Tradicionālā Sieviešu diena ir saistīta ne tikai ar maigumu, bet arī vardarbīgiem notikumiem
8.martā – Starptautiskajā sieviešu dienā – Krievijas prezidents Vladimirs Putins teicis, ka ir jāciena sievišķīgais maigums. „Sieviete mums visiem dod dzīvību. Mums ir jāsargā dzīvība un jābūt par to pateicīgiem.”
Kādi citi notikumi gadu gaitā risinājušies Krievijā 8.martā?
8.marts 1917.gadā – tā dēvētie maizes nemieri Pēterburgā aizsāk Februāra revolūciju. Pēc dažām dienām karavīriem pavēl atklāt uguni pret savas valsts pilsoņiem.
8.marts 1940.gadā – Padomju Savienība turpina Ziemas karu, ko iesāka kaimiņvalsts iebrukums Somijā.
8.marts 1944.gadā – PSRS sāk balkāru masveida deportāciju. Somija paziņo, ka tā nepadosies Maskavas pamiera noteikumiem.
8.marts 1950.gadā – PSRS paziņo, ka tai ir ūdeņraža bumba.
8.marts 1957.gadā – PSRS īsteno kodolizmēģinājumu atmosfērā.
8.marts 1963.gadā – Padomju valsts vadītājs Ņikita Hruščovs savā runā paziņo, ka valstij nepieciešams palielināt militāri revolucionāras mākslas lomu.
8.marts 1982.gadā – Padomju Savienību apsūdz par kara noziegumiem Afganistānā.
8.marts 1983.gadā – ASV prezidents Ronalds Reigans paziņo, ka PSRS ir ļaunuma impērija – evil imperium.
8.marts 2005.gadā – Krievijas speciālās vienības nogalina čečenu līderi Aslanu Mashadovu.
8.marts 2014.gadā – Krievijas armija turpina Krimas pussalas ieņemšanu.
Autors ir somu žurnālists un rakstnieks
Komentāri (21)
dace_ampermane 11.03.2014. 11.29
Paldies, Jukka! Precīza informācija. Gadā ir daudz dienu, visu ko krievi sadarījuši pa pārējām dienām nemaz nevar uzskaitīt.
tāpat kā jūŗas zvirgzdus salasīt :(
7
Inese > dace_ampermane 11.03.2014. 11.37
Un ja vēl Jukka painteresētos par latviešu briesmu darbiem…. Citāts:
Okupācijas pirmajās dienās ebrejus slepkavoja arī Āgenskalna priedēs un citās vietās. Arestus pavadīja spaidu darbi, piekaušana un izvarošana. Baidīdamies no nacistu apsūdzībām “āriešu rases tīrības” apgānīšanā, izvarotās ebreju sievietes kolaboracionisti steidzās nošaut. Prefektūrā un Centrālcietumā apcietinātos ebrejus pakļāva “izsmalcinātiem” pazemojumiem un izsmieklam, bet jaunās sievietes kļuva par policistu sadistisku seksuālu izvirtību upuriem; pēc tam arestētos aizveda uz nošaušanu. Šīs zvērības aculieciniekiem ir palikušas spilgtā atmiņā. Minēsim tikai divas liecības.
Frīda Mihelsone: “Simtiem ebreju pirmajās dienās tika atvests uz prefektūru vienīgi ar nolūku par viņiem ņirgāties un viņus mocīt.
Sirmuma izbalinātiem bārdainiem, veciem vīriem, vēršot pret viņiem pistoļu stobrus, piespieda [..] dejot un dziedāt padomju dziesmas. Meitenēm, jaunām sievietēm vīriešu, tuvinieku un paziņu klātbūtnē piespieda izģērbties kailām un visu acu priekšā izdarīt pretīgus dzimumaktus, daudzas izvaroja šucmaņi. Dažas sievietes aiz šausmām zaudēja prātu.”
Georgs Frīdmanis: “Kādā brīdī ienāca viens policists un iegrūda man rokās kaut kādu spilvenu. Šis spilvens bija slapjš, sarkans – viss asinīm piesūcies [..] Grūzdams to man, viņš skaļi paskaidroja: “Šis spilvens ir piesūcies mūsu – latviešu asinīm, kuras esat izlējuši jūs – ebreji un komunisti. Izsūc šīs asinis un dod tālāk. [..]
Nedaudz nostāk, arī uz grīdas, ar seju uz augšu guļ sieviete, apmēram gadus četrdesmit veca, tumšmataina, ne ar ko neievērojama, pēc skata ne sevišķi pievilcīga. Mati viņai izjaukti, sejā šausmu izteiksme, kleita pacelta uz augšu. Viens no neģēļiem ar rungu tausta viņas dzimumorgānus. Viņa vaid, bet nekliedz [..] Drīz es diezgan skaidri pamanīju, ka kāds no neģēļiem ieiet kamerā ar rungu rokā un te vienam, te otram piespiež to aplaizīt, pie tam paskaidrojot, kur tā atradusies.”
0
Inese > dace_ampermane 11.03.2014. 12.28
Raksta izcilais latviešu vēsturnieks Aivars Stranga:
Vietējie iedzīvotāji piedalījās ebreju iznīcināšanā un no tās izrietošajos notikumos dažādos veidos: pirmie, protams, bija tiešie slepkavas; viņu atbildība un noziedzība ir neapstrīdama. Tuvu viņiem bija tie, kuri paši nešāva, bet apsargāja nāvei nolemtos ebrejus un veda viņus uz slepkavības vietu. Viņu vaina ir gandrīz tikpat liela.
Citi varēja būt iesaistīti tikai ebreju uzskaitē. Citi – nereti piespiedu kārtā – raka bedres un aizbēra tās pēc slaktiņa vai apsargāja nogalināto mantu. Citi uzskaitīja noslepkavoto (savu bijušo kaimiņu, ar kuriem blakus bija dzīvots samērā bieži pat daudzus gadu desmitus) mantu, to dalīja un piesavinājās – tā bija vislielākā iedzīvotāju grupa, kuras amoralitāte un alkatība bija šokējoša (piemēram, Neretas iedzīvotājs Jānis Šteinbergs apraka nošautos ebrejus un apsargāja nogalināto mantu, par ko saņēma, viņa paša vārdiem runājot, “[..] 2 bikses un 2 veļas pārus [..]”)
0
Inese > dace_ampermane 11.03.2014. 12.09
Citāts par šiem baismajiem latviešu noziegumiem ņemts no Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstu 18. sējuma. (c) Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2006
0
LieneNorberg > dace_ampermane 12.03.2014. 03.11
Loč-Meli, uzrakstiet tokšu arī balansam par atbrīvotājas armijas pirmajām dienām 20. gs. vēl naciķu pārvaldītajā Vācijā. Jūsos tokšu ir apgaismotāja gars!
Iedvesmai. Teiciens krievu val. как с хуя сорвалась [netulkošu šo rupjību, meklējiet guglē] radies no tā, ka padomju karavīrs pēc vācu sievietes izvarošanas uz palodzes pagrūž viņu lidot pa logu.
Vispār jau ir arī daudz nepatīkamu liecību par to, kas notika ar padomju pilsoņu dzimumneaizskarību GULAGā.
Слабо описатьб историк Вы наш неугомонный!
Aizejiet kaktiņā un nokaunieties, skribent!
0
Marika > dace_ampermane 11.03.2014. 12.17
Ločmelis
Va tik tu, krieveli, nebiji tas, kurš visiem Maidana dalībniekiem karināji žīdu birkas?
0
Andris > dace_ampermane 11.03.2014. 12.10
Ieteiktu dažam neta piesārņotājam (arī LočMelim) pārmaiņas pēc ielūkoties Vēsturnieku komisijas rakstos ( 23. sēj.) un saprast tur teikto – piemēram, ievērojamā jūdu profesora Raula Hilberga viedokli : „Hilbergs bija ļoti kritisks, vērtējot tādu avotu kā holokaustu izdzīvojušo atmiņas; var teikt, ka viņš tās vērtēja ļoti zemu, ierindojot vairāk fantāzijas un izdomu, nevis nopietnu avotu kategorijā.”
Protams, troļļus interesē tikai “fantāziju un izdomu” tiražēšana, ja tās atbilst viņu polituzstādījumiem.
0
dace_ampermane > dace_ampermane 11.03.2014. 12.02
es čekistu folkloru nelasu un Jukka arī nelasa, sūti uz vesķi sevodņa, savējiem, aptaurētajiem, kuri tic visam, audzē bārdas, met krustus braucot tramvajā garām krievu baznīcai, mātojās, kaujās un semočkas grauž
0
gundega_heiberga 11.03.2014. 14.20
Ko ločMelis darīs, kad visus sūdus no sava kociņa būs nolaizījis?
0
Andris 11.03.2014. 13.53
Nav iespējams no vēstures izdalīt vienu laikposmu, noliedzot notikumu pēctecību: Valsts neatkarības laiks -> PSRS veiktā okupācija (Baigais gads un tā norises) -> Latvijas otrā okupācija (un tā nories) -> Valsts trešā okupācija (un tā norises) -> Latvijas neatkarības atjaunošana (un norises valstī šodien).
1
0
-5
Atbildēt
@Inese > Andris 11.03.2014. 14.11
Runa ir par latviešu izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci, nevis kaut kādām pēctecībām.
0