Viedās specializācijas stratēģija – vai kritiska ģeopolitiska robeža?

Nepieciešams pārstrādāt Viedās specializācijas stratēģiju, skaidri nosakot jomas, kurās Latvija ieguldīs Eiropas nodokļu maksātāju finanšu līdzekļus

Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, Eiropas Savienībai ieviešot sankcijas pret Krieviju Ukrainas kara sakarā, ir iespējama recesija vai vismaz iekšzemes kopprodukta pieauguma palēnināšanās pazīmes. Protams, valstij, ekonomikas izrāvienam palēninoties, jātaupa. Latvijai nepieciešama gudra izaugsme. Piemērots ceļš ir augsto tehnoloģiju ražošanas un zinātņietilpīgu pakalpojumu attīstība, ko kavē atsevišķas birokrātiskas kļūmes viedās specializācijas stratēģijā.

Izcilais sabiedriskais darbinieks, izglītības un tieslietu ministrs, dzejnieks Atis Ķeniņš 1927.gadā rakstīja: “Tautai ir jāapzinās un pēc savu tiesību un pienākumu apziņas jādarbojas. Ja tāda nacionāli valstiska apziņa izplatīsies, tad zudīs arī tagadējie mūsu valsts dzīves ļaunumi, kur ziedēt zied vecu vecās vergu laiku parādības: varmācīga nekaunība, no vienas puses, un naiva nevarība, no otras.”(Tautas apziņā valsts spēks, 1927).

Tieši tautas apziņa, lietpratēju, ekspertu, sabiedrisko struktūru, nevalstisko vadošo inovatīvo uzņēmēju kopdarbs tautas apziņā ir patlaban visvairāk nepieciešama, lai radītu konkrētu darbības programmu inovāciju, pētniecības un attīstības 700 miljonu eiro ieguldīšanā Latvijas ekonomikā.

Tādu ekonomiku kā, piemēram, Dienvidkoreja, Somija un Šveice instrumenti, kas to nodrošina, ir pētniecība un terciārās studijas. Somijas piemērā inovācijas, augsto tehnoloģiju un pētniecības stratēģijā ir augsts etatisma līmenis. Proti, šo stratēģiju, atšķirībā no Dienvidkorejas, kur ir augsts privāto investīciju īpatsvars, veido valsts – etatisms nozīmē augstu valsts īpatsvaru politikā, ekonomikā. Tāda ir kontinentālās Eiropas sociālās valsts racionālā tradīcija. Pašreizējā situācijā ir acīmredzams, ka Latvija nevarēs gūt ilgtspējīgu peļņu un nodokļu ieņēmumus no tranzīta, kā arī no eksporta uz Austruma kaimiņu.

Iespējams, var tikt aizkavēta Latvijas un Partnerības līguma noslēgšana par Eiropas Savienības fondu līdzekļu piešķiršanu Latvijas attīstībai laika periodā līdz 2020. gadam. Tāpēc Latvijas Zinātņu akadēmijai, Latvijas Zinātnes padomei, Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskajai universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Stradiņa universitātei, Daugavpils universitātei un Valsts zinātnisko institūtu asociācijai kopā ar akadēmisko biedrību “Geisteswissenschaftliche Stiftung”, kā arī Augstākās izglītības kvalitātes asociācijai ir jāizveido atsevišķa struktūra, lai mēneša laikā izveidotu jaunu Viedās specializācijas stratēģiju un Eiropas Savienības Darbības programmas Astoto versiju, lai novērstu risku, ka Latvija zaudēs ne vien viena gada finansējumu, bet arī visus 4,5 miljardus eiro, ko Eiropa ieplānojusi Latvijas attīstībai.

Latvija ir saņēmusi Eiropas Komisijas Darbības programmas Septītās versijas kritiku, kurā diplomātiski, implicēti, tomēr stingri un nepārprotami kārtējo reizi ir norādīts uz nepieciešamību pilnveidot Partnerības līguma sadaļas, kuras attiecas uz zinātni, pētniecību, inovācijām un augstāko izglītību.

Nepieciešams pārstrādāt Viedās specializācijas stratēģiju, godīgi sakot, vienreiz par visām reizēm skaidri nosakot jomas, kurās ieguldīs Eiropas Savienības nodokļu maksātāju finanšu līdzekļus Latvijā, lai attīstītu pētniecību un inovācijas, kā arī radītu apstākļus privātā finansējuma piesaistei zinātnei, līdz 2020. gadam nodrošinot Latvijas valdības solīto 1,5% iekšzemes kopprodukta novirzīšanu zinātnei un pētniecībai.

Par labojumu vajadzību Darbības programmas projektā jau vairāk nekā desmit reižu ir rakstveidā “svilpojušas” (whistle-blow) Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas augstskolas un lielāko inovatīvo komersantu biedrība “BIRTI”. Tā kā etatiskajā modelī ierēdņi, iespējams, tā arī netiks galā ar uzticētajiem pienākumiem un neievēros nozares lietpratēju ilgstošās rakstveida iebildes, ierosinu nekavējoties izveidot sabiedrisku lietpratēju komandu Viedās specializācijas stratēģijas piedāvājumam. Varbūt kārtējo darbības programmas projektu nevajadzētu uzticēt tiem pašiem ierēdņiem, kuri izstrādājuši iepriekšējo izbrāķēto versiju un kuru dēļ Latvijas tautsaimniecībai vēl labu laiku nesaņems nepieciešamās Eiropas Savienības struktūrfondu investīcijas?

Akadēmiskā biedrība kopš 2002.gada darbojas intelekta un zināšanu ekonomikas jomā. Akadēmiskās biedrības “Geisteswissenschaftliche Stiftung” ieskats ir ieguldīt ES struktūrfondu investīcijas tā, lai tās sniegtu reālu labumu tautsaimniecībai un Latvija panāktu citas Eiropas valstis inovācijas attīstības jomā.

Patlaban Latvijas tautsaimniecība kopumā varētu vismaz uz gadu zaudēt piekļuvi vairākiem simtiem miljonu eiro, kas nepieciešami ne tikai attīstībai, bet arī esošā līmeņa saglabāšanai, kamēr valsts budžetā nav paredzēti atbilstoši līdzekļi nozares finansēšanai. Nedrīkst pieļaut, lai birokrātu personīgās ieinteresētības trūkuma dēļ Latvija arī turpmāk nespētu piedāvāt kvalitatīvus dokumentus Eiropas ģenerāldirektorātam un Latvija nesaņemtu eironaudu inovācijai, kas radītu ekonomikas transformāciju un darba vietas.

Tautsaimniecības transformācija uz inovāciju un augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem, kas ir globāli eksportējami, vairs nav vienīgi valsts materiālās labklājības, bet arī valsts drošības lieta.

Tāpēc ierosinu būt sabiedriski aktīviem, nekavēties, neiedziļināties divarpus ierēdņu strīdos, bet izveidot terminētu, uz noteiktu laiku izveidotu īstermiņa nodibinājumu “Viedās specializācijas stratēģijas izveides nodibinājums”, kas bez tukšu salmu kulšanas, nekavējoši apvienotu gaišākos intelektuālos prātus, ekspertus un lietpratējus, kuri īsā laika periodā līdz 2014.gada 30.aprīlim izveidotu Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju un piedāvātu to valsts tiešās pārvaldes iestādēm, tajā skaitā ministrijām, iesniegšanai Eiropas Komisijai.

Autors ir akadēmiskās biedrības Geisteswissenschaftliche Stiftung valdes loceklis