Īpašuma vērtību palielinās no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro
Valdību veidojošo partiju koalīcija vienojusies no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma vērtību, par kura iegādi piešķir termiņuzturēšanās atļauju. Par to pirmdien pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes sacīja Reformu partijas (RP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Nacionālās apvienības valdes loceklis Roberts Zīle teica, ka tas būs “solis uz priekšu”. Viņš skaidroja, ka koalīcija ir arī vienisprātis, ka jāatceļ iepriekš paredzētais, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro.
Nacionālā apvienība tāpat uzskata, ka būtu jāsaglabā iepriekš likumprojektā atbalstītās kvotas, bet pārējo koalīcijas partneru viedoklis ir, ka tās nevajag ieviest, norādīja valdību pārstāvošo partiju politiķi.
Imigrācijas likuma grozījumi trešdien tiks skatīti Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.
Valsts prezidents Andris Bērziņš pērn 9.novembrī nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (Vienotība), kurā, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, prasa Imigrācijas likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.
Bērziņš, izklāstot argumentus par labu likuma otrreizējai caurlūkošanai, akcentēja atsevišķu likumā veikto grozījumu pretrunīgumu, tādējādi pēc būtības zaudējot šādu grozījumu veikšanas jēgu.
Saeima pērn 31.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, apstiprinot koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā. Likumā bija paredzēts noteikt, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro.
Bija iecerēts ieviest kvotas, paredzot, ka šogad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām varēs veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro (351 000 latu). Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.
Savukārt 2015. un 2016.gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro.
Tāpat bija paredzēts, ka valdība pēc Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējuma šo kvotu varētu arī samazināt. Savukārt 2017.gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016.gada līmeni.
Komentāri (17)
Sanšains 17.02.2014. 21.24
“Termiņuzturēššanas atļaujas: vai ilgtspēīigs valsts izaugsmes dzinējspēks?”
========================
Vai tad Liepnieks jau uzvarējis un “zālīte” legāla?
0
janazakovica 17.02.2014. 23.48
darbibas imitacija …kas parvaraa supo konkreto tirgu..ipasumu pardeveju intresees..
0
maija_ancite 18.02.2014. 08.47
Šeit ir dīvaina situācija. No vienas puses NA cīnās par latvisku Latviju, bet no otras puses šeit cenšas radīt bandītisku vidi, pārvēršot tiesu sistēmu par atbalsta mehānismu jebkurai bagāto nelietībai pret vienkāršo valsts iedzīvotāju. Nu kaut vai tas viņu barveža Bērziņa un RP otras tādas pašas darbones iesniegtais likumu projekts par nepieciešamību Augstākajā tiesā iesniegtajās lietās obligāti pieaicināt zvērinātu advokātu? Kurš vienkāršais cilvēks šeit, šajā nabago zemē, var to atļauties? To varēs tikai “biezie”. Un protams ka viņi arī uzvarēs visas tur iesniegtās lietas. Tāpat NA izrēķināšanās ar Bordāna k-gu par viņa iesāktajām reformām šajā vidē, kuras radīja nopietnu apdraudējumu šo bērziņu un pārējo parādu izsitēju nekontrolējamajam bandītiskajam biznesam. Arī es neatbalstu Latvijas iztirgošanu ārzemniekiem, tikai pret to ir jācīnās tādiem, kuri nav ar “nelabu smaku azotē”.
0