Kerija un Lavrova tikšanās par Ukrainu beidzas bez panākumiem (papild.) • IR.lv

Kerija un Lavrova tikšanās par Ukrainu beidzas bez panākumiem (papild.)

61
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs. Foto: AFP/LETA

ASV valsts sekretārs: Nekādus lēmumus par Ukrainu nevar pieņemt bez Ukrainas līdzdalības

ASV valsts sekretāra Džona Kerija un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova sarunas, kuru mērķis bija meklēt risinājumu Ukrainas krīzei, svētdien beigušās bez redzamiem rezultātiem, vēsta LETA/AFP.

Tikšanās laikā Kerijs aicināja Maskavu atvilkt savus spēkus, norādot, ka tie rada “baiļu klimatu”. Abas puses vienojās turpināt sarunas un uzsvēra, ka tic iespējai atrast diplomātisku risinājumu Ukrainas krīzei.

Kerija un Lavrova tikšanās Parīzē tika noorganizēta steidzamā kārtā pēc piektdien notikušā Krievijas prezidenta Vladimira Putina telefona zvana ASV prezidentam Barakam Obamam.

Lavrovs pēc tikšanās paziņoja, ka sarunas ar Keriju bijušas konstruktīvas un turpināsies, bet vienlaikus atkārtoti iestājās par Ukrainas federalizāciju.

Kerijs raksturoja aizvadītās sarunas kā vaļsirdīgas un paziņoja, ka Vašingtona ir piekritusi izpētīt tajās atklātās Maskavas idejas, tomēr vienlaikus uzsvēra, ka ASV administrācija joprojām uzskata Krievijas rīcību par nelikumīgu.

Viņš aicināja Krieviju atvilkt savus spēku no Ukrainas robežas un uzsvēra, ka jebkurām sarunām par Ukrainas nākotni ir jāiekļauj Kijevas līderi. “Mēs neakceptēsim ceļu uz priekšu, ja leģitīmā Ukrainas valdība nebūs pie sarunu galda. Šis princips ir skaidrs. Nekādu lēmumu par Ukrainu bez Ukrainas,” norādīja Kerijs. ASV valsts sekretārs paziņoja, ka nekādus lēmumus nevar pieņemt bez Ukrainas valdības vadītāja Arsēnija Jaceņuka līdzdalības.

Kerijs arī norādīja, ka ASV Krievijai atgādinājušas par Ukrainas krīzes noregulēšanas priekšlikumiem – nacionālo minoritāšu tiesību nodrošināšana, valodas problēmu noregulēšana, starptautisko novērotāju piesaistīšana, nelikumīgo formējumu un provokatoru atbruņošana, ziņo „Radio Svoboda”.

ASV Krimas aneksiju joprojām uzskata par nelikumīgi un neleģitīmu, atkārtoja Kerijs. Viņš paziņoja, ka jebkuram tālākam progresam jāietver Krievijas spēku atvilkšana no Ukrainas robežām.

Kā vēsta radio “Eho Moskvi”, pēc ASV un Krievijas augsto amatpersonu tikšanās Krievijas medijos parādījusies informācija par ASV izteiktajiem ierosinājumiem Ukrainas krīzes noregulējumam. Medijs norāda, ka tajos nav runas par Krimas atdošanu Ukrainai.

Pēc “Eho Moskvi” ziņām, šajā plānā ir runa par četriem punktiem – 1) atgriezt Krievijas karaspēku to bāzes vietās, kur tās bija līdz 1.martam; 2) starptautiskajai EDSO novērotāju misijai jābūt iespējai atrasties visā Ukrainas teritorijā, noteikti arī Krimā; 3) jābūt tiešam dialogam starp Kijevu un Maskavu, ja nepieciešams – ar starptautisko vidutāju līdzdalību; 4) Ukrainas prezidenta vēlēšanu, kas notiks 25.maijā, rezultātu atzīšana.

Tikmēr Lavrovs savā preses konferencē karavīrus vispār nepieminēja. Abi politiķi atzina, ka joprojām pastāv lielas domstarpības.

Lavrovs savukārt atsevišķā preses konferencē teica, ka Krievija un ASV gatavas sadarboties Ukrainas krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību ievērošanā un nelikumīgo ieroču atsavināšanā.

Kā vēsta portāls UNIAN, Lavrovs vēl pirms tikšanās ar Keriju intervijā Krievijas televīzijas kanālam „Rossija 1″ paziņoja, ka Krievija gatava uz Ukrainu sūtīt savu karaspēku. Turklāt viņš paziņoja, ka Krievija gatava aizstāvēt krievvalodīgo tiesības jebkuriem līdzekļiem, tajā skaitā arī diplomātiskajiem, politiskajiem un juridiskajiem.

Tas bija iemesls, lai pieprasītu Ukrainai pieņemt jaunu Konstitūciju, pasludinot to par federālu un neitrālu valsti, par Lavrova teikto vēsta UNIAN. Savukārt Ukrainas valdība uz šo paziņojumu atbildēja, ka Krievijas prasību pieņemšana nozīmētu „pilnīgu kapitulāciju”.

Tikmēr jaunā Krimas Konstitūcija, visticamāk, tiks pieņemta līdz 10.aprīlim, turklāt par to netiks rīkots referendums, vēsta „Kommersant”. Laikrakstam to apstiprinājis anektētās Krimas valsts padomes pirmais runasvīrs Grigorijs Joffe. Viņš teicis, ka šajā gadījumā par referendumu vispār nevar būt runas. „Konstitūcijas apspriešana ar tautu, manuprāt, ir pseidodemokrātija,” teicis Joffe.

(papildināta ar “Eho Moskvi” ziņām)

Komentāri (61)

austrisv 31.03.2014. 09.28

“Lavrovs pēc tikšanās paziņoja, ka sarunas ar Keriju bijušas konstruktīvas un turpināsies, bet vienlaikus atkārtoti iestājās par Ukrainas federalizāciju.”

Kādas nu konstruktīvas sarunas, ja nekādu pozitīvu risinājumu nav devušas. Kārtējie kremļa meli, jo kā jau ierasts kremlis grib dalīt pasauli ar stiprāko, jo citādi zin, ka dabūs pa asti, bet…

ASV nu nebūs tā valsts, kas piedalīsies jaunas pasaules dalīšanas procesā, jo ASV ir demokrātiska valsts atškirībā no krievijas.

Kāpēc kremlis grib Ukrainu federalizēt arī ir skaidrs pat man sievietei, jo tā kremlis grib atšķelt kārtējo kumosu no Ukrainas teritorijas!

Jautājums, kāpēc pats kremlis neļauj savu valsti federalizēt tā kā grib, lai ukraiņi to dara un ar tautu referendumiem atšķelt tāpat gabalus no sevis????? Tad pirmā būs Krimas tatāru republika, tad Čečenija, ko tik ilgi slīcināja asinīs utt utt.

Lai kremlis atbild, kādas viņiem tiesibas uzspiest savu kremlinu gribu citai valstij?

Man gribētos to zināt, kas kremlim devis tādas tiesības ar savu armiju pie robežām draudēt: dariet tā, kā kremlis vēlas? Vai tā ir jauna politika, kas ienākusi 21. gs.

+13
0
Atbildēt

0

Ieva Aile 31.03.2014. 09.46

Interesanti,kādas ,Putinaprāt, ir krievvalodīgo tiesības aiz Krievijas robežām.Vai tās ir vienādas visā pasaulē ,vai arī dažiem krievvalodīgajiem dažās valstīs ir lielākas tiesības nekā citās aizrobežu valstīs.Varbūt ir kāda formula, kā aprēķināt krievvalodīgo tiesību daudzumu atkarībā no attāluma līdz Krievijas robežai…

+11
-2
Atbildēt

2

    Ansis Reinhards > Ieva Aile 31.03.2014. 10.15

    > Fikseris

    Domāju, ka krievu atšķirīgo uzvedību pasaules malās nosaka drīzāk tas, kā krievi tur nonāk. Pie mums kā “uzvarētāji un atbrīvotāji” tika infiltrēti visīstākie rašisti, kas uzskata, ka esam viņiem pateicību parādā un šo “parādu” cītīgi atprasa….

    Uz citām valstīm brauc personiski un brīvprātīgi, apzinoties, ka tur viņiem neviens neko nav parādā, tāpēc jātur mutes. Pie tam nebrauc jau Krievijas “glubinka”, bet gudri un izglītoti ļaudis.

    +10
    -3
    Atbildēt

    0

    Nika > Ieva Aile 31.03.2014. 10.03

    To var noteikt pēc tā, kā krievi uzvedas dažādās valstīs. Tā ir krievu nacionālā psiholoģiskā īpatnība un Putļers to apzinas un izmanto.

    Bijušajā PSRS krievi uzvedas kā šovinistiski kretīni, burtiski spļaujot sejā tautām, kuras PSRS okupēja.

    Citās pasaules malās viņi uzvedas pavisam savādāk. Mācās vietējās valodas, integrējas, un klusi un mierīgi dzīvo savas dzīves.

    +10
    0
    Atbildēt

    0

Nika 31.03.2014. 09.00

Čekisti sāk nervozēt:

Factoring in potentially lower Russian demand. under the 1.1% GDP growth scenario, excess non-OPEC supply expands to more than 420,000 barrels a day. A Russian recession could push it to more than half a million barrels a day. That would be more than in 2002 and near the 600,000-barrel level reached in 2008 when global demand, and oil prices, began sliding as the financial crisis took hold.

http://online.wsj.com/news/articles/SB10001424052702304688104579467420416766860

Ja pēc gada naftas cena būs $80 par barelu, ies jautri ;)

+13
-4
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu