, importa sadārdzināšana nozīmētu, ka ikdienas preces un līdz ar to dzīvošana kā tāda kļūtu dārgākas, aizstāt tās tāpat nebūtu ar ko, jo, piemēram, makaronus mēs neražojam, tāpat kā neražojam degvielu, no kuras atkarīga būtībā visa loģistika, un apģērbu ražojam ne sevišķi daudz. Turklāt ražojošie uzņēmumi ražo vai nu iekšējam patēriņam ar neelastīgu pieprasījumu, piemēram, maiznīcas, vai arī eksportam, tādēļ pirmie, cerams, nebankrotētu arī bez importa sadārdzināšanas, jo viņiem jau ir savs segments tirgū, kur pieprasījums ir caurmērā stabils, bet otriem tas, vai uzņēmumu skars krīze, ir atkarīgs no tirgus, uz kuru tiek eksportēta prece, lai gan, protams, īpašniekam devalvācija būtu izdevīga pie nosacījuma, ka nav globāla recesija, kur principā slikti visos gadījumos. Savukārt pakalpojumu sniedzēji ir atkarīgi no tā, vai ir ko apkalpot, un tā kā uz ražotājiem devalvācija neatstātu būtisku iespaidu, tad arī uz pakalpojumu sniedzējiem tā nevarētu izdarīt būtisku iespaidu. Protams, izņemot uzņēmumus, kas eksportē pakalpojumus, kur atkal īpašniekam devalvācija ir izdevīga, ja vienlaikus nav globāla recesija.

Atkārtošu vēlreiz, ESM-II nosacījumu neizpildīšana, devalvējot vai kaut vai peldinot nozīmētu eiro neieviešanu 2014. gadā, kam sekas būtu daudz, daudz smagākas. Tāpat pastāvēja risks, ka zūdot ticībai latam, jo tas vienreiz ticis devalvēts, Latvijas Banka vispār vairs nespētu noturēt kursu, un mēs būtu kļuvuši par otru Zimbabvi – kuram gan negribas kurināt krāsni ar miljons latu naudaszīmēm, ko?

Kādā veidā tika aizsargāti eiro kredītu ņēmēji? Kredīta apjoms eiro pēc devalvācijas paliktu kāds bijis, toties summa latos būtu lielāka. Pie tām pašām algām. Ja Jums, tas šķiet izdevīgi, Jūs, piedodiet, neesat pie pilna prāta. Savukārt kredīti latos paliktu kādi bijuši, un tie gan bankām radītu zaudējumus, lai gan tādu nebija daudz, un pēc tādām izdarībām bankas jauniem kredītiem latos procentus uzskrūvētu vienkārši pasakainus vēl 10 gadus vēlāk, kas noved vēlreiz pie tā paša uzticības zuduma latam, ko izraisītu tā devalvācija.

Eirozonas politiskās problēmas šoreiz nekomentēšu – tā jau gara atbilde sanākusi, bet nešaubieties, arī tajos jautājumos Jūsu apgalvojumus atspēkošu.

Par kultūras saglabāšanu neuztraucos, vai lībiešiem kāds liedz būt lībiešiem? Vai bavāriešiem kāds liek būt vāciešiem? Arī latvieši federālā Eiropā būs latvieši.

0

0

Atbildēt

0

Ieva Aile > austrisv 04.04.2014. 21.48

Jā,sīka vienība -nekustamiei īpašumi.Lielākā iedzīvotāju daļa gan dzīvo no algas līdz algai,no pensijas līdz pensijai un par ietaupīšanu un latu mainīšanu pret eiro līdz izcilajam Latvijas panākumam ir varējuši tikai pasapņot…Toties ziemas nebija,cik tur vēl neietaupījās…lai arī algas neauga ne par sprīdi,komunālie parādi gandrīz nemaz nepieauga.Un elektrības cenu nepaaugstināja,nokautrējās pirms vēlēšanām.Slava euro!

+2

-7

Atbildēt

0

brigita_damme_rtk_lv > austrisv 05.04.2014. 00.21

Norēķinies regulāri skaidrā naudā, ne tā kā priekš sevis, bet kādas 40X lielākai saimniecībai par aktuāliem sīkumiem, kurus nav iespējams sakrāt uz bezskaidras naudas rēķiniem – noteikti patiks gan metrāllūžņu daudzums, gan makulatūras nevienmērīgums.

+3

-2

Atbildēt

0

Ieva Priedenfelde > austrisv 05.04.2014. 18.06

Bet – propagandas upuris.

+1

-6

Atbildēt

0

efeja60 > austrisv 06.04.2014. 11.10

Bet tu esi pierādījusi jau neskaitāmas reizes savu nekompetenci šajos jautājumos, tāpēc beidz vienreiz piesārņot informatīvo telpu ar lētu jenotu propagandu.

0

-5

Atbildēt

0

Ivars Ozols > mariam 04.04.2014. 11.44

Nūūū, 30 % jau nav tik liela starpība vērtībā. Ikdienā lietotās nominālvērtības un formas ir identiskas latiem (diez vai 200 € banknote ir bieži izmantota).

Toties tagad var veikalu ratiņos ielikt 5 centu monētu (~3,5 sant) un atstāt ratiņus, kur pagadās.

Un jā, vēl tāds maziņš pluss, ka tagad mūsu ekonomika vairs nav neaizsargāta pret spekulatīviem valūtas uzbrukumiem. Nu bet, kuram takš tas ienāks prātā?

+13

-6

Atbildēt

0

Janka, Janic > mariam 04.04.2014. 13.23

bagaatajaas rietumu valstiis centus nelieto , lai nebuutu jaakraameejas ar smagumiem un neerto skaitiišanu , tur astoņdesmit centi nulles veertiibaa , a pie mums tantiņas speistas skaitiit liidz peedeejam centam , piemeeram Francijaa ja taksim jaaizdod 2 eiriķi , viņam nemaz to nav .

+5

-2

Atbildēt

0

Ieva Aile > mariam 04.04.2014. 16.29

Jā nu protams,stipri ekonomiskie apsvērumi runā …tā runā,ka vai ausis pušu plēš :D Kāds ir sausais atlikums? Paaugstinātas cenas un uz vietas palikušas algas!Interesanti,kurš nesaprātīgais gaidīja,ka pensijas un algas ES izlīdzināsies?Uz kā rēķina?Cilvēki joprojām brauc prom no Latvijas.

+4

-9

Atbildēt

0

Ieva Priedenfelde > mariam 05.04.2014. 18.02

Spekulatīviem vālūtas uzbrukumiem? Varbūt tu varētu pastāstīt,kā to var dabūt gatvu, muldoņa?

+1

-4

Atbildēt

0

simpsons > mariam 05.04.2014. 19.39

-> Žoržam

Es atceros vēl lata ieviešanu. Toreiz vaimanāšana bija tieši precīzi otrāda – Lati tik mazi, ka saskatīt nevar, īpaši pensionāri var kļūdīties. 50 santīmu monēta taču var viegli pazust, bet tas ir gandrīz dolārs! Lata vērtība ir pārāk liela, jo pensijas nav pat 100 naudiņas. Veikalnieki mierīgi pieliks cenas, kaut 5 santīmi klāt, bet tie jau 10 amerikāņu centi!

+6

-2

Atbildēt

0

simpsons > mariam 05.04.2014. 19.42

-> Ebenemezers Kurā tieši Francijā 2 eiro naf nauda? Monako kazino? Ne visi cilvēki dzīvo tikai tur. Pārējās vietās izdod pilnīgi visu, cenas bieži beidzas ar 5 santīmiem, bet ir arī X,X9 un to vienu santīmu arī izdod.

+7

0

Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam